“Adven” aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par sniegto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti Cēsīs un Siguldā, aizpildot klientu aptauju, kas pieejama tiešsaistē.
Uzņēmuma klienti aicināti sniegt savu vērtējumu, piemēram, par pēdējos gados realizētajiem modernizācijas projektiem, darbinieku palīdzību problēmsituāciju risināšanā un informācijas pieejamību par sniegto pakalpojumu.
Klientu aptauja pieejama šeit, un tā būs aktīva līdz pat 15. jūlijam. “Adven” informē, ka aptauja ir anonīma un izmantotie dati tiks izmantoti sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Anketas aizpildīšanas laiks – 3 līdz 5 minūtes.
Informāciju sagatavoja:
“Adven Latvia” mārketinga un komunikācijas speciāliste
Rūta Reinsone
Daba ir bagāta ar uzturā lietojamu augu izejmateriālu. Mazāk ķīmijas, vairāk dabisku vitamīnu. Nodarbībās, kuras tiek rīkotas mūžizglītības projekta ietvaros, tiks prezentēti augi, kas izmantojami salātos, garšaugos, zupās, sīrupos, smēres gatavošanai, fermentēšanai, tējām, vannām.
No agra pavasara līdz vēlam rudenim, pat ziemā dabā ir pieejami augi, kas izmantojami uzturā. Dabas augu iepazīšana ir veids, kā ģimene var būt kopā – lasīt augus, mācīties mīlēt un saudzēt dabu, kopā gatavot virtuves darbos. Veids, kā turpināt mūsu senču tradīcijas, nodot no paaudzes uz paaudzi vērtīgas zināšanas.
Mūžizglītības projekta ietvaros sešās nodarbībās būs iespēja gūt jaunas zināšanas, prasmes dabas augu ievākšanā, lietošanā, pagatavot jaunus veselīgus ēdienus, gūt padziļinātas zināšanas par augu sastāvu, aktīvajām vielām, to ietekmi uz ķermeni, izmantošanu savā labā, nenodarot kaitējumu sev un dabai.
Nodarbības veidotas divās daļās – teorija un praktiska darbošanās virtuvē, degustācija, diskusija, materiāls līdzņemšanai. Katrā nodarbībā tiks izskatīta sava tēma. Tās var apmeklēt katru atsevišķi vai piedalīties visās sešās. Nodarbības vadīs uzturzinātnes speciāliste Dace Meija.
18. jūlijā nodarbību tēma būs ēdamie savvaļas lapu augi, vērtīgās vielas to sastāvā, gatavošana. 25. jūlijā – 10 vērtīgas savvaļas augu tējas ziemas krājumiem, to sastāvs, pielietojums, uzglabāšana, kā veidot tēju salikumus.
Nodarbības būs augustā, septembrī un novembrī, nodarbību cikla organizatori aicina sekot līdz informācijai.
Nodarbības bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29406350 vai rakstot uz e‑pasta adresi meijadace@gmail.com.
Nodarbību cikls tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu, kas gūts mūžizglītības projektu konkursā.
Palielinoties sabiedrības izpratnei par atbildīgu šķirošanu un pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas “JUMIS” paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru arī Allažu pagastā, papildinot esošo speciālo šķirošanas tvertņu daudzumu ar jaunu konteineru – astoto tekstila šķirošanas konteineru Siguldas novadā.
Jaunais tekstila šķirošanas konteiners apģērba, apavu un mājas tekstila šķirošanai turpmāk būs pieejams Allažos, Zaļkalna ielā 3 (pie veikala “LaTS”).
Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajā var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu. Lai tie būtu derīgi atkārtotā apritē – pārstrādē vai otrreizējai lietošanai –, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju, kā arī nav sadriskāti. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas. Plašāka informācija par pareizu tekstila šķirošanu pieejama https://ej.uz/5o6v.
Šobrīd Siguldas novadā vēl ir pieejami publiskie tekstila šķirošanas konteineri, kas atrodas:
Informāciju sagatavoja:
SIA “Eco Baltia vide” Komunikācijas projektu vadītāja
Raina Anna Ločmele
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienests no šā gada 1. jūlija līdz 1. septembrim izsludina mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, un tas nosaka nepieciešamību turpināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, kas bija spēkā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam. Iepriekš ierobežojumi tika noteikti 32 novadu 230 pagastos, bet no 1. jūlija tie attiecināmi uz visu Latvijas teritoriju.
Ekspertu darba grupas izvērtējums balstīts uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju un informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļa — mizgrauža savairošanās risku. Vērā ņemta arī Valsts meža dienesta informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem.
Ekspertu darba grupu pārstāv institūta “Silava”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas meža nozares eksperti.
Vērtīgo egļu audžu aizsardzības pasākumi iepriekš tika noteikti ar 2023. gada 30. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 180 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Turpmākos mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus izsludina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, pamatojoties uz Meža likuma 27. panta pirmo un otro daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 348 “ Meža aizsardzības noteikumi” 13., 14. un 18. punktu.
Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas periodā pamatā noteikti līdzīgi mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgo egļu audžu aizsardzībai, kādi tie bija spēkā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam. Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas ir atspoguļotas valsts informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs. Piekļuve sistēmai iespējama, izmantojot portāla latvija.lv autentifikācijas rīkus.
Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādejādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē, veikt bojāto koku ciršanu, saņemot Valsts meža dienestā apliecinājumu koku ciršanai.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Informāciju sagatavoja:
Valsts meža dienesta
sabiedrisko attiecību speciāliste
Iveta Pavziniuka
Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tai skaitā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar garīga rakstura un/vai funkcionāliem traucējumiem.
Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.
Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā sekmīgi ieviests DI projekts, gan arī šajā laikā izmantotas citas iespējas DI attīstībai, ir Siguldas novada pašvaldība. Tieši Siguldas piemērs bieži tiek minēts kā viens no labākajiem personu ar garīgās attīstības traucējumu un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanā sabiedrībā.
“Deinstitucionalizācija pamatojas pārliecībā, ka katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savā kopienā un baudīt pilnvērtīgu dzīvi,” iesākot stāstījumu par pieredzi un atziņām DI jomā, saka Siguldas novada pašvaldības Sociāla dienesta vadītāja Kristīne Freiberga:
“Vēl pirms sākās DI projekts, Siguldas pašvaldības administratīvajā teritorijā bija pieejams plašs pakalpojumu grozs personās ar garīga rakstura traucējumiem. Taču šo pakalpojumu bija attīstījusi un nodrošināja biedrība “Cerību spārni” Evas Viļķinas vadībā. Pašvaldība sākotnēji neveidoja savus pakalpojumus, nealgoja savus speciālistus, bet gan cieši sadarbojās ar biedrību “Cerību spārni”, kuras paspārnē, uz savstarpējo uzticēšanos un ģimeniskumā balstītā vidē jau bija pulcējās šie cilvēki un viņu tuvinieki. Taču bija skaidrs, ka pakalpojumus var un ir nepieciešams tos attīstīt vēl profesionālāk. Kā viens no tādiem kvalitātes garantiem ir visu pakalpojumu iekļaušana sociālo pakalpojumu reģistrā, kas kalpo kā apliecinājums to saņēmējam, ka tiek veikta kvalitātes kontrole un uzraudzība un klienti saņem profesionālu palīdzību un atbalstu atbilstoši individuālām vajadzībām.”
Taču bez sekmīgām nevalstiskā sektora iestrādnēm, K. Freiberga akcentē vēl ko:
“Mūsu DI veiksmes stāsts balstās divos stūrakmeņos – aktīva nevalstisko organizāciju darbība un DI vēl tad, kad par to Latvijā runāja maz, un pašvaldības izpratne par to, ka DI ir nepieciešams attīstīt. Līdz ar to arī Siguldas novada iedzīvotāju kopiena ir pieņemošāka DI aktivitātēm, jo gadiem ilgi veikts izglītojošs, izskaidrojošs un iekļaujošs darbs.”
Kopumā raugoties uz DI attīstību un vietējās kopienas attieksmi, Sociālā dienesta vadītāja norāda, ka sabiedrība ir kļuvusi ievērojami pieņemošāka.
“Svarīgi ir tas, ka mums ikdienā – un ne tikai Siguldā – arvien vairāk ir klātesoši cilvēki gan ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Viņi ir daļa no sabiedrības – piedalās kopienas aktivitātēs, darba tirgū, kultūras un sporta dzīvē. Tāpat ir svarīgi kopienai skaidrot ī DI ekonomiskos ieguvumus – jo vairāk vecāku, kuriem ir pieejams, piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojums, varēs strādāt, jo lielāks ir ieguvums ekonomikai.”
