Sociālā aizsardzība

Dienu pirms Siguldas novada Veselības dienas ikviens varēs apmeklēt īpaši organizētu lekciju, kas norisināsies 29. septembrī plkst. 18.00–20.00 Veselības dienas ietvaros Siguldas Valsts ģimnāzijā. Lekcija “Kā atpazīt un novērst izdegšanu” ir tapusi sadarbībā ar Siguldas Valsts ģimnāzijas Lielo ģimnāziju, noslēdzot lekciju ciklu “Sevis apzināšana un rīcība tagad”.

Tās apmeklējums dos teorētisko ieskatu, lai palīdzētu ikdienas darbā atpazīt izdegšanas simptomus un uzsāktu profilaktisku rīcību tās novēršanai. Nodarbība notiks divās daļās – teorētiskajā un praktiskajā. Lekcija ilgums – divas stundas.

Nodarbību vadīs Marija Ābeltiņa (Ph. D.), apmācību vadītāja, klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore.

Kā atpazīt un novērst izdegšanu?

Profesionālā izdegšana ir bīstama gan pašiem cilvēkiem, gan organizācijām. Tā nozīmē lielus finansiālus zaudējumus darba devējam un veselības sarukšanu darbiniekam.

Mēs darbā pavadām pusi no savas nomoda dzīves, tādēļ ir svarīgi ieguldīt tās kvalitātē!

Šo divu stundu apmācību laikā ielūkosimies profesionālās izdegšanas pazīmēs, mēģināsim saprast kā to atšķirt no noguruma un depresijas. Izrunāsim profesionālās vides apstākļus, kas padara darba vidi par “toksisku”, kā arī personīgos ieradumus, kas var sekmēt izdegšanu. Detalizēti aplūkosim iespējamās palīdzības iespējas sev un citiem.

Apmācību nodarbības laikā visās apskatāmās tēmās uzsvars tiks likts uz to praktiskajiem aspektiem un teorētiskās atziņas tiks ilustrētas ar konkrētiem piemēriem. Nodarbību laikā paredzēti praktiskie vingrinājumi.

Par lektori

2022. gadā ieguvusi doktora grādu psiholoģijā (Ph. D.), pētot profesionālas izdegšanas fenomenu.

Papildu akadēmiskai izglītībai no 2013. gada ir sertificēta KBT speciāliste un no 2019. gada arī supervīzore. 2020. gadā kļuva par vienu no pirmajām Shēmu terapijas speciālistēm Latvijā.

Grāmatas “Profesionālā izdegšana. Pamanīt un novērst izdegšanu, atgūt darba efektivitāti un dzīvesprieku” autore. Strādājusi desmit gadus Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes ar cilvēkiem un organizācijām krīzes apstākļos.

Šobrīd strādā privātpraksē, kā arī vairāk nekā 17 gadus darbojas, vadot un organizējot dažādas pašattīstības un pašizpētes nodarbības, ir autore dažādiem psiholoģiskās izaugsmes treniņiem un apmācību kursiem privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un citur.

Pēdējā laikā ir novadīti vairāk nekā 70 tiešsaistes semināri un klātienes semināri par dažādiem mentālās veselības jautājumiem un stresa pārvaldes jautājumiem, privāto uzņēmumu, valsts un nevalstisko organizāciju darbiniekiem un vadītājiem. Ir aktīva medijos, veicinot sabiedrības informētību par dažādiem mentālās veselības jautājumiem.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 15. oktobrim pilsētvidē uz konstrukcijām pie Siguldas stacijas skatāma biedrības “Building Design and Construction council” (BDCC) organizētā ceļojošā lielformāta fotoizstāde “Gadsimta būves Latvijā”, kurā apskatāms izpildījumā un ilgtspējas risinājumos augsti novērtēts arhitektu un inženieru veikums Latvijā.

Izstāde tika atklāta pērnā gada nogalē un pabijusi publikai labi pieejamās vietās Ogrē, Saulkrastos, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā. Izstādē apskatāmi Latvijas jaunākie arhitektūras veiksmes stāsti, pasaules konteksta inovācijas, inženierbūves, privāto iniciatīvu piemēri, smalki restaurācijas darbi, kā arī universāla dizaina interjeri. Tās stendos integrēti QR kodi, sniedzot skatītājiem iespēju plašāk uzzināt par katru objektu.

