No 9. līdz 15. oktobrim norisinājās Labo darbu nedēļa, kuras laikā pastiprinātu uzmanību pievēršam palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Nedēļas laikā pašvaldības darbinieki piedalījās vairākās aktivitātēs, kā arī aicināja novada iedzīvotājus veikt labos darbus.
Siguldas novada Attīstības aģentūra aicināja ikvienu piedalīties kopīgas kompozīcijas radīšanā, nogādājot savus dārzā izaudzētos ķirbjus, kabačus un citus dārzeņus uz Siguldas pils kvartālu. Izveidotais vides dekors ir kompozīcija ar pievienoto vērtību – mēneša beigās dārzeņi tiks nogādāti “Siguldas Zoo” dzīvniekiem lietošanai uzturā. Foto galerija apskatāma šeit.
13. oktobrī vairāki pašvaldības darbinieki, Inčukalna pamatskolas 2.b un 4.a klases skolēni ar audzinātājām un pārstāvji no Siguldas novada Jaunrades centra viesojās sociālās aprūpes mājā “Gauja”, kur kopā ar tur mītošajiem cilvēkiem pavadīja laiku sarunās, dodoties pastaigās, dziedot dziesmas, klausoties stāstus un dzejoļus. Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” jaunieši sociālās aprūpes mājas iemītniekiem bija izgatavojuši kartiņas, savukārt Inčukalna pamatskolas skolēni sarūpēja gan ievārījumu un konservētu dārzeņu burciņas, gan pašu zīmētas kartiņas. Plašāka foto galerija šeit.
Tāpat nedēļas laikā pašvaldības darbinieki, nododot depozīta iepakojumu depozīta punktos, ziedoja savu depozītu vienam no šobrīd aktuālajiem mērķiem – palīdzībai Ukrainas bērniem.
Jau piekto gadu biedrība “Cerību spārni” guvusi atbalstu Borisa un Ināras Teterevu fonda projektu konkursa programmā “Pats savam saimes galdam”, kas rīkots ar mērķi dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu rokām veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai, kā arī veicināt iesaistīto cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanos.
Biedrības “Cerību spārni” projektā iesaistījušās 19 mājsaimniecības, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. Projekta dalībnieki padomdevēja vadībā uzlaboja esošās un apguva jaunas dārzkopības prasmes. Dalībnieki veica dažādus dārza darbus – augsnes sagatavošanu, sēšanu, stādīšanu, ravēšanu, augu mēslošanu un citus darbus. Biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina stāsta: “Mūsu projekta mērķis ir sniegt cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, iespēju padomdevēja vadībā apgūt dārzkopības prasmes un sagatavot pārtikas krājumus ziemai. Tādējādi viņi attīsta patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, kas uzlabo viņu dzīves kvalitāti.”
Dalība programmā “Pats savam saimes galdam” ļauj biedrībai sarūpēt sēklas, stādus un dārza kopšanas piederumus dārzu apstādīšanai. Ieplānotās aktivitātes dod gan materiālu atspaidu, gan iespēju apgūt jaunas iemaņas – dalībnieki saņem speciālistu un dārzkopības entuziastu padomus, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu. Projekta dalībnieki ir interesēti arī turpmāk iesaistīties līdzīga rakstura projektos, kas sniedz iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Neskatoties uz sauso vasaru, kas prasīja īpašas rūpes par dārzu, šogad labi izauga sīpoli, ķiploki, gurķi, burkāni, bietes, pupiņas, zaļie zirnīši. Projekta dalībnieki atzīst, ka ziemā ir, ko likt saimes galdā, ja paši sēj un audzē.
Programma “Pats savam saimes galdam” izveidota 2017. gadā kā turpinājums programmas “Maizes rieciens” aktivitātei “Atbalsts līdzdarbībai”, kurā iesaistījās 2500 cilvēki, kuri pašu spēkiem audzēja dārzeņus un augļus savas saimes galdam vai guva papildu ienākumus ģimenes vajadzībām.
Lai atbalstītu un stiprinātu vietējās kopienas Siguldas novadā un veicinātu vietējo iedzīvotāju pašorganizēšanos sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas iniciatīvām, Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests piedāvā novada iedzīvotājiem, nevalstiskām organizācijām un iniciatīvu grupām bezmaksas telpas Sunīšos, Gaujā un Siguldā, dienas centrā “Iespēju māja”.