DI projekts visā Latvijā aizsāka DI attīstību, ne tikai ieviešot jaunus vai pilnveidojot līdzšinējos pakalpojumus, bet, izstrādājot DI plānu, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, kam tālāk jau bija pieejami citu ārējo finanšu avotu projektu programmas. Siguldas novadā ir tapušas divas grupu mājas (Mālpilī un Siguldas pilsētā), dienas aprūpes centrs. Šo objektu apsaimniekošanu iepirkuma procedūras rezultātā uzticēts veikt biedrībai “Cerību spārni”. Uzsākta dienas aprūpes centra celtniecības Krimuldas pagastā.
“Vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novada pašvaldība uzsāka pārrunas ar apkārtējie novadiem – gan tiem, kuri pēcāk iekļāvās Siguldas novadā, gan tie, kuri potenciāli iekļāvās citos novados. Līdz ar to gan pakalpojumu grozs, gan izveidotā infrastruktūra ir izveidota un atbilst pašreizējā Siguldas novada iespējām un attīstībai.”
DI ir sarežģīts un ilgstošs process, kas prasa visaptverošu pieeju un sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tas prasa arī atbilstošu finansējumu un resursu pieejamību, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu un pakalpojumus cilvēkiem. Arī Siguldas novada pašvaldībā, noslēgumam tuvojoties DI projektam, kas finansēja plašo pakalpojumu grozu, aktuāls ir kļuvis jautājums par to, kādi pakalpojumi un kādā apmērā būs pieejami turpmāk.
Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām. No tiem visvairāk izmantota mūzikas terapija, tad fizioterapija un Montesori nodarbības, ergoterpija un kanisterapija. Arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām, no kuriem visvairāk izmantotas atbalsta grupu nodarbības, psihologa pakalpojums, mūzikas terapija, mākslas terapija.
“Mums ir izveidots pilna cikla pakalpojumus grozs un tam atbilstoša infrastruktūra – sākot ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pieejamas dažādas terapijas, tālāk iekļaujošā izglītība, dienas aprūpes centrs, līdz, viņiem pieaugot, tas ir cits pakalpojumu grozs, dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi. Arī Pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldība noteikti turpinās atbalstīt dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu pakalpojums, gan grupu dzīvokļa pakalpojums. Taču vienlaikus zinām, ka ne tik plašā klāstā kā iepriekš. Īpaši tas attiecas un veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem,” pauž K. Freiberga.
“DI projekts ir apliecinājis nepieciešamību arī turpmāk sadarboties starpdisciplināri, jo DI saskaras dažādu jomu: veselības aprūpes, labklājības, pašvaldību jautājumi. Tāpat DI projekts arī apliecinājis, ka valstī nepieciešams ieviest obligātā sociālo pakalpojumu groza principu.”
Informāciju sagatavoja:
DI projekta komunikācijas speciāliste
Inese Pabērza
Foto: M. M. Židaua
Siguldas novada Inčukalna pagastā šovasar darbu sāks saules elektrostacija (SES). Uzņēmējs, piesaistot investīcijas 2,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinās zaļas elektroenerģijas ieguvi. Ar 5600 saules paneļiem tiks noklāta teritorija, kas līdzvērtīga sešiem futbola laukumiem.
Siguldas novada būvvalde šī gada 9. februārī izsniedza atļauju SES izveidošanai 4,5 hektāru plašā teritorijā Siguldas novada Inčukalna pagasta “Latvitās”, blakus ieplānotajai energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla “Virši” degvielas uzpildes stacijai.
Šobrīd jau ir pabeigta teritorijas sagatavošana, un šonedēļ tiek sākta spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve. Šovasar SES teritorijā tiks izvietoti saules paneļi, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Inčukalna SES jauda būs 3,1 MW, un tā gadā saražos vismaz 3 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 1650 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.
Inčukalna SES īpašnieks ir pašmāju investīciju uzņēmums “Merito Partners”, kurš ieceres īstenošanai piesaistījis pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma “Saules Energy”. “Merito Partners”, kopā ar “Saules Energy” īsteno astoņu elektrostaciju būvniecību Latvijā. Inčukalna SES ir starp pirmajām, kas sāks ražot elektrību jau šogad.
Saules radītā enerģija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt Latvijas un citu Eiropas valstu atkarību no naftas un gāzes produktiem. Latvija solārās enerģijas jomā joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Kā liecina to valstu pieredze, kur līdzīgas spēkstacijas darbojas jau gadu desmitiem, saules elektrostacijas ir ne vien ekonomiski izdevīgas, bet arī videi un sabiedrībai draudzīgas – to izbūvē nav nepieciešamas nozīmīgas teritorijas izmaiņas, savukārt darbības laikā tās ir klusas un dzīvajai radībai neitrālas.
