Sociālā aizsardzība

Biedrība “Mālpils Tautskola” ir uzsākusi mūžizglītības projekta “Veselīga uztura meistarklases un lekcijas” īstenošanu. Pirmā nodarbība notika 16. septembrī Mālpils kultūras centrā kopā ar veģetāra uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi.

Apgūstot tēmu “Pākšaugi uzturā”, nodarbības dalībnieces iepazina pākšaugu daudzveidību un to vērtību uzturā, ieguva vairākas oriģinālas ēdienu receptes, četras no tām kopīgi izmēģināja un degustēja pagatavotos ēdienus.

Nākamā nodarbība par veselīgu uzturu notiks notiks 12. oktobrī. Plašāka informācija vēl sekos.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Trešdien, 20. septembrī, nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “ELVI” atvēra veikalu Siguldā, Dārza ielā 28. Veikals iekārtots šim nolūkam speciāli celtā ēkā, ko projektējis “Arhitektu birojs LOFT” Ģirta Kalinkeviča vadībā. Jaunajā tirdzniecības vietā radītas 11 darbavietas un kopējās objekta investīcijas sasniedz 1,5 miljonus eiro.

Šajā objektā saimniekos veikalu tīkla “ELVI” lielākais franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kam jaunais veikals ir simtā pārtikas tirdzniecības vieta Latvijā. “ELVI” Dārza ielā Siguldā ir būvēts, īstenojot dažādus ilgtspējīgas attīstības risinājumus – veikalā ir uzstādītas energoefektīvas tirdzniecības iekārtas, ēku sildīšanai tiks izmantota siltumatguves tehnoloģija, tāpat apmeklētājus priecē harmoniski iekārtota ārtelpa ar apstādījumiem, atpūtas zonām un plašām autostāvvietām, kas pircēju ērtībām papildinātas ar platākām sadalošajām joslām ērtākai transportlīdzekļu novietošanai.

Turpinot tradīciju “Ciemos pie investora”, veikala atvēršanas svētkos uzņēmēju sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa un Siguldas novada Attīstības aģentūras direktors Uldis Dvinskis. Siguldas novada pašvaldība novērtē katra uzņēmēja ieguldījumu infrastruktūras sakārtošanā un jaunu darbavietu radīšanā novadā.

“SIA “Vita Mārkets” ir viens no lielākajiem darba devējiem Siguldas novadā. Priecājamies, ka uzņēmums tik dinamiski attīstās. Turklāt būtiski atzīmēt, ka jaunā veikala atrašanās vieta ir stratēģiski nozīmīga, ņemot vērā to, ka turpmākajos gados šajā Siguldas pilsētas daļā notiks intensīva dzīvojamā fonda attīstība,” atzinīgi novērtē Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja L. Sausiņa.

Projektējot ēku, tika izvērtētas arī kopējās zemes gabala attīstības iespējas, tālab teritorijā ir izbūvēts gan piebraucamais ceļš, gan ārējās komunikācijas zemesgabala tālākajā malā, lai nākotnē šajā objektā varētu paplašināt komercdarbības iespējas, piesaistot potenciālos īrniekus un sekmējot kopējo kvartāla attīstību.

SIA “ELVI” Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: “Tieši Sigulda ir zīmola “ELVI” dzimtene, un esmu gandarīta, ka tagad Siguldas “ELVI” pulkam pievienojies trešais veikals, kurā saimniekos viens no Siguldas novada nozīmīgākajiem uzņēmumiem un lielākajiem darba devējiem, mūsu partneris SIA “Vita mārkets”. Patiesi ceru, ka arī jaunais veikals kļūs par siguldiešu iemīļotu iepirkšanās vietu, kur sagādāt visu savas ģimenes ikdienai nepieciešamo. Šis gads “ELVI” tīklam ir nozīmīgas attīstības periods, kurā esam investējuši gan tīkla attīstībā, gan loģistikas pilnveidošanā, gan jaunu objektu izveidē. Šis ir sestais jaunais “ELVI” veikals un varu apstiprināt, ka līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākas jaunas tirdzniecības vietas dažādās Latvijas pilsētās.”

5. decembrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu. Nodarbinātības valsts aģentūra aicina Latvijas iedzīvotājus un organizācijas pieteikt brīvprātīgā darba veicējus un organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā laika posmā no 2022. gada 22. novembra līdz 2023. gada 21. novembrim.

Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir pateikt paldies tiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam sabiedrības labā, veicinot iedzīvotāju un organizāciju interesi un iesaisti brīvprātīgajā darbā. Latvijā Brīvprātīgo godināšana notiks desmito reizi.

Izvirzīt godināšanai “Gada brīvprātīgais 2023” brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde. Pieteikuma anketas un Godināšanas nolikums pieejami tīmekļa vietnē www.brivpratigie.lv. Pieteikumi jāiesniedz līdz 21. novembrim.

Godināšanu rīko Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Sabiedrības integrācijas fondu, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Latvijas Jaunatnes padomi, Daugavpils pilsētas Jaunatnes lietu un sporta pārvaldi, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Sabiedriskais centrs”, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru, Valmieras novada fondu.

Labklājības ministrija informē, ka Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.

Kā šogad tiks indeksētas pensijas?

Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas?

Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.

Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss – 1,0640.

Kāpēc šogad netiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža?

Jā, šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients “0”. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši). Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.

Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, 2023. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.

Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra vecuma pensija – 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas – 38,00 eiro (1,52 eiro x 25 gadi).

Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.

Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?

Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.

Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?

Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati – pārrēķins notiek automātiski.

Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šā gada 30. septembrim.

1. oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.

Pirmo reizi Siguldā no 22. līdz 24. septembrim Zaļās Villas kvartālā norisināsies Bonsai Rudens sajūtu festivāls, kurā apmeklētāji aicināti baudīt unikālu Bonsai koku izstādi un dažādus austrumu meistaru cīņu paraugdemonstrējumus, piedalīties tējas ceremonijā, jogas un Cigun praksēs, kā arī Bonsai koku tapšanas un veidošanas meistarklasēs.

Festivāla atklāšanas svētki notiks piektdien, 22. septembrī, plkst. 18.00. Sestdien, 23. septembrī, apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt Austrumu kultūru, baudot dažādu austrumu meistaru cīņas mākslu. Dienas programmu piepildīs Tibetas dziedinošo bļodu skaņas, meditatīvas prakses, jogas prakses, Cigun prakse un Kungfu, kā arī Samuraju paraugdemonstrējumi. Dārza skatuvē un Izstādes telpā varēs baudīt Bonsai koku izstādi un austrumu meistaru cīņas mākslas paraugdemonstrējumus bez maksas. Tāpat festivālā būs ekskluzīva iespēja piedalīties Bonsai koku tapšanas un veidošanas meistarklasēs.

Tējas ceremonijas, jogas prakses, kas norisināsies Sirds telpā, veidotas ar mērķi izbaudīt īpašu iekšējo klusumu un mieru. Interesenti aicināti rezervēt vietu nodarbībā festivāla tīmekļa vietnē bonsaievent.com. Nodarbības maksa no 10 līdz 15 eiro vienai personai.

Arī svētdien, 24. septembrī, būs iespēja aplūkot Bonsai koku izstādi, piedalīties jogas praksē, kā arī apmeklēt Bonsai koku veidošanas meistarklasi. Bonsai kociņu veidošanas māksla ir miniatūrisks attēlojums dabā sastopamam lielam kokam, kur bonsai ideoloģijas pamatā ir Zen filozofija, kas nozīmē burtiski “iestādīts traukā”, un tas kā sena dārzkopības mākslas forma radās Ķīnā Han dinastijas laikā un turpināja attīstīties Japānā.

Pilna Bonsai Rudens sajūtu festivāla programma apskatāma tīmekļa vietnē www.bonsaievent.com.

Siguldas novada pašvaldības Transporta būvju nodaļa informē, ka norisinās ceļu atjaunošanas darbi pašvaldības autoceļiem – 6838 “Ceļš uz mehānisko sektoru” un 6837 “Vējiņi – mehāniskais sektors – Valmieras ceļš”.

