Sociālā aizsardzība

Svētdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 novada seniori aicināti atzīmēt Senioru dienu kultūras centrā “Siguldas devons”, baudot Žorža Siksnas koncertprogrammu “Nepalaid garām”. Kā katru gadu, arī šogad tiks sumināti Siguldas pilsētas, Mores, Jūdažu, Allažu un Siguldas pagasta pensionāru biedrības dalībnieku apaļo jubileju gaviļnieki.

Žoržs Siksna – latviešu estrādes leģenda. Spožāko tenoru nav iespējams iedomāties bez Raimonda Paula un Ivara Vīgnera pērlēm “Muļķe sirds”, “Genoveva”, “Nepalaid garām”, “Jel dod man bučiņ`”, “Pasaulīte” un citām. Koncertā piedalīsies Žoržs Siksna, pianists Anatolijs Livča, Jelgavas tirkīza kora meitenes Anna Siksna un Agita Zundure.

Lai nodrošinātu iespēju nokļūt uz pasākumu, Allažu, Jūdažu, Mores un Siguldas pagasta iedzīvotājiem tiks nodrošināts transports uz un no pasākuma norises vietas. Interesenti aicināti pieteikties pie savas dzīvesvietas pensionāru biedrības vadītājiem.

Ieeja – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības vēl šogad attīrīt sev piederošās teritorijas no sausās zāles un kultūraugu atliekām, savākt koku zarus un lapas, kā arī atkritumus, lai pavasarī neizceltos postoši ugunsgrēki.

Tomēr jāņem vērā, ka lapu, sausās zāles un zaru dedzināšana ugunskurā ir pieļaujama tikai tajās pašvaldībās, kur tas atļauts ar pašvaldību saistošo noteikumu regulējumu.

“Iestājoties rudenim, gandrīz katru dienu, bet īpaši nedēļas nogalēs, uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 pienāk vairāki zvani par tālumā redzamiem dūmiem. Ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk notikuma vietā konstatē, ka tiek kurināts ugunskurs. Diemžēl bieži šie ugunskuri ir atstāti bez uzraudzības, kas var izraisīt plašāku ugunsgrēku. Aicinām cilvēkus atcerēties, ka ne visu pašvaldību teritorijās ir atļauts kurināt ugunskurus! Un ja tie ir atļauti, tad nepieciešams izvēlēties drošu vietu un liesmas nepārtraukti pieskatīt! Savukārt, aculieciniekiem, pirms zvanīšanas uz tālruņa numuru 112, ja tas iespējams, ir jāpieiet vai jāpiebrauc tuvāk, lai pārliecinātos par sadūmojuma cēloni un varētu sniegt precīzāku informāciju par notiekošo”, uzsver VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Ugunskuru kurināšana iespējama tikai tad, ja to atļauj pašvaldību saistošie noteikumi

Pirms ugunskuru kurināšanas jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj tos kurināt. Ja tas ir aizliegts, par neatļautu ugunskura kurināšanu var tikt piemērots administratīvais sods. Svarīgi pirms ugunskura kurināšanas izvēlēties tam piemērotu vietu – ugunskurus drīkst veidot drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem un degošiem materiāliem. Ugunskura vieta jānorobežo, piemēram, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, kad vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā un, tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Pametot ugunskura dedzināšanas vietu, jāpārliecinās, ka ugunskurs ir pilnībā nodzēsts! Ugunskuros nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus, un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.

Kūlas ugunsgrēki iespējami tikai nesakoptā teritorijā

VUGD novērojumi liecina, ka kūlas ugunsgrēki ir jau cīņa ar sekām, jo sakoptā īpašumā pavasarī neveidojas sausā zāle un nav iespējama tās degšana. Arī šogad VUGD aicina parūpēties par savu īpašumu rudenī, lai pavasarī neizceltos ugunsgrēks.

Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un rada būtisku kaitējumu dabai, iznīcinot tūkstošiem hektārus Latvijas teritorijas. Katra iedzīvotāja atbildība ir parūpēties par savu īpašumu un savlaicīgi to sakopt, lai pavasarī ugunsdzēsējiem glābējiem nenāktos cīnīties ar privātīpašnieku neizdarības sekām, kas nereti beidzas ar cilvēku bojāeju vai nodegušām ēkām.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad bija mazāks – reģistrēts 751 kūlas ugunsgrēks, savukārt pērn reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki.

Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubilejas mēnesī Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina interesentus uz sarunu un atmiņu pēcpusdienu par Gaujas Nacionālā parka sākotni 26. septembrī plkst. 16.00.

Pasākumā arī tiks prezentēta uz parka jubileju izdotā Aijas Mellumas, Ievas Vītolas un Māra Mitrevica grāmata “Gaujas Nacionālais parks. Sākums”.

Gaujas Nacionālais parks ir pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā, kas šogad atzīmē izveides 50. gadadienu. 1973. gadā 14. septembrī parka teritorija izveidota, lai aizsargātu mazpārveidotās dabas teritorijas, Gaujas senielejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas.

Parks ir kļuvis arī populārākais dabas tūrisma galamērķis, kas apmeklētājus vilina ar krāšņo Gaujas senieleju, Latvijas lielākajiem devona smilšakmens iežu atsegumiem un noslēpumainām alām tajos. Parka teritorijā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu. Savukārt ainaviskās pļavas, Gauja, tās pietekas un vecupes, apkaimes ezeri, bagātīgie meži un purvi rada dzīvotņu daudzveidību, kas sniedz mājvietu 149 putnu, 48 zīdītāju un vairāk nekā 800 augu sugām.

19. septembrī konstatēti tīši bojājumi pastaigu takā Gaujas Nacionālajā parkā, informē Dabas aizsardzības pārvalde. Kāpnēm, kas savieno Gaujas senieleju ar Šveices ielu Siguldā (pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”) vairāki pakāpieni pilnībā vai daļēji izlauzti, arī margas vietām nolauztas. Šādi bojājumi kāpnes padara bīstamas un nelietojamas, tādēļ taka uz laiku ir slēgta. Aicinām būt vērīgiem, un, ja informatīvās zīmes un lentas ir norautas, bet Dabas aizsardzības pārvalde nav publiski izziņojusi par remontdarbu pabeigšanu, sabojātās trepes nelietot.

Takas sākuma un beigu posmā ir izvietotas brīdinošas-informatīvas zīmes par takas slēgšanu, kā arī kāpņu platformas ir norobežotas ar lentām. Tiklīdz kāpnes tik salabotas un būs gājējiem atkal drošas, pārvalde par to ziņos plašsaziņas līdzekļos un savos sociālajos kontos. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai vietnē www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv, kā arī pārvaldes Facebook, Twitter un Instagram kontos.

“Gaujas Nacionālais parks ir iecienīts dabas tūristu galamērķis. Jo īpaši to redzam rudenī, kad Siguldas un tuvējās apkaimes iedzīvotāji un viesi bauda rudens krāsainību Gaujas ielejas dabas takās. Kāpnes, serpentīni un takas ir vispiemērotākais veids, lai novērtētu dabas krāšņumu visos veidos. Diemžēl nodarītie postījumi ir tik lieli, ka drošības dēļ trepes slēdzam tieši pirms aktīvā tūristu pieplūduma. Ja kāds ir redzējis šobrīd nezināmos vandāļus, kas ir sabojājuši stāvās kāpnes pēdējās diennaktīs, aicinām sazināties ar pārvaldi un ziņot,” aicina pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Lai arī kāpnes šobrīd pie Siguldas Mākslu skolas ir slēgtas, daudzveidīgas pastaigas Gaujas senlejā aizvien ir iespējamas, plānojot citu gājiena sākuma vai beigu posmu. Piemēram, no/uz Šveices ielu uz/no Gaujmalas ērti var iziet pa Lakstīgalu gravas taku iepretim Maija parkam vai Siguldas slimnīcai, no Svētku laukuma, pa Siguldas serpentīna ceļu, pie gaisa tramvaja un pa Siguldas-Turaidas ceļa gājēju celiņu.

Savukārt jaunu galamērķu izvēli atvieglos pārvaldes izveidotā un uzturētā mobilā lietotne Dabas Tūrisms, kā arī tīmekļa vietne www.tiekamiesdaba.lv, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā. Šajā lietotnē ir apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Biedrība “Mālpils Tautskola” ir uzsākusi mūžizglītības projekta “Veselīga uztura meistarklases un lekcijas” īstenošanu. Pirmā nodarbība notika 16. septembrī Mālpils kultūras centrā kopā ar veģetāra uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi.

Apgūstot tēmu “Pākšaugi uzturā”, nodarbības dalībnieces iepazina pākšaugu daudzveidību un to vērtību uzturā, ieguva vairākas oriģinālas ēdienu receptes, četras no tām kopīgi izmēģināja un degustēja pagatavotos ēdienus.

Nākamā nodarbība par veselīgu uzturu notiks notiks 12. oktobrī. Plašāka informācija vēl sekos.

Trešdien, 20. septembrī, nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “ELVI” atvēra veikalu Siguldā, Dārza ielā 28. Veikals iekārtots šim nolūkam speciāli celtā ēkā, ko projektējis “Arhitektu birojs LOFT” Ģirta Kalinkeviča vadībā. Jaunajā tirdzniecības vietā radītas 11 darbavietas un kopējās objekta investīcijas sasniedz 1,5 miljonus eiro.

Šajā objektā saimniekos veikalu tīkla “ELVI” lielākais franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kam jaunais veikals ir simtā pārtikas tirdzniecības vieta Latvijā. “ELVI” Dārza ielā Siguldā ir būvēts, īstenojot dažādus ilgtspējīgas attīstības risinājumus – veikalā ir uzstādītas energoefektīvas tirdzniecības iekārtas, ēku sildīšanai tiks izmantota siltumatguves tehnoloģija, tāpat apmeklētājus priecē harmoniski iekārtota ārtelpa ar apstādījumiem, atpūtas zonām un plašām autostāvvietām, kas pircēju ērtībām papildinātas ar platākām sadalošajām joslām ērtākai transportlīdzekļu novietošanai.

Turpinot tradīciju “Ciemos pie investora”, veikala atvēršanas svētkos uzņēmēju sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa un Siguldas novada Attīstības aģentūras direktors Uldis Dvinskis. Siguldas novada pašvaldība novērtē katra uzņēmēja ieguldījumu infrastruktūras sakārtošanā un jaunu darbavietu radīšanā novadā.

“SIA “Vita Mārkets” ir viens no lielākajiem darba devējiem Siguldas novadā. Priecājamies, ka uzņēmums tik dinamiski attīstās. Turklāt būtiski atzīmēt, ka jaunā veikala atrašanās vieta ir stratēģiski nozīmīga, ņemot vērā to, ka turpmākajos gados šajā Siguldas pilsētas daļā notiks intensīva dzīvojamā fonda attīstība,” atzinīgi novērtē Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja L. Sausiņa.

Projektējot ēku, tika izvērtētas arī kopējās zemes gabala attīstības iespējas, tālab teritorijā ir izbūvēts gan piebraucamais ceļš, gan ārējās komunikācijas zemesgabala tālākajā malā, lai nākotnē šajā objektā varētu paplašināt komercdarbības iespējas, piesaistot potenciālos īrniekus un sekmējot kopējo kvartāla attīstību.

SIA “ELVI” Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: “Tieši Sigulda ir zīmola “ELVI” dzimtene, un esmu gandarīta, ka tagad Siguldas “ELVI” pulkam pievienojies trešais veikals, kurā saimniekos viens no Siguldas novada nozīmīgākajiem uzņēmumiem un lielākajiem darba devējiem, mūsu partneris SIA “Vita mārkets”. Patiesi ceru, ka arī jaunais veikals kļūs par siguldiešu iemīļotu iepirkšanās vietu, kur sagādāt visu savas ģimenes ikdienai nepieciešamo. Šis gads “ELVI” tīklam ir nozīmīgas attīstības periods, kurā esam investējuši gan tīkla attīstībā, gan loģistikas pilnveidošanā, gan jaunu objektu izveidē. Šis ir sestais jaunais “ELVI” veikals un varu apstiprināt, ka līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākas jaunas tirdzniecības vietas dažādās Latvijas pilsētās.”

5. decembrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu. Nodarbinātības valsts aģentūra aicina Latvijas iedzīvotājus un organizācijas pieteikt brīvprātīgā darba veicējus un organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā laika posmā no 2022. gada 22. novembra līdz 2023. gada 21. novembrim.

Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir pateikt paldies tiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam sabiedrības labā, veicinot iedzīvotāju un organizāciju interesi un iesaisti brīvprātīgajā darbā. Latvijā Brīvprātīgo godināšana notiks desmito reizi.

Izvirzīt godināšanai “Gada brīvprātīgais 2023” brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde. Pieteikuma anketas un Godināšanas nolikums pieejami tīmekļa vietnē www.brivpratigie.lv. Pieteikumi jāiesniedz līdz 21. novembrim.

Godināšanu rīko Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Sabiedrības integrācijas fondu, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Latvijas Jaunatnes padomi, Daugavpils pilsētas Jaunatnes lietu un sporta pārvaldi, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Sabiedriskais centrs”, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru, Valmieras novada fondu.

Labklājības ministrija informē, ka Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.

Kā šogad tiks indeksētas pensijas?

Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas?

Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.

Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss – 1,0640.

Kāpēc šogad netiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža?

Jā, šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients “0”. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši). Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.

Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, 2023. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.

Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra vecuma pensija – 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas – 38,00 eiro (1,52 eiro x 25 gadi).

Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.

Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?

Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.

Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?

Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati – pārrēķins notiek automātiski.

Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šā gada 30. septembrim.

1. oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.

Pirmo reizi Siguldā no 22. līdz 24. septembrim Zaļās Villas kvartālā norisināsies Bonsai Rudens sajūtu festivāls, kurā apmeklētāji aicināti baudīt unikālu Bonsai koku izstādi un dažādus austrumu meistaru cīņu paraugdemonstrējumus, piedalīties tējas ceremonijā, jogas un Cigun praksēs, kā arī Bonsai koku tapšanas un veidošanas meistarklasēs.

Festivāla atklāšanas svētki notiks piektdien, 22. septembrī, plkst. 18.00. Sestdien, 23. septembrī, apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt Austrumu kultūru, baudot dažādu austrumu meistaru cīņas mākslu. Dienas programmu piepildīs Tibetas dziedinošo bļodu skaņas, meditatīvas prakses, jogas prakses, Cigun prakse un Kungfu, kā arī Samuraju paraugdemonstrējumi. Dārza skatuvē un Izstādes telpā varēs baudīt Bonsai koku izstādi un austrumu meistaru cīņas mākslas paraugdemonstrējumus bez maksas. Tāpat festivālā būs ekskluzīva iespēja piedalīties Bonsai koku tapšanas un veidošanas meistarklasēs.

Tējas ceremonijas, jogas prakses, kas norisināsies Sirds telpā, veidotas ar mērķi izbaudīt īpašu iekšējo klusumu un mieru. Interesenti aicināti rezervēt vietu nodarbībā festivāla tīmekļa vietnē bonsaievent.com. Nodarbības maksa no 10 līdz 15 eiro vienai personai.

Arī svētdien, 24. septembrī, būs iespēja aplūkot Bonsai koku izstādi, piedalīties jogas praksē, kā arī apmeklēt Bonsai koku veidošanas meistarklasi. Bonsai kociņu veidošanas māksla ir miniatūrisks attēlojums dabā sastopamam lielam kokam, kur bonsai ideoloģijas pamatā ir Zen filozofija, kas nozīmē burtiski “iestādīts traukā”, un tas kā sena dārzkopības mākslas forma radās Ķīnā Han dinastijas laikā un turpināja attīstīties Japānā.

Pilna Bonsai Rudens sajūtu festivāla programma apskatāma tīmekļa vietnē www.bonsaievent.com.

Siguldas novada pašvaldības Transporta būvju nodaļa informē, ka norisinās ceļu atjaunošanas darbi pašvaldības autoceļiem – 6838 “Ceļš uz mehānisko sektoru” un 6837 “Vējiņi – mehāniskais sektors – Valmieras ceļš”.