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta kopienu speciāliste Aira Jēkabsone informē, ka iedzīvotājiem ir pieejams arī tehniskais un organizatoriskais atbalsts dažādu pasākumu un iniciatīvu īstenošanai. Tāpat centros noteiktos laikos ir pieejamas pašvaldības Sociālā dienesta darbinieka konsultācijas un higiēnas pakalpojumi. Higiēnas pakalpojumus var saņemt ar Sociālā dienesta izziņu.
Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem, iesaistīties savas sabiedriskās dzīves organizēšanā un brīvā laika pavadīšanā, izmantojot pieejamās telpas, kā arī tehnisko un organizatorisko atbalstu.
Lai vienotos par telpu izmantošanu savas idejas, iniciatīvas vai pasākuma organizēšanai, kā arī, lai uzzinātu vairāk par pieejamām aktivitātēm kopienas un dienas centros, interesenti aicināti sazināties ar kopienas speciālistu, rakstot uz e-pasta adresi aira.jekabsone@sigulda.lv.
Kopienu centru adreses:
Jau ziņots, ka Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganā notiek dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas centra būvniecība, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Ēka atradīsies Parka ielā 1, Raganā, kas ir blakus citu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanas vietai.
Dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas centra būvniecība tuvojas noslēgumam, tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi un nepieciešamā aprīkojuma iegāde. Būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.
Aprūpes centrs ir paredzēts personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas dienas laikā nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīva laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrs ir paredzēts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas nodrošinās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību.
Projekts tiek īstenots 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros.
Kopējās projekta izmaksas ir 827 403,27 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 703 292,78 eiro. Ēkas kopējā platība ir 320 kvadrātmetri.
Biedrība “r.a. “Siltumnīca”” aicina pieteikties projekta “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” aktivitātēm. Projektā visas aktivitātes ir bez maksas.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm laicīgi, reģistrējoties tiešsaistē.
Biedrība jau iepriekš sniegusi atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, rīkojot Siguldas novadā dzīvojošajiem Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem dienas nometni.
Projekta ietvaros eksperti sniegs konsultācijas:
Ukrainas civiliedzīvotājiem paredzētas:
Projekta laikā paredzētas kopienas tīklošanās aktivitātes:
Plašāku informāciju var iegūt, rakstot uz e-pasta adresi info@rasiltumnica.lv.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
No 13. līdz 15. oktobrim Ādažu militārajā poligonā notiks kaujas šaušana diennakts gaišajā un tumšajā laikā ar dažāda kalibra ieročiem. Mācību laikā tiks izmantoti arī apgaismes lādiņi. Ādažos notiekošās militārās mācības, iespējams, būs dzirdamas arī Siguldas novada iedzīvotājiem. Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām, īslaicīgi radītajiem trokšņiem.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama bruņoto spēku un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs.
Baudot rudens skaistumu, Siguldas Pils kvartālā apmeklētājus priecē vides kompozīcija “Rudens ražas rati”. Ideja par vides dekoru radās Siguldas novada Attīstības aģentūrai.
Labo darbu nedēļas ietvaros Siguldas novada Attīstības aģentūra aicina ikvienu piedalīties kopīgā kompozīcijas radīšanā, atgādājot savus dārzā izaudzētos ķirbjus, kabačus un citus dārzeņus.
Ražas rati nav vien vides dekors, bet gan kompozīcija ar pievienoto vērtību – mēneša beigās dārzeņus nogādāsim “Siguldas Zoo” dzīvniekiem lietošanai uzturā. Šī ir lieliska iespēja darīt labu un vienlaikus izbaudīt Siguldas skaistumu.
Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 27834265.
Līdz 27. novembrim pilsētu iedzīvotāji aicināti pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam granulu apkures katlu uzstādīšanai. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātajā projektu atlases trešajā uzsaukumā mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai pieejami 3 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Projektā ir iespējams papildus veikt arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi, saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu, elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu.
Projektus CFLA var iesniegt īpašnieki – fiziskas un juridiskas personas – viendzīvokļa vai vairākdzīvokļu dzīvojamajām mājām pilsētu teritorijās, kur apsilde iepriekš veikta, izmantojot koksnes biomasas, piemēram, malkas, apkuri (triju un vairāk dzīvokļu mājās – arī akmeņogļu vai kūdras apkuri). Projektā pieejamais ERAF finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 4 400 eiro uz vienu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju un varēs segt līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja granulu apkuri vēlas ierīkot īpašumā, kas atrodas tiešā pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumtrases tuvumā (mazāk par 20 m), atbalstam varēs pieteikties nākamajā projektu atlases uzsaukumā.
Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai atvēlēti divi mēneši: no 2023. gada 26. septembra līdz 27. novembrim. Pēc projektu iesniegšanas beigu termiņa projektus izvērtēs trīs mēnešu laikā, projektu īstenošana jāveic ne ilgāk kā divu gadu laikā. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē.
Konsultācijas par pieejamo atbalstu un projektu iesniegumu sagatavošanu pieejamas CFLA darba laikā, zvanot pa tālruni +371 24002700 vai rakstot silti@cfla.gov.lv
Projektus var sagatavot un iesniegt ES fondu projektu portālā https://projekti.cfla.gov.lv/, un sistēmā var reģistrēties, autorizējoties ar eID, eParaksts vai eParaksts Mobile rīkiem. Tehnisko atbalstu par sistēmas lietošanu var saņemt, zvanot +371 20003306 vai rakstot vis@cfla.gov.lv. Vairāk informācijas par reģistrēšanos projektu portālā pieejama CFLA tīmekļvietnē.
Par ES fondu programmu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā ES fondu programma veidota, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.
Šis ir trešais no četriem uzsaukumiem, kas paredzēti šajā ES fondu programmā – pirmajā uzsaukumā varēja saņemt ES fondu atbalstu centralizētās siltumapgādes pieslēgumu ierīkošanai dzīvojamajās mājās; otrajā – līdzfinansējumu siltumsūkņu ierīkošanai. 2024. gada sākumā plānots izsludināt noslēdzošo uzsaukumu šai ES fondu programmai, un tajā tiks atbalstīta dažādu siltumapgādes sistēmu veidu ierīkošana. Projektos papildus var uzstādīt arī saules paneļus.ES fondu atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" ietvaros.
Informācijas avots: CFLA
Septembrī tīši sabojātā Siguldas pastaigu taka, kas savieno Gaujas senieleju ar Šveices ielu pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, ir atjaunota, informē Dabas aizsardzības pārvalde. Ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis tiek laipni aicināts baudīt rudenīgas pastaigas, izmantojot šo vai kādu citu dabas taku!
Aktuālā informācija par dabas takām pieejama vietnē www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Facebook, X (agrāk – Twitter) un Instagram kontā. Šajos kanālos operatīvi tiek publicēta informācija par taku pieejamību, kādu bīstamu posmu vai slēgtām takām.
Jaunu galamērķu izvēli atvieglos pārvaldes izveidotā un uzturētā mobilā lietotne Dabas Tūrisms, kā arī tīmekļa vietne www.tiekamiesdaba.lv, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā. Šajā lietotnē ir apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.
Pirms 50 gadiem dibinātais Gaujas Nacionālais parks (~92 000 hektāru platībā) izveidots, lai aizsargātu mazpārveidotas dabas teritorijas, Gaujas senielejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas. Tieši tādēļ Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdens tūristu apmetnes, autobraucējiem paredzētas vairākas autotūristu apmetnes, kājāmgājēju takas vairāk nekā 100 kilometru kopgarumā, bet velotūristiem maršruti pieejami visā parka teritorijā.
Gaujas Nacionālais parks ir arī populārs dabas tūrisma galamērķis, kas apmeklētājus vilina ar krāšņo Gaujas senieleju, vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļiem – pilskalniem, mūra pilīm, baznīcām, muižām, ūdensdzirnavām un vējdzirnavām, kā arī citiem arheoloģiskiem, arhitektūras un mākslas pieminekļiem.
No 11. oktobra visā valsts ceļu tīklā, izņemot Siguldas šoseju jeb Vidzemes šosejas posmu no Rīgas līdz Siguldai, maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm, no 16. oktobra tiks atcelts maksimālais atļautais braukšanas ātrums 110 km/h, bet ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu tur samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tostarp strauji, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgas informācijas ceļa zīmju norādījumiem un jāievēro tos.
Iestājoties rudenīgiem laikapstākļiem, aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka rītos un vakaros kļūst tumšāks, kā arī redzamību var pasliktināt nokrišņi un migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni, rudens vēja brāzmu laikā uz ceļiem var būt nolauzti koki vai to zari. Aicinām autovadītājus izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un būt piesardzīgiem uz ceļa.
Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
Informāciju sagatavoja:
VSIA “Latvijas Valsts ceļi”
Komunikācijas daļa
Oktobra sākumā Siguldā norisinājās biedrības “Cerību spārni” organizēta konference par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, kurā bija iespēja ieskatīties nodarbinātības jautājumos no dažādiem skatu punktiem. Konferences noslēgumā tika izvirzīti vairāki ieteikumi kā veicināt nodarbinātības pasākumus un kādi motivējoši pasākumi iedrošinātu uzņēmējus iesaistīt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Kopumā konferencē piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku.
Ar savu pieredzi, datiem un esošo situāciju prezentāciju formātā klātesošos iepazīstināja Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji Inga Krima un Alvis Lapiņš, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Ogres novada Sociālā dienesta pārstāve Zanda Vītola, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāve Māra Skuja, fonda “Kopā” vadītāja Tamāra Vahļina, sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka, uzņēmējs Gatis Latkovskis (SIA “RAP pārvaldnieki”), asociācijas “Esperando” pārstāvji Craciun Andrada un Daniel Filipas no Rumānijas, kā arī biedrības “Cerību spārni” komandas pārstāvji – Jānis Saučuks un Santa Krūmiņa.
Latvijā dzīvo apmēram 30 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem tikai 15% ir nodarbināti. Valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi un iniciatīvas, ar mērķi nodrošināt darbu cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp – apmācības, mentori, dažādi nodokļu sistēmas atvieglojumi, subsidētās darba vietas, sociālie pakalpojumi, kas veicina prasmju apgūšanu un integrāciju darba un sociālajā vidē, un citi. “Deinstitucionalizācijas* programmas ieviešanas laikā izveidoti dažādi pakalpojumi, kas ietver nodarbinātības aktivitātes. Drīz šī programma beigsies un nepietiekams finansējums var kavēt pakalpojumu pilnveidošanu un pieejamības nodrošināšanu. Svarīgākais, lai tā dēļ neciestu mērķa grupa, kuras dzīves kvalitāte šajā laikā bija uzlabojusies,” atklāj biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina.
Konferencei noslēdzoties, gūtas vairākas atziņas un izvirzīti ieteikumi:
*Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Deinstitucionalizācijas procesa projekts ilgst no 2015. līdz 2023. gadam. Tā ietvaros Eiropas Savienība ir piešķīrusi finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.
Projekta ietvaros uzlabota ēkas energoefektivitāte, siltinot to pilnā apjomā, veikta visu logu un ārdurvju nomaiņa. Papildus veikta arī pamatu hidroizolācijas atjaunošana. Pēc darbu veikšanas ēkas arhitektoniskais tēls kļuvis lakonisks un viendabīgs. Korpusa Zinātnes ielā 7 ieejai veikta arī jauna vējtvera izbūve. Ēkas fasāde ir arī apgaismota, vakarā tā izgaismo un priecē ikvienu garāmgājēju vai garāmbraucēju.
Tāpat pie ieejām demontēti normatīviem neatbilstošie pandusi, aizstājot tos ar jauniem, normatīviem atbilstošiem pandusiem, kas atvieglo vides pieejamību cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiem.
Ēka būvēta un nodota ekspluatācijā 1972. gadā. Konstruktīvi tā veidota kā divi savienoti būvapjomi, kas šobrīd kalpo kā kultūras nams un pašvaldības administratīvā ēka.
Projekta kopējās izmaksas ir 583 493,81 eiro; būvdarbus veica SIA “Wood Constractions”.