Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā, valdība šodien, 30.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) jaunā redakcijā izstrādātos Ministru kabineta Noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

 
Turpmāk, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat ir paplašināts to kustamā un nekustamā īpašuma klāsts, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.
 
Tas nozīmē, ka, izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērna piederumus, kā arī lauksaimniecības inventāru – zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Netiks vērtēts ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem. Tāpat neņems vērā arī vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī vienu velosipēdu katram ģimenes loceklim vai motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.
 
Vienlaikus netiek paredzēta nepieciešamība izvērtēt iespēju gūt ienākumus no pārējā īpašuma. Taču pašvaldībai jānosaka kritēriji attiecībā uz personas īpašumā esošu zemi, mežu, ēkām.
 
Noteikumos precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti, sociālās garantijas bāreņiem, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c. Noteikts, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka (piemēram, ārzemēs dzīvojoša) sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.
 
Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, noteikts pienākums nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Atvieglojot administratīvo procedūru ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu turpmāk izsniegs uz 6 un 12 mēnešiem iepriekšējo 3 un 6 mēnešu vietā. Ģimeni (personu) atzīs par trūcīgu no tā mēneša pirmā datuma, kurā pieņemts lēmums par minētā statusa piešķiršanu.
 
Noteikumi stāsies spēkā vai tiks piemēroti ar 2010.gada 1.aprīli. Tie darbosies līdz 2011.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju paredzēti atbalsta pasākumi trūcīgām personām, kā arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām GMI pabalsta izmaksām (50% apmērā) un dzīvokļa pabalsta izmaksām (20% apmērā).
 
Noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un atsevišķu mazāko pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī vērā ņemti iedzīvotāju iesniegumos un sūdzībās izteiktie priekšlikumi un aprakstītās problēmas. 
 
Pēc LM rīcībā esošās informācijas laikā no 2009.gada jūlija līdz decembrim vidēji mēnesī trūcīgā statusu noteica 72 122 personām. 2010.gada februārī trūcīgo personu skaits bija 125 020 personas.

 

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības „Cerību spārni” bērni piedalīsies pirmajā starptaustiskajā integratīvajā ziemas nometnē, kas notiks no 25. līdz 29. martam Igaunijas pilsētā Otepē. Nometne tiek rīkota projekta „Tolerance” ietvaros.

Ziemas nometnē piedalīsies 28 bērni, no tiem 14 ar garīgās attīstības traucējumiem.

Nometnes laikā plānota ekskursija uz Munameģi (Mountain Suur Munamägi), dažādas muzikālās aktivitātes, tematiskās mākslas nodarbības, izmantojot dabas materiālus, rotaļas, spēles, kostīmu izgatavošana īpašam nometnes noslēguma pasākumam. Nometnes programmā iekļauta katras valsts prezentācija, ko gatavo bērni.

Nometnes galvenais mērķis balstīts uz savstarpējo pieņemšanu un atbalstu. Savukārt projekta „Tolerance” galvenais mērķis ir veicināt bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem attīstību un sekmēt viņu integrāciju sabiedrībā, kā arī paaugstināt sabiedrības iecietību (toleranci) pret cilvēkiem ar invaliditāti.

Projekta „Tolerance” ietvaros nākamā ziemas nometne notiks Latvijā 2011.gada janvārī.

Vēl projekta „Tolerance” ietvaros tiks rīkotas nometnes visai ģimenei, to laikā plānotas atsevišķas nodarbības bērnu vecākiem kopā ar dažādiem speciālistiem un bērniem. Vecākiem šī būs iespēja dalīties pieredzē un atbalstīt vienam otru, apzināties, ka viņi nav vieni. Visas projekta aktivitātes norisināsies gan Latvijā, gan Igaunijā, piedaloties gan ģimenēm no Latvijas, gan Igaunijas.

Jau ziņots, ka projekta vadošais partneris ir „Anne Playground” organizācija, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm Igaunijā. Projekta partneri no Latvijas ir bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” un Igaunijas – Tartu universitātes Ģenētikas centrs.

Projekts „Tolerance” apstiprināts Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2007.–2013.gadam Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursā 5./11.–12.11.2009. programmas 3.prioritātes „Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas”, atbalsta virziena 3.2 „Sadarbības veicināšana cilvēks – cilvēkam līmenī”.

