Turaidas muzejrezervātā tapusi digitāla izstāde “Siguldas novads skan dziesmās. Kordziedāšanas tradīcijas Siguldas novadā 1870–1940”. Izstāde apskatāma vietnē https://kori.turaida-muzejs.lv/. Tā stāsta par kordziedāšanas pirmsākumiem Siguldas novada Allažu, Inčukalna, Lēdurgas, Mālpils, Mores, Sidgundas, Siguldas un Turaidas pagastos, kā arī Siguldas pilsētā. Par šo pagastu, respektīvi, draudžu un pilsētas skolu skolotāju nenovērtējamo devumu koru organizēšanā un vadīšanā, Siguldas novada koru piedalīšanos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, atsevišķu pagastu Dziesmu dienās (1927–1939) un citos pasākumos.
Akcijas laikā Sigulda pilsētas, Siguldas, Allažu un Mores pagastu iedzīvotāji varēs bez maksas nodot četras vieglo automašīnu nolietotas riepas. Akcija norisināsies 19. jūlijā no plkst. 15.00 līdz 19.00 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā “Zemdegas” (Siguldā, Zinātnes ielā).
Ierodoties šķirošanas laukumā, ikvienam akcijas dalībniekam būs jāuzrāda Siguldas novada ID karte vai izziņa par deklarēto dzīvesvietu un “JUMIS” līgums vai līguma numurs, bet daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – adrese un un jāsniedz informācija par mājas apsaimniekotāju, ar ko noslēgts līgums. Tikai katrs pats individuāli klātienē var nodot savus radītos atkritumus.
Nolietotas riepas – četras vieglo automašīnu vai motociklu riepas bez diskiem.
“JUMIS” trīs reizes gadā rīko akcijas, kuru laikā bez maksas tiek pieņemti liela izmēra atkritumi un nolietotās riepas no Siguldas pilsētas, Siguldas, Allažu un Mores pagasta iedzīvotājiem. Nākamās akcija plānota septembra mēnesī.
Savukārt atkritumu apsaimniekotāji SIA “ZAAO” un SIA “Clean R” gada laikā no vienas pilngadīgas privātpersonas šķiroto atkritumu laukumos bez maksas pieņem četras vieglo automašīnu riepas, lielāku apjomu iespējams nodot atbilstoši cenrādim. Tāpat “ZAAO” EKO laukumā Raganā privātpersonām ir iespēja nodot arī kravas automašīnu un autobusu riepas, samaksājot 7,01 eiro par vienu gabalu. Šāda veida riepas pirms vešanas uz EKO laukumu nepieciešams sadalīt vismaz četros gabalos.
Jāņem vērā, ka juridiskām personām riepu nodošana ir maksas pakalpojums.
Siguldas novadā darbojošo atkritumu apsaimniekotāju darba laiks:
Vēršam uzmanību, ka nolietotās auto riepas ir videi kaitīgie atkritumi, un to novietošana neatļautās vietās ir sodāma rīcība, kā arī ir bīstama, jo var radīt ugunsdrošības un vides piesārņojuma riskus. Jebkuru riepu un citu atkritumu dedzināšana (ārpus rūpnieciskās dedzināšanas) ir aizliegta un nodara neatgriezenisku kaitējumu gan videi, gan cilvēku veselībai.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka šonedēļ uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Inčukalna līdz Braslai sāk atjaunot asfaltbetona segumu, un līdz novembrim tur būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Patlaban tur ir viens pagaidu luksofors, vēlāk ierobežojumu apjoms pieaugs.
Dodoties ceļā, aicinām autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē tīmekļa vietnē www.lvceli.lv, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.
Vienlaikus “Latvijas Valsts ceļi” atgādina, ka uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes.
Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
Informāciju sagatavoja:
VSIA “Latvijas Valsts ceļi”
Komunikācijas daļa un Satiksmes informācijas centrs
Foto: VSIA “Latvijas Valsts ceļi”
VAS “Latvijas Pasts” informē, ka, ņemot vērā mazo pasta pakalpojumu pieprasījumu Inčukalna pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, kas ir vidēji viens klients dienā, pieņemts lēmums no 24. jūlija mainīt pasta pakalpojumu sniegšanas modeli Inčukalnā.
“Latvijas Pasta” novērojumi liecina, ka iedzīvotāji labprāt izmanto pasta pakalpojumus savā dzīvesvietā – tas ir izdevīgi, droši un pieejami ne tikai noteiktā darbalaikā, tādēļ no 24. jūlija “Latvijas Pasta” pakalpojumi Inčukalna teritorijā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tieši šādā veidā – tos sniegs pastnieks pēc klienta pieprasījuma tad, kad tas būs klientam nepieciešams. Pieprasījumu varēs veikt, iepriekš sazinoties ar “Latvijas Pasta” Klientu centru, zvanot uz tālruņa numuru 27008001 vai 67008001.
Arī turpmāk iedzīvotājiem tiks pilnībā nodrošināti visi universālā pasta pakalpojuma grozā ietvertie pakalpojumi un citi pakalpojumi, kurus sniedz “Latvijas Pasts”. Pastnieks klienta dzīvesvietā bez maksas nodrošinās vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, sīkpakas, bandroles) un pasta paku sūtījumu saņemšanu un nosūtīšanu –, papildus piedāvājot arī citus pakalpojumus, kas bija pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, piemēram, pastmarku un aplokšņu iegādi, preses izdevumu abonēšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas un izmaksas no “Pasta norēķinu sistēmas” konta un citus pakalpojumus.
Iedzīvotāji par pasta pakalpojumu turpmākās saņemšanas kārtību tiks informēti informatīvajos materiālos, kas tiks ievietoti iedzīvotāju pastkastītēs.
Informāciju sagatavoja:
VAS “Latvijas Pasts”
17. augustā Siguldā, Raiņa ielā 3, no 10.00 līdz 17.00 būs pieejama mobilā diagnostika – mamogrāfs, rentgens plaušām un ultrasonogrāfija. Pakalpojumu nodrošinās MFD Veselības grupa.
Mamogrāfijas izmeklējums sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros, ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus kopš iesūtīšanas datuma). Ar ģimenes ārsta vai speciālista, kuram ir līgums ar NVD, nosūtījumu – 3 eiro, bet ar nosūtījumu no ārsta, speciālista, kuram NAV noslēgts līgums ar NVD – 35 eiro.
Rentgens plaušām ar ģimenes ārsta nosūtījumu – 18 eiro, 3D krūšu ultrasonogrāfija – 38 eiro.
Nepieciešams iepriekšējs pieraksts, zvanot uz tālruņa numuru 25431313, iedzīvotāji ir aicināti iepriekš sagatavot personas kodu un tālruņa numuru.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sigulda pilsētas, Siguldas, Allažu un Mores pagastu iedzīvotāji aicināti piedalīties mājsaimniecībā uzkrāto lielgabarīta atkritumu bezmaksas nodošanas akcijā, kas norisināsies 17. jūlijā no plkst. 14.00 līdz 18.00 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā “Zemdegas” (Siguldā, Zinātnes ielā).
Ierodoties šķirošanas laukumā, ikvienam akcijas dalībniekam būs jāuzrāda Siguldas novada ID karte vai izziņa par deklarēto dzīvesvietu un SIA “JUMIS” līgums vai līguma numurs, bet daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – adrese un informācija par mājas apsaimniekotāju, ar ko noslēgts līgums. Tikai katrs pats individuāli klātienē var nodot savus radītos atkritumus.
Pirms sašķiroto atkritumu nodošanas, lūgums pārliecināties, ka tie ir sašķiroti pareizi. Lielgabarīta atkritumi – mēbeles (dīvāni, skapji, krēsli, datorkrēsli, galdi, kumodes, sekcijas), matrači, apšūtie paklāji, bērnu ratiņi un citi.
Viena mājsaimniecība bez maksas varēs nodot līdz diviem kubikmetriem jeb piecas liela izmēra atkritumu vienības. Aicinām ņemt vērā, ka skapji un tiem līdzīgi priekšmeti ir jānodod izjauktā veidā.
Neatkarīgi no organizētās akcijas, ikvienam iedzīvotājam jebkurā laikā, kad rodas tāda nepieciešamība, ir iespēja nodot liela izmēra atkritumus, izmantojot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma maksas pakalpojumu vai pašam nogādājot tos liela izmēra atkritumu pieņemšanas vietās, kur tos iespējams nodot pēc aktuālā cenrāža. SIA “ZAAO” klienti šo pakalpojumu var izmantot EKO laukumā Krimuldas pagasta Raganā, Vidus ielā 12, savukārt SIA “Clean R” klienti – šķiroto atkritumu nodošanas laukumā pie dzelzceļa stacijas “Inčukalns”. Par dažādu pakalpojumu iespējām aicinām interesēties pie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Siguldas novadā, – SIA “JUMIS”, SIA “ZAAO” un SIA “Clean R”.