BDCC biedrības vadītāja Gunita Jansone stāsta: “Nosaukums “Gadsimta būves Latvijā” izvēlēts, norādot uz īstenoto projektu nozīmi Latvijas mērogā. Izstādē eksponētas fotogrāfijas ar arhitektūras un inženierijas sasniegumiem – Dārgumu namu Rēzeknē, Parka paviljonu Liepājā, atjaunoto Smiltenes baznīcu, arī Mežotnes baznīcu, Ķekavas apvedceļu un Sarkandaugavas pārvadu. Daudzi objekti saņēmuši balvas lielākajā būvju konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva” un citos konkursos, piemēram, “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”. Piemēram, Daugavpils pilsēta var lepoties ar Inženierarsenālu Cietoksnī, kas ir ieguvis GRAND PRIX konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” un Ogre ar savu jau arī starptautisku atzinību ieguvušo bibliotēku, kas ieguva GRAND PRIX konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2021”.

Foto no izstādes ekspozīcijas un atklāšanas pasākuma.

Fotoizstādē aplūkojamās ēkas un būves

Inženieru arsenāls ir viena no būtiskākajām Daugavpils cietokšņa struktūras ēkām. Ēka celta pēc Krievijas impērijas Kara ministrijas arhitekta Aleksandra Štauberta projekta 1836.−1845. gadā. Izcils restaurācijas veikums.
Ķekavas apvedceļš ir vērienīgs infrastruktūras projekts, turklāt pirmais Publiskās privātās partnerības projekts Latvijā; tas tiks nodots lietotājiem 2023. gada nogalē. Tiks izbūvētas satiksmes joslas gandrīz 100 km kopgarumā.
Nacionālais botāniskais dārzs 129 hektāru platībā atrodas Salaspilī. Tajā ir viena no lielākajām augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā – aptuveni 13 000 augu.
Smiltenes baznīcas atjaunošanas īstenotāja Gita Mūrniece uzskata: “Ja katrs uzņēmējs ķertos pie kādas sev tuvas kultūrvietas sakopšanas, tad Latvijā atdzimtu neskaitāmi vēsturiski nozīmīgi objekti”.
Mežotnes baznīca ir rūpīgi restaurēta un darbojas kā kultūrtelpa. Viena no hipotēzēm vēsta par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17. gadsimta sākumā.
2022. gadā noslēdzās pārvada pār dzelzceļu Rīga–Skulte būvniecība, pārbūvēti arī pievedceļi un sakārtotas inženierkomunikācijas.
Sporta laukumā Mežs Valmierā pirmo reizi Latvijā augstā līmenī īstenota mūsdienīga izpratne par kvalitatīvu, inovatīvu ārtelpu.
Brīvvalsts dārgumu nama atvēršana Rēzeknē notika 2022. gada augustā, pāris dienās pulcējot ap 800 interesentu. Namā redzamā kolekcija stāsta par maz zināmiem Latvijas vēstures faktiem.
Līgatnes un Kaķupītes caurtekas atrodas uz auto ceļa A2 Rīga–Sigulda–Veclaicene, abu vēsturisko būvju atjaunošana ir lielisks piemērs kā nodrošināt nepieciešamo funkciju un cieņpilni izturēties pret oriģinālajām būvniecības struktūrām.
Lai veicinātu LVM zemes dzīļu resursu produktu pieejamību tirgū, vienlaikus veicinot tautsaimniecības attīstību, 2017. gadā tika izveidots biznesa virziens LVM Zemes dzīles.
Epopeja ar Rīgas cirka pastāvēšanu 21. gs. ir stiepusies gadiem ilgi un ir tikpat interesanta kā ēkas vēsturiskā tapšana faķīra Salamonska vadībā. Rīgas jumtu ainavā ir parādījies sarkana skārda kupols, kurš visai ambiciozi un dzīvespriecīgi izceļas pelēkajā pilsētas audumā.
Jaunā Ogres Centrālās bibliotēkas koka ēka kalpo par lielisku platformu, lai izzinātu būvniecības jaunākās inovācijas un koka potenciālu.
Liepājas Jūrmalas parkā no jauna atdzimis vēsturiskais Parka paviljons. Pirms pilnīgas iznīcības tas dēvēts gan par ķeizara paviljonu, jo augstā persona šeit viesojusies, gan par kafejnīcu Banga. Atjaunošana notikusi tikai uz vēsturiskā fotomateriāla bāzes un noritējusi kā parauga vērta privāta iniciatīva.

Piektdien, 29. septembrī, Siguldā, Raiņa ielā 3, no plkst. 10.00 līdz 17.00 būs pieejama mobilā diagnostika – mamogrāfs, krūšu pārbaudei. Pakalpojumu nodrošinās MFD Veselības centrs “Dziedniecība”.

Mobilais digitālais mamogrāfs ir īpaši aprīkots autobuss, kura pieejamība izbraukumos pa Latviju atvieglo sievietēm iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu dzīvesvietas tuvumā. Valsts apmaksātus mobila digitālā mamogrāfa izbraukumus nodrošina ārstniecības iestādes “Veselības centrs 4”, “Dziedniecība” un “Daugavpils reģionālā slimnīca”.

Mamogrāfijas izmeklējums sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros, ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus kopš iesūtīšanas datuma). Ar ģimenes ārsta vai speciālista, kuram ir līgums ar NVD, nosūtījumu – 3 eiro, bet ar nosūtījumu no ārsta, speciālista, kuram NAV noslēgts līgums ar NVD – 35 eiro.

Nepieciešams iepriekšējs pieraksts, zvanot uz tālruņa numuru 25431313, iedzīvotāji ir aicināti iepriekš sagatavot personas kodu un tālruņa numuru.

Mālpilī turpinās Siguldas novada pašvaldības atbalstīts mūžizglītības projekts “Veselīga uztura meistarklases un lekcijas”.

12. oktobrī plkst.17.00 Mālpils kultūras centra telpās notiks uztura speciālistes Evas Katajas lekcija “Ēdiens kā bauda un veselības avots”.

Lekcijas tēmas:

svarīgākais par uzturu no zīdaiņa līdz senioru vecumam;
kā ēst viegli, veselīgi un garšīgi?;
ko darīt, ja attiecības ar ēdienu nav labas un ir liekā svara problēmas?;
vai man vajag kādu diētu, un citas ar uzturu saistītas tēmas.

Pieteikšanās Mālpils kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista vai zvanot uz tālruņa numuru 29195459. Dalība lekcijā ir bez maksas.

Siguldā noslēdzies bezmaksas nodarbību cikls, kurā novadnieki varēja vairāk uzzināt, kā izkopt savu publisko tēlu, iespaidu un mērķtiecīgi stiprināt un attīstīt savu personīgo zīmolu dažādās vidēs.

Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu norisinājās divas meistarklases – augustā un septembrī. Tās vadīja novadniece, komunikācijas stratēģe un zīmolu satura veidotāja Inese Pabērza.

“Nodarbību laikā, izmantojot spēļošanu, teoriju, praktiskus piemērus, savstarpējās diskusijās un sarunās, un arī mājas darbos praktizējām metodes, kā mūsdienu mainīgajā pasaulē būt pamanāmākiem, demonstrēt paliekošu iespaidu un rezultātus,” saka I. Pabērza.

Personīgās zīmolvadības jeb paštēla veidošanas loma biznesa izaugsmes, karjeras un personīgajā izaugsmē pēdējā piecgadē ir būtiski pieaugusi. Nozīmīgāks ir kļuvis iespaids, ko veidojam sociālajos medijos un citās digitālās platformās. Tas viss komplektā ar personīgo komunikāciju veicina individuālo konkurētspēju, kas ir svarīga gan attīstot biznesu, gan karjeru.

Dalībniekiem bija iespēja apmācību periodā saņemt vienu bezmaksas konsultāciju. Apmācību noslēgumā dalībnieki dalījās ar rezultātiem:

“Visu informāciju tā forši sanāca piešķilt ar personisko konsultāciju. Ļoti patika mājasdarbi, tas iedeva lekcijai taustāmu saturu.”
“Pildot mājas darbus, bija ļoti vērtīgi analizēt sevi.”
“Impulsi, ka svarīgi veidot reputāciju”
“Iespēja apkopot savas domas, ņemot vērā pasniegto materiālu.”

Apmācības organizētas ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu mūžizglītības projektā “Personīgas zīmolvadības meistarklases Siguldas novada iedzīvotāju individuālajai izaugsmei”.

I. Pabērza pateicas par atbalstu nodarbību norisē LIAA Siguldas biznesa inkubatora komandai.

Šonedēļ uzsākta projekta “Roķēnu ūdenskrātuves atpūtas zonas labiekārtošana, piekļuves uzlabošana un infrastruktūras izveide, lai sekmētu dabas un vides tūrisma objektu attīstību Siguldas novada pašvaldībā” ieviešanas darbi – auglīgās kārtas noņemšana un smilts kārtas izveidošana.

Projekta laikā pie Roķēnu ūdenskrātuves plānots izveidot atpūtas vietu, izbūvējot un iekļaujot infrastruktūru – celiņus, soliņus, pārģērbšanās kabīnes, atpūtas labiekārtojuma elementus, informācijas stendu, pontonu –, lai izveidotu kvalitatīvu un drošu vidi vienai no populārākajām atpūtas vietām vasaras sezonā.

Projekta rezultātā atpūtas vieta būs pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, kā arī mazinās antropogēno slodzi, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu atpūtas vietu vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem.

Darbus objektā plānots pabeigt līdz šā gada oktobra beigām.

Projekta “Roķēnu ūdenskrātuves atpūtas zonas labiekārtošana, piekļuves uzlabošana un infrastruktūras izveide, lai sekmētu dabas un vides tūrisma objektu attīstību Siguldas novada pašvaldībā” īstenošanu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Svētdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 novada seniori aicināti atzīmēt Senioru dienu kultūras centrā “Siguldas devons”, baudot Žorža Siksnas koncertprogrammu “Nepalaid garām”. Kā katru gadu, arī šogad tiks sumināti Siguldas pilsētas, Mores, Jūdažu, Allažu un Siguldas pagasta pensionāru biedrības dalībnieku apaļo jubileju gaviļnieki.

Žoržs Siksna – latviešu estrādes leģenda. Spožāko tenoru nav iespējams iedomāties bez Raimonda Paula un Ivara Vīgnera pērlēm “Muļķe sirds”, “Genoveva”, “Nepalaid garām”, “Jel dod man bučiņ‘”, “Pasaulīte” un citām. Koncertā piedalīsies Žoržs Siksna, pianists Anatolijs Livča, Jelgavas tirkīza kora meitenes Anna Siksna un Agita Zundure.

Lai nodrošinātu iespēju nokļūt uz pasākumu, Allažu, Jūdažu, Mores un Siguldas pagasta iedzīvotājiem tiks nodrošināts transports uz un no pasākuma norises vietas. Interesenti aicināti pieteikties pie savas dzīvesvietas pensionāru biedrības vadītājiem.

Ieeja – bez maksas.

Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības vēl šogad attīrīt sev piederošās teritorijas no sausās zāles un kultūraugu atliekām, savākt koku zarus un lapas, kā arī atkritumus, lai pavasarī neizceltos postoši ugunsgrēki.

Tomēr jāņem vērā, ka lapu, sausās zāles un zaru dedzināšana ugunskurā ir pieļaujama tikai tajās pašvaldībās, kur tas atļauts ar pašvaldību saistošo noteikumu regulējumu.

“Iestājoties rudenim, gandrīz katru dienu, bet īpaši nedēļas nogalēs, uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 pienāk vairāki zvani par tālumā redzamiem dūmiem. Ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk notikuma vietā konstatē, ka tiek kurināts ugunskurs. Diemžēl bieži šie ugunskuri ir atstāti bez uzraudzības, kas var izraisīt plašāku ugunsgrēku. Aicinām cilvēkus atcerēties, ka ne visu pašvaldību teritorijās ir atļauts kurināt ugunskurus! Un ja tie ir atļauti, tad nepieciešams izvēlēties drošu vietu un liesmas nepārtraukti pieskatīt! Savukārt, aculieciniekiem, pirms zvanīšanas uz tālruņa numuru 112, ja tas iespējams, ir jāpieiet vai jāpiebrauc tuvāk, lai pārliecinātos par sadūmojuma cēloni un varētu sniegt precīzāku informāciju par notiekošo”, uzsver VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Ugunskuru kurināšana iespējama tikai tad, ja to atļauj pašvaldību saistošie noteikumi

Pirms ugunskuru kurināšanas jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj tos kurināt. Ja tas ir aizliegts, par neatļautu ugunskura kurināšanu var tikt piemērots administratīvais sods. Svarīgi pirms ugunskura kurināšanas izvēlēties tam piemērotu vietu – ugunskurus drīkst veidot drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem un degošiem materiāliem. Ugunskura vieta jānorobežo, piemēram, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, kad vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā un, tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Pametot ugunskura dedzināšanas vietu, jāpārliecinās, ka ugunskurs ir pilnībā nodzēsts! Ugunskuros nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus, un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.

Kūlas ugunsgrēki iespējami tikai nesakoptā teritorijā

VUGD novērojumi liecina, ka kūlas ugunsgrēki ir jau cīņa ar sekām, jo sakoptā īpašumā pavasarī neveidojas sausā zāle un nav iespējama tās degšana. Arī šogad VUGD aicina parūpēties par savu īpašumu rudenī, lai pavasarī neizceltos ugunsgrēks.

Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un rada būtisku kaitējumu dabai, iznīcinot tūkstošiem hektārus Latvijas teritorijas. Katra iedzīvotāja atbildība ir parūpēties par savu īpašumu un savlaicīgi to sakopt, lai pavasarī ugunsdzēsējiem glābējiem nenāktos cīnīties ar privātīpašnieku neizdarības sekām, kas nereti beidzas ar cilvēku bojāeju vai nodegušām ēkām.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad bija mazāks – reģistrēts 751 kūlas ugunsgrēks, savukārt pērn reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki.

Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubilejas mēnesī Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina interesentus uz sarunu un atmiņu pēcpusdienu par Gaujas Nacionālā parka sākotni 26. septembrī plkst. 16.00.

Pasākumā arī tiks prezentēta uz parka jubileju izdotā Aijas Mellumas, Ievas Vītolas un Māra Mitrevica grāmata “Gaujas Nacionālais parks. Sākums”.

Gaujas Nacionālais parks ir pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā, kas šogad atzīmē izveides 50. gadadienu. 1973. gadā 14. septembrī parka teritorija izveidota, lai aizsargātu mazpārveidotās dabas teritorijas, Gaujas senielejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas.

Parks ir kļuvis arī populārākais dabas tūrisma galamērķis, kas apmeklētājus vilina ar krāšņo Gaujas senieleju, Latvijas lielākajiem devona smilšakmens iežu atsegumiem un noslēpumainām alām tajos. Parka teritorijā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu. Savukārt ainaviskās pļavas, Gauja, tās pietekas un vecupes, apkaimes ezeri, bagātīgie meži un purvi rada dzīvotņu daudzveidību, kas sniedz mājvietu 149 putnu, 48 zīdītāju un vairāk nekā 800 augu sugām.

19. septembrī konstatēti tīši bojājumi pastaigu takā Gaujas Nacionālajā parkā, informē Dabas aizsardzības pārvalde. Kāpnēm, kas savieno Gaujas senieleju ar Šveices ielu Siguldā (pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”) vairāki pakāpieni pilnībā vai daļēji izlauzti, arī margas vietām nolauztas. Šādi bojājumi kāpnes padara bīstamas un nelietojamas, tādēļ taka uz laiku ir slēgta. Aicinām būt vērīgiem, un, ja informatīvās zīmes un lentas ir norautas, bet Dabas aizsardzības pārvalde nav publiski izziņojusi par remontdarbu pabeigšanu, sabojātās trepes nelietot.

Takas sākuma un beigu posmā ir izvietotas brīdinošas-informatīvas zīmes par takas slēgšanu, kā arī kāpņu platformas ir norobežotas ar lentām. Tiklīdz kāpnes tik salabotas un būs gājējiem atkal drošas, pārvalde par to ziņos plašsaziņas līdzekļos un savos sociālajos kontos. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai vietnē www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv, kā arī pārvaldes Facebook, Twitter un Instagram kontos.

“Gaujas Nacionālais parks ir iecienīts dabas tūristu galamērķis. Jo īpaši to redzam rudenī, kad Siguldas un tuvējās apkaimes iedzīvotāji un viesi bauda rudens krāsainību Gaujas ielejas dabas takās. Kāpnes, serpentīni un takas ir vispiemērotākais veids, lai novērtētu dabas krāšņumu visos veidos. Diemžēl nodarītie postījumi ir tik lieli, ka drošības dēļ trepes slēdzam tieši pirms aktīvā tūristu pieplūduma. Ja kāds ir redzējis šobrīd nezināmos vandāļus, kas ir sabojājuši stāvās kāpnes pēdējās diennaktīs, aicinām sazināties ar pārvaldi un ziņot,” aicina pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Lai arī kāpnes šobrīd pie Siguldas Mākslu skolas ir slēgtas, daudzveidīgas pastaigas Gaujas senlejā aizvien ir iespējamas, plānojot citu gājiena sākuma vai beigu posmu. Piemēram, no/uz Šveices ielu uz/no Gaujmalas ērti var iziet pa Lakstīgalu gravas taku iepretim Maija parkam vai Siguldas slimnīcai, no Svētku laukuma, pa Siguldas serpentīna ceļu, pie gaisa tramvaja un pa Siguldas-Turaidas ceļa gājēju celiņu.

Savukārt jaunu galamērķu izvēli atvieglos pārvaldes izveidotā un uzturētā mobilā lietotne Dabas Tūrisms, kā arī tīmekļa vietne www.tiekamiesdaba.lv, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā. Šajā lietotnē ir apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Biedrība “Mālpils Tautskola” ir uzsākusi mūžizglītības projekta “Veselīga uztura meistarklases un lekcijas” īstenošanu. Pirmā nodarbība notika 16. septembrī Mālpils kultūras centrā kopā ar veģetāra uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi.

Apgūstot tēmu “Pākšaugi uzturā”, nodarbības dalībnieces iepazina pākšaugu daudzveidību un to vērtību uzturā, ieguva vairākas oriģinālas ēdienu receptes, četras no tām kopīgi izmēģināja un degustēja pagatavotos ēdienus.

Nākamā nodarbība par veselīgu uzturu notiks notiks 12. oktobrī. Plašāka informācija vēl sekos.

Trešdien, 20. septembrī, nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “ELVI” atvēra veikalu Siguldā, Dārza ielā 28. Veikals iekārtots šim nolūkam speciāli celtā ēkā, ko projektējis “Arhitektu birojs LOFT” Ģirta Kalinkeviča vadībā. Jaunajā tirdzniecības vietā radītas 11 darbavietas un kopējās objekta investīcijas sasniedz 1,5 miljonus eiro.

Šajā objektā saimniekos veikalu tīkla “ELVI” lielākais franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kam jaunais veikals ir simtā pārtikas tirdzniecības vieta Latvijā. “ELVI” Dārza ielā Siguldā ir būvēts, īstenojot dažādus ilgtspējīgas attīstības risinājumus – veikalā ir uzstādītas energoefektīvas tirdzniecības iekārtas, ēku sildīšanai tiks izmantota siltumatguves tehnoloģija, tāpat apmeklētājus priecē harmoniski iekārtota ārtelpa ar apstādījumiem, atpūtas zonām un plašām autostāvvietām, kas pircēju ērtībām papildinātas ar platākām sadalošajām joslām ērtākai transportlīdzekļu novietošanai.

Turpinot tradīciju “Ciemos pie investora”, veikala atvēršanas svētkos uzņēmēju sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa un Siguldas novada Attīstības aģentūras direktors Uldis Dvinskis. Siguldas novada pašvaldība novērtē katra uzņēmēja ieguldījumu infrastruktūras sakārtošanā un jaunu darbavietu radīšanā novadā.

“SIA “Vita Mārkets” ir viens no lielākajiem darba devējiem Siguldas novadā. Priecājamies, ka uzņēmums tik dinamiski attīstās. Turklāt būtiski atzīmēt, ka jaunā veikala atrašanās vieta ir stratēģiski nozīmīga, ņemot vērā to, ka turpmākajos gados šajā Siguldas pilsētas daļā notiks intensīva dzīvojamā fonda attīstība,” atzinīgi novērtē Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja L. Sausiņa.

Projektējot ēku, tika izvērtētas arī kopējās zemes gabala attīstības iespējas, tālab teritorijā ir izbūvēts gan piebraucamais ceļš, gan ārējās komunikācijas zemesgabala tālākajā malā, lai nākotnē šajā objektā varētu paplašināt komercdarbības iespējas, piesaistot potenciālos īrniekus un sekmējot kopējo kvartāla attīstību.

SIA “ELVI” Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: “Tieši Sigulda ir zīmola “ELVI” dzimtene, un esmu gandarīta, ka tagad Siguldas “ELVI” pulkam pievienojies trešais veikals, kurā saimniekos viens no Siguldas novada nozīmīgākajiem uzņēmumiem un lielākajiem darba devējiem, mūsu partneris SIA “Vita mārkets”. Patiesi ceru, ka arī jaunais veikals kļūs par siguldiešu iemīļotu iepirkšanās vietu, kur sagādāt visu savas ģimenes ikdienai nepieciešamo. Šis gads “ELVI” tīklam ir nozīmīgas attīstības periods, kurā esam investējuši gan tīkla attīstībā, gan loģistikas pilnveidošanā, gan jaunu objektu izveidē. Šis ir sestais jaunais “ELVI” veikals un varu apstiprināt, ka līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākas jaunas tirdzniecības vietas dažādās Latvijas pilsētās.”