Siguldā 26.novembrī tiksies projekta “Tolerance” darba grupa un materiālu izstrādes eksperti. Šī būs jau piektā starptautiskā tikšanās projekta “Tolerance” ietvaros.
Tikšanās piedalīsies biedrības “Cerību spārni” projekta “Tolerance” darba grupa, kā arī piesaistītie eksperti rokasgrāmatas un dienasgrāmatas izstrādē, un projekta darba un eksperta grupa no Igaunijas.
Šajā tikšanās reizē eksperti pārrunās sagatavotos materiālus rokasgrāmatas nodaļām. Tiks domāts par rokasgrāmatas vizuālo noformējumu. Tā kā viens no galvenajiem rokasgrāmatas izveides mērķiem bija radīt to pēc iespējas saprotamāku un viegli lasāmu vecākiem, biedrības “Cerību spārni” vecāki aktīvi iesaistās, lasa un komentē ekspertu sagatavotos materiālus.
Strauji tuvojas nākamā projekta “Tolerance” amatpersonu tikšanās, darba grupa pārrunās tikšanās mērķus, vienosies par laiku un vietu. Vēl darba grupai jāvienojas par nākamās integratīvās bērnu ziemas nometnes Latvijā vietu un laiku, kā arī tās programmu.
Decembra sākumā plānota ģimeņu foto sesija foto albūma izveidei. Darba grupa vienosies par organizatoriskajiem foto sesijas jautājumiem. Jānorāda, ka foto sesiju vadīs fotogrāfe no Igaunijas.
Ļoti svarīgi vienoties par plānotās preses konferences programmu un norises vietu. Paredzēts, ka tā notiks 2011.gada martā. Tās galvenie mērķi ir projekta izveidoto materiālu prezentācija, kā arī bērnu un jauniešu ar garīgās attīstības traucējumiem integrācijas un viņu ģimeņu problēmu un vajadzību aktualizācija.
Projekta vadošais partneris ir „Anne Playground” organizācija, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm Igaunijā. Projekta partneri no Latvijas puses ir bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” un Igaunijas – Tartu universitātes Ģenētikas centrs.
Projekts „Tolerance” apstiprināts Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2007.–2013.gadam Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursā 5./11.–12.11.2009. programmas 3.prioritātes „Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas”, atbalsta virziena 3.2 „Sadarbības veicināšana cilvēks – cilvēkam līmenī”.
11. novembrī no plkst.10.00 – 14.00 Latvijas Diabēta asociācijas Siguldas nodaļa, Dienas centrā Pils ielā 3/a, Vispasaules Diabēta dienas ietvaros organizē Diabēta dienas pasākumu.
Pasākuma ietvaros notiks lekcija „Diabēta paškontrole un psiholoģiskie aspekti”, kā arī sarunas par vitamīnu pielietojumu diabēta pacientiem, cukura līmeņa noteikšanu, asinsspiediena mērīšanu un tiks noteikts ķermeņa svars.
Informācija pa tālruni: 67974541
|
datums
|
laiks
|
Aktivitāte
|
|
01.
|
10.00
14.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
02.
|
10.00
11.00
12.00
15.00
11.00–14.00 19.00 |
- „Pensionāru biedrības Sigulda” valdes sēde
- konsultācijas rokdarbos
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- Māmiņu klubs
- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Angļu valodas nodarbība
|
|
03.
|
9.30
11.00–13.00 15.00 ‑17.00
17.15 18.45
|
- norvēģu valodas nodarbība
Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Latvijas Sarkanā Krusta Siguldas nodaļas kopsapulce
- Vācu valodas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība |
|
04.
|
13.00
19.00
|
- Vācu valodas nodarbība
— AA atbalsta grupa
|
|
05.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
07.
|
10.00
14.00
|
- Senioru šaha klubs
- AA atbalsta grupa
|
|
08.
|
10.00
16.30
18.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
- Veselības klubs „Korallis” tikšanās
|
|
09.
|
11.00
no12.00
- 14.00
11.00–14.00
15.00 19.00
|
- konsultācijas rokdarbos
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība |
|
10.
|
9.30
11.00–13.00 14.00
17.15 18.45
|
- norvēģu valodas nodarbība
Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Dāmu kluba „Madaras” konsultācijas un praktiskās nodarbības Vācu valodas nodarbība Vācu valodas nodarbība |
|
11.
|
10.00
13.00
19.00
|
- Diabēta dienai veltīts pasākums
- Vācu valodas nodarbība
- AA atbalsta grupa
|
|
12.
|
10.00 14.30 15.30
17.00
19.00
|
— Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība - Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība - Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
14.
|
10.00
14.00
|
- Senioru šaha klubs
- AA atbalsta grupa
|
|
15.
|
10.00
14.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
16.
|
11.00
No12.00
- 14.00
11.00–14.00 15.00 19.00
|
- konsultācijas rokdarbos
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība
|
|
17.
|
11.00 -
13.00
17.15
18.45
|
- Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Vācu valodas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
19.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
21.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
22.
|
10.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
23.
|
11.00
no12.00
-14.00
11.00–14.00 15.00 19.00
|
- konsultācijas rokdarbos
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana, apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība
|
|
24.
|
9.30
10.00–12.00
11.00–13.00 17.15 18.45
|
- norvēģu valodas nodarbība
- Informatīva diena pacientiem ar Stomu
— Latvijas Diabēta asociācijas Siguldas nodaļas informatīvā diena ( iespēja izmērīt asinsspiedienu un konsultēties par sev interesējošiem jautājumiem pie medmāsas) Vācu valodas nodarbība
Vācu valodas nodarbība
|
|
25.
|
10.30
13.00
15.00
19.00
|
- Koordinācijas padomes sēde
- Vācu valodas nodarbība
- Austrijas draugu kopas lekcija „Pie Austrijas ezeriem!”
- AA atbalsta grupa
|
|
26.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
28.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
29.
|
10.00
14.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
30.
|
11.00
no12.00
-14.00
1.00–14.00 15.00
19.00 |
- konsultācijas rokdarbos
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana, apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība
|
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests atgādina, ka pašvaldības saistošie noteikumi nosaka kritērijus sociālās palīdzības saņēmējiem, lai saņemtu pabalstu kurināmā iegādei un pabalstu apkures maksājumu veikšanai dzīvoklī.
1. Ģimene (persona), kura ir garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas pabalsta saņēmēja.
2. Ģimene ar nepilngadīgiem bērniem vai bērniem, kuri turpina mācības, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā mēnesī nepārsniedz 70% no valstī noteiktās minimālās darba algas.
3. Ģimene (persona), kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā mēnesī nepārsniedz 60% no valstī noteiktās minimālās darba algas.
4. Vientuļš (kam nav Civillikumā noteikto apgādnieku) nestrādājošs pensionārs vai invalīds, kura ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā mēnesī nepārsniedz 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas.
5. Nestrādājošs pensionārs vai invalīds, kurš dzīvo atsevišķi no bērniem un kura ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā mēnesī nepārsniedz 75% no valstī noteiktās minimālās darba algas;
6. Ģimene, kurā kopā dzīvo tikai nestrādājoši pensionāri vai invalīdi (turpmāk tekstā ģimene, kurā tikai pensionāri vai invalīdi), kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā mēnesī nepārsniedz 70% no valstī noteiktās minimālās darba algas.
Kurināmā iegādei, pabalstu izmaksā vienu reizi kalendārajā gadā. Pabalsta apmērs ir no 65 latiem līdz 120 latiem vienai ģimenei/ mājsaimniecībai.
Pabalstu apkures maksājumu veikšanai dzīvoklī vienu reizi mēnesī no 15.oktobra līdz 15.aprīlim, pārskaitot komunālo pakalpojumu sniedzējam. Pabalsta apmērs ir no 25 latiem līdz 45 latiem vienai ģimenei/ mājsaimniecībai mēnesī apkures sezonas laikā.
Informācija par sociālajiem pabalstiem pieejama Siguldas novada pašvaldības Sociālajā dienestā Zinātnes ielā 7, vai pa tālruni: 67800966.
Nākošajā nedēļā – 1.novembrī, SIA “Rīgas rajona slimnīca” telpās tiks atvērts jauns “palidzi.lv” veikals. Veikals atradīsies slimnīcas foajē, pie kafejnīcas.
Veikalā varēs nopirkt vai pasūtīt tehniskos palīglīdzekļus, lai atvieglotu pārvietošanos, pašaprūpes vai brīvā laika aktivitāšu veikšanu. Tāpat veikalā varēs iegādāties arī aprīkojumu rehabilitācijai un sportam. Turpat darbosies arī nomas punkts, kurā varēs uz laiku iznomāt pārvietošanās palīglīdzekļus – kruķus, staigāšanas rāmjus, riteņkrēslus, un citus.
Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” ir uzsākusi darbu pie kopienas „Cerību sēta” izveides. Kopienā dzīvos un strādās cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šiem cilvēkiem atbilstoši savām spējām un nodrošinot nepieciešamo atbalstu būs iespēja dzīvot pēc iespējas patstāvīgāku un pilnvērtīgāku dzīvi. Katrs kopienas biedrs iesaistīsies kopienas ikdienas dzīvē un nodarbinātībā. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var nebūt tikai patērētāja lomā, bet ar savu līdzdarbību būt noderīgi sabiedrībai.
Ģimene, kurā ir bērns ar garīga rakstura traucējumiem pārdzīvo vairākus krīzes periodus. Viens no tiem ir laiks, kad jaunietis beidz skolas gaitas. Rodas jautājums – ko darīt tālāk? Ikdienas apstākļos bērns dzīvo kopā ar vecākiem un sasniedzot jaunieša vecumu, cenšas atstāt mājas, lai sāktu pēc iespējas patstāvīgu dzīvi. Ģimene, kurā ir bērns ar garīga rakstura traucējumiem, ne vienmēr var dzīvot pēc „parastā ģimenes modeļa”.
Kopienas dzīve nodrošina iespēju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savam vecumam pilnībā iekļauties ikdienas dzīves aktivitātēs, sniedzot atbalstu funkcionālo traucējumu kompensēšanā un lēmuma pieņemšanas procesā.
Atbalsta līmenis katrai personai ir atšķirīgs, bet pamatprincips — nemainīgs – katram ir jāsaņem tāds atbalsta apjoms, kāds ir nepieciešams, lai cilvēks pilnībā varētu iekļauties sabiedrības dzīvē.
Šis projekts ir ļoti vērienīgs, būs jāiegulda liels darbs un jāpiesaista daudz finansu, lai izveidotu šo kopienu.
Ir plānots, ka kopiena veidosies kā naturālā saimniecība, kurā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs atbilstoši savām spējām strādāt saimniecībā un dzīvot ģimeniskā vidē, kā arī papildus tiks veidotas specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Kopienā ir paredzēts, ka dzīvos līdz 20 jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem un apkalpojošais personāls.
Tiks radītas jaunas darba vietas, sakopta vide un attīstīta sociālo pakalpojumu pēctecība.
Kopienas uzturēšanai pamata finansējums veidosies no kopienas klientu dalības iemaksām, papildus kopienas attīstībai tiks piesaistīts finansējums caur starptautiska un vietēja līmeņa projektiem. Svarīga ir sadarbība ar valsts, pašvaldības, ārvalstu sadarbības partneriem un institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām.
Veidojot šo kopienu esam domājuši ne tikai par savas kopienas attīstību, bet arī par to kāds būs kopējais ieguvums tajā vietā, kurā tiks veidota šāda kopiena. Kopienas veidošanā ir jāņem vērā arī konkrētās vietējās sabiedrības vajadzības un attīstot šo projektu jāparedz kopējās sadarbības iespējas un tālākās attīstības virzieni, lai kopiena iekļautos vietējās sabiedrības dzīvē un no šīs sadarbības ieguvums būtu gan kopienai, gan arī tuvākajai apkārtnei.
Ļoti svarīgs un nozīmīgs būs arī vietējo iedzīvotāju un līdzcilvēku atbalsts un sapratne. Nereti vieglāk ir kaut ko noliegt, bet varbūt ikviens no mums var aizdomāties, kas ir tas ko es no sevis varu dot un kādam palīdzēt, un kādi abpusēji sadarbojoties ir ieguvumi.
Plašāka informācija par šo projektu ir pieejama biedrības „Cerību spārni” mājas lapā www.ceribusparni.lv, sadaļā — Kopiena „Cerību sēta”.
Tuvāk iepazīties ar šo projektu būs iespējams 21.10. plkst.17.00 Mores pagastā, Siguldas ielā 3 (Mores pamatskolas, mazās skolas zālē), kad tiks organizēta ie4ceres publiskā apspriešana un balsojums par to, lai šī kopiena tiktu veidota Mores pagastā. Iepazīties ar Kopienas „Cerību sēta” materiāliem būs iespējams no 11.10. Mores pagasta administrācijā un Siguldas pagasta būvvaldē, kā arī ikviens no 21.10. – 04.11. varēs aizpildīt anketu un nobalsot Siguldas novada mājas lapā.
Ja kāds ir sajutis sevī, ka vēlas atbalstīt šo projektu, savas idejas un piedāvājumus varat piedāvāt pa tālruni 26371923, rakstīt uz e‑pastu: ceribu_sparni@inbox.lv
Ja vēlaties kopienas veidošanu atbalstīt finansiāli varat pārskaitīt ziedojumu uz speciāli kopienai izveidoto kontu:
Cerību spārni – Siguldā, kas citur Latvijā? Praksē balstīts metodisks materiāls pašvaldībām sociālā atbalsta pakalpojumiem ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti
Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2003.gada 10.decembrī, lai veicinātu bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un kuras misija ir pievērst sabiedrības uzmanību bērnu un jauniešu ar invaliditāti problēmām, veicināt pozitīvu attieksmi pret bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, palīdzot kļūt par pilntiesīgiem tās locekļiem. Biedrība ir apzinājusi apmēram 70 Siguldas novada ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti.
Kopš 2004. gada biedrība sadarbībā ar Siguldas novada Sociālo dienestu sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm. 2009. gadā kopumā Siguldas novada pašvaldības apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izvērtējot personas vajadzības ir saņēmuši 35 bērni un papildus atbalsta pakalpojumus ir saņēmusi 21 persona. Biedrība papildus organizē dažādus atbalsta pasākumus visai ģimenei.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes un citu faktoru izraisītās nelabvēlīgās sociālās sekas personas dzīvē. Uzlabot vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas, lai palīdzētu bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm iekļauties sabiedrībā. Sniegt pakalpojumus personas dzīvesvietā vai tuvu tai.
Ģimenei ir sevišķi svarīga nozīme bērnu ar invaliditāti izglītības iegūšanā un integrācijā sabiedrībā. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts un pašvaldības iestādes nodrošinātu atbilstošu atbalstu ģimenēm, dodot tām iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” ir iniciators projektam „Bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem integrācijas Mores pamatskolā”. Vienā no Siguldas novada vispārizglītojošām skolām sadarbībā ar Siguldas novada domi tika uzrakstīts un realizēts projekts, kura ietvaros izveidoja trīs speciālās izglītības klases, kurās mācības uzsāka 17 bērni, kuriem ir nepieciešama speciālā apmācība. Šajā skolā speciālās izglītības programmas tiek realizētas jau ceturto gadu un šogad skolā mācās 20 bērni, kuri mācās pēc speciālās apmācības programmas.
Bērna ar invaliditāti integrācijas un socializācijas procesā vissvarīgākā loma ir ģimenei. Socializācijas process ģimenē, kurā ienāk bērns ar invaliditāti, var būt atšķirīgs. Vecākiem svarīgs ir atbalsts un palīdzība, jau brīdī kad viņi uzzina par sava bērna diagnozi. Jo ilgstošāk viņi atradīsies krīzes situācijā, jo vairāk sāks rasties dažādas problēmas. Jo vecāki būs kompetentāki, pārliecinātāki, jo veiksmīgāk varēs pārvarēt grūtības un risināt problēmas, kuras rodas, kad ģimenē ienāk bērns ar invaliditāti.
Atbalsta sniegšanā bērnam ar invaliditāti, svarīgi ir iekļaut pakalpojumā arī atbalstu visai ģimenei, veidojot sociāli labvēlīgu vidi.
Viens no svarīgākajiem faktoriem atbalsta sistēmas veidošanā ir sociālie pakalpojumi. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzsākta vietējā pašvaldībā balstītu pakalpojumu attīstība, tomēr šis process notiek ļoti lēni un joprojām gan sabiedrībā, gan par pakalpojumu attīstību atbildīgo amatpersonu vidū ir nepietiekama izpratne par vietējā pašvaldībā balstītiem pakalpojumiem un to sniegtajām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti un viņu tuviniekiem, kā arī ieguvumiem sabiedrībai kopumā.
Tas, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pakalpojumus nenozīmē, ka pašvaldībai pašai jāsniedz pakalpojums, bet pakalpojumus var arī pirkt. Likumā par Pašvaldībām ir norādīts, ka pašvaldība pati var lemt par atbalsta aktivitāšu deleģēšanu vietējam organizācijām. Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests izmanto šādu praksi, lai varētu paplašināt sociālo pakalpojumu piedāvājuma klāstu, piesaistot nevalstisko sektoru un deleģējot pakalpojumu sniegšanu tam. Patlaban pašvaldība pērk sociālos pakalpojumus no trijām nevalstiskajām organizācijām un ir pamatots uzskats, ka šādi organizēta pakalpojumu sniegšana ir lētāka un efektīvāka, jo pati mērķgrupa kopā ar profesionāļiem organizē nepieciešamo atbalstu atbilstoši finansu iespējām un vajadzībām.
Šķirto ģimeņu vecāki atzīst, ka vairumā gadījumu ģimenes izjukšanas iemesls ir papildus rūpes un emocionālā spriedze, kas radušās ģimenē ienākot bērnam ar invaliditāti. Vecāki atzīst, ja savlaicīgi būtu saņemts atbalsts, informācija par iespējamo palīdzību, varbūt arī viss būtu izvērties savādāk, tāpēc ir ļoti būtiski veidot sociālā atbalsta pakalpojumus pašvaldībās.
Viens no būtiskiem faktoriem, lai organizētu palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti ir datu pieejamība. Pašvaldībā organizējot atbalstu un palīdzību ir svarīgi zināt cik bērni un pieaugušie ar invaliditāti dzīvo konkrētā pašvaldībā. Lai to zinātu ir jābūt pieejamiem personu datiem, kas diemžēl ir pretrunā ar datu aizsardzības likumu. Rodas jautājums, cik daudz ģimeņu, kurās ir bērns ar invaliditāti nesaņem palīdzību un atbalstu, jo nezin kādas ir viņu tiesības un iespējas? Ir pieejama kopīgā statistika par to cik ir bērni ar invaliditāti, bet šie dati neko neatspoguļo. Šāda nepilnīga informācija apgrūtina situācijas novērtēšanu un pakalpojumu plānošanu ilgtermiņā.
Darbs ar bērniem ar invaliditāti visbiežāk ir ilgstošs un nevar gaidīt straujas attīstības pazīmes vai funkciju traucējumu uzlabošanos. Līdz ar to darbiniekiem ir jāapzinās, ka ieguldītais darbs nenesīs acīmredzamus rezultātus ātrā laika posmā. Darbiniekiem var rasties bezspēcības un nepietiekamības sajūta. Būtiska nozīme ir speciālistu un vecāku savstarpējai sadarbībai. Vajadzīgas regulāras sanāksmes, kurās piedalās visi iesaistītie darbinieki, speciālisti un vecāki. Šis sanāksmes ir jāvada cilvēkam, kurš runā par katra konkrētā bērna attīstības soļiem, emocijām un ikdienas praktiskajām lietām.
Siguldas novada sociālās politikas veidotāji atzīst, ka šajos ekonomiskās krīzes apstākļos atbalsta sistēmas pakalpojumu pilnveidošanu un saglabāšanu, cik būs atkarīgs iespēju robežās atbalstīs, kā arī prognozēja, ka neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, situācija palēnām uzlabosies sabiedrības attieksmē, bet var pasliktināties finanšu atbalsta ziņā. Pašvaldībā būtu vieglāk organizēt pakalpojumus un atbalstu, ja valstī būtu izveidota vienota atbalsta sistēma ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti.
Veidojot atbalsta sistēmu un pakalpojumus ieteikumus var izmantot arī no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO izstrādātās brošūras „Dzīve sabiedrībā”.
Ņemot vērā sociālo pakalpojumu pamatnosacījumus, sociālo vajadzību kontekstā ar ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti vajadzībām, var organizēt, noteikt un novērtēt kādi sociālie pakalpojumi un atbalsta veidi būtu nepieciešami.
|
Nr.
|
Nosacījums
|
Apraksts
|
|
1.
|
Individuālais nosacījums
|
Atbalsta un pakalpojumu sniegšanā jāievēro individuālā pieeja ikvienam klientam. Arī gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts lielākai cilvēku grupai. |
|
2.
|
Līdzvērtības nosacījums
|
- Vides pieejamība; — Pakalpojumu pieejamība; — Pašnoteikšanās tiesības; — Izglītības pieejamība; |
|
3.
|
Kopējā izvērtējuma nosacījums
|
- Pamatvajadzību novērtējums |
|
4.
|
Pakalpojumu pieejamības nosacījums |
- Ģeogrāfiskais princips (pakalpojums pieejams tuvu dzīvesvietai); — Fiziskās vides pieejamība (cilvēkiem ar kustību un pārvietošanās traucējumiem); — Informācijas par pakalpojumiem pieejamība; — Finansiāli pieejami pakalpojumi. |
|
5.
|
Līdzdalības nosacījums
|
- Klients iesaistās nepieciešamo pakalpojumu noteikšanā; |
|
6.
|
Pēctecības nosacījums
|
- Pakalpojumi no dzimšanas brīža līdz mūža nogalei; |
Pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem tajā dzīves situācijā vai brīdī, kad ģimenei tas ir nepieciešams.
Pašvaldība finansiāli atbalstot, atbalsta sistēmas veidošanu ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti var sniegt pati pakalpojumu vai arī pirkt pakalpojumu no pakalpojumu sniedzēja ņemot vērā MK noteikumus 291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Siguldas novadā pašvaldība pērk pakalpojumus no nevalstiskajām organizācijām, kuras ir reģistrējušas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ir tiesīgas sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja D. Indzere arī apstiprina faktu, ka pašas organizācijas, kas strādā ar konkrēto mērķgrupu vislabāk arī pārzina mērķgrupas vajadzības un nepieciešamo pakalpojumu organizēšanu. Protams, visus pakalpojumus, kurus finansē pašvaldība, tā arī uzrauga pakalpojumu kvalitāti un katru mēnesi saņem atskaites no organizācijām par pakalpojumu sniegšanas norisi.
Ir vairāki veidi kā attīstīt vietējā pašvaldībā balstītus pakalpojumus:
Kvalitatīva pieeja sociālo pakalpojumu sniegšanai
Lai kvalitatīvi sniegtu sociālos pakalpojumus ir jānodrošina visaptverošs novērtējums un jāsniedz nepieciešamais atbalsts visai ģimenei kopumā.
Pakalpojumu sniedzējam jāveido komanda un jāpiesaista speciālisti atbilstoši nepieciešamo pakalpojumu ieviešanai. Komandas darba efektivitātei svarīga ir klienta un viņa ģimenes locekļu aktīva iesaistīšanās komandas darba procesā. Speciālistu komanda darbojas ģimenes interesē atbilstoši vajadzībām, sniedzot nepieciešamo informāciju, meklējot un plānojot labākos atbalsta veidus, sniedzot nepieciešamās konsultācijas.
Speciālistu komandām regulāri jāorganizē komandu sēdes. Šādās tikšanās reizēs tiek uzklausīts ikviena speciālista un vecāka viedoklis un rasti kopīgi risinājumi un ieteikumi darbam ar bērnu un ģimeni kopumā, tiek kopīgi izvērtēta bērna attīstība un darbs ar bērnu ir efektīvāks, ja visi kopā panāk vienotu pieeju un rīcību. Kopīgi ir jāizvirza reāli sasniedzami mērķi.
Speciālistu komandas darbā jāievēro konfidencialitāte, lai arī ģimene justos droši un uzticētos, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai ģimene atklātu visas problēmas, ar kurām saskaras.
Sociālā darbinieka loma, zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kopienas sociālās sistēmas veidošanā
Lai sociālais darbinieks varētu būt pārmaiņu iniciators un veicējs, viņam ir jābūt kopienas problēmu identificēšanas, analizēšanas un arī resursu noteikšanas prasmēm, problēmu risināšanai vietējā līmenī. Jāizprot ar kādas sociālā darba metodes izmantot darbā ar vietējām sabiedrības grupām vai organizācijām.
E. Sedvaldes redzējums kopienas sociālā darba skatījumā, lai varētu profesionāli strādāt, sociālajam darbiniekam jāzina ne tikai savi uzdevumi, darba pienākumi, lomas utt., bet arī jāpazīst dažādu vietējo grupu sociālās vajadzības. Ja pievēršam uzmanību Latvijas iedzīvotājiem, redzams, ka sociālās problēmas ir līdzīgas. Iedzīvotāji sūdzas par informācijas trūkumu, maziem ienākumiem, motivācijas trūkumu kaut ko mainīt, neapmierinātību ar ikdienas dzīvi, garlaicību, vientulību un neatbilstību pašreizējam darba tirgum, veselības problēmām u.c. Klienti uzskata, ka atstāti ārpus sociālo pakalpojumu procesa un nespēj to ietekmēt, jo netiek veikti pētījumi par iedzīvotāju vēlmēm un reālajām vajadzībām. Minimāli tiek sniegta palīdzība pašpalīdzību grupu veidošanā, starpniecībā starp klientu un oficiālajām iestādēm.
Sociālajam darbiniekam ir jābūt vēlmei piedalīties dažādu inovāciju saskatīšanā un ieviešanā, sabiedrībā jaunu pakalpojumu rašanās veicināšanā, kas risinātu sociālās problēmas un palielinātu ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti labklājību.
|
Īpašības
|
Interese izzināt, attīstīt, pārveidot, pašmotivācija, vēlēšanās apgūt jaunas zināšanas, radošums un inovatīvs gars, neatlaidība, izturība, enerģija, uzņēmība; loģiskās, induktīvās, deduktīvās un laterālās (netaisnvirziena) domāšanas spējas, konstruktīvi tehniskās spējas. Daļēji šīs spējas var būt iedzimtas; tās var būt iegūtas ģimenē, dabā, darbā, kā arī izveidotas un attīstītas izglītības procesa gaitā. |
|
Zināšanas
|
Nepieciešamās teorētiskās un profesionālās zināšanas, spējas un prasmes: zinātniskais pamats, tehnoloģiskais pamats un jaunumi tehnoloģiskās attīstības jomā, sistēmiskā domāšana, projektu vadība, komunikācija, metodoloģiskās zināšanas un spējas tās pielietot praksē. Būtiski ir zināt un saprast ne tikai ar savu specialitāti saistīto jomu, bet pārzināt vai vismaz orientēties radniecīgās specialitātēs. |
|
Vides ietekmes
|
Atrašanās inovācijas kultūras vidē, sabiedrības sociāli ekonomiskais stāvoklis, likumdošana, inovācijas un sociālā politika, mikroklimats un attieksme uzņēmumā, motivācijas sistēma. Ja darbinieks ir motivēts meklēt jaunus, oriģinālus risinājumus, tad vairākumā gadījumu viņa darbības efektivitāte ir augstāka. |
Palīdzošo profesiju pārstāvjiem un cilvēkiem, kuri patstāvīgi saskaras ar krīzi, skumjām, smagi slimiem bērniem un viņu vecākiem ir jānodrošina supervīzija, kas palīdzētu mazināt smago emociju nastu, to nosaka sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likums.
Minētās emocionālās atslodzes iespējas jāiekļauj personāla darba laikā, taču jāatceras, ka arī profesionālais padomdevējs ienāk spēku sadures laukā un arī viņu ietekmē tā sauktie paralēlie procesi. Arī skolu un pirmsskolas iestāžu psihologiem, ārstiem un pārējiem speciālistiem, kas uzklausa un cenšas mazināt citu emocijas, var būt vajadzīgs atbalsts. Ģimenes var iebilst pret privātās informācijas izplatīšanu, bet to drīkst darīt, ievērojot konfidencialitāti un neminot personīgas detaļas. Vienmēr jādomā kā ģimeni pasargāt no nevajadzīga uztraukuma un no aizsardzības reakcijas, kādu šīs ģimenes situācija var izraisīt apkārtējos cilvēkos, kuru palīdzība un atbalsts tai nepieciešams.
Pakalpojumi, kurus var organizēt atbilstoši vajadzībām, ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.
Bērnu ar invaliditāti vecāku atbalsta grupas galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē, kas sniedz vecākiem iespēju saņemt abpusēju palīdzību, apvienojot to ar praktisku informāciju. Šāda atbalsta sistēma ļauj apmierināt tādas vecāku vajadzības kā vajadzību pēc padoma, atbalsta, sapratnes un informācijas. Daloties pieredzē un palīdzot viens otram, cilvēki strādā citā ritmā un darot to regulāri, izveido paši savu atbalsta sistēmu. Grupu konsultācijas sniedz iespēju dalīties savās izjūtās ar citiem grupas dalībniekiem. Apspriežot problēmu un tās risināšanas veidu, vecāki dalās emocionālajā spriedzē, kas ļauj ne tikai atkārtot pārdzīvoto, bet arī apzināties savas emocijas un paust tās priekš sevis drošā vidē. Tas palīdz vecākiem atjaunot iekšējo psiholoģisko līdzsvaru, bet praktiskās nodarbības palīdz atjaunot psiholoģisko līdzsvaru spēku izsīkumu gadījumos.
Grupu ilgtermiņa pastāvēšanas modelis:
Sākumā vecāku atbalsta grupu vada psihologs, var piesaistīt arī sociālo darbinieku. Kad grupa ir izveidojusies par stabilu un tādu, kas varētu pastāvēt bez psihologa un sociālā darbinieka atbalsta, grupa veidojas par pašpalīdzības grupu.
Pašpalīdzības grupa attītās un veido izglītojošo grupu, kurā vecāki ar sociālā darbinieka atbalstu piesaista speciālistus, lektorus un citus profesionāļus, kas apmāca un izglīto vecākus dažādās jomās ( par tiesību aizsardzību, medicīnu, izglītību, sociālo drošību u.c.).
Šai metodei ir vairākas priekšrocības, ja to salīdzina ar individuālo darbu, vai nu ar atsevišķu vecāku vai arī ar atsevišķu ģimeni. Pirmkārt, grupā cilvēkiem ir iespēja satikties un redzēt, ka neesi viens ar šādu problēmu, ir iespēja satikties un redzēt, ka neesi viens ar šādu problēmu, iespēja stāstīt par sasniegto vai grūtībām. Otrkārt, darbojoties grupā, cilvēks saņem emocionālu atbalstu. Treškārt, tā iedrošina attīstīt sevi, apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Ja skatāmies no sociālo pakalpojumu viedokļa, tad, strādājot ar vairākām ģimenēm vienlaikus, tiek lietderīgāk izmantots laiks un turklāt šis pakalpojuma veids ir lētāks nekā individuālais darbs ar klientu.
Psihologa atbalsta grupas darbs psihologa un sociālā darbinieka vadībā būs 10 nodarbības 1x nedēļā un šī ir slēgta tipa grupa, kurā piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki. Grupa darbojas 3 mēnešus;
Pēc 3 mēnešiem psihologa atbalsta grupa turpina darbu kā pašpalīdzības grupa, kuras darbību palīdzēs organizēt un koordinēt sociālais darbinieks. Pašpalīdzības grupa tiksies vienu vai divas reizes mēnesī, atkarībā no tā kā grupa pati izlemj par tikšanās laikiem.
Pašpalīdzības grupas pēc apmēram 3 mēnešiem turpinās darbu kā izglītojošas grupas, kuras vadīs un organizēs sociālais darbinieks, ņemot vērā grupas dalībnieku vēlmes vai nepieciešamības un piesaistot atbilstošas profesijas speciālistus un lektorus.
Pašpalīdzības grupu mērķis ir veicināt savu spēku apzināšanos, izaugsmi un pašcieņu. Palīdz sadzīvot ar problēmsituācijām un zaudējumiem. Personāls nav piesaistīts, var tikt pieaicināti dažādu jomu speciālisti kā lektori. Pašpalīdzības grupā sanāk cilvēki, kurus vieno līdzīgas problēmas. Grupas darba procesā, tās dalībnieki, iepazīstot paši sevi, pilnveidojas, uzlabo savas sociālās attiecības un dzīves kvalitāti. Grupa ir atvērta, tajā atšķirībā no atbalsta grupas, var pievienoties jauni dalībnieki. Grupas dalībnieki apzina jaunus potenciālos grupas biedrus un cenšas iesaistīt grupas aktivitātēs. Dalībniekiem paaugstinās ticība saviem spēkiem, pieaug pašapziņa, iniciatīva un motivācija cilvēks spēj rast risinājumu dzīves problēmsituācijām.
Izglītojošā atbalsta grupas mērķis sniegt izglītojošu informāciju un iespēju apgūt dažādas prasmes, kas ir kā motivētājs cilvēkiem saskatīt savus resursus un intereses, lai izvērtētu savu darba spēju potenciālu. Tā ir iespēja iegūt stimulu mainīt savā dzīvē nodarbošanos, jo saistībā ar bērna ar invaliditāti ienākšanu ģimenē, bieži mainās arī kāda no vecākiem ikdiena (zaudē darbu un sāk pazemināties šīs ģimenes dzīves un labklājības līmenis). Tā ir iespēja ieraudzīt nodarbošanos, ar kādu varētu nodarboties, apvienojot ar ikdienas rūpēm par bērnu. Izglītojošās atbalsta grupas darbu organizē grupas līderis, sociālais darbinieks vai arī kāds cits grupas darbu izprotošs speciālists. Tiek organizētas dažādas apmācības.
Atbalsta grupas pusaudžiem — brāļiem un māsām no ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti
Šo grupu darbība varētu sākties tikai tad, kad vecāku psihologa atbalsta grupa sāks darboties kā pašpalīdzības grupa un vecāki būs atjaunojuši un stiprinājuši savu iekšējo psiholoģisko līdzsvaru.
Nereti sniedzot palīdzību un atbalstu bērnam ar invaliditāti vai viņa vecākiem tiek aizmirst, ka ģimenē ir vēl kāds bērns. Uzsvars parasti tiek likts uz pašu bērnu ar invaliditāti un vecākiem, bet par to kā jūtas pārējie bērni ģimenē arī ir ļoti būtiski pievērst tam uzmanību. Tāpēc tieši laika posmā, kad vecāki ir guvuši stiprinājumu saviem spēkiem un emocionālajam stāvoklim, skatoties uz atbalstu ģimenei kopumā, var veidot psihologa atbalsta grupu bērna ar invaliditāti brāļiem un māsām. Ne vienmēr bērna ar invaliditāti brāļi un māsas, redzot jau tā nomāktos un aizņemtos ar rūpēm par bērnu ar invaliditāti vecākus, var uzticēt un izstāstīt, kas viņus nomāc un kā jūtas ģimenē, kurā lielāka uzmanība tiek veltīta bērnam ar invaliditāti.
Atbalsta grupas pusaudžiem - brāļiem un māsām no ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti mērķis un uzdevumi:
Psihologa atbalsta grupu bērniem un jauniešiem vadīs psihologs un sociālais darbinieks, tā ilgs 3 mēnešus 1x nedēļā un aptvers 10 nodarbību ciklu, kurā piedalīsies ne vairāk kā 8 dalībnieki, šī grupa būs slēgta tipa grupa.
Pēc psihologa atbalsta grupas nodarbību cikla beigām, bērniem un jauniešiem sociālais darbinieks organizē izglītojošas nodarbības.
Viena no pirmajām izglītojošo nodarbību tēmām var būt par brīvprātīgo darbu, kuru laikā bērni un jaunieši iegūst informāciju par brīvprātīgā darba iespējām un ieguvumiem, kā arī paši gūtu motivāciju iesaistīties brīvprātīgo kustībā.
Slēgta grupa – sociālajā darbā atvērtas grupas pretstats. Vieni un tie paši dalībnieki paliek grupā līdz tās darbības beigām. Tā kā slēgtā grupā ir ierobežots dalībnieku skaits, uzskata, ka šādā grupā notiek dalībnieku tuvināšanās un sasaiste.
Ģimeņu, kuras audzina bērnus ar smagiem un vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem, ikdiena paiet rūpēs par savu bērnu un nereti vecāki aizmirst par sevi, savām vajadzībām. Bieži vecāki nepārtraukti 24 stundas diennaktī atrodas kopā ar bērnu, kuram ir nepieciešama īpaša aprūpe un kopšana. Šie vecāki ir pārslogoti, kas veicina viņu fizisko un emocionālo izdegšanu. Īslaicīga bērna pieskatīšana dotu vecākiem iespēju atpūsties un viņi iegūtu brīvo laiku, ko varētu izmantot savām vajadzībām.
Īslaicīga bērnu ar invaliditāti pieskatīšana nodrošinātu bērna pieskatīšanu un individuālu aprūpi. Bērniem būtu iespēja pabūt kopā ar saviem vienaudžiem. Šeit viņi rotaļātos, spēlētos, kontaktētos ar citiem bērniem un profesionālu sociālā darba speciālistu vadībā, mācītos saprast sevi un citus, apgūtu jaunas iemaņas un prasmes, tiktu mācīti iekļauties sociālajā vidē, atbilstoši savām spējām.
Bērnu pieskatītu sociālais darbinieks vai aprūpētājs, kā arī ja šajā institūcijā piedāvātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad šajā laikā bērnam būtu iespēja saņemt arī rehabilitāciju.
Ārstnieciskās vingrošanas nodarbību mērķis ir veicināt konkrētas saslimšanas profilaksi, slimības izraisīto funkciju normalizēšanu, organisma funkciju uzturēšanu un nostiprināšanu. Nodarbības ir bāzētas uz ārstnieciskās vingrošanas pamatiem, kas kalpo slimību profilaksei, ārstēšanai, izraisīto komplikāciju novēršanai un seku likvidēšanai, kā arī fizisko, garīgo un profesionālo darbspēju atjaunošanai. Izstrādājot klienta individuālo ārstniecisko metodiku, tiek ņemts vērā vispārējais stāvoklis, slimības gaita, iespējamie sarežģījumi, fiziskā sagatavotība, vecums, psihoemocionālais stāvoklis u.c. faktori.
Radošo nodarbību mērķis ir sniegt iespēju bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm apgūt jaunas iemaņas un prasmes, attīstīt sīko motoriku, radot iespēju personisko īpašību izaugsmei, veicinot personas garīgo attīstību un spēju pilnveidošanu. Minēto prasmju apgūšanai un pilnveidošanai tiek piedāvāts atbilstošs aktivitāšu kopums rokdarbi, zīmēšana, veidošana, floristika u.c
Logoritmikas nodarbību mērķis ir bērna valodas sistēmas attīstības traucējumu korekcija, vispārējā psihomotorās attīstības korekcija ar tālāku vīziju – bērna tālāka pilnvērtīgāka integrācija sadzīvē, apkārtējā sabiedrībā, darba kolektīvā. Nodarbībās izmantotās metodes: pirkstu, delnas, sīkās muskulatūras, motorikas vingrinājumi; ritma vingrinājumi; runas attīstības vingrinājumi; rakstu valodas vingrinājumi; artikulācijas aparāta vingrinājumi; vispārējie psihomotorikas attīstošie vingrinājumi; dziedāšana vai mūzikas klausīšanās ar kustību imitāciju; individuālie vingrinājumi, kuri nepieciešami katram bērnam. Logoritmika ir vērsta uz grupu darbu.
Deju un kustību terapijas mērķis ir attīstīt kvalitatīvas kustības spējas, kāpinot veiklību, spēku un izturību. Apgūstot dažādas kustības un darbības, indivīds iemācās darboties sociālajā vidē. Izmantojot kustību terapiju, bērniem ar speciālām vajadzībām tiek veicināta emocionālā, intelektuālā, fiziskā un sociālā integrācija. Deju un kustību terapija darbojas kā psihoterapijas metode, tā rada izmaiņas emocionālajā stāvoklī. Atbilstoši izvēlēta mūzika labvēlīgi iedarbojas uz organismu. Tās ritms un temps padara cilvēku možāku, stimulē organisma aktivitāti. Ritmiskas un plastiskas kustības mūzikas pavadībā iedarbojas ne tikai uz sirds darbību un elpošanu, bet stimulē smadzeņu biostrāvas, sagādājot prieku un apmierinājumu. Visās aktivitātēs darbojas kopīgi bērni un viņu vecāki. Vecāku iesaistīšanai ir svarīga nozīme, lai veidotos kontakts ar bērnu un, lai viņi paši izprastu šīs kustības, to daudzveidību un slodzes intensitāti.
Individuālās psihologa konsultācijas tiek sniegtas dažādu individuālu psiholoģisko grūtību gadījumos: vecumposmu krīžu situācijās, konfliktu situācijās, attiecību problēmu gadījumos u.c.
Logopēda nodarbību uzdevums ir veikt komunikācijas spēju, runas, valodas, balss un rīšanas traucējumu diagnostiku, korekciju, rehabilitāciju un novērtēšanu. Skaņu izrunas kropļojumi bērniem (ko nosacīti varētu dēvēt par kosmētisko defektu) kombinējas ar smagākiem runas traucējumiem, kad ir novirzes valodas likumsakarību uztverē, apguvē un lietošanā. Ja ir traucēti vairāki vai visi valodas sistēmas komponenti, bērnam ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, aizkavēta personības attīstība, un visbeidzot – runas attīstības nepilnību dēļ viņam rodas mācīšanas traucējumi gan dzimtajā valodā, gan matemātikā (grūtības teksta uzdevumu risināšanā). Bērna valodas traucējumi nepāriet paši no sevis. Runas attīstīšana ir viens no logopēda galvenajiem uzdevumiem.
Tehniskie palīglīdzekļi: atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, mācīties, strādāt, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Ergoterapeits nosaka klientam atbilstošu tehnisko palīglīdzekli, veic palīglīdzekļa pielāgošanu un apmāca klientu un viņa tuviniekus, kā lietot palīglīdzekli. Tehniskie palīglīdzekļi palīdz mazināt funkcionālo traucējumu radītās sekas un paaugstina cilvēka neatkarības līmeni, mazinot atkarību no citu cilvēku sniegtā atbalsta.
Asistenta pakalpojums — Asistents sniedz atbalstu ikdienas dzīves aktivitātēs , veicināt cilvēku ar invaliditāti neatkarību. Nav vēlams, lai cilvēka ar invaliditāti ģimenes loceklis būtu viņa personīgais asistents. Asistents sniedz atbalstu visās ikdienas dzīves aktivitātēs, kurās ir nepieciešama palīdzība. Asistenta darba pienākumi ietver arī aprūpes elementus, bet tas nav aprūpes pakalpojums.
Pavadoņa pakalpojums — Mazināt cilvēka ar invaliditāti izolētību un veicināt sociālos kontaktus. Katram klientam ir viens konkrēts „pavadonis”. Pavadonim var būt vairāki klienti, bet ne vienlaikus. Pavadonis neveic darbības, kurās ietverti aprūpes elementi. Pakalpojums tiek realizēts klienta izvēlētajā laikā un saskaņā ar viņa individuālajām vēlmēm un interesēm. Pakalpojums vienmēr tiek sniegts ārpus klienta dzīvesvietas.
Kontaktpersonas pakalpojums — Sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā un viedokļa paušanā. Kontaktpersona ir cilvēka ar invaliditāti uzticamības persona, personām ar garīga rakstura traucējumiem. Kontaktpersona var būt līdzcilvēks, paziņa vai speciālists, kurš ir ieinteresēts būt par uzticamības personu un būt līdzās cilvēkam ar invaliditāti. Kontaktpersona piedalās kopā ar klientu brīvā laika aktivitātēs, tā mazinot ar funkcijas traucējumiem saistītos izolācijas draudus.
Arī Siguldas novadā vēl ir jāstrādā pie pakalpojumu pilnveidošanas un pakalpojumu pēctecības nodrošināšanas, lai pakalpojumu pieejamība būtu nodrošināta no dzimšanas brīža.
Pēc vecāku aptaujām Siguldas novadā pietrūkst pirmsskolas izglītības pakalpojums bērniem ar speciālām vajadzībām, transporta pieejamība nokļūšanai uz pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī jādomā par pakalpojumiem jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pēc skolas beigšanas, kā paplašināt esošo pakalpojumu piedāvājumu klāstu.
Ieguvēji no sociālā atbalsta sistēmas veidošanas pašvaldībā ir gan visa ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti, tuvinieki, gan arī sabiedrība kopumā -
Sociālajā jomā strādājošo un pakalpojumu sniedzēju sadarbības iespējas.
NVO ir ļoti būtisks resurss daudzu pašvaldību funkciju nodrošināšanā.
Siguldas novada pašvaldības sociālais dienests ir saskatījis un novērtējis nevalstiskā sektora nozīmību, izveidojis kopējās sadarbības modeli un iesaistot pašus cilvēkus, kas strādā sociālajā jomā kopīgi nosaka un izvirza prioritātes, ieteikumus.
Siguldas novadā ir izveidota un darbojas NVO, kas strādā sociālajā jomā Koordinācijas padome, kas sanāk kopā 1x mēnesī ir pārrunā aktualitātes sociālajā jomā un katras organizācijas darbībā. NVO ir svarīgs pašvaldības atbalsts un sapratne.
Viens no sadarbības pamatmērķiem visu iestāžu, organizāciju un cilvēku, kas strādā sociālajā jomā konkrētā pašvaldībā, savstarpēja sadarbība un kopskata veidošana par sociālajiem pakalpojumiem, kādi ir pieejami pašvaldībā un kādi vēl būtu nepieciešami.
NVO un pašvaldības sadarbības darba organizēšanas darba metodes:
Viens no ļoti būtiskiem faktoriem, sociālā atbalsta sistēmas veidošanai pašvaldībās, ir cilvēkfaktors. Ir ļoti svarīgi kā atbalsta sistēmas nozīmību izprot un iedziļinās cilvēku vajadzībās pašvaldību sociālās politikas veidotāji.
Valstī nav vienotas politikas par atbalstu un pakalpojumiem ģimenēm, kuras audzina bērnus invalīdus, šis atbalsts ir atkarīgs no katras pašvaldības finansiālajām iespējām un politiķu, kā arī sociālo darbinieku un citu speciālistu izpratnes par ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, problēmām un vajadzībām.
Tāpēc ir jāizsaka liela pateicība Siguldas novada pašvaldībai un pašvaldības Sociālajam dienestam par izpratni un kopīgas darbības platformas ar NVO izveidi , lai pēc iespējas kvalitatīvāk un atbilstoši vajadzībām nodrošinātu atbalstu un pakalpojumus dažādām mērķgrupām, tajā skaitā ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.
Vēlējums – lai „Cerību spārniem” līdzīgas organizācijas veidojas arī citās pašvaldībās, rodot to atbalstu un strādājot ciešā sadarbībā.
Evas Viļķinas publicēts raksts
Žurnālā „Sociālais darbinieks”
|
datums
|
laiks
|
Aktivitāte
|
|
01.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
03.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
04.
|
10.00
14.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
05.
|
10.00
12.00
15.00
11.00–14.00 19.00 |
- „Pensionāru biedrības Sigulda” valdes sēde
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- Māmiņu klubs
- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Angļu valodas nodarbība
|
|
06.
|
9.30
11.00–13.00 15.00 ‑17.00
17.15 18.45
|
- norvēģu valodas nodarbība
- Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Latvijas Sarkanā Krusta Siguldas nodaļas kopsapulce
- Vācu valodas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība |
|
07.
|
11.00 – 13.00
19.00
|
— konsultācijas rokdarbos — AA atbalsta grupa
|
|
08.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
10.
|
10.00
14.00
|
- Senioru šaha klubs
- AA atbalsta grupa
|
|
11.
|
10.00
16.30
18.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
- Veselības klubs „Korallis” tikšanās
|
|
12.
|
no 12.00
- 14.00
11.00–14.00
15.00 19.00
|
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs - Angļu valodas nodarbība |
|
13.
|
9.30
11.00–13.00 14.00 17.15 18.45
|
- norvēģu valodas nodarbība
Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Dāmu kluba „Madaras” konsultācijas un praktiskās nodarbības Vācu valodas nodarbība
Vācu valodas nodarbība |
|
14.
|
19.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
15.
|
10.00
14.30 15.30
17.00 19.00
|
— Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība - Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība - Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība |
|
17.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
18.
|
10.00
14.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Zīda apgleznošanas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
19.
|
12.00–14.00
11.00–14.00 15.00 19.00
|
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
humānās palīdzības saņemšana apmaiņas punkts, Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība |
|
20.
|
11.00 -
13.00
17.15
18.45
|
- Medmāsas V.Rudzītes dežūra un konsultācijas (iespēja pamērīt asinsspiedienu) - Vācu valodas nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
21.
|
11.00 – 13.00
15.00 19.00
|
- konsultācijas rokdarbos
- Austrijas draugu kopas tikšanās, lekcija „Dziesmoto kalnu atbalsis!” - AA atbalsta grupa
|
|
22.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
19.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
|
|
24.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
|
25.
|
10.00
16.30
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Vācu valodas nodarbība
|
|
26.
|
no12.00
-14.00
11.00–14.00 15.00 19.00
|
- „Pensionāru biedrības Sigulda” dežūra
- humānās palīdzības saņemšana, apmaiņas punkts, darbojas Siguldas slimnīcas teritorijā, bijušajā veļas mājā ( ieeja no slimnīcas puses) - Māmiņu klubs
- Angļu valodas nodarbība
|
|
27.
|
9.30
10.00–12.00 11.00–13.00 17.15 18.45 |
- norvēģu valodas nodarbība
- Informatīva diena pacientiem ar Stomu — Latvijas Diabēta asociācijas Siguldas nodaļas informatīvā diena ( iespēja izmērīt asinsspiedienu un konsultēties par sev interesējošiem jautājumiem pie medmāsas)
Vācu valodas nodarbība Vācu valodas nodarbība
|
|
28.
|
10.30
11.00 – 13.00
19.00 |
- Koordinācijas padomes sēde
- konsultācijas rokdarbos
- AA atbalsta grupa
|
|
29.
|
10.00
14.30
15.30
17.00
|
- Vingrošanas klubiņa „Mundras” nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Angļu valodas nodarbība
- Tikšanās ar Austriešu mūziķi Stīvu Becki
|
|
31.
|
14.00
|
- AA atbalsta grupa
|
Siguldas novada Ģimenes atbalsta centrs lūdz ziedot divus mazlietotus bērnu autokrēsliņus ( zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu pārvadāšanai). Krēsliņi nepieciešami darbam ar ģimenēm un bērniem, drošai bērnu pārvadāšanai uz slimnīcu, krīžu centriem, audžuģimenēm u.c. Krēsliņus lūdzam nogādāt Siguldas novada domes Sociālajā dienestā Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā.
Informācija Siguldas novada iedzīvotājiem — ar 27.septembri darbu atsāk pašpalīdzības punkts „Parpaliņa”, Zinātnes ielā 7, Siguldas pagasta administrācijas telpās (pagraba stāvā). Darba laiks pirmdienās un ceturtdienās no 9.00.–12.00. Norādītajā laikā Siguldas novada iedzīvotāji var nodot apģērbus, apavus u.c. sadzīvei derīgus priekšmetus. Tāpat šajā laikā iedzīvotāji var saņemt apģērbu un nepieciešamos sadzīves priekšmetus.
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Dienas centrs sadarbībā ar Māmiņu klubu aicina visas jaunās māmiņas un sievietes, kuras gaida mazuli, saņemt „Mēness aptiekas” dāvaniņas.
Dāvanu komplektā jaunie vecāki atradīs autiņbiksīšu paraugus, vienreizlietojamos higiēniskos, mitrumu uzsūcošos paladziņus mazuļa pārtīšanai, higiēniskās paketes māmiņai, krēmu mazulim vai māmiņai iekaisumu mazināšanai, krūštura ieliktnīti, karotīti mazulim, dažādu putru paraudziņus un citus mazus nieciņus, kas mazuļa pirmajās dzīves nedēļās viņam ir nepieciešamu.
Dāvaniņas var saņemt Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Dienas centrā Pils ielā 3/a.
Septembra sākumā Allažu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība „Allažu saime” (KKS) saņēma LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska PATEICĪBAS RAKSTU „Par ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu Allažos un Siguldas novadā”.
Šis ir atzinīgs lielākās lauku krājaizdevu sabiedrības desmit gadu darbības novērtējums. Par spīti ekonomiskajai krīzei, pēdējos divos gados KKS „Allažu saime” biedru skaits audzis par desmit procentiem (uz 01.08.2010.- 656 biedri), bet izsniegto kredītu apjoms — vairāk kā par divdesmit procentiem.
Pateicoties krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ērika Čodera iniciatīvai un Latvijas Lauku Kooperatīvu asociācijas atbalstam, ir izstrādāti un Finanšu ministrijas izvērtēšanai iesniegti priekšlikumi, kas paredz likumdošanas izmaiņas uzņēmējdarbības kreditēšanas jomā. Pozitīvas lietu virzības rezultātā fiziskajām un juridiskajām personām būs pieejami lētāki finanšu līdzekļi ar labvēlīgākiem kredītu nosacījumiem.
Tartu Universititātes slimnīcā tiksies projekta “Tolerance” darba grupa un materiālu izstrādes eksperti. Šī būs jau ceturtā starptautiskā tikšanās projekta “Tolerance” ietvaros.
Tikšanās piedalīsies biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina, Bērnu Gaiļezera slimnīcas bērnu klīniskais psihologs Zane Kronberga, Siguldas novada Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere, un eksperti no Tartu ģenētikas centra Tiia Reimond un Tiina Talvik, Sirli Peterson – Tartu pilsētas domes sociālās palīdzības dienests, Liina Lokko „Anne Playground” nevalstiskās organizācijas vadītāja.
Tikšanās reizē aktuāli vienoties par dienasgrāmatas galīgo variantu vizuālajam noformējumam un tās saturu. Dienasgrāmata tiks drukāta Latvijā, tas uzliek lielāku atbildību un vairāk pienākumu, taču prieks, ka varam sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, jānorāda, ka tieši Latvijā atradām iespējas realizēt dienasgrāmatas dizainu atbilstoši mūsu vēlmēm un vajadzībām. Pēc šīs tikšanās plānojam ieiet finiša taisnē, izstrādājot dienasgrāmatu vecākiem, kuri audzina bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem.
Savukārt rokasgrāmatas izstrādē ir sācies visīstākais un interesantākais posms. Tā kā ir gatava viena daļa teksta un tiek gatavoti ekspertu komentāri un ieteikumi norit vairākas diskusijas starp vietējiem ekspertiem. Tikšanās laikā Tartu paredzēts īpašs laiks ekspertu diskusijām starptautiskā līmenī. Jānorāda tas, ka grāmatas izstrādē piedalās dažādu nozaru speciālisti — sociālie darbinieki, mediķi, ģenētiķi, skolotāji — un katras nozares pārstāvim ir savs skatījums par terminu lietojumu un to, kā konkrētos jautājumus aprakstīt tā, lai rezultātā taptu saprotams materiāls vecākiem, kuri audzina bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem.
Vēl bez intensīvām diskusijām grāmatas izstrādē ar ekspertiem, plānota darba grupas tikšanās, lai izvērtētu jau īstenotās aktivitātes un pārrunātu turpmākos plānus projekta ietvaros. Foto albūma izveide un dienasgrāmatas un rokasgrāmatas prezentācijas pasākuma norises vieta un forma.
Projekta vadošais partneris ir „Anne Playground” organizācija, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm Igaunijā. Projekta partneri no Latvijas puses ir bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” un Igaunijas – Tartu universitātes Ģenētikas centrs.