Palielinoties sabiedrības izpratnei par atbildīgu šķirošanu un pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, Siguldas novadā pieejami kopumā 11 tekstila šķirošanas konteineri. Tādējādi tiek veicināta vēl lietojama apģērba, apavu un mājas tekstila nodošana atkārtotai izmantošanai, nevis to nokļūšana sadzīves atkritumu konteineros.
Šobrīd Siguldas novadā ir pieejami šādi publiskie tekstila šķirošanas konteineri, kas atrodas:
► Allažos, Zaļkalna ielā 3 (pie veikala “LaTS”);
► Inciemā, Anšlava Eglīša ielā 5 (laukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes “Ezerciems”);
► Lēdurgā, Emiļa Melngaila ielā 2;
► Mālpilī, Jaunajā ielā 6A (veikals “top!”);
► Mālpilī, Skulmes ielā 5 (DUS “Virši A”);
► Raganā, Vidus ielā 12 (SIA “ZAAO” EKO laukumā);
► Sigulda, Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta kultūras nama stāvlaukumā);
► Siguldā, Rīgas ielā 2 (pie veikala “top!”);
► Siguldā, Strēlnieku ielā 2 (pie tirdzniecības centra “Šokolāde”);
► Siguldā, šķirošanas laukumā “Zemdegas”;
► Siguldā, Vidzemes šosejā 16 (pie T/C “Raibais suns” stāvlaukumā).
Tekstila konteineros drīkst nodot nesabojātus, nesaplēstus, tīrus kreklus, bikses, jakas, mēteļus, šalles, cimdus, cepures, dvieļus, aizkarus, jostas, somas, gultas veļu, pārklājus, spilvenus, segas, kā arī valkāšanai derīgus apavu pārus, tajā skaitā gumijas un speciālos ziemas sporta apavus – slidas, slēpju zābakus, kā arī bižutēriju.
Tekstila konteineros nedrīkst nodot saplēstu apģērbu jeb audumu atliekas, tekstilu ar specifisku smaku, ar sadzīves ķīmiju, motoreļļām sasmērētu, kā arī mitru, pelējušu tekstilu, kas var sabojāt atkārtotai izmantošanai un pārstrādei derīgo materiālu.
“Adven” aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par sniegto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti Cēsīs un Siguldā, aizpildot klientu aptauju, kas pieejama tiešsaistē.
Uzņēmuma klienti aicināti sniegt savu vērtējumu, piemēram, par pēdējos gados realizētajiem modernizācijas projektiem, darbinieku palīdzību problēmsituāciju risināšanā un informācijas pieejamību par sniegto pakalpojumu.
Klientu aptauja pieejama šeit, un tā būs aktīva līdz pat 15. jūlijam. “Adven” informē, ka aptauja ir anonīma un izmantotie dati tiks izmantoti sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Anketas aizpildīšanas laiks – 3 līdz 5 minūtes.
Informāciju sagatavoja:
“Adven Latvia” mārketinga un komunikācijas speciāliste
Rūta Reinsone
Daba ir bagāta ar uzturā lietojamu augu izejmateriālu. Mazāk ķīmijas, vairāk dabisku vitamīnu. Nodarbībās, kuras tiek rīkotas mūžizglītības projekta ietvaros, tiks prezentēti augi, kas izmantojami salātos, garšaugos, zupās, sīrupos, smēres gatavošanai, fermentēšanai, tējām, vannām.
No agra pavasara līdz vēlam rudenim, pat ziemā dabā ir pieejami augi, kas izmantojami uzturā. Dabas augu iepazīšana ir veids, kā ģimene var būt kopā – lasīt augus, mācīties mīlēt un saudzēt dabu, kopā gatavot virtuves darbos. Veids, kā turpināt mūsu senču tradīcijas, nodot no paaudzes uz paaudzi vērtīgas zināšanas.
Mūžizglītības projekta ietvaros sešās nodarbībās būs iespēja gūt jaunas zināšanas, prasmes dabas augu ievākšanā, lietošanā, pagatavot jaunus veselīgus ēdienus, gūt padziļinātas zināšanas par augu sastāvu, aktīvajām vielām, to ietekmi uz ķermeni, izmantošanu savā labā, nenodarot kaitējumu sev un dabai.
Nodarbības veidotas divās daļās – teorija un praktiska darbošanās virtuvē, degustācija, diskusija, materiāls līdzņemšanai. Katrā nodarbībā tiks izskatīta sava tēma. Tās var apmeklēt katru atsevišķi vai piedalīties visās sešās. Nodarbības vadīs uzturzinātnes speciāliste Dace Meija.
