Veiksmīgi noslēgusies projektu “Kustību spēks – izaugsmei, harmonijai, motivācijai, veselībai” īstenošana Lēdurgā un Raganā. Kopā Lēdurgā piedalījās 21 dalībnieks un Raganā – 29 dalībnieki. Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, dalība nodarbībās bija bez maksas.

Tajās piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan dalībnieki no tuvākajiem novadiem, kas izmantoja iespēju ierasties un apmeklēt Anitas Čapkovskas vadītās biodanza nodarbības. Vairāki dalībnieki iesaistījās nodarbībās gan Lēdurgā, gan Raganā, tā viņiem radās iespēja piedalīties vairāk nekā 10 nodarbību sesijās, gūstot lielāku pieredzi un zināšanas. Čaklākajiem dalībniekiem tika izsniegtas apliecības par dalību projektā un prasmju pilnveidi.

Desmit nodarbībās projekta īstenošanas gaitā tika pārrunātas dažādas tēmas:

• dzīves koncepta bioloģiskie un psiholoģiskie aspekti veselībā. dzīves kvalitāte;
• stresa mazināšana, ilgtermiņa neitralizācija, darbs ar emocijām;
• emocionālā intelekta principi, pašsajūta, labizjūta, darba spējas, sadarbības iespējas, komunikācija;
• personīgās attīstības pamatprincipi, radošā potenciāla attīstība, latviešu tautas tradīcijas, ticējumi, rituāli;
• motivācija. emocijas un pašvērtējums;
• darba vides psihoemocionālo risku un piespiedu darba pozu mazināšana;
• kustību nozīme cilvēka fiziskās un mentālās veselības veicināšanā.

Nodarbību sarunu daļā dalībnieki gan saņēma informāciju, gan dalījās savā pieredzē un atziņās. Praktiskajā daļā šīs tēmas tika izdzīvotas, izjustas, radītas caur mūziku, kustību, saskarsmi, deju vingrinājumiem. Dejojot dalībnieki sajutās priecīgi, laimīgi, aktīvi, iedvesmoti, pieņemti, saņemot emocionāli bagātu sajūtu gammu, no prieka saucieniem līdz asarām acīs. Tā bija iespēju izpausties dejā bez vērtējuma, atļauties emocionāliem pārdzīvojumiem. Vairāki dalībnieki labprāt piedalītos biodanza nodarbībās un ieteica šāda veida projektus īstenot arī turpmāk.

Vislielākais gandarījums nodarbību vadītājai bija redzēt, kā cilvēki dejojot arvien vairāk atbrīvojas savās kustībās, kļūst patiesi savās izpausmēs un emocijās, klātesoši, harmoniski darbībās un motivēti darīt, realizēt, iet uz mērķi. Kustība ir viens no mūsu labsajūtas, veselības un dzīvesspēka pamatavotiem. Ķermeņa stāvoklis parāda attieksmi pret dzīvi. Kustīgums nozīmē ķermeņa locekļu brīvu un precīzu kustību.

“Brīnumlīdzeklis”, kā novērst stresu, gan sadzīvē, gan darba vidē, ir sakārtot savu emocionālo pasauli, uzturēta fizisko ķermeni labā formā, piemēram, dejojot, vingrojot. Tāpat nepieciešams rūpēties arī par savu emocionālo veselību, to “ķemmējot” un “tīrot”.

Tas, ko noteikti būtu ieteicams darīt visiem, lai izkļūtu no stresa apburtā loka, ir priekpilnu aktivitāšu darīšana. Ieteicams to darīt kopā ar citiem cilvēkiem (darba vidē tie var būt kolēģi, sadzīvē – draugi, paziņas, tuvinieki, ģimenes locekļi vai vienkārši domu biedru grupa). Smiekli, prieks, labizjūta, patīkamas emocijas ir kā zāles, kas palīdz uzvarēt slikto stresu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Informāciju sagatavoja:
Projektu un nodarbību vadītāja
Anita Čapkovska

Siguldas slimnīcā šogad pirmais mazulis sagaidīts 2. janvāra dienā plkst. 13.50, pirmo gada dienu atstājot klusāku kā parasti. Puisītis, kuram dots vārds Aksels, piedzimis 4380 gramus smags un 55 centimetrus garš. Aksels ir pirmais bērns ģimenē un mājās dosies uz Limbažu novadu.