Darbu laikā tiks veikta ceļu apaugumu noņemšana, asfaltbetona seguma ieklāšana, nomaļu izbūve un apzaļumošana. Būtiski ceļu satiksmes ierobežojumi nav paredzēti, lokāli satiksmi paredzēts regulēt ar satiksmes organizācijas tehniskiem līdzekļiem un satiksmes regulētājiem.

Projekta izmaksas – 6838 “Ceļš uz mehānisko sektoru” sastāda 54982,40 eiro un 6837 “Vējiņi – mehāniskais sektors – Valmieras ceļš” sastāda 40909,50 eiro.

Investīciju projekts tiks īstenots līdz šā gada beigām, izmantojot šādus finanšu avotus:

Pašvaldības finansējums – 14 383,90 eiro;
Valsts budžeta aizdevums – 81 508 eiro;
Investīciju projekta kopējās izmaksas – 95 891,90 eiro.

30. septembrī norisināsies Siguldas novada Veselības diena, kurā iedzīvotāji varēs apmeklēt dažādas lekcijas un uzzināt noderīgu informāciju. Lektoru vidū būs arī psiholoģe Jurita Smiltiņa, kura interesentiem izklāstīs par bērna veselīgas attīstības priekšnosacījumiem dažādos vecuma posmos, kā atbalstīt, iedrošināt un virzīt bērnu, veidojot pozitīvu pārliecību par sevi un pasauli.

Lekcijas temats būs interesants gan vecākiem, gan pedagogiem un citiem interesentiem.

Jurita Smiltiņa ir ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un psihodinamiskā psihoterapeita izglītību. Vairāk nekā 15 gadus praktizē psiholoģisko konsultēšanu, kurā izmanto gan psihodinamiskās terapijas, gan smilšu terapijas metodes. Juritai Smiltiņai ir ilgstoša lektora pieredze Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Latvijas Treneru tālākizglītības centrā, kā arī vadot kursus un seminārus.

Atgādinām, ka šajā dienā novadniekiem būs iespēja bez maksas apmeklēt ārstu konsultācijas, veikt eksprestestus, piedalīties dažādās sportiskās aktivitātēs, praktiskās nodarbībās un lekcijās par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

Visā novadā tiks piedāvāta papildu brīvdabas aktivitāte, izmantojot lietotni “CILPO”. Piedaloties tajā, būs iespēja iepazīties ar Siguldas novadu, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, draugiem vai vienatnē.

Plašāka informācija par Veselības dienas programmu.

Daļa aktivitāšu tiek finansētas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/018 “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros.

Sestdien, 23. septembrī, notiks Mores kauju 79. gadskārtas piemiņas pasākums.

Šīs kaujas bija vienas no sīvākajām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā un ilga no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim. Kaujās Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri varonīgās cīņās atvairīja ievērojamu Sarkanās armijas pārspēku. Latvijas vēsturē Mores kaujas ir spilgts piemērs latviešu karavīra drosmei un varonībai.

Pasākuma programma:

plkst. 12.00 piemiņas brīdī leģionāru kapsētā pie Roznēnu ozola izskanēs Latvijas Valsts himna Zemessardzes orķestra izpildījumā un kapelāna Raimonda Krasinska svētvārdi. Notiks ziedu nolikšana pie pieminekļa un leģionāru kapuvietās;
plkst. 13.00 atceres pasākumā Mores kauju piemiņas parkā varēs vērot jaunsargu svinīgo solījumu un pieminēt Mores kauju rotas komandieri virsleitinantu Rolandu Kovtuņenko, kā arī klausīties Zemessardzes orķestra priekšnesumus. Pēc svinīgā pasākuma varēs baudīt lauku virtuves cienastu un pie ugunskura kopā ar folkloras kopu “Putni” izdziedāt karavīru dziesmas;
plkst. 15.00 Mores Tautas namā tiks demonstrēta dokumentālā filma par Mores kaujām.

Šogad lauksaimnieki un lauku zemju apsaimniekotāji ir saskārušies ar jauniem nosacījumiem un iespējām platību maksājumu atbalstu pietiekšanā, apsaimniekošanā.

Vienlaikus ir atvērtas jaunas investīciju atbalsta iespējas primārā lauksaimniecībā – kā saimnieciskās darbības uzsācējiem, tā esošiem uzņēmējiem, saimniecībām (juridiskām personām). Šā gada rudens sezonā ir pieejamas divas atbalsta programmas:

► atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vecuma grupā līdz 40 gadiem (ieskaitot);
► atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās. Te atvērtas plašas iespējas jau investīciju atbalstu apguvušiem (līdz 15 000 eiro), un investīciju atbalsta piesakoties sākotnēji.

Lai informētu par investīciju atbalsta piesaistes iespējām un dalītos aktuālajā informācijā platību maksājumu pieteikumu būtiskākajās kļūdās, par pieteikumu sagatavošanu jau 2024. gadam, būs iespēja apmeklēt praktisku tikšanos kopā ar Lauku atbalsta dienestu un LLKC konsultantiem. Tā notiks 29. septembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā (Zinātnes iela 7B, Siguldā).

Ieteicama iepriekšēja pieteikšanās, lai nodrošinātu dalībniekiem ērtu tikšanās norisi. Interesējošos jautājumus var iesūtīt pirms tikšanās līdz 27. septembrī, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda@llkc.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā iespējams zvanīt uz tālruņa numuru 26307940.

Pasākumu organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Pierīgas konsultāciju birojs sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu.

Līdz 2. oktobrim Latvijas austrumu pierobežā notiks visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” aktīvā fāze.

Aktīvās fāzes laikā tiks trenēta Nacionālo bruņoto spēku vienību spēja ātri un efektīvi izvērsties uzdevumu izpildei jebkurā vietā Latvijā. Šogad šī spēja primāri tiks vingrināta Latvijas austrumu pierobežā, jo vienībām ir jāspēj efektīvi veikt valsts aizsardzības uzdevumus jebkurā Latvijas vietā.

Lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” aktīvā fāze norisināsies ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm – Valsts policiju un Valsts robežsardzi. Mācībās piedalās visas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kā arī Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri.

Visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” ir Nacionālo bruņoto spēku organizētās mācības, lai pārbaudītu un pilnveidotu Latvijas nacionālos kolektīvās aizsardzības plānus.

Mācības norisinās no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā. Mācībās kopā piedalīsies aptuveni 8500 dalībnieku.

Mācības “Namejs 2023” demonstrē sadarbību un savietojamību ar sabiedroto bruņoto spēku vienībām, integrējot sabiedroto vienības un štābus kopēju uzdevumu izpildē.

Iedzīvotāju ievērībai! Mācību laikā visā Latvijā notiks militārās tehnikas, tai skaitā bruņutransportieru un kolonnu pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem un apdzīvotām vietām. Militāro mācību laikā notiks Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto gaisa kuģu lidojumi Latvijas gaisa telpā, tostarp zemā augstumā.

Mācību organizatori izsaka pateicību iedzīvotājiem par sapratni un atbalstu mācību norisē, jo valsts aizsardzība ir visas sabiedrības kopīga atbildība.

Informāciju sagatavoja:
NBS Apvienotā štāba
Informācijas analīzes un vadības departamenta
Komunikācijas pārvalde

Siguldas novada pašvaldībā četru mēnešu garumā tika īstenots projekts jauniešiem no 13 līdz 25gadu vecumam “Labsajūtas čemodāns” (Nr. VP2023/1–17).

Projektu īstenoja biedrība “Māksla labsajūtai” sadarbībā ar jauniešu iniciatīvu centru “Mērķis” un Siguldas novada pašvaldības Sociālo dienestu.

Siguldas novada jauniešiem projekta ietvaros tika sniegta iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku ārpus ierastās vides un apgūt jaunas prasmes dažādās jomās. Tika realizētas tādas aktivitātes kā:

četras atbalsta grupas ar mākslas terapijas metodēm “Trauksmes poga”, kuru laikā varēja dalīties ar izaicinājumiem mācību gada noslēgumā un gatavojoties jaunajam semestrim, pārvarot nepatīkamas, satraucošas emocijas un sajūtas, kā arī gūt zināšanas, kā sev palīdzēt atslābināties, mazināt savā ikdienā stresorus un izveidot savas labsajūtas apli.
sadarbību un komunikāciju veicinošs treniņš “Misija Cēsīs”, kurā jauniešiem bija iespēja izmēģināt savus spēkus un atjautību orientēšanās prasmēs un dažādu uzdevumu veikšanā komandās.
piedzīvojumu terapijas pārgājienā ar purva kurpēm “Purva bridējs”, kura laikā jauniešiem bija iespēja pārdomājot, kā ikdienā piezogas sajūta par grimšanu purvu un kā pārvarēt grūtības jeb izbrist no purva laukā, kā arī jaunieši varēja apgūt maltītes dabā gatavošanas iespējas un gūt zināšanas par dabas norisēm purvā, piedzīvojot neskartas dabas tuvumu.
laivu brauciens pa Gauju “Airi rokā!”, kura laikā jauniešiem bija iespēja apgūt droša ūdens tūrisma pamatus un izmēģināt savus spēkus airēšanā un sadarbībā laivas vadīšanā ka arī gatavot kopīgu maltīti uz ugunskura.
pārgājiens “Mežgulis” ar orientēšanās elementiem un nakšņošanu dabā, kura laikā jaunieši varēja izaicināt sevi pārvarēt savas bailes un piedzīvot iespēju lietderīgi pavadīt laiku ārpus ierastās vides brīvā dabā, skaistā vietā Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

Projekta mērķis bija izcelt indivīdu – jaunieti kā vērtību, atbalstot dažādu dzīves prasmju attīstību, ideju realizāciju, tādejādi stiprinot jaunieša pārliecību par sevi un attīstot viņā emocionālo inteliģenci, mazināt sociālo atstumtību, veicināt līdzdalību un stiprināt piederības sajūtu, iekļaušanos Siguldas novadā un tā piedāvātajā, jauniešiem piemērotā, sabiedriskajā dzīvē. Piedzīvojumu un dabas terapijas sniegtās iespējas ir dažādas – no mierpilnas būšanas mežā klusumā, līdz asām izjūtām, individuāli vai kopā ar citiem jauniešiem veicot aktivitātes dabā.

Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.–2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Projekta finansējums ir 7000 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Māksla labsajūtai” valdes priekšsēdētaja
Vita Beinerte

Pirmais, vecākais un lielākais Latvijas nacionālais parks – Gaujas Nacionālais parks – 14. septembrī atzīmēja 50. izveides gadadienu. Tā godināšanai Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu iesaistīties foto konkursā un dažādos tematiskajos pasākumos.

Lai ieskandinātu teritorijas nozīmīgo jubilejas gadu, kopš pavasara parkā uzstādīti pieci foto rāmji – Siguldas Gleznotājkalna virsotnē, Līgatnes dabas takās, Cēsu novadā pie Zvārtes ieža, Valmieras novadā pie Sietiņieža, Cēsu novadā pie Ērgļu klintīm.

Līdz septembra beigām Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk tekstā – pārvalde) aicina sociālo mediju lietotājus fotografēties pie šiem tematiskajiem foto rāmjiem un publicēt attēlus savos sociālo tīklu Facebook un Instagram kontos ar tēmturi #GNP50 kopā ar vēlējumu parkam nozīmīgajā jubilejā. Ikviens, kurš būs nofotografējies pie viena jubilejas rāmja, piedalīsies Gaujas Nacionālā parka tūrisma karšu izlozē. Savukārt tie, kas būs nofotografējušies pie vismaz trim rāmjiem, piedalīsies pārvaldes sagādāto dāvanu komplektu izlozē. Un klašu kolektīvi, kas būs nofotografējušies pie vismaz viena rāmja, piedalīsies Līgatnes dabas taku dāvanu karšu izlozē. Plašāk ar konkursa noteikumiem iespējams iepazīties vietnē tīmekļa vietnē.

Foto rāmja konstrukcijas iedvesma ir parka logotips, kurā gaiši zaļā krāsa simbolizē pavasari, tumši zaļā – vasaru, oranžā – rudeni, bet baltā – ziemu. Tautā šīs krāsas tiek asociētas arī ar dabu, līdz ar to dažs tajās redz saules, sulīgas zāles, ievziedu un mežu kombināciju.

Sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku līdz pat 9. oktobrim bibliotēkas telpās (Leona Paegles ielā 3, Siguldā) skatāma izstāde “Gaujas Nacionālais parks – toreiz un tagad”. Turpat 26. septembrī plkst. 16.00 notiks Gaujas Nacionālā parka stāstu un atmiņu pēcpusdiena par Gaujas Nacionālā parka pirmsākumiem, kurā ar saviem stāstiem dalīsies Gaujas Mitrais jeb leģendārais, ilggadējais Gaujas Nacionālā parka inspektors Māris Mitrevics, etnogrāfe, vides gide, kultūrvides pētniece Indra Čekstere un citi.

Tāpat svētku sajūtu vairos Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrības, vietējo uzņēmēju un pārvaldes organizētās Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienas 16. un 17. septembrī. Par godu parka 50 gadu jubilejai “Ceļotāju dienās” kopā ar gidiem varēs izzināt noslēpumainās, mazāk zināmās dabas pērles un kultūrvēsturiskās vietas, kā arī izbaudīt saulrietu un saullēktu. Plašāka informācija pieejama vietnē. Vēršam uzmanību, ka vairākos pasākumos vietu skaits ir ierobežots, tādēļ nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, kā arī daļa pasākumu notiek par maksu.

Savukārt 23. septembrī plkst. 16.00 ikviens interesents aicināts baudīt neparastu dzejas vakaru “Tik pie Gaujas…” Gaujmalā iepretim Gūtmaņalai. Pirms pasākuma pulcēšanās plkst. 15.50 Gūtmaņalas stāvlaukumā. Pasākumā pie ugunskura būs dzejnieka Guntara Godiņa dzejas lasījumi un Māra Mitrevica stāsti par Gauju, makšķerēšanu un piedzīvojumiem. Pasākumu papildinās saksofonists Elmārs Rudzītis un pārvaldes Mobilā dabas klase, kas ir inovatīva un mūsdienīga dabas izglītības materiālu krātuve, izveidota pārvietojamā, īpaši pārbūvētā un aprīkotā mikroautobusā.

Tāpat septembrī un arī turpmākajos mēnešos ikvienam interesentam pieejams pērn atklātais Gaujas Nacionālā parka dabas centrs (Baznīcas ielā 3, Siguldā), kur ikvienam pirmsskolas un skolas vecuma bērnam un pieaugušajam grupās vai individuāli skatāma bezmaksas ekspozīcija. Par maksu iespējams rezervēt nodarbības par nacionālā parka dabas vērtībām, smilšakmens iežu atsegumiem un Gauju. Nodarbības notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 telpās un brīvā dabā ar dabas izzināšanai un pētīšanai paredzētu aprīkojumu, darba lapām un dažādām vides izziņas spēlēm. Nodarbībām jāpiesakās savlaicīgi vietnē www.tiekamiesdaba.lv vai, zvanot uz tālruņa numuru 26433668.

1973. gada 14. septembrī dibinātajā Gaujas Nacionālajā parkā priežu sili mijas ar ēnainām egļu gravām un bērzu baltajiem stāviem, upju krastus rotā vītolu pelēkums un ievziedu baltums. Parka teritorija izveidota, lai aizsargātu mazpārveidotas dabas teritorijas, Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas.

Nekur citur Latvijā vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senlejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370 – 380 miljonus gadu senā devona periodā. Ainavisko pļavu ziedu košums, varenās alejas, teiksmām apvītā Gauja, tās pietekas un vecupes, apkaimes ezeri, bagātīgie meži un purvi rada dzīvotņu daudzveidību, kas sniedz mājvietu 149 putnu, 48 zīdītāju un vairāk nekā 800 augu sugām.

Gaujas Nacionālais parks ir arī populārs dabas tūrisma galamērķis, kas apmeklētājus vilina ar krāšņo Gaujas senleju, vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļiem – pilskalniem, mūra pilīm, baznīcām, muižām, ūdensdzirnavām un vējdzirnavām, kā arī citiem arheoloģiskiem, arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja
Anda Andrušaite

Foto:
no Gaujas Nacionālā parka Facebook konta