18. jūlijā nodarbību tēma būs ēdamie savvaļas lapu augi, vērtīgās vielas to sastāvā, gatavošana. 25. jūlijā – 10 vērtīgas savvaļas augu tējas ziemas krājumiem, to sastāvs, pielietojums, uzglabāšana, kā veidot tēju salikumus.
Nodarbības būs augustā, septembrī un novembrī, nodarbību cikla organizatori aicina sekot līdz informācijai.
Nodarbības bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29406350 vai rakstot uz e‑pasta adresi meijadace@gmail.com.
Nodarbību cikls tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu, kas gūts mūžizglītības projektu konkursā.
Palielinoties sabiedrības izpratnei par atbildīgu šķirošanu un pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas “JUMIS” paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru arī Allažu pagastā, papildinot esošo speciālo šķirošanas tvertņu daudzumu ar jaunu konteineru – astoto tekstila šķirošanas konteineru Siguldas novadā.
Jaunais tekstila šķirošanas konteiners apģērba, apavu un mājas tekstila šķirošanai turpmāk būs pieejams Allažos, Zaļkalna ielā 3 (pie veikala “LaTS”).
Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajā var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu. Lai tie būtu derīgi atkārtotā apritē – pārstrādē vai otrreizējai lietošanai –, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju, kā arī nav sadriskāti. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas. Plašāka informācija par pareizu tekstila šķirošanu pieejama https://ej.uz/5o6v.
Šobrīd Siguldas novadā vēl ir pieejami publiskie tekstila šķirošanas konteineri, kas atrodas:
Informāciju sagatavoja:
SIA “Eco Baltia vide” Komunikācijas projektu vadītāja
Raina Anna Ločmele
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienests no šā gada 1. jūlija līdz 1. septembrim izsludina mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, un tas nosaka nepieciešamību turpināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, kas bija spēkā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam. Iepriekš ierobežojumi tika noteikti 32 novadu 230 pagastos, bet no 1. jūlija tie attiecināmi uz visu Latvijas teritoriju.
Ekspertu darba grupas izvērtējums balstīts uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju un informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļa — mizgrauža savairošanās risku. Vērā ņemta arī Valsts meža dienesta informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem.
Ekspertu darba grupu pārstāv institūta “Silava”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas meža nozares eksperti.
Vērtīgo egļu audžu aizsardzības pasākumi iepriekš tika noteikti ar 2023. gada 30. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 180 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Turpmākos mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus izsludina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, pamatojoties uz Meža likuma 27. panta pirmo un otro daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 348 “ Meža aizsardzības noteikumi” 13., 14. un 18. punktu.
Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas periodā pamatā noteikti līdzīgi mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgo egļu audžu aizsardzībai, kādi tie bija spēkā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam. Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas ir atspoguļotas valsts informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs. Piekļuve sistēmai iespējama, izmantojot portāla latvija.lv autentifikācijas rīkus.
Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādejādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē, veikt bojāto koku ciršanu, saņemot Valsts meža dienestā apliecinājumu koku ciršanai.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Informāciju sagatavoja:
Valsts meža dienesta
sabiedrisko attiecību speciāliste
Iveta Pavziniuka
Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tai skaitā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar garīga rakstura un/vai funkcionāliem traucējumiem.
Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.
Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā sekmīgi ieviests DI projekts, gan arī šajā laikā izmantotas citas iespējas DI attīstībai, ir Siguldas novada pašvaldība. Tieši Siguldas piemērs bieži tiek minēts kā viens no labākajiem personu ar garīgās attīstības traucējumu un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanā sabiedrībā.
“Deinstitucionalizācija pamatojas pārliecībā, ka katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savā kopienā un baudīt pilnvērtīgu dzīvi,” iesākot stāstījumu par pieredzi un atziņām DI jomā, saka Siguldas novada pašvaldības Sociāla dienesta vadītāja Kristīne Freiberga:
“Vēl pirms sākās DI projekts, Siguldas pašvaldības administratīvajā teritorijā bija pieejams plašs pakalpojumu grozs personās ar garīga rakstura traucējumiem. Taču šo pakalpojumu bija attīstījusi un nodrošināja biedrība “Cerību spārni” Evas Viļķinas vadībā. Pašvaldība sākotnēji neveidoja savus pakalpojumus, nealgoja savus speciālistus, bet gan cieši sadarbojās ar biedrību “Cerību spārni”, kuras paspārnē, uz savstarpējo uzticēšanos un ģimeniskumā balstītā vidē jau bija pulcējās šie cilvēki un viņu tuvinieki. Taču bija skaidrs, ka pakalpojumus var un ir nepieciešams tos attīstīt vēl profesionālāk. Kā viens no tādiem kvalitātes garantiem ir visu pakalpojumu iekļaušana sociālo pakalpojumu reģistrā, kas kalpo kā apliecinājums to saņēmējam, ka tiek veikta kvalitātes kontrole un uzraudzība un klienti saņem profesionālu palīdzību un atbalstu atbilstoši individuālām vajadzībām.”
