Zemkopības ministrija izsludina pieteikšanos zālāju apsekošanai, ar mērķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.
Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ) sauc zālājus (gan pļavas, gan ganības), kuri veidojušies sen neartās platībās (vismaz 20 gadus), kas ir neielaboti, nemēsloti un daudzu gadu gaitā cilvēka apsaimniekoti un uzturēti, tādējādi izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pazīt bioloģiski vērtīgu zālāju var pēc lielā augu sugu skaita, kā arī pēc zālājā sastopamām augu un putnu sugām. Dabiskos zālājos parasti nav izteikti dominējošu sugu. Tajos ir liela sugu dažādība, tai skaitā daudz dažādu graudzāļu sugu. Raksturīga ir labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums. Turpretī kultivētos zālājos izteikti dominē 1 – 3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu daudzums ir niecīgs, kā arī velēna ir skraja un nesaslēgta.
Latvijā par bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām speciālisti atzinuši 55 augu sugas (piemēram, saulpurene, gaiļbiksīte, dzegužpirkstīte, mazais mārsilis, purva dedestiņa, smaržīgā naktsvijole, zilganais grīslis). Taču par zālāja vērtību var spriest ne tikai pēc augiem – daudzas pļavas un ganības ir bioloģiski vērtīgas, jo ir nozīmīgas putnu ligzdošanas (griezes, ķikuti) vietas.
Ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem raksturīgajām sugām var iepazīties arī noteicējā.
Ja Jums šķiet, ka Jūsu īpašumā varētu būt šāds bioloģiski vērtīgs zālājs, sūtiet pieteikuma anketu uz Zemkopības ministriju.
Apsekojumu Zemkopības ministrijas uzdevumā 2013.gada vasaras sezonā veiks Dabas aizsardzības pārvalde. Apsekojuma rezultāti tiks apkopoti un publicēti Zemkopības ministrijas mājas lapā ne ātrāk kā pēc 2013.gada 1.novembra. Informāciju par lauku bloku kartēs iezīmētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem varēs iegūt no 2014.gada 2.aprīļa Lauku atbalsta dienesta Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).
Pieteikšanās kārtība:
No 9.jūlija Siguldā Valdemāra ielā 1A (2.stāvā) darbu uzsāk Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Inga Dreimane.
Notāre pieņem no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst.10.00 – 16.00, piektdienās no plkst.10.00 – 15.00. Birojs atvērts katru dienu no 9.30–17.00. Tālruņi uzziņām – 67973122, 29466582.
Veselības profilakses centrs „Malus” 25.jūlijā plkst.17.00 aicina uz gardas kafijas baudīšanu un lekciju „Garšvielas un garšaugi Tavai veselībai”.
„Augstākā pilotāža veselīgā uzturā ir, ja visu organismam vajadzīgo iedod ar pārtiku. Izzinot un iedodot tieši konkrētam cilvēkam vajadzīgās vielas, rezultāti ir lieliski,” tā sertificēts dziednieks, uztura speciālists un diagnostiķis Normunds Uzulēns, kurš savā lekcijā iepazīstina ar garšu un garšvielu pasauli no veselības skatpunkta:
— Kā garšvielas iedarbojas uz cilvēka organismu,
— Kāpēc vienas garšvielas mums patīk, bet citas – negaršo,
— Kādus efektus ir iespējams panākt lietojot dažādas garšvielu kombinācijas,
— Degustācijas un garšu eksperimenti.
Lekcija notiks: 25.jūlijā plkst.18.00, Pils iela 13, Siguldā. Lekcijas ilgums: 90 minūtes un dalības maksa – Ls 5.
Pieteikšanās un informācija pa tālruni: 27719779 (Vietu skaits ierobežots).
Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas apriņķa komiteja 11.jūlijā uzsāk īstenot Eiropas Komisijas 2012.gada programmu vistrūcīgākajām personām Siguldas novadā.
Pārtikas produktu komplektos ietilpst deviņi produkti — Pilnpiena pulveris 0,4 kg; Makaroni 2 x 0,5 kg; Auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem 2 x 0,07 kg; Pankūku milti 0,4 kg; Kartupeļu biezputra 0,2 kg; Griķi 0,3 kg; Manna 0,5 kg; Kviešu milti a/l 1,0 kg; Sautēta cūkgaļa 0,25kg.
Šogad LSK Rīgas apriņķa komiteja pārtikas produktu komplektus dalīs 17 novados 29 izdales vietās. Katrā izdales vietā ir atbildīgā persona un noteikts laiks, kad var saņemt produktu komplektus.
Siguldas novadā pārtikas produktu komplektus iespējams saņemt:
SAM „Gaismiņas”, Stīveri, Allažu pagasts, Siguldas novads, kontaktpersona Gaļina Grigoroviča, pirmdienās no plkst.9.00–13.00.
LSK Siguldas nodaļas Pārtikas izdales vieta, Institūta iela 5a, Siguldas pagasts, Siguldas novads, kontaktpersona Ģertrūde Līvmane, pirmdienās no plkst.9.00–13.00.
Pārtikas produktu komplektus iespējas saņemt sekojošām iedzīvotāju grupām, uzrādot statusu apliecinošu dokumentu:
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir atzītas par trūcīgām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”);
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par maznodrošinātām saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu;
Ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par tiesīgām saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto vienreizējo pašvaldības pabalstu ārkārtas situācijā, ja to apliecina attiecīgās pašvaldības sociālais dienests.
Vienai personai mēnesī pienākas viens pārtikas produktu komplekts.
Informāciju sagatavoja:
LSK Rīgas apriņķa komitejas izpilddirektore
Ulla Antona
No 22. līdz 25.jūnijam darba vizītē pie Siguldas–Štūres valdes uzturējās seši Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības pārstāvji. Starp viesiem bija Edgars Voltje Štūres kopienā atbildīgais par kultūru un pilsētu sadraudzību kopā ar savu jauno darba kolēģi Štūres domē Frauki Vulfu, Hans-Jurgens Herbsts Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības priekšsēdētājs, Štūres–Siguldas sadraudzības biedrības valdes locekļi Heike Reckeweg un Hinrihs Šperlings ar sievu Mehthildi.
2014.gadā Siguldas-Štūres sadraudzība svinēs 25 sadarbības gadus, tāpēc būtiskas abu biedrību valdēm ir šīs jau par tradīciju kļuvušās tikšanās vienu gadu Siguldā, nākamo gadu Štūrē. Šo tikšanos ietvaros tiek pārrunāti sadarbības plāni un iespējas, analizēta un novērtēta līdzšinējā sadarbība. Arī šoziem Štūre ir ziedojusi 2 000 eiro zupas virtuvei.
Viesojoties Siguldā, sadraudzības biedrības valdes pārstāvji tikās ar Siguldas novada Domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” direktoru Guntaru Zvejnieku, Siguldas pensionāriem, biedrību „Saullēkts” un ar jauniešiem no iniciatīvu centra „Mērķis”. Vizītes noslēgumā Siguldas un Štūres biedrību valdes tikās, lai izvērtētu līdzšinējo sadarbību un runātu par iespējām nākotnē. Galvenās atziņas ir tradīcijas, kas nav zaudējušas sadarbības aktualitāti arī šodien, un tās noteikti jāturpina arī nākotnē. Tās ir: 1) veicināt tūristu apmaiņu starp Štūres un Siguldas iedzīvotājiem, 2) regulāri piedalīties Ziemassvētku tirdziņā Štūrē, Siguldas iedzīvotājiem piedāvājot savus ražojumus, 3) nepārtraukt tradīciju svinēt Līgo svētkus Štūrē, jo tā mēs popularizējam un parādām savas tautas kultūras tradīcijas Vācijā.
Pateicība par viesu uzņemšanu jāsaka Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas–Štūres biedrības biedriem — Anitai un Jurim Čivčiem, Anitai Isajevai, Litai Zūkerei, Airai Langenfeldei, Pēc gada tiekamies līdzīgā darba vizītē Štūrē.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas–Štūres sadraudzības biedrības valdes priekšsēdētāja
Dzintra Meldere
Dienas centra aktivitātes jūlijā
Kā katru gadu, arī šogad, oktobris pasludināts par „Tīrības dienu” mēnesi, kura laikā iedzīvotāji, valsts iestādes un uzņēmumi tiek aicinātas sakopt un satīrīt ikvienu valsts stūrīti, sākot no savām mājām, uzņēmumiem un pagalmiem, beidzot ar parkiem, pļavām un mežiem.
“Tīrības dienu” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt to tīru un sakoptu. Akcijā aicināti iesaistīties uzņēmumi, kopīgiem spēkiem iztīrot Latviju un parādot savu mīlestību pret to.
“Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, rudens talka sāksies oktobrī, jo tas ir laiks, kad ir iespēja Latviju attīrīt no sabirušām lapām, atkritumiem un putekļiem. Vēršamies pie uzņēmumiem, kas apzinās sevi kā neatņemamu Latvijas valsts sastāvdaļu, kuriem rūp Latvija, kas vēlas līdzdarboties vides sakopšanā un saglabāšanā, piesakoties atbalstīt un aicinot sabiedrību padarīt Latviju tīrāku un skaistāku,”stāsta “Tīrības dienu” organizatoru pārstāve Linda Osīte.
“Tīrības dienu” norises laikā tiks apzinātas Latvijas piemēslotākās vietas, organizējot tīrības komandas uz konkrētajiem punktiem, tās savedot kārtībā. Lai rādītu piemēru, liela uzmanība “Tīrības dienu” ietvaros tiks veltīta sakoptāko māju, biroju un pagalmu izcelšanai, tādējādi vēlreiz pierādot, ka mēs varam, ja tikai labi gribam. Tāpat tiks organizēti dažādi konkursi par aktīvāko tīrības inspektoru, čaklāko uzņēmumu – tīrības komandu un labāko padomu, kā ieviest tīrību ikvienā Latvijas vietā.
“Kļūstot par “Tīrības dienu” atbalstītāju, uzņēmumi iegūst ne tikai pozitīvas emocijas un gandarījumu, bet arī plašu publicitāti medijos, iespēju piedalīties „Tīrības dienu” publiskajos pasākumos, stāstīt par savu uzņēmumu, uzlabot tā tēlu un reklamēt,” turpina “Tīrības dienas” organizatore.
Ja uzņēmumi saredz iespēju atbalstīt Latvijas sakopšanu, ikviens aicināts sazināties ar “Tīrības dienu” biroju: piedalies@tiribasdienas.lv, tālrunis 26831571.Vairāk informācijas par “Tīrības dienu” aktivitātēm: www.tiribasdienas.lv.
Vairāk informācijas:
Linda Osīte,
Tīrības dienu birojs
Tel.: 26831571
Adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā – Valsts adrešu reģistrā (turpmāk – adrešu reģistrs).
Administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties. Šī norma nav jauna, to paredzēja likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvotu vietu statusa noteikšanu” 19.panta otrā daļa, kas bija spēkā no 03.08.2001 – 31.12.2008. Tagad šo normu paredz “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” 14.panta ceturtā daļa. Kā arī „Adresācijas sistēmas noteikumu” 6.1.apakšpunkts.
Pašvaldība vai pašvaldības pilnvarota institūcija piešķir apbūvei paredzētām zemes vienībām un ēkām adreses saskaņā ar parcelācijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, rezervējot numurus neapbūvētām zemes vienībām.
Zemes vienībai un ēkai (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām) uz tās piešķir vienu adresi. Ja uz zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi.
Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētām zemes vienībām un ēkām piešķir numurus ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izveidei zemes vienībai vai ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu.
Novadu un pagastu teritorijās, kas atrodas ārpus ciemiem, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir nosaukumu (kas ir adrese).
Ja Valsts adrešu reģistrā nav īpašuma adreses, personai jāvēršas ar iesniegumu Siguldas pašvaldības Būvvaldē, kura, izskatot iesniegumu, vai nu izsniegs lēmumu par adreses piešķiršanu, vai pieņems lēmumu par adreses piešķiršanu vai izsniegs izziņu par adresi, par kuras piešķiršanu nav saglabājies lēmums.
Daudziem īpašumiem Siguldas pilsētā un pagastu ciematos, kur ir ielas, ir piešķirti nosaukumi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, šiem īpašumiem ir jāmaina adrese. Tāpēc Siguldas novada pašvaldības Būvvalde cer uz iedzīvotāju sapratni adrešu sakārtošanas jautājumos. Par adresācijas jautājumiem interesēties pie Zemes nodaļas vadītājas: anita.viskere@sigulda.lv, tāl. 67800962.
Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” informē, ka sliežu ceļa remontdarbu dēļ dzelzceļa Inčukalna stacijā un posmā Sigulda-Līgatne 9.,10.,11.,13.,16.,20.,23.,27. un 30.jūlijā būs noteiktas izmaiņas vairāku Siguldas virziena dīzeļvilcienu kustības sarakstā.
Vilciens Nr.664–854 Rīga (plkst.13.10) — Valga (16.32) 9.un 10.jūlijā no Rīgas līdz Egļupei kursēs atbilstoši sarakstam, savukārt no Egļupes, Siguldas un Līgatnes aties divas, trīs minūtes vēlāk. Sākot no Ieriķiem, vilciens atkal iekļausies sarakstā noteiktajā laikā un Valgā pienāks, kā paredzēts — plkst.16.32.
Vilciens Nr.641 Sigulda (plkst.9.58) — Rīga (11.10) no Siguldas 9.jūlijā aties pēc saraksta, bet no visām pārējām maršruta pieturām kursēs trīs minūtes vēlāk nekā parasti un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.11.13. Savukārt 10.jūlijā no Siguldas tas aties trīs minūtes ātrāk pēc noteiktā saraksta (9.55), Silciemā, Egļupē būs sarakstā noteiktajā laikā, bet no pārējām maršruta pieturām kursēs trīs minūtes vēlāk nekā parasti un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.11.13.,
Vilciens Nr.851–661 Valga (plkst.11.44) — Rīga (15.06), no Valgas stacijas 9.,10.jūlijā izbrauks plkst.12.06 un arī no visām pārējām maršruta stacijām aties 22 — 35 minūtes vēlāk nekā noteikts sarakstā, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.15.41, toties 11.,13.,16.,20.,23.27.un 30.jūlijā no Valgas stacijas tāpat izbrauks plkst.12.06, bet no visām pārējām maršruta pieturām aties 22 minūtes vēlāk nekā noteikts sarakstā.
10.jūlijā vilciens Nr.649 Sigulda (plkst.16.33) — Rīga (18.45) no Siguldas stacijas izbrauks trīs minūtes agrāk, ceļā no Silciema un Egļupes aties arī trīs minūtes agrāk paredzētā saraksta Sākot no Inčukalna, vilciens atkal iekļausies sarakstā noteiktajā laikā un Rīgā pienāks, kā paredzēts — plkst.18.45.
Vilciens Nr.646 Rīga (plkst.10.37) — Cēsis (12.38) izbrauks no Rīgas pasažieru stacijas 10.jūlijā plkst.11.10. Arī no pārējām maršruta pieturām tas aties 33 — 36 minūtes vēlāk nekā noteikts sarakstā, līdz ar to Cēsīs pienāks plkst.13.14.
Vilciens Nr.646 Rīga (plkst.10.37) — Cēsis (12.38) 9.,11.,13.,16.,20.,23.,27.un 30.jūlijā kursēs tikai līdz Siguldai. Atceltā vilciena vietā pasažieri varēs nokļūt ar speciāli norīkotu autobusu Sigulda-Cēsis, kura atiešanas laiks no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma (plkst.11.57) būs saskaņots ar vilciena Nr.646 Rīga (plkst.10.37) — Sigulda (plkst.11.48) (9.jūlijā plkst.11.51) pienākšanas laiku Siguldas stacijā.
10.jūlijā vilciens Nr.645 Cēsis (plkst.15.14) — Rīga (17.12) no Cēsu stacijas izbrauks plkst.15.10, arī no pārējām posma Cēsis – Egļupe pieturvietām aties četras minūtes agrāk, savukārt no Inčukalna pieturas līdz Rīgai kursēs sarakstā noteiktajā laikā.
Vilciens Nr.645 Cēsis (plkst.15.14) — Rīga (17.12) 9.,11.,13.,16.,20.,23.,27.un 30.jūlijā kursēs tikai no Siguldas stacijas. Atceltā vilciena vietā no Cēsīm pasažieri varēs nokļūt ar speciāli norīkotu autobusu Cēsis-Sigulda, kurš aties no Cēsu dzelzceļa stacijas laukuma (plkst.14.48) un būs saskaņots ar vilciena Nr.645 Sigulda (plkst.16.03) — Rīga (plkst.17.12) atiešanas laiku no Siguldas stacijas.
Sīkāka informācija pieejama dzelzceļa stacijās vai zvanot pa valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” uzziņu tālruni 1181, pa uzziņu dienesta tālruni 1188, kā arī a/s „Pasažieru vilciens” interneta mājas lapā www.pv.lv
Informāciju sagatavoja:
Pasažieru pārvadājumu organizācijas daļas vadītājs
A. Mošenkovs
Pašvaldība, var iesniegt ēkas datu deklarāciju, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu fiziskas vai juridiskas personas uzbūvētu būvi, ja saskaņā ar Kadastra likuma 13.panta otro daļu, noteiktajā termiņā nav ierosināta ēkas reģistrācija. Saskaņā ar Kadastra likuma 13.panta otro daļu, Kadastra subjektam (īpašniekam, tiesiskajam valdītājam) ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās (izņemot gadījumus, kad būvniecība nav uzsākta, par būvniecību uzsākta tiesvedība vai kad būvniecība ir pārtraukta) ierosināt kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Par šo pienākumu nepildīšanu noteiktā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts, ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 152.6 pantu par būvju un telpu grupu nereģistrēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no Ls 50 – 150, bet juridiskajām personām – no Ls 100 – 1000.
Kadastra likuma 99.2 pantā noteikts, ja pašvaldība ir ierosinājusi nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Šādā gadījumā pašvaldība pieņem lēmumu par to, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, – lietotājs triju mēnešu laikā atmaksā pašvaldībai nekustamā īpašuma objekta noteikšanas izmaksas. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 76.punktam, deklarētās ēkas nolietojuma procents Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēts 0%. Deklarētai ēkai tiks aprēķināta kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli.
Uz deklarācijas pamata reģistrētas ēkas datus nevarēs izmantot ēkas ierakstīšanai Zemesgrāmtā.
Siguldas novada pašvaldība aicina ēku īpašniekus būt aktīvākiem un reģistrēt ēkas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Siguldas novada pašvaldības Būvvaldes speciālisti (Zinātnes iela 7, Peltes, Siguldas pag., Siguldas nov.) apmeklētājus pieņem pirmdienās un ceturtdienās no plkst.8.00 – 13.00 un no 14.00 – 18.00; e‑pasts buvvalde@sigulda.lv.
Par būvatļaujām, ēku nodošanu ekspluatācijā interesēties pie būvinspektora: andris.lauskis@sigulda.lv, tāl.67800960 vai 29410135.
26. un 27.jūnijā Siguldā norisinājās Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Dabas izglītības sekmēšana – efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai” („Promoting nature education as efficient mean of awareness raising”) pirmā partneru tikšanās.
Kopīgajā tikšanās reizē piedalījās visi 11 projekta partneru organizāciju pārstāvji no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Projekta partneru lokā ir Dabas muzeja atbalsta biedrība, Gaujas nacionālā parka fonds un Dagdas novada pašvaldība, Tartu Vides izglītības centrs, Peipusa Pārrobežu sadarbības centrs, Sankt-Pēterburgas sabiedriskā labdarības organizācija „Biologi dabas aizsardzībai”, Pleskavas reģionālā sabiedriskā organizācija „Peipusa ezera projekts”, Federālā valsts institūcija „Sebežas nacionālais parks”, Pleskavas reģionālais centrs apdāvinātu bērnu un jauniešu attīstībai, Krievijas dabas resursu izmantošanas un vides aizsardzības komiteja. Projekta vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde.
Tikšanās laikā tika precizēts projekta aktivitāšu plāns un laika grafiks, rastas jaunas, kopīgas idejas, kā arī sīkāk pārrunātas kopīgās projekta aktivitātes, kas vērstas uz dabas izglītības centru attīstīšanu. Tikšanās bija būtiska, jo pirmo reizi projekta partneriem bija iespēja iepazīties un pārrunāt projekta jautājumus klātienē. Nākamā projekta sanāksme plānota septembrī, Igaunijā.
Projekta laikā paredzēts sekmēt pieredzes apmaiņu dabas izglītības jomā un dabas izglītības centru attīstīšanā starp valsts un nevalstiskajām organizācijām Igaunijā, Latvijā un Krievijā. Projekta redzamākais rezultāts būs izstrādātas modernas dabas izglītības metodes, mācību materiāli, kā arī apmācīti speciālisti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dabas izglītības attīstību un informētu sabiedrību par dabas aizsardzības nozīmi. Tāpat projekta ietvaros plānots paaugstināt 14 Igaunijas, Latvijas un Krievijas dabas izglītības centru kapacitāti, radot tajos labvēlīgākus apstākļus sekmīgai dabas izglītības attīstīšanai.
Projekts tiks īstenots Latvijas, Igaunijas un Krievijas teritorijās, un tā galvenais mērķis ir sabiedrības vides apziņas celšana ilgtspējīgai un integrētai dabas aizsardzībai projekta darbības reģionā, kā arī projektā iesaistīto dabas aizsardzības institūciju kapacitātes pilnveidošana dabas izglītības jomā. Projekta ilgums ir 30 mēneši – līdz 2014.gada 30.septembrim. Projektu līdzfinansē Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments. Kopējais projekta finansējums ir 1 499 977 eiro jeb 1 054 190 lati.
Projekta kontaktpersona: Meldra Langenfelde, e‑pasts
.JPG){kind=logo}
Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.–2013.gadam finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.
Informāciju sagatavoja
Ir dots starts inovatīvo biznesa ideju konkursam „Ideju kauss 2012“ – līdz 16.septembrim piesaki savu ideju www.idejukauss.lv. Šogad konkursa rīkotāji izlēmuši vērst uzmanību uz ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas savstarpējo saistību, norādot, ka sasniegts zemākais dzimstības līmenis kāds Latvijā jebkad novērots (vidēji vienai sievietei dzimts 1,1 bērns). Lai mainītu esošo situāciju, par komunikācijas centrālo ziņu izvēlēts provokatīvs aicinājums uzlabot šo radītāju – laižot pasaulē idejas – apzinoties, ka labākās idejas saņems finansiālu atbalstu un sekmīga to realizācija kalpos par piemēru to pozitīvajam iespaidam uz tautsaimniecības un labklājības veicināšanu.
Inovatīvo biznesa plānu konkursā „Ideju kauss 2012“ savas biznesa idejas var iesniegt ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs. Konkursa gaitā, izmantojot pieredzējušu ekspertu, mentoru un lektoru palīdzību, dalībniekiem būs iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī saņemt finansējumu savas idejas attīstīšanai.
Konkurss „Ideju kauss 2012“ norisināsies divās kārtās. Labākās biznesa idejas tiks virzītas konkursa 2.kārtai, kur tās dalībniekiem būs iespēja apmeklēt izglītojošus biznesa vadībai veltītus seminārus, kā arī saņemt individuālas konsultācijas biznesa plāna izstrādei.
Konkursa naudas balvu fonds ir 10 000 latu. Pirmās vietas ieguvējs saņems 5 000 latu, otrās vietas ieguvējs – 3 000 latu, trešās vietas ieguvējs – 1 000 latu. Tiks piešķirta arī specbalva – „Eko-inovatīvākā ideja“, un šīs nominācijas ieguvējs saņems 1 000 latu.
Konkurss „Ideju kauss 2012“ kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) labās prakses piemērs par uzņēmējdarbības veicināšanu 2009.gada maijā ieguva Eiropas Komisijas atzinību konkursā „Eiropas Uzņēmējdarbības balva“ (angļu val. – European Enterprise Award).
Inovatīvo biznesa ideju plānu konkursu „Ideju kauss 2012“ rīko LIAA sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem – RTU un SEB banku. Tas tiek īstenots LIAA projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma“ ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.
Informācijas avots:
Latvijas Investīciju un attīstības aģetūra