Siguldas novada pašvaldība, kurai viena no attīstības prioritātēm ir videi draudzīgu tehnoloģiju un ilgtspējības virziens, ir gandarīta par investīcijām zaļās elektroenerģijas ieguvei, kas tiek veiktas novadā.
No 27. jūnija līdz 7. jūlijam Nītaures ielas posmā no Jura Ozola līdz Pulkveža Brieža ielai plānots veikt remontdarbus asfaltbetona segumam.
Sabrukušo asfaltbetonu paredzēts nofrēzēt. Atsevišķās vietās esošā pamatne tiks papildināta ar nesaistītu minerālmateriālu un tiks ieklāts divās kārtas asfaltbetons. Pēc darbiem atjaunos horizontālo marķējumu.
Darbi norisināsies abās brauktuves joslās, bet ne vienlaicīgi.
Satiksmes dalībniekiem lūgums ņemt vērā, ka šajā ceļa posmā būs satiksmes ierobežojumi. Satiksmi slēgt šajā posmā uz remontdarbu laiku nav paredzēts.
Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām Nacionālais veselības dienests (NVD) informē iedzīvotājus par to, kur vērsties, ja laikā no 23. līdz 25. jūnijam rodas nepieciešamība saņemt medicīnisko palīdzību.
Medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ar tālruņa speciālistiem var sazināties arī gadījumā, kad ir šaubas, vai klātienes vizīte pie ārsta ir nepieciešama steidzami, vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.
Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, nepieciešamības gadījumā dežūrārsts var arī izrakstīt zāļu recepti vai atvērt darbnespējas lapu. Dežūrārstu darba grafiks ir pieejams NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”
Traumas (apdegums, mežģījums, lūzums u.c.) vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību var saņemt slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Ja uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu plānots doties ar savu automašīnu, pirms došanās ieteicams ar to sazināties, lai pārrunātu palīdzības saņemšanas iespējas atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās jāvēršas, ja ir gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.
Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruni 113. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks u.c.). Kā arī gadījumā, ja ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Informācija par visām ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties medicīniskās palīdzības saņemšanai, var noskaidrot NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.
Informāciju sagatavoja:
Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga
Biedrība “Cerību spārni” aicina pirmsskolas vecuma bērnu vecākus pieteikties bezmaksas lekciju ciklam “Kā izzināt savu bērnu”. Projekta mērķis ir izveidot izglītojošu pasākumu vecākiem ar bērniem, lai palīdzētu veidot jaunas prasmes ar bērniem un pilnveidojot sevi.
Lekcijā iegūtie atbalsta instrumenti dos iespēju stiprināt un pasargāt savu un bērna mentālo un fizisko veselību pat visgrūtākajos brīžos.
Lekciju cikla vecākiem “Kā izzināt savu bērnu” programma:
Lekcijas notiks “Iespēju mājā” Siguldā, Rīgas ielā 1 (pretī veikalam TOP). Lekciju cikls tiks piedāvāts divās grupās — otrdienu vakaros no plkst. 18.00 līdz 20.30 (4., 11., 18., 25. jūlijs un 1. augusts) vai sestdienu rītos no plkst. 11.00 līdz 13.30 (8., 15., 22., 29. jūlijs un 5. augusts). Savu izvēli norādīsiet anketas aizpildīšanas procesā.
Bezmaksas lekciju ciklam ikviens aicināts pieteikties līdz 30. jūnijam, aizpildot anketu: Pieteikšanās anketa biedrības “Cerību spārni” rīkotajam lekciju ciklam “Kā izzināt savu bērnu”. (google.com)
Lekciju cikls “Kā izzināt savu bērnu” tiek īstenots Siguldas novada pieaugušo mūžizglītības projektu finansēšanas konkursa ietvaros.
Gada siltie mēneši ir laiks, kad AS “Gaso” veic dažādus gāzes apgādes sistēmas rekonstrukcijas darbus Latvijas gazificētajos reģionos, tostarp Siguldas novadā. Šīs rekonstrukcijas ir nepieciešamas, lai padarītu gāzapgādes sistēmu drošāku, kas ļautu to ekspluatēt arī turpmāk.
Siguldas novadā ievadu pārbūve maijā un jūnijā jau pabeigta Siguldā, Zinātnes ielā 3 un 9, Institūta ielā 6A, Helmaņa ielā 9, Pulkveža Brieža ielā 22 un 99, un Raganā, Skolas ielā 4.
No augusta līdz septembrim pārbūve paredzēta Siguldā, Helmaņa ielā 7, Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 82. Savukārt hidroslēgu pārbūve maijā jau pabeigta Siguldā, Jaunatnes ielā 3, Institūta ielā 6A un Pulkveža Brieža ielā 24A. Bet no jūlija līdz septembrim tā paredzēta Siguldā, Laimas ielā 2, Stacijas ielā 12, Oskara Kalpaka ielā 6 un Parka ielā 16.
Pirms darbu uzsākšanas tie tiek saskaņoti ar konkrēto māju apsaimniekotāju un/vai zemes īpašnieku, kā arī vismaz piecas dienas pirms darbu uzsākšanas tiek informēti iedzīvotāji, ja paredzēta gāzes padeves atslēgšana. Grafikos ir iespējamas izmaiņas, jo primāri tiek veikta ievadu pārbūve ēkās, kur notiek siltināšanas darbi vai plānota pagalma labiekārtošana.
Darba procesā iespējami gāzes padeves pārtraukumi līdz sešām stundām, par ko “Gaso” iedzīvotājus brīdinās iepriekš. Minēto darbu veikšana būtiski uzlabos gāzesvadu sistēmas drošību, jo, kā rāda statistika, vietās, kur veikta izvadu nomaiņa, noplūdes iespējamība samazinās līdz minimumam.
Tāpat plānota arī zemā spiediena hidroslēgu un kondensātsavācēju likvidēšana vai nomaiņa ar bezaku noslēgierīcēm. “Arī šos darbus primāri plānojam vietās, kur paredzēta pagalmu labiekārtošana vai seguma nomaiņa. Pārsvarā šajā procesā gāzes padeves pārtraukumi netiek plānoti vai tiek plānoti uz laiku, kas nepārsniedz divas stundas. Procesa laikā tiek likvidētas novecojušās tīkla ierīces, kas izbūvētas, galvenokārt, uz sašķidrinātās gāzes sistēmām pirms trīsdesmit un vairāk gadiem, un uzstādītas efektīvas, drošas bezaku noslēgierīces, kas paaugstina dabasgāzes sistēmu drošību,” informē AS “Gaso” sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Rubinčika.
Siguldas novada pašvaldība informē par darba laiku Līgo svētkos un Jāņos. Ceturtdien, 22. jūnijā, pašvaldības administrācijas darba laiks būs no plkst. 8.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 16.00. Piektdien, 23. jūnijā, – slēgts.
Arī Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrs 22. jūnijā strādās saīsinātu darba laiku – līdz plkst. 16.00. Piektdien, 23. jūnijā, un sestdien, 24. jūnijā, Pakalpojumu centrs apmeklētājiem būs slēgts.
Iedzīvotāji ar Siguldas novada pašvaldību jebkurā laikā var sazināties, atstājot ziņu Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra bezmaksas tālruņa 80000388 automātiskajā atbildētājā.
Šogad vasaras saulgriežu brīvdienās, 23. un 24. jūnijā, būs izmaiņas gandrīz 500 reģionālo autobusu maršrutos visā Latvijā. Lielākā daļa no reisiem, ko nodrošinās 14 pārvadātāji, tostarp AS “CATA”, kursēs atbilstoši brīvdienu grafikiem. Pasažieri tiek aicināti pirms braucieniem ar reģionālajiem autobusiem pārbaudīt aktuālos kustības grafikus www.atd.lv vai portālā 1188.lv.
Maršrutos, kuros gaidāmas īstermiņa izmaiņas, sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina šādi pārvadātāji: AS “Nordeka”, SIA “Norma‑A”, AS “CATA”, SIA “VTU Valmiera”, AS “Liepājas autobusu parks”, AS “Talsu autotransports”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, SIA “Tukuma auto”, SIA “DOBELES AUTOBUSU PARKS”, SIA “Daugavpils autobusu parks”, SIA “Dautrans”, AS “Rēzeknes autobusu parks”, SIA “Ludzas autotransporta uzņēmums” un SIA “Gulbenes autobuss”.
Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un vienmēr paņemt biļeti par savu braucienu, jo statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot direkcijas kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot pa tālruni 27776621 (automātiskais atbildētājs).
Informāciju sagatavoja:
VSIA Autotransporta direkcija Sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Heinsberga
Foto: Kristaps Lapiks