Taču bez sekmīgām nevalstiskā sektora iestrādnēm, K. Freiberga akcentē vēl ko:
“Mūsu DI veiksmes stāsts balstās divos stūrakmeņos – aktīva nevalstisko organizāciju darbība un DI vēl tad, kad par to Latvijā runāja maz, un pašvaldības izpratne par to, ka DI ir nepieciešams attīstīt. Līdz ar to arī Siguldas novada iedzīvotāju kopiena ir pieņemošāka DI aktivitātēm, jo gadiem ilgi veikts izglītojošs, izskaidrojošs un iekļaujošs darbs.”
Kopumā raugoties uz DI attīstību un vietējās kopienas attieksmi, Sociālā dienesta vadītāja norāda, ka sabiedrība ir kļuvusi ievērojami pieņemošāka.
“Svarīgi ir tas, ka mums ikdienā – un ne tikai Siguldā – arvien vairāk ir klātesoši cilvēki gan ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Viņi ir daļa no sabiedrības – piedalās kopienas aktivitātēs, darba tirgū, kultūras un sporta dzīvē. Tāpat ir svarīgi kopienai skaidrot ī DI ekonomiskos ieguvumus – jo vairāk vecāku, kuriem ir pieejams, piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojums, varēs strādāt, jo lielāks ir ieguvums ekonomikai.”
DI projekts visā Latvijā aizsāka DI attīstību, ne tikai ieviešot jaunus vai pilnveidojot līdzšinējos pakalpojumus, bet, izstrādājot DI plānu, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, kam tālāk jau bija pieejami citu ārējo finanšu avotu projektu programmas. Siguldas novadā ir tapušas divas grupu mājas (Mālpilī un Siguldas pilsētā), dienas aprūpes centrs. Šo objektu apsaimniekošanu iepirkuma procedūras rezultātā uzticēts veikt biedrībai “Cerību spārni”. Uzsākta dienas aprūpes centra celtniecības Krimuldas pagastā.
“Vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novada pašvaldība uzsāka pārrunas ar apkārtējie novadiem – gan tiem, kuri pēcāk iekļāvās Siguldas novadā, gan tie, kuri potenciāli iekļāvās citos novados. Līdz ar to gan pakalpojumu grozs, gan izveidotā infrastruktūra ir izveidota un atbilst pašreizējā Siguldas novada iespējām un attīstībai.”
DI ir sarežģīts un ilgstošs process, kas prasa visaptverošu pieeju un sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tas prasa arī atbilstošu finansējumu un resursu pieejamību, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu un pakalpojumus cilvēkiem. Arī Siguldas novada pašvaldībā, noslēgumam tuvojoties DI projektam, kas finansēja plašo pakalpojumu grozu, aktuāls ir kļuvis jautājums par to, kādi pakalpojumi un kādā apmērā būs pieejami turpmāk.
Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām. No tiem visvairāk izmantota mūzikas terapija, tad fizioterapija un Montesori nodarbības, ergoterpija un kanisterapija. Arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām, no kuriem visvairāk izmantotas atbalsta grupu nodarbības, psihologa pakalpojums, mūzikas terapija, mākslas terapija.
“Mums ir izveidots pilna cikla pakalpojumus grozs un tam atbilstoša infrastruktūra – sākot ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pieejamas dažādas terapijas, tālāk iekļaujošā izglītība, dienas aprūpes centrs, līdz, viņiem pieaugot, tas ir cits pakalpojumu grozs, dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi. Arī Pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldība noteikti turpinās atbalstīt dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu pakalpojums, gan grupu dzīvokļa pakalpojums. Taču vienlaikus zinām, ka ne tik plašā klāstā kā iepriekš. Īpaši tas attiecas un veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem,” pauž K. Freiberga.
“DI projekts ir apliecinājis nepieciešamību arī turpmāk sadarboties starpdisciplināri, jo DI saskaras dažādu jomu: veselības aprūpes, labklājības, pašvaldību jautājumi. Tāpat DI projekts arī apliecinājis, ka valstī nepieciešams ieviest obligātā sociālo pakalpojumu groza principu.”
Informāciju sagatavoja:
DI projekta komunikācijas speciāliste
Inese Pabērza
Foto: M. M. Židaua
