Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludina fotokonkursu „Izglītības attīstība bildēs”, kurā var piedalīties ikviens interesents. Fotogrāfijās jāatspoguļo kāds no struktūrfondu izglītības un zinātnes projektiem. Labāko darbu autori iegūs skaistu nedēļas nogali vienā no Latvijas atpūtas vietām.
Vairāk informācijas par konkursu Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā.
Sievietes, kurām nepieciešams veikt krūšu izmeklējumus, var izmantot iespēju apmeklēt mobilo mamogrāfu, kas Siguldā ieradīsies 13.jūnijā.
13.jūnijā no plkst.10.00 – 19.00 mobilais mamogrāfs būs pie tirdzniecības centra „Raibais Suns”. Lai apmeklētu mamogrāfu, sievietēm jāpierakstās pa tālruni 67142840.
Atgādinām, ka:
— Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas, izmeklējums ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus kopš iesūtīšanas datuma).
— Ar ģimenes vai ārstējoša ārsta norīkojumu – izmeklējums maksā Ls 2 (Veselības dienā 26.maijā bez maksas).
— Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu – PAR MAKSU. Cena – Ls 27.50.
Sīkāka informācija www.mamografija.lv vai uz e‑pastu info@mamografija.lv.
Svētdien, 2.jūnijā, plkst. 14.00, Siguldas pagasta Kultūras namā, Siguldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) 90 gadu jubilejai veltītais Siguldas pagasta pūtēju ansambļa „Sigulda” koncerts, BUB biedra Jāņa Raslava vadībā, solists — Raimonds Eizenšmits.
Latvijas teritorijā 19.gadsimts raksturojams ar dzimtbūšanas atcelšanu un cariskās Krievijas pārvaldes institūciju ieviešanu. Sāka attīstīties būvniecība, tapa rūpnīcas un dzīvojamie ciemati. Cilvēki saprata, ka cīnīties ar uguns postījumiem var tikai apvienojot savus spēkus un rīcību, nodrošinoties ar pirmās nepieciešamības uguns dzēšamo inventāru.
Pirms 148 gadiem Rīgā nodibināja pirmo brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas 1865.g. 19.maijā izbrauca dzēst pirmo ugunsgrēku un sekmīgi to nodzēsa. Ar šo datumu ik gadus tiek atzīmēts Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības pirmsākums.
20.gs. sākumā arī Siguldā uzsāka organizēties BUB izveidei, diemžēl to pārtrauca Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Tikai 1923.gadā, jau Latvijas brīvvalsts laikā tika izveidota Rīcības komiteja, kas izstrādāja statūtus un 1923.g. 23.septembrī sasauca pirmo pilnsapulci, kurā piedalījās 53 biedri. Pirms tam (6.jūnijā) Rīcības komiteja saņēma Rīgas apgabaltiesas kolēģijas lēmumu, ka statūti reģistrēti un šis datums tiek uzskatīts par Siguldas BUB dibināšanas dienu. Pilnsapulcē par valdes priekšsēdētāju ievēlēja amatnieku Voldemāru Junderu, valdē– Augustu Balodi, kuru apstiprināja par komandas priekšnieku, Voldemāru Cīruli, Jāni Blūmu un Ernestu Šulcu. Revīzijas komisijā– Kārli Tikānu, Kārli Irbīti un Jāni Ceru. Vienojās par inventāra iegādi un depo celtniecību.
Tika rīkotas talkas un pēc dažiem gadiem uzcēla depo un garāžas telpas, bet 1931.gadā pabeidza zāles un kantora telpu būvniecību. Aktīvi sāka darboties BUB mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Biedrība bija atzīts pilsētas kultūras centrs. Līdz 1962.gadam biedrības ēkā bija vienīgā zāle Siguldā, kur notika sarīkojumi, izrādes, izstādes un kinoseansi. No 1962.gada līdz 1991.gadam tajā darbojās arodbiedrību kultūras nams „Satezele”. Vīru koris „Satezele” un Jāņa Raslava vadītais orķestris ieguva Tautas kolektīvu nosaukumus.
1933.gadā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Kārli Tikānu, par komandas virsnieku– Miķeli Lēģeri, par adjutantu– Kārli Meņģeli.
Tika organizētas nepārtrauktas biedru dežūras. Saņemot izsaukumu, tūlīt tika ieslēgta sirēna un palīgā skrēja tuvāk dzīvojošie. 1935.gadā Siguldā bija 374 dzīvojamās mājas, no tām 246 koka. Pastiprinot ugunsdrošību, pilsētā nolemj iegādāties jaudīgu motorsūkni „Magirus”. 1936.gadā tika iegādāta FORD ugunsdzēsēju automašīna (kara sākumā to atkāpjoties aizdzina Sarkanā armija un tā gāja zudumā).
1941.g. martā par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Luiku, par komandas priekšnieku– Augustu Konci, valdē – Augustu Dambīti, Kārli Meņģeli, Jāni Bērziņu, Pēteