Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests turpina realizēt projektu „Motivācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība Siguldas novadā” Nr.1DP/1.4.1.2.4./10/APIA/NVA/084.
Jūnijā noslēdzās viena no projekta aktivitātēm – trīs mēnešus ilgušais asistentu-pavadoņu un aukļu apmācību cikls. 19 dalībnieki (apmācības uzsāka 20 dalībnieki) divu mēnešu laikā apguva teorētiskās zināšanas par invaliditāti un tās veidiem, krīzi un tās pārvarēšanas resursiem, neatkarīgās dzīves konceptu, par bērniem ar invaliditāti, viņu vajadzībām un disciplinēšanas metodēm, ergonomikas pamatprincipiem, tehnisko palīglīdzekļu izmantošanu, par atbildību, konfidencialitāti un robežu ievērošanu. Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” organizētais mācību process ietvēra lekcijas, diskusijas un praktiskas nodarbības.
Zināšanu aprobācijai un prasmju attīstīšanai, apmācītās personas vienu mēnesi izgāja praksi par auklēm un asistentiem-pavadoņiem projekta partnerorganizācijās – biedrībā „Aicinājums Tev” un „Cerību spārni”.
Pēc apmācību beigām konkursa kārtībā tika noskaidroti pretendenti uz piecām aukles darba vietām biedrībā „Cerību spārni” un piecām asistenta-pavadoņa darba vietām biedrībā „Aicinājums Tev”, kuras tika izveidotas projekta ietvaros. Siguldas novadā ir nepieciešamība pēc asistentiem-pavadoņiem un apmācītām auklēm, kas var palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti viņu ikdienā un var nodrošināt bērnu ar invaliditāti pieskatīšanas pakalpojumu. Aukles un asistenti-pavadoņi darbu uzsāka 2.jūlijā.
Sociālās rehabilitācijas programmas ieviešanas pilotprojekta ietvaros aukles pakalpojumus saņem 10 bērni līdz 10 gadu vecumam no daudzbērnu, nepilnām, maznodrošinātām, trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Aukles pienākumos ietilpst sniegt atbalstu bērnam nodarbību laikā, organizēt bērnu garīgo un fizisko attīstību veicinošas aktivitātes brīvajā laikā. Ģimenes, kuras saņēmušas aukles pakalpojumus var veltīt laiku sev nepieciešamu jautājumu kārtošanai. Aukļu pakalpojums mērķa grupai līdz šim Siguldas novadā nebija pieejams.
Asistentu-pavadoņu pakalpojumus saņem 10 personas ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta invaliditāte. Asistenta-pavadoņa pienākumos ietilpst asistēšana nodarbību un dažādu aktivitāšu laikā, kā arī personai pārvietojoties ārpus mājas. Šo pakalpojumu saņēmušās personas veiksmīgāk varēs integrēties sabiedrībā.
Pievēršot uzmanību kultūras mantojumam, popularizējot aktīvu un videi draudzīgu atpūtu, jau astoto gadu notiek Dainu tēvam Krišjānim Baronam veltīts velomaratons „Barona taka”. 17 dienu garais brauciens sākas Tartu un noslēdzas Dundagā. Maratona dalībnieki apmeklē Igaunijas un Latvijas vietas, kuras reiz studiju gados, kājām nākot no Tērbatas Universitātes, izstaigāja Krišjānis Barons.
Velomaratona „Barona taka” dalībnieki jau ceturto gadu apmeklē Turaidas muzejrezervātu. Turaidā par Krišjāni Baronu un latviešu tautas nemateriālo kultūras matojumu vēsta Tautasdziesmu parks, kur iekoptajos zālienos pretī zilajām debesīm slienas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras.
Līdzīgi kā citus gadus arī šogad, maratona laikā dalībnieki piedalījās sakopšanas talkās un koku stādīšanā. Turaidā šogad, 16. jūlijā, tika iestādīti desmit ozoliņi. Lai tie labi augtu, katrs stādītājs savam ozoliņam veltīja kādu no latviešu tautas četrrindēm. Pēc stādīšanas dalībnieki nodziedāja „Bēdu manu lielu bēdu”. Pēc labi padarītā darba velomaratona dalībnieki devās ekskursijā pa Tautasdziesmu parku, kā arī apciemoja arī iepriekšējos gados stādītos ozoliņus. Novēlot labu ceļavēju, dalībnieki devās tālāk, lai sasniegt maratona galamērķi – K.Barona dzimtās mājas Dundagas pusē.
Lauku atbalsta dienests (LAD) no šī gada 12.jūlija ir uzsācis avansa izmaksu atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par pienu (APKV). Avansu 70% apmērā saņems tie lauksaimnieki, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus.
APKV ir vēsturiskais maksājums par references periodā (2006./2007.gadā) realizētajām piena tonnām piešķirtās kvotas ietvaros.
Atbalsta likme par vienu piena tonnu ir Ls 18,63. Savukārt avanss 70% apmērā ir Ls 13,04 par tonnu.
LAD plāno avansā izmaksāt 7,2 miljonus latu no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem. Atbalsts tiks izmaksāts 12 464 lauksaimniekiem.
Valsts zemes dienests informē, ka ir pagarināts termiņš neesošu palīgēku dzēšanai kadastra informācijas sistēmā un šis pakalpojums bez maksas būs pieejams līdz 2012.gada 30.novembrim.
Neskaidrību gadījumā vērsties pie būvinspektoras Andra Lauska, tālr. 67800960, e‑pasts: andris.lauskis@sigulda.lv.
Zemkopības ministrija izsludina pieteikšanos zālāju apsekošanai, ar mērķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.
Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ) sauc zālājus (gan pļavas, gan ganības), kuri veidojušies sen neartās platībās (vismaz 20 gadus), kas ir neielaboti, nemēsloti un daudzu gadu gaitā cilvēka apsaimniekoti un uzturēti, tādējādi izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pazīt bioloģiski vērtīgu zālāju var pēc lielā augu sugu skaita, kā arī pēc zālājā sastopamām augu un putnu sugām. Dabiskos zālājos parasti nav izteikti dominējošu sugu. Tajos ir liela sugu dažādība, tai skaitā daudz dažādu graudzāļu sugu. Raksturīga ir labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums. Turpretī kultivētos zālājos izteikti dominē 1 – 3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu daudzums ir niecīgs, kā arī velēna ir skraja un nesaslēgta.
Latvijā par bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām speciālisti atzinuši 55 augu sugas (piemēram, saulpurene, gaiļbiksīte, dzegužpirkstīte, mazais mārsilis, purva dedestiņa, smaržīgā naktsvijole, zilganais grīslis). Taču par zālāja vērtību var spriest ne tikai pēc augiem – daudzas pļavas un ganības ir bioloģiski vērtīgas, jo ir nozīmīgas putnu ligzdošanas (griezes, ķikuti) vietas.
Ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem raksturīgajām sugām var iepazīties arī noteicējā.
Ja Jums šķiet, ka Jūsu īpašumā varētu būt šāds bioloģiski vērtīgs zālājs, sūtiet pieteikuma anketu uz Zemkopības ministriju.
Apsekojumu Zemkopības ministrijas uzdevumā 2013.gada vasaras sezonā veiks Dabas aizsardzības pārvalde. Apsekojuma rezultāti tiks apkopoti un publicēti Zemkopības ministrijas mājas lapā ne ātrāk kā pēc 2013.gada 1.novembra. Informāciju par lauku bloku kartēs iezīmētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem varēs iegūt no 2014.gada 2.aprīļa Lauku atbalsta dienesta Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).
Pieteikšanās kārtība:
No 9.jūlija Siguldā Valdemāra ielā 1A (2.stāvā) darbu uzsāk Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Inga Dreimane.
Notāre pieņem no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst.10.00 – 16.00, piektdienās no plkst.10.00 – 15.00. Birojs atvērts katru dienu no 9.30–17.00. Tālruņi uzziņām – 67973122, 29466582.
Veselības profilakses centrs „Malus” 25.jūlijā plkst.17.00 aicina uz gardas kafijas baudīšanu un lekciju „Garšvielas un garšaugi Tavai veselībai”.
„Augstākā pilotāža veselīgā uzturā ir, ja visu organismam vajadzīgo iedod ar pārtiku. Izzinot un iedodot tieši konkrētam cilvēkam vajadzīgās vielas, rezultāti ir lieliski,” tā sertificēts dziednieks, uztura speciālists un diagnostiķis Normunds Uzulēns, kurš savā lekcijā iepazīstina ar garšu un garšvielu pasauli no veselības skatpunkta:
— Kā garšvielas iedarbojas uz cilvēka organismu,
— Kāpēc vienas garšvielas mums patīk, bet citas – negaršo,
— Kādus efektus ir iespējams panākt lietojot dažādas garšvielu kombinācijas,
— Degustācijas un garšu eksperimenti.
Lekcija notiks: 25.jūlijā plkst.18.00, Pils iela 13, Siguldā. Lekcijas ilgums: 90 minūtes un dalības maksa – Ls 5.
Pieteikšanās un informācija pa tālruni: 27719779 (Vietu skaits ierobežots).
Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas apriņķa komiteja 11.jūlijā uzsāk īstenot Eiropas Komisijas 2012.gada programmu vistrūcīgākajām personām Siguldas novadā.
Pārtikas produktu komplektos ietilpst deviņi produkti — Pilnpiena pulveris 0,4 kg; Makaroni 2 x 0,5 kg; Auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem 2 x 0,07 kg; Pankūku milti 0,4 kg; Kartupeļu biezputra 0,2 kg; Griķi 0,3 kg; Manna 0,5 kg; Kviešu milti a/l 1,0 kg; Sautēta cūkgaļa 0,25kg.
Šogad LSK Rīgas apriņķa komiteja pārtikas produktu komplektus dalīs 17 novados 29 izdales vietās. Katrā izdales vietā ir atbildīgā persona un noteikts laiks, kad var saņemt produktu komplektus.
Siguldas novadā pārtikas produktu komplektus iespējams saņemt:
SAM „Gaismiņas”, Stīveri, Allažu pagasts, Siguldas novads, kontaktpersona Gaļina Grigoroviča, pirmdienās no plkst.9.00–13.00.
LSK Siguldas nodaļas Pārtikas izdales vieta, Institūta iela 5a, Siguldas pagasts, Siguldas novads, kontaktpersona Ģertrūde Līvmane, pirmdienās no plkst.9.00–13.00.
Pārtikas produktu komplektus iespējas saņemt sekojošām iedzīvotāju grupām, uzrādot statusu apliecinošu dokumentu:
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir atzītas par trūcīgām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”);
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par maznodrošinātām saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu;
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par tiesīgām saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto vienreizējo pašvaldības pabalstu ārkārtas situācijā, ja to apliecina attiecīgās pašvaldības sociālais dienests.
Vienai personai mēnesī pienākas viens pārtikas produktu komplekts.
Informāciju sagatavoja:
LSK Rīgas apriņķa komitejas izpilddirektore
Ulla Antona
No 22. līdz 25.jūnijam darba vizītē pie Siguldas–Štūres valdes uzturējās seši Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības pārstāvji. Starp viesiem bija Edgars Voltje Štūres kopienā atbildīgais par kultūru un pilsētu sadraudzību kopā ar savu jauno darba kolēģi Štūres domē Frauki Vulfu, Hans-Jurgens Herbsts Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības priekšsēdētājs, Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības valdes locekļi Heike Reckeweg un Hinrihs Šperlings ar sievu Mehthildi.
2014.gadā Siguldas-Štūres sadraudzība svinēs 25 sadarbības gadus, tāpēc būtiskas abu biedrību valdēm ir šīs jau par tradīciju kļuvušās tikšanās vienu gadu Siguldā, nākamo gadu Štūrē. Šo tikšanos ietvaros tiek pārrunāti sadarbības plāni un iespējas, analizēta un novērtēta līdzšinējā sadarbība. Arī šoziem Štūre ir ziedojusi 2 000 eiro zupas virtuvei.
Viesojoties Siguldā, sadraudzības biedrības valdes pārstāvji tikās ar Siguldas novada Domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” direktoru Guntaru Zvejnieku, Siguldas pensionāriem, biedrību „Saullēkts” un ar jauniešiem no iniciatīvu centra „Mērķis”. Vizītes noslēgumā Siguldas un Štūres biedrību valdes tikās, lai izvērtētu līdzšinējo sadarbību un runātu par iespējām nākotnē. Galvenās atziņas ir tradīcijas, kas nav zaudējušas sadarbības aktualitāti arī šodien, un tās noteikti jāturpina arī nākotnē. Tās ir: 1) veicināt tūristu apmaiņu starp Štūres un Siguldas iedzīvotājiem, 2) regulāri piedalīties Ziemassvētku tirdziņā Štūrē, Siguldas iedzīvotājiem piedāvājot savus ražojumus, 3) nepārtraukt tradīciju svinēt Līgo svētkus Štūrē, jo tā mēs popularizējam un parādām savas tautas kultūras tradīcijas Vācijā.
Pateicība par viesu uzņemšanu jāsaka Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas–Štūres biedrības biedriem — Anitai un Jurim Čivčiem, Anitai Isajevai, Litai Zūkerei, Airai Langenfeldei, Pēc gada tiekamies līdzīgā darba vizītē Štūrē.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas–Štūres sadraudzības biedrības valdes priekšsēdētāja
Dzintra Meldere
Dienas centra aktivitātes jūlijā
Kā katru gadu, arī šogad, oktobris pasludināts par „Tīrības dienu” mēnesi, kura laikā iedzīvotāji, valsts iestādes un uzņēmumi tiek aicinātas sakopt un satīrīt ikvienu valsts stūrīti, sākot no savām mājām, uzņēmumiem un pagalmiem, beidzot ar parkiem, pļavām un mežiem.
“Tīrības dienu” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt to tīru un sakoptu. Akcijā aicināti iesaistīties uzņēmumi, kopīgiem spēkiem iztīrot Latviju un parādot savu mīlestību pret to.
“Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, rudens talka sāksies oktobrī, jo tas ir laiks, kad ir iespēja Latviju attīrīt no sabirušām lapām, atkritumiem un putekļiem. Vēršamies pie uzņēmumiem, kas apzinās sevi kā neatņemamu Latvijas valsts sastāvdaļu, kuriem rūp Latvija, kas vēlas līdzdarboties vides sakopšanā un saglabāšanā, piesakoties atbalstīt un aicinot sabiedrību padarīt Latviju tīrāku un skaistāku,”stāsta “Tīrības dienu” organizatoru pārstāve Linda Osīte.
“Tīrības dienu” norises laikā tiks apzinātas Latvijas piemēslotākās vietas, organizējot tīrības komandas uz konkrētajiem punktiem, tās savedot kārtībā. Lai rādītu piemēru, liela uzmanība “Tīrības dienu” ietvaros tiks veltīta sakoptāko māju, biroju un pagalmu izcelšanai, tādējādi vēlreiz pierādot, ka mēs varam, ja tikai labi gribam. Tāpat tiks organizēti dažādi konkursi par aktīvāko tīrības inspektoru, čaklāko uzņēmumu – tīrības komandu un labāko padomu, kā ieviest tīrību ikvienā Latvijas vietā.
“Kļūstot par “Tīrības dienu” atbalstītāju, uzņēmumi iegūst ne tikai pozitīvas emocijas un gandarījumu, bet arī plašu publicitāti medijos, iespēju piedalīties „Tīrības dienu” publiskajos pasākumos, stāstīt par savu uzņēmumu, uzlabot tā tēlu un reklamēt,” turpina “Tīrības dienas” organizatore.
Ja uzņēmumi saredz iespēju atbalstīt Latvijas sakopšanu, ikviens aicināts sazināties ar “Tīrības dienu” biroju: piedalies@tiribasdienas.lv, tālrunis 26831571.Vairāk informācijas par “Tīrības dienu” aktivitātēm: www.tiribasdienas.lv.
Vairāk informācijas:
Linda Osīte,
Tīrības dienu birojs
Tel.: 26831571
Adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā – Valsts adrešu reģistrā (turpmāk – adrešu reģistrs).
Administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties. Šī norma nav jauna, to paredzēja likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvotu vietu statusa noteikšanu” 19.panta otrā daļa, kas bija spēkā no 03.08.2001 – 31.12.2008. Tagad šo normu paredz “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” 14.panta ceturtā daļa. Kā arī „Adresācijas sistēmas noteikumu” 6.1.apakšpunkts.
Pašvaldība vai pašvaldības pilnvarota institūcija piešķir apbūvei paredzētām zemes vienībām un ēkām adreses saskaņā ar parcelācijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, rezervējot numurus neapbūvētām zemes vienībām.
Zemes vienībai un ēkai (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām) uz tās piešķir vienu adresi. Ja uz zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi.
Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētām zemes vienībām un ēkām piešķir numurus ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izveidei zemes vienībai vai ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu.
Novadu un pagastu teritorijās, kas atrodas ārpus ciemiem, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir nosaukumu (kas ir adrese).
Ja Valsts adrešu reģistrā nav īpašuma adreses, personai jāvēršas ar iesniegumu Siguldas pašvaldības Būvvaldē, kura, izskatot iesniegumu, vai nu izsniegs lēmumu par adreses piešķiršanu, vai pieņems lēmumu par adreses piešķiršanu vai izsniegs izziņu par adresi, par kuras piešķiršanu nav saglabājies lēmums.
Daudziem īpašumiem Siguldas pilsētā un pagastu ciematos, kur ir ielas, ir piešķirti nosaukumi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, šiem īpašumiem ir jāmaina adrese. Tāpēc Siguldas novada pašvaldības Būvvalde cer uz iedzīvotāju sapratni adrešu sakārtošanas jautājumos. Par adresācijas jautājumiem interesēties pie Zemes nodaļas vadītājas: anita.viskere@sigulda.lv, tāl. 67800962.