Projekta koordinatore
Ginta Galaktionko
Tālrunis: 26153909

6.aprīlī, Siguldas Dienas centrā, Pils ielā 3a, plkst. 12.00 notiks sociālo pakalpojumu attīstības programmas sabiedriskā apspriešana, lai sniegtu iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli par plānotajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem Rīgas plānošanas reģionā.

Pasākuma laikā Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Ropažu, Sējas un Saulkrastu novada iedzīvotājiem būs iespēja detalizēti iepazīties ar informāciju, kādus pakalpojumus plānots attīstīt Rīgas plānošanas reģionā līdz 2016.gadam, kā arī sniegt savus priekšlikumus pakalpojumu pilnveidei. Tāpat pasākuma laikā spriedīs, kurus tieši no piedāvātajiem pakalpojumiem nepieciešams īstenot Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Ropažu, Sējas un Saulkrastu novadā. Interesenti ar programmas pirmo redakciju var iepazīties Rīgas plānošanas reģiona mājas lapā www.rpr.gov.lv/spp.
 
Savukārt, pēc sabiedriskajām apspriešanām tiks izvēlēts iedzīvotāju vajadzībām un problēmu risināšanai visatbilstošākais veids (sociālo pakalpojumu attīstības modelis), kā izstrādātos pakalpojumus ieviest novados un pilsētās.

Atgādinām, ka, apkopojot nevalstisko organizāciju un nozares ekspertu sniegtos priekšlikumus, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu izstrādāti vairāki alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un to iespējamie sniegšanas veidi jeb modeļi.

Īstenojot programmu, maksimāli efektīvi tiks novirzīti dažādi, piemēram, Eiropas Savienības, finanšu līdzekļi, lai risinātu iedzīvotāju, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam (piemēram, ģimeņu ar bērniem, cilvēku ar invaliditāti, pensionāru, cilvēku ar atkarības problēmām u.c). aktuālās problēmas un apmierinātas viņu sociālās vajadzības. Tāpat minētajiem cilvēkiem būs iespēja veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, piedalīties sabiedriskajā dzīvē, kā arī saņemt nepieciešamo informāciju un atbalstu problēmsituāciju risināšanai.

Programma pirmajā redakcijā paredzēti tādi pakalpojumi kā mobilās brigādes, specializētais transports, drošības pogas, kopienas un komūnu centri, atkarības profilakses centri, higiēnas centri dažādām mērķa grupām, atbalsta grupas, dienas centri, aprūpe mājās, īslaicīgas uzturēšanās mītnes, dienas nodarbinātības centri, pusceļa mājas, krīzes centri, krīzes tālruņi un sociālās rehabilitācijas centri.

Sociālo pakalpojumu attīstības programma tiek izstrādāta ESF projekta „Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. — 2016.gadam izstrāde” ietvaros. Projektu īsteno Rīgas plānošanas reģions.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu izzināšanu visu programmas izstrādes laiku, izveidota sadaļa reģiona mājas lapā www.rpr.gov.lv/spp. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi iesaistīties un sniegt savu redzējumu un viedokli par novadā nepieciešamajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Tāpat sagatavotā programma būs arī pamats turpmākā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, lai ieviestu un īstenotu izstrādātos alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus katrā novadā.

Programma aptvers Limbažu, Alojas, Salacgrīvas, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles, Kandavas, Tukuma, Engures, Jaunpils, Babītes, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Baldones, Stopiņu, Salaspils, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Ropažu, Sējas un Saulkrastu novadus, kā arī Rīgas un Jūrmalas pilsētas.

Attīstības programmu projekti pieejami arī šeit

Vairāk informācija par projektu:
Agnese Bīdermane,  projekta vadītāja, 29227720, agnese.bidermane@rpr.gov.lv

 Ceturtdien 8. aprīlī 11.00 Siguldas novada Dienas Centrā, Siguldā Pils ielā 3a tikšanās klātienē ar kustību ārstu Visvaldi Bebrišu un viņa  grāmatu “Kā novērst spriedzi sevī” un “Doma. Spriedze. Slimība” prezentācija, sarunas, jautājumi un  praktiskas demonstrācijas.


 Sarunas temats – kā domas un spriedze var ietekmēt slimību rašanos. Tikšanās laikā tiks prezentēta Visvalda Bebriša jaunākā grāmata „Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem.”.


Visvaldis Bebrišs ir ārsts kineziologs, kura darbības jomā ietilpst ne tikai muskuļu norises, bet gandrīz viss ķermenī, kas kustas, darbojas vai veidojas no jauna. Viņš saviem pacientiem palīdz atjaunot ķermeņa kustības, novērst bailes un spriedzi, ārstē astmu, alerģijas, kā arī lasa lekcijas un veic praktiskas nodarbības par spriedzes novēršanu. Kustību ārsts savā darbībā mēģina atrast un novērst slimību cēloņus, nevis sekas.

Šogad izdotajā kustību meistara grāmatā „Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem.” autors soli pa solim ved lasītāju pretim sevis izzināšanai un labai veselībai. Grāmatā var uzzināt, vai domām ir spēks, kāda ir pateikto vārdu nozīme, vai lamuvārdi vienmēr ir lamuvārdi un gūt atbildes uz daudziem citiem jautājumiem par veselību. Visvaldis Bebrišs: „Pasaule ir savstarpēji saistītu vibrāciju kopums, pat domāšanas process. Arī cilvēka runa ir vibrācijas, jo katra izrunātā skaņa veido attiecīgus viļņus. Kustību ārsts mēģina rast ceļu, kā ārstēt cēloņus, nevis simptomus”.

Jāpiebilst, ka 2008.gadā izdota arī Visvalža Bebriša sarakstīta grāmata „Kā novērst spriedzi sevī”, kurā apkopota vairāk nekā 30 darba gados gūtā pieredze. Grāmatā var uzzināt par spriedzi, dusmām, bailēm un emocionālo līdzsvaru, kā arī par cilvēka organisma uzbūvi un to, kā cilvēku ietekmē ārējās vides faktori. Grāmatas ievadā autors raksta: „Cilvēks parasti neprot vadīt savu ķermeni, kura orgāni uzklausa viņa domas un attiecīgi reaģē. Ja, piemēram, cilvēka prāts ir piesārņots ar ārdošām, negatīvām domām, viņš arī savā apkārtnē redzēs tikai negatīvo, līdz ar to ķermenī veidosies spriedze. Ja spriedze ir cilvēkam apkārt un arī viņā pašā, ķermenis bieži nesaprot, ka nu ir slikti.”.

“Doma. Spriedze. Slimība” ir turpinājums autora pirmajai grāmatai “Kā novērst spriedzi sevī”.

 

Siguldā akcija „Ienāc uz tēju” notiks 16. martā no plkst.10:00 līdz pat noslēguma koncertam plkst.17:30. Šī būs daļa no „Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi” akcijas, kas notiek no 5.–16.martam dažādās Latvijas pilsētās.

Ar akcijas palīdzību „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” vēlas veicināt izpratni par to, ka cilvēks ar funkciju traucējumiem vai invaliditāti nebūt nav slims, tikai kopjams un aprūpējams, bet ir līdztiesīgs sabiedrības loceklis. Akcijas „Ienāc uz tēju” laikā visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar vietējā kopienā balstītiem daudzveidīgiem pakalpojumiem, piedalīties sarunās par ikvienam cilvēkam būtiskiem jautājumiem un izpausties radošā aktivitātē. Akcijas veidotāji cer, ka tas būs pirmais solis ilgstoša dialoga izveidē starp cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts ikdienā, sabiedrību un tiem lēmumu pieņēmējiem, no kuriem ir atkarīga mūsu visu kopīga labklājība.

Akcijas dalībniekiem tiks dota iespēja izjust kopīgas darbošanās prieku, jo katrā akcijas vietā ir plānota kāda radoša aktivitāte, kas noslēgumā pārtaps kopdarbā. Siguldas novada iedzīvotāji akcijā var piedalīties gan apmeklējot atvērto durvju, gan arī ar organizētu transportu dodoties jau izplānotā maršrutā pa dažādām Siguldas novada iestādēm.

Laika posmā no plkst.10.00 – 15.00 visās iesaistītajās institūcijās notiek atvērto durvju diena, kur apmeklētāji tiks cienāti ar tēju un varēs piedalīties darba gatavošanā kopīgajai izstādei; kā arī no plkst.9:45 — 14:55 – kopīgā ekskursija. Pulksten 16:00 notiks paneļdiskusija par pašvaldības piedāvātajiem pakalpojumiem un sociālo pakalpojumu pilnveidošanu (piedalās Siguldas novada domes priekšsēdētājs, deputāti, sociālā dienesta vadītājs, NVO vadītāji un iestāžu, kuras sniedz sociālos pakalpojumus darbinieki). Pulksten 17.30 „Baltajā flīģelī” būs noslēguma koncerts, kurā katra iesaistītā iestāde uzstāsies ar nelielu priekšnesumu.

Akcijā piedalās:
•    Siguldas novada Dienas centrs, Pils 3/a, Sigulda;
•    Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni”, Institūta 5/a, Siguldas pag.
•    Biedrība „Aicinājums Tev”, Blaumaņa 10, Sigulda;
•    Sociālās aprūpes biedrība „Saullēkts”, Dārza 47, Sigulda;
•    Mores pamatskola, Siguldas 15, Mores pag.;
•    VSAC Vidzeme Allažu filiāle, „Gaismas”, Stīveri, Allažu pag. ;
•    Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests, Zinātnes 7, Siguldas pag.

Kontaktinformācija — 26371923; 67974541 Eva Viļķina.

Siguldas novada Dienas centra, Pils ielā 3a, Siguldā aktivitāšu plāns martā. 

 
 
datums
laiks
Aktivitāte
01.
10.00
10.00 –
17.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība

- Latvijas Sarkanā Krusta Siguldas nodaļas informatīvā diena – dežūra

- Siguldas – Štūres draudzības biedrības valdes sēde
02.
10.00
12.00
15.00
12.00–14.00
- „Pensionāru biedrības Sigulda” valdes sēde
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- Māmiņu klubs                                                        

- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses)

03.
10.00
11.00–13.00
15.00 ‑17.00
- Projekta „Vesels un aktīvs” seminārs Allažu pagastā

Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu)

- Latvijas Sarkanā Krusta Siguldas nodaļas kopsapulce
 
04.
19.00

            — AA atbalsta grupa

05.
10.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
8..
10.00
14.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
9.
no12.00
- 14.00
12.00–14.00
15.00
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
 

- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses)

- Māmiņu klubs
10.
11.00–13.00
15.00

Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu)

- Dāmu kluba „Madaras” konsultācijas un praktiskās nodarbības

11.
19.00
- AA atbalsta grupa
12.
10.00

 — Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība

14.
10.00
- ‑Senioru šaha klubs
15.
10.00
16.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība

- Pēcpusdienas dzejas lasījums, pārrunas par mums un laiku, kurā dzīvojam. Ielūdz Skaidrīte Kakse

16.
No12.00
- 14.00
12.00–14.00
15.00
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
 

- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses)

- Māmiņu klubs
17.
11.00 -
13.00
11.00
18.00

- Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu)

- Latvijas Diabēta asociācijas Siguldas nodaļas tikšanās
- Veselības kluba „Korallis” tikšanās
18.
15.00
19.00
- Austrijas draugu kopas lekcija
- AA atbalsta grupa
19.
10.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
20.
14.00
- rokdarbnieču kluba — Musturs.lv nodarbības
22.
10.00
14.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
23.
no12.00
-14.00
12.00–14.00
15.00
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
 

- humānās palīdzības saņemšana, apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses)

- Māmiņu klubs
24.
10.30
11.00–13.00
 
15.00
- Koordinācijas padomes sēde

- Latvijas Diabēta asociācijas Siguldas nodaļas informatīvā diena

( iespēja izmērīt asinsspiedienu un konsultēties par sev interesējošiem jautājumiem pie medmāsas)

- Dāmu kluba „Madaras” konsultācijas un praktiskās nodarbības
25.
10.00–12.00
19.00
- Informatīva diena pacientiem ar Stomu
 
- AA atbalsta grupa
26.
10.00
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība

 

No 2010.gada janvāra  Siguldas Valdorfa pirmsskolas izglītības iestādē aktīvi darbojas Eiropas brīvprātīgā no Ukrainas Jūlija (Yuliya Tymochiv). Plānots, ka meitene iestādē darbosies līdz vasaras brīvlaikam.

Veselas nedēļas garumā bērni un audzinātājas pusdienās baudīja ēdienus no Ukrainas virtuves. Kopā ar pavāriem Jūlija sastādīja ēdienkarti tā, lai netiktu izjaukta bērnu ikdiena. Bērniem tika pasniegti varenyky, uzvar – kompots, grechanyk — griķu pīrāgs, vēl tika gatavoti sautēti kāposti ar žāvētām plūmēm, biešu salāti ar žāvētām plūmēm un, protams, borščs, kā arī citi kultūrai raksturīgi ēdieni.
Bērni kopā ar Jūliju ne tikai gatavoja, bet arī uzzināja daudz jauna par Ukrainu, tās ģeogrāfisko novietojumu, karoga krāsām, lielākās upes un pilsētas, kā arī to kā pateikt „Paldies, labdien, uzredzēšanos”  ukraiņu valodā. Jūlija lasīja bērniem pasakas.
Tā kā meitene brīvi pārvalda krievu valodu, bērnu vecāki priecājas, ka mājās tiek izprašņāti par dažādu vārdiņu izrunu, lai varētu vieglāk veidot komunikāciju ar Jūliju.

Jūlija Siguldas Valdorfa pirmsskolas iestādē darbojas projekta „I am in 2!/ Es piedalos 2!” ietvaros, ko koordinē bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni”. Projekts apstiprināts programmas Jaunatne darbībā apakšprogrammas Eiropas Brīvprātīgais darbs ietvaros.

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja
projekta koordinatore
Ginta Galaktionko
mob.: 26153909

Lai uzklausītu nevalstisko organizāciju un nozares ekspertu priekšlikumus, 26.februārī Siguldā notiks Rīgas plānošanas reģiona rīkota apaļā galda diskusija par jaunu alternatīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu izveidi novados.

Diskusijā piedalīsies Rīgas plānošanas reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrādātāji, kā arī vairāk kā 15 nozares eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā Invalīdu biedrības „Aicinājums TEV”, Bērnu ar invaliditāti un ģimeņu biedrības „Cerību spārni”, Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centra, Māmiņu kluba, Pensionāru biedrības „Sigulda”, Dienas centra „Gauja”, Valsts probācijas dienesta un novadu sociālo dienestu pārstāvji u.c.

Diskusija tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. — 2016.gadam izstrāde” ietvaros.

Pasākuma laikā dalībnieki diskutēs par nepieciešamiem sociālajiem pakalpojumiem un jauniem risinājumiem, jaunu pakalpojumu attīstīšanu Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Ropažu, Sējas un Saulkrastu novados.

Šāda veida diskusijas jau notikušas Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Ķekavā un Tukumā.

Atgādinām, ka, lai veicinātu alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas attīstību un pieejamību Rīgas plānošanas reģionā, ar ESF atbalstu līdz šī gada jūnijam tiks izstrādāta programma jaunu un līdz šim vēl neīstenotu pakalpojumu plānošanai 28 novados un 2 pilsētās.

Alternatīvie sociālie pakalpojumi tiks plānoti iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, t.sk., cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem.

Projekts ir vērtējams kā unikāls, jo tā ietvaros pirmo reizi Rīgas plānošanas reģionā sociālo pakalpojumu jomā centralizēti veiks esošās sociālās situācijas padziļinātu izpēti, analizēs piedāvāto sociālo pakalpojumu klāstu un to saņēmēju vajadzības katrā novadā, Rīgā un Jūrmalā, nosakot jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamību. Tādējādi tiks izstrādāti finansiāli visefektīvākie sociālo problēmu risinājumi.

Tāpat sagatavotā programma būs arī pamats turpmākā Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanai, lai ieviestu un īstenotu izstrādātos alternatīvās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus katrā novadā.

Programmas izstrādē tiks iesaistīti speciālisti no visa Rīgas plānošanas reģiona. Īpaši jāuzsver, ka programmas izstrādē iesaistīs arī katra novada iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus, nevalstiskās organizācijas, sociālos ekspertus, sociālās un veselības jomas ekspertus, kā arī ārvalstu ekspertus. Vienlaicīgi ar programmas izstrādi tiks organizētas sabiedriskās apspriešanas un diskusijas reģionā, lai ņemtu vērā iedzīvotāju viedokli.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu izzināšanu visu programmas izstrādes laiku, tiks izveidota sadaļa reģiona mājas lapā www.rpr.gov.lv. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi iesaistīties un sniegt savu redzējumu un viedokli par novadā nepieciešamajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem, kā arī sociālo situāciju.

Vairāk informācija par projektu:
Agnese Bīdermane,  projekta vadītāja, 29227720, agnese.bidermane@rpr.gov.lv

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības „Cerību spārni” projekta „Tolerance ” aktivitātes atbalsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs – Uģis Mitrevics un Latvijas Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes priekšsēdētājs – Artis Melderis. Projekta intereses Igaunijā pārstāvēs Tartu pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Triin Anette Kaasik un Tartu Universitātes slimnīcas vadītājs  Urmas Siigur.

„Siguldas novada dome ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām, kas atbalsta sociālos pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, tādēļ mēs, apzinoties šī projekta nozīmību, piedalīsimies visās projekta aktivitātēs”, teic Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Pirmā Igaunijas — Latvijas amatpersonu tikšanās plānota 29.martā, Igaunijā, Otepē. Tās laikā tiks aktualizēti sociālās politikas jautājumi bērnu un jauniešu ar invaliditāti un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā valsts un pārstāvēto pašvaldību amatpersonu kompetences līmenī.

Projekta „Tolerance” viens no mērķiem ir izpratnes, iecietības (tolerances) veicināšana sabiedrībā, kā arī sadarbības veicināšana ar sabiedriskajām organizācijām un medicīniskajiem centriem, kas darbojas šajā jomā abās valstīs.

Jau iepriekš ziņots, ka projekta vadošais partneris ir „Anne Playground” organizācija, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm Igaunijā. Projekta partneri no Latvijas puses ir bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” un Igaunijas – Tartu universitātes Ģenētikas centrs.

Projekta laikā plānots izstrādāt speciālus materiālus ģimenēm, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, notiks dažādas aktivitātes (pieredzes apmaiņas, nometnes, izglītojoši pasākumi plašākai publikai), lai celtu pašpārliecību šajās ģimenēs, kā arī veicinātu izpratni sabiedrībā un tālāku sadarbību starp sabiedriskajām organizācijām un medicīniskajiem centriem, kas darbojas šajā jomā abās valstīs.
Projekts „Tolerance” apstiprināts Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2007.–2013.gadam Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursā 5./11.–12.11.2009. programmas 3.prioritātes „Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas”, atbalsta virziena 3.2 „Sadarbības veicināšana cilvēks – cilvēkam līmenī”.


Informāciju sagatavoja:
Ginta Galaktionko
projekta „Tolerance” koordinatore

Šī gada 26. februārī plkst.12.00 Invalīdu integrācijas un izglītības centrā Blaumaņa ielā 10, Siguldā notiks lekcija „Kas ir Parkinsona slimība un kā ar to sadzīvot?”. Uz lekciju laipni aicināti Parkinsona slimības pacienti, viņu piederīgie, aprūpētāji un sociālie darbinieki, kā arī ikviens interesents. Pasākuma organizatori ir biedrība „Aicinājums Tev”.

Kas ir Parkinsona slimība, kāpēc tā rodas, kā tā izpaužas un kā sadzīvot ar šo slimību pacientiem un viņu tuviniekiem – tie ir visbiežāk Parkinsona slimības pacientu uzdotie jautājumi, uz kuriem, kā arī citiem ar šo kaiti saistītiem jautājumiem interesentiem atbildes sniegs Parkinsona slimības speciālistes — neiroloģe dr. Ināra Blūma un dr. Līga Liepiņa.

„Aicinājums Tev” ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies cilvēki ar dažāda veida invaliditātes izpausmes formām, viņu ģimenes locekļi, draugi un atbalstītāji, ar kopīgu mērķi: veicināt visa vecuma cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, lai uzlabotu šo cilvēku dzīves kvalitāti sociālā, garīgā, informācijas, izglītības un nodarbinātības jomās. Sīkāka informācija atrodama mājas lapā www.aicinajumstev.lv.

Siguldas novada Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra speciālisti vairāku mēnešu garumā organizēja grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta grupu, kurā kopā ar juristiem, banku speciālistiem un novada ģimenēm meklēja efektīvākos risinājumus, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.

„Krīzes situācija valstī ir skārusi visus, bet kopīgs darbs pie problēmu risināšanas ir neatsverama iespēja rast vienības sajūtu un solidaritāti. Nereti iedzīvotājiem lielākā problēma ir tā, ka trūkst informācijas par likumdošanu, patērētāju tiesībām un līdzcilvēku pieredzi, tādēļ Ģimenes atbalsta centrs iniciēja atbalsta grupu, kurā satikās cilvēki ar līdzīgām problēmām. Nodarbību laikā ģimenes iepazinās, noteica savu problēmu cēloni, diskutēja, uzklausīja dažādu jomu profesionāļus un atrada problēmu risinājumus un rada „pleca sajūtu”, ko sniedza citi dalībnieki”, stāsta atbalsta grupas vadītāja Kristīne Freiberga.

Lai gūtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un meklētu iespējamos risinājumus, uz grupas nodarbībām tika aicināti dažādu jomu profesionāļi. Ģimenes atbalsta centrs pateicas speciālistiem, kuri bez atalgojuma tikās ar atbalsta grupas dalībniekiem un sniedza nepieciešamo informāciju – pašvaldības izpilddirektorei Inesei Zīlei, kuras iepriekšējā profesionālā darbība saistīta ar finanšu jomu, pašvaldības juristei Jeļenai Zarandijai, novada kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības “Allažu  saime” valdes priekšsēdētājam Ērikam Čoderam, psiholoģēm Baiba Martinsonei un Dainai Blumbergai.

Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra speciālisti aicina novada iedzīvotājus nebaidīties, nepagurt un aktīvi meklēt veidus, kā atrisināt radušās grūtības. Centrs aicina atsaukties iedzīvotājus, kuri vēlas veidot otro grūtībās nonākušo kredītņēmēju pašpalīdzības grupu. Pašpalīdzības grupa ir piemērota ikvienam, kurš šobrīd domā un jūtas, ka ir viens savās problēmās, bet meklē iespēju uzzināt, kā citi tiek ar līdzīgām problēmām galā, meklē sapratni un atbalstu. Tāpat arī tas ir veids, kā palīdzēt tiem, kas grib dalīties ar savām domām, pārdzīvojumiem, pieredzi un vēlas saņemt informāciju, justies piederīgi, kā arī iegūt jaunas zināšanas un iemaņas.

Papildus informāciju par atbalsta iespējām ikviens var saņemt Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centrā pa tālruni: 67800963.

Neskatoties uz saspringto situāciju, cilvēku iegūtās prasmes, kvalifikācija un iemaņas saglabājas. Laika Bankas mērķis ir fizisko un juridisko personu pakalpojumu apmaiņas veida organizēšana. Pakalpojumu apmaiņa notiek pēc abpusējās ieinteresētības principa, pilnīgi brīvprātīgi un bez maksas.
 
Laika Banka ir nosacīta banka, kur klients iegulda savu pakalpojumu (stundu izteiksmē) un pretī saņem vēlamo pakalpojumu, kāds ir pieejams datu bāzē (arī stundās).

Lai kļūtu par Laika Bankas klientu, interesentam ir jāpiereģistrējas internetā (http://laikabanka.eu) vai jāsazinās ar koordinatori. Tas var būt jebkāds pakalpojums, piemēram, automašīnas remonts, matu griešana, pagalma slaucīšana, ārsta konsultācija, juridiskā konsultācija, tulkošana, valodas apmācība u.c. Kad cilvēks ir piereģistrējies, ar viņu sazināsies bankas koordinatori un aicinās uz tikšanos, lai noslēgtu sadarbības līgumu. Kad bankas klients būs piereģistrēts, viņš varēs izvēlēties kādu no Laika Bankas datu bāzes pakalpojumu piedāvājumiem.

Šāda veida pakalpojumu bankas jau veiksmīgi darbojas ASV, Lielbritānijā, Japānā, Ķīnā, Kanādā, Spānijā, Itālijā, Vācijā u.c. Idejas autors ir ekonomikas profesors Edgars Kāns.  Dažādās valstīs Laika Bankas formas ir atšķirīgas, ņemot vērā vietējos apstākļus un kultūras īpatnības.

Laika Bankas koordinatore Siguldas novadā ir Eva Viļķina – tālrunis: 26371923 vai 67974541. Sīkāka informācija par Laika Banku pieejama http://laikabanka.eu.

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=