Mazo Akselu un viņa mammu šodien sveica arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, dāvinot spēka zīmi ozollapas formā. Lai mazulis aug vesels, spēcīgs un laimīgs!

2022. gadā Siguldas slimnīcā piedzima 920 mazuļi, dzimušo bērniņu skaits katru gadu ir tik liels, ka slimnīca ierindojas 4. vietā Latvijas dzemdību iestāžu vidū. Siguldā savus mazuļus pasaulē laiž ne tikai siguldietes un Siguldas novada topošās māmiņas, bet arī māmiņas no visas Latvijas, jo te ir ne tikai profesionāls un atbalstošs personāls, bet arī viena no modernāk aprīkotajām dzemdību nodaļām Latvijā.

Lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no 28. decembra pāriet uz darbu ārkārtas situācijas režīmā. Šādu lēmumu pieņēmusi NMPD Ārkārtas vadības grupa, jo, pieaugot sabiedrībā gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanām, turpina pieaugt uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu unbrigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas nav neatliekamas.

Šobrīd ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņem jau vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem 300–400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.

NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Dienesta pienākums ir darīt visu, lai pacienti, kuru dzīvības ir jāglābj nekavējoši, mediķu palīdzību saņemtu pēc iespējās ātrāk. Šajās situācijās pacientiem nav nevienas citas alternatīvas kā tikai dienesta mediķu brigāde. Tās patiešām ir sekundes, kuru laikā mums jāpieņem zvans, un minūtes, kuru laikā mums jāspēj ierasties, citādi cilvēks ies bojā – smagas traumas, spēcīga asiņošana, bezsamaņa, elpošanas apstāšanās, infarkts un citas dzīvību apdraudošas situācijas. Šādi izsaukumi ir mūsu prioritāte, jo pacientam nav iespēju sev palīdzēt, viņš nevar doties uz aptieku pēc zālēm, pie dežūrārsta vai uz tuvāko traumpunktu. Mums jādara viss iespējamais, lai līdz ar ziemas vīrusu saslimstības pieaugumu mēs atslogotu gan ārkārtas tālruni no tam neatbilstošiem zvaniem, gan koncentrētu brigādes uz kritiskiem izsaukumiem. Un šajā mums būs ļoti nepieciešama arī iedzīvotāju izpratne par ārkārtas dienesta misiju.”

Ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām, ka, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu saslimšana, hroniski paaugstināts asinsspiediens, roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei. Ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padomu, palīdzību bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts arī rēķins par maksas pakalpojumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem maksa par brigādes veikto izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas, ir 74,35 eiro). Tāpat dienests ārkārtas situācijā turpinās jau iepriekš no rudens gatavības režīmā iekšēji veiktos darba organizācijas pasākumus operativitātes nodrošināšanai, tostarp brigāžu pārdislokācijas no zemākas intensitātes punktiem, iespēju mediķiem strādāt papildu dežūras uz virsstundu darba rēķina un citus.

“Mēs aicinām neignorēt savu saslimšanu vai pēkšņi radušos veselības problēmu, bet tieši otrādi – vienmēr pēc iespējas ātri sazināties ar sava ārsta praksi pa telefonu, bet vieglāku traumu gadījumos ar tuvinieku vai kaimiņu palīdzību doties uz tuvāko ārstniecības iestādi. Pirmajam zvanam daudz retāk vajadzētu būt uz ārkārtas dienestu. Tā parūpēsieties par savu veselību un dosiet iespēju dienesta mediķiem laikus paspēt pie cilvēkiem, kuru dzīvībai draud briesmas”, aicinot uz aktīvu rīcību un rūpēm par savu un līdzcilvēku veselību, skaidro NMPD direktore Liene Cipule.

Lai pacienti un cietušie saņemtu savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD atkārtoti aicina iedzīvotājus nenoslogot ārkārtas tālruņa līniju saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, bet primāri sazināties ar sava ģimenes ārstu.

Informāciju par visām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var uzzināt, lasot Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē, sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību” vai darbdienās zvanot uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.

Pašvaldības sabiedrība ar ierobežoto atbildību “Vangažu Avots” 29. decembrī iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku” (lēmums Nr. ½ no 14.01.2016). Projektā iesniegtās izmaiņas skars arī Inčukalna pagasta iedzīvotājus.

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2023. gada 1. aprīlī. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar kopējo izmaksu pieaugumu saistībā ar elektroenerģijas un citu energoresursu izmaksu pieaugumu.

Iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu rakstveidā vai elektroniski lietotājs var iesniegt PSIA “Vangažu Avots” Priežu ielā 4, Vangažos, darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, iepriekš sazinoties ar PSIA “Vangažu Avots” valdes locekli Inetu Dedelu (tālruņa numurs 28309101, e‑pasta adrese ineta@vangazuavots.lv), kā arī sazinoties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju Rīgā, Ūnijas ielā 45 (tālruņa numurs 67097200, faksa numurs 67097277, e‑pasta adrese sprk@sprk.gov.lv) 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Skolēnu brīvlaikā Siguldas novada bibliotēkā bērniem un pusaudžiem tiks piedāvātas radošas nodarbības un spēles jēgpilnai brīvā laika pavadīšanai.

Radošās pēcpusdienas skolēnu ziemas brīvlaikā norisināsies 3., 5. un 6. janvārī no plkst. 13.00 līdz 17.00 bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā. Šajās pēcpusdienās bērni un jaunieši varēs izveidot dažāda veida grāmatzīmes, stūra veida grāmatzīmes dažādu dzīvnieku veidolā – lapsiņas, pingvīns un lācis. Tiks apgūta taisnstūra veida grāmatzīmju veidošana ar iedvesmojošiem citātiem, izkrāsojot tās flomāsteru pludināšanas tehnikā.

Savukārt 7. janvārī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks Ģimenes diena. Būs iespēja apmeklēt bibliotēku visai ģimenei kopā, lasot un spēlējot dažādas spēles, kā arī veidojot iedvesmojošus citātus un grāmatzīmes, izkrāsojot tos flomāsteru pludināšanas tehnikā.

Tāpat vēl līdz 11. janvārim bibliotēkā skatāma Annas Vaivares ilustrāciju izstāde grāmatai “Ineses māja”.

Aicinot iedzīvotājus uz atbildīgu un videi draudzīgu rīcību arī pēc svētkiem, Siguldas novada pašvaldība un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi atgādina, ka Ziemassvētku eglītes nevajag izmest sadzīves atkritumu konteineros. No tām var atbrīvoties videi draudzīgos veidos, piemēram, izmantojot tās kā kurināmo, kompostēšanā vai nogādājot svētku rotu uz šķirošanas laukumiem.

Lai nodrošinātu, ka egles nenonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā vai netiek novietotas tām neparedzētajās vietās, Siguldas novada atkritumu apsaimniekotāji – PSIA “JUMIS”, kas sniedz pakalpojumus Siguldas pilsētā, Allažu, Mores, Mālpils un Siguldas pagastā, un SIA “ZAAO”, kas sniedz pakalpojumus Krimuldas un Lēdurgas pagastā, – Ziemassvētku eglītes pieņem šķirošanas laukumā.

SIA “ZAAO” klienti eglīti līdz 15. janvārim var bez maksas nogādāt uz EKO laukumu Raganā, Vidus ielā 12, (pēc 15. janvāra tās tiks vāktas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, bet EKO laukumos – pēc zaļo atkritumu nodošanas cenrāža), bet PSIA “JUMIS” – uz atkritumu šķirošanas laukumu “Zemdegas” Siguldas pagastā. Tāpat Siguldas pilsētas robežās pēc iepriekšēja pieteikuma PSIA “JUMIS” eglīšu savākšana tiks nodrošināta arī no mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Maksa par vienas eglītes augstumā līdz 2,5 metriem izvešanu ir 4,50 eiro bez PVN (5,45 eiro ar PVN). Eglīšu individuālas izvešanas pakalpojums tiks nodrošināts līdz 30. janvārim, bet izvešana ir jāpiesaka vēlākais līdz 20. janvārim.

SIA “Clean R”, kas sniedz pakalpojumus Inčukalna pagastā, šobrīd nenodrošina šādu iespēju, taču plānots, ka jau 2023. gadā arī šeit iedzīvotājiem būs pieejams atkritumu šķirošanas laukums.

Ikviens iedzīvotājs, ņemot vērā savas iespējas, tiek aicināts izvēlēties videi draudzīgāku veidu kā izmantot egli, ietaupot resursus:

• izvēlēties egli podiņā un to iestādīt savā īpašumā vai uzdāvāt kādam, kam ir pagalms;
• izmantot savas mājas apsildīšanai vai atdod egli kādam, kurš dzīvo ēkā ar malkas apkuri;
• painteresēties par to, vai nenokaltuša egle noder kādā zvēru audzētavā;
• egles zari var noderēt kā pārsedzamais materiāls vai augu balsta materiāls piemājas dārzā;
• iespējams eglīti saglabāt nākamajam gadam – jo egle bez skujām arī var būt ļoti dekoratīva. 

Papildu informāciju par draudzīgu svētku eglītes izmantošanu pēc svētkiem var uzzināt pie atkritumu apsaimniekotājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām (prioritāri sociāli mazaizsargātām un trūcīgām/maznodrošinātām personām), veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu). Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Iedzīvotāji aicināti aptauju aizpildīt līdz 13. janvārim, tā pieejama tiešsaistē šeit.

Pirms Ziemassvētku vakara dienas, 23. decembrī, pāris stundas pirms Siguldas novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Inčukalna, Lēdurgas biedrību komandas (Inčukalna komanda un tās posteņi Vangažos, Inciemā, Lēdurgas BUK) radīja Siguldā svētku sajūtu ar izdekorētu ugunsdzēsēju mašīnu braucienu, trešā – Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komanda savā ugunsdzēsēju automašīnā veda Ziemassvētku dāvanas uz Krimuldas veco ļaužu namu “Sunīšos” un sociālās aprūpes namu“Pēterupe” Lēdurgas pagasta Lodē.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Kaspara Vainovska un ugunsdzēsējas Ineses Lāmas priekšlikums bija spontāns, un atbalstīts no biedrības biedriem vienbalsīgi. Sekoja saruna ar vairākiem uzņēmējiem, tūlītēja atsaucība un nesavtīgs došanas prieks.

Līdz pat šim brīdim, tas ir teju pēc nedēļas, ugunsdzēsēju (vedēju) un Ziemassvētku vecīša prāti, domas atgriežas pie minēto aprūpes iemītnieku neviltotā prieka, acu mirdzuma, dāvanu saņemšanas momenta.

Īsas, bet kodolīgas, uzmundrinošas un neaizmirstamas sarunas ar dāvanu piegādātājiem un Ziemassvētku vecīti atsvēra jebkuru dzīves pāri darījumu šiem cilvēkiem, kuri pasakaini daudz devuši mūsu šodienas labklājībai, bet savas dzīves nogali pavada kopmājās, kurās valda ļoti laba un pat perfekta kārtība, taču lielākos godos, svētkos tiek vairāk vai mazāk aizmirsti no sabiedrības puses. Šis bija kaut neliels bet būtisks reveranss, cieņas apliecinājums viņiem no sabiedrības.

Pirms gaidāmajām Ziemassvētku brīvdienām Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ārstniecības iestādēs un gadījumā, ja ir nepieciešams saņemt medicīnisku padomu, izmantojot tālruņa zvanu.

No 24. līdz 26. decembrim medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā visu diennakti varēs saņemt, zvanot pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Speciālisti sniedz konsultācijas saistībā ar saaukstēšanos, paaugstinātu temperatūru, sāpēm kaklā, ausīs, muguras sāpēm, vemšanu un caureju, kā arī citu vienkāršu saslimšanu gadījumā.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju klātienē var saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārstu atrašanās vietas un darba laiks ir pieejams NVD tīmekļa vietnē.

Dažādu traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu un citu) vai pēkšņas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad ir apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību var saņemt slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Ja uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu plānots doties ar savu automašīnu (ja tas ir iespējams), pirms došanās ieteicams ar slimnīcu sazināties telefoniski un pārrunāt iespējas saņemt palīdzību atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida palīdzības saņemšana.

Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruņa numuru 113. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks un citi), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Visa informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties palīdzības saņemšanai svētku brīvdienās, ir pieejama NVD tīmekļa vietnes sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Informāciju sagatavoja:                                                                       
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Evija Štālberga

29. decembrī plkst. 15.00 un 18.00 ikviens interesents varēs apmeklēt cirka šovu visai ģimenei “Ziemassvētku brīnumi cirkā”. Plkst. 15.00 tas viesosies Allažu Tautas namā, bet plkst. 18.00 – Krimuldas Tautas namā.

Skatītājiem brīnumus rādīs bezbailīgie akrobāti un ekvilibristi, fantastiskie mākslas vingrotāji un veiklais žonglieris. Maģija katrā burvju trikā, katrā priekšnesumā, katrā cirka mākslinieka kustībā. Tas būs neaizmirstams piedzīvojums Ziemassvētku laikā. Ziepju burbuļi, burvju triki un humors spēs sasmīdināt pat skeptisku mazo skatītāju. Brīnumus papildinās interesanti Ziemassvētku stāsti un klauni.

Biļetes cana Allažos – bērniem ir 6 eiro, pieaugušajiem – 8 eiro, bērniem līdz 3 gadu vecumam (ieskaitot) ieeja cirkā ir bez maksas. Biļetes cena Raganā – no 7 līdz 9 eiro, bērniem līdz 3 gadu vecumam (ieskaitot) ieeja cirkā ir bez maksas. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Domājot par energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, SIA “Adven Sigulda” iesnieguši un guvuši atbalstu projektam par katlumājas modernizāciju Siguldas pilsētas Pulkveža Brieža ielā, kas tiks īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu.

Projekta mērķis ir veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, paaugstinot energoefektivitāti siltumavotā un nodrošinot Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmu atbilstību vides aizsardzības prasībām, tostarp uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 5 miljoni eiro. Savukārt “Adven” grupas uzņēmumu iesniegtajam projektam gūstot atzinumu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā konkursā, būs iespējams piesaistīt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 1 390 000 eiro apmērā.

Šobrīd tiek veikta būvprojekta izstrāde un sagatavošanās darbi katlumājas ēkas pārbūvei Pulkveža Brieža ielā 109, lai 2023. gadā tajā varētu uzstādīt jaunu biokurināmā katlu.

Uzstādot jaunu 6 MW šķeldas katlu esošajā katlumājā, siltumavota efektivitāte tiks palielināta par gandrīz 20%. Tādejādi siltumenerģijas ražošanai tiks patērēts par 5968 MWh mazāk kurināmā nekā pirms projekta īstenošanas. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt CO2 emisijas par 1369 tonnām gadā.

Ņemot vērā dabas resursu nodokļa izmaiņu, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa. Atkritumu apsaimniekotāji SIA “ZAAO”, SIA “Clean R” un PSIA “Jumis” aicina iedzīvotājus izvērtēt savus paradumus un šķirot atkritumus pareizi, kas ļaus samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Atbilstoši likumam no 1. janvāra dabas resursu nodokļa (DRN) likme pieaugusi no 80 eiro līdz 95 eiro par vienas sadzīves atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, tādējādi nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana sadārdzināsies. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, mainoties DRN likmei, atkritumu apsaimniekotājs to iekļauj atkritumu apsaimniekošanas maksā ar tās spēkā stāšanās dienu. Tādējādi jaunā DRN likme atkritumu apsaimniekošanas maksā būs iekļauta ar 1. janvāri.

Efektīvākais veids, kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, ir apdomīgs patēriņš un atkritumu šķirošana. Šķirota stikla, papīra, plastmasas un metāla iepakojumu apsaimniekošana tiek nodrošināta bez maksas, savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanas tarifs ir vismaz par 20% mazāks nekā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Atbilstoši “ZAAO” iesniegtajai informācijai un 15. decembra domes sēdes lēmumam, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa Krimuldas un Lēdurgas pagastā no 1. februāra tiks mainīta atkārtoti.

Plašāka informācija “ZAAO”, “Clean R” un “Jumis” tīmekļa vietnē.