Darbu laikā tiks veikta ceļu apaugumu noņemšana, asfaltbetona seguma ieklāšana, nomaļu izbūve un apzaļumošana. Būtiski ceļu satiksmes ierobežojumi nav paredzēti, lokāli satiksmi paredzēts regulēt ar satiksmes organizācijas tehniskiem līdzekļiem un satiksmes regulētājiem.

Projekta izmaksas – 6838 “Ceļš uz mehānisko sektoru” sastāda 54982,40 eiro un 6837 “Vējiņi – mehāniskais sektors – Valmieras ceļš” sastāda 40909,50 eiro.

Investīciju projekts tiks īstenots līdz šā gada beigām, izmantojot šādus finanšu avotus:

Pašvaldības finansējums – 14 383,90 eiro;
Valsts budžeta aizdevums – 81 508 eiro;
Investīciju projekta kopējās izmaksas – 95 891,90 eiro.

30. septembrī norisināsies Siguldas novada Veselības diena, kurā iedzīvotāji varēs apmeklēt dažādas lekcijas un uzzināt noderīgu informāciju. Lektoru vidū būs arī psiholoģe Jurita Smiltiņa, kura interesentiem izklāstīs par bērna veselīgas attīstības priekšnosacījumiem dažādos vecuma posmos, kā atbalstīt, iedrošināt un virzīt bērnu, veidojot pozitīvu pārliecību par sevi un pasauli.

Lekcijas temats būs interesants gan vecākiem, gan pedagogiem un citiem interesentiem.

Jurita Smiltiņa ir ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un psihodinamiskā psihoterapeita izglītību. Vairāk nekā 15 gadus praktizē psiholoģisko konsultēšanu, kurā izmanto gan psihodinamiskās terapijas, gan smilšu terapijas metodes. Juritai Smiltiņai ir ilgstoša lektora pieredze Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Latvijas Treneru tālākizglītības centrā, kā arī vadot kursus un seminārus.

Atgādinām, ka šajā dienā novadniekiem būs iespēja bez maksas apmeklēt ārstu konsultācijas, veikt eksprestestus, piedalīties dažādās sportiskās aktivitātēs, praktiskās nodarbībās un lekcijās par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

Visā novadā tiks piedāvāta papildu brīvdabas aktivitāte, izmantojot lietotni “CILPO”. Piedaloties tajā, būs iespēja iepazīties ar Siguldas novadu, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, draugiem vai vienatnē.

Plašāka informācija par Veselības dienas programmu.

Daļa aktivitāšu tiek finansētas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/018 “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros.

Šogad lauksaimnieki un lauku zemju apsaimniekotāji ir saskārušies ar jauniem nosacījumiem un iespējām platību maksājumu atbalstu pietiekšanā, apsaimniekošanā.

Vienlaikus ir atvērtas jaunas investīciju atbalsta iespējas primārā lauksaimniecībā – kā saimnieciskās darbības uzsācējiem, tā esošiem uzņēmējiem, saimniecībām (juridiskām personām). Šā gada rudens sezonā ir pieejamas divas atbalsta programmas:

► atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vecuma grupā līdz 40 gadiem (ieskaitot);
► atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās. Te atvērtas plašas iespējas jau investīciju atbalstu apguvušiem (līdz 15 000 eiro), un investīciju atbalsta piesakoties sākotnēji.

Lai informētu par investīciju atbalsta piesaistes iespējām un dalītos aktuālajā informācijā platību maksājumu pieteikumu būtiskākajās kļūdās, par pieteikumu sagatavošanu jau 2024. gadam, būs iespēja apmeklēt praktisku tikšanos kopā ar Lauku atbalsta dienestu un LLKC konsultantiem. Tā notiks 29. septembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā (Zinātnes iela 7B, Siguldā).

Ieteicama iepriekšēja pieteikšanās, lai nodrošinātu dalībniekiem ērtu tikšanās norisi. Interesējošos jautājumus var iesūtīt pirms tikšanās līdz 27. septembrī, rakstot uz e-pasta adresi sigulda@llkc.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā iespējams zvanīt uz tālruņa numuru 26307940.

Pasākumu organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Pierīgas konsultāciju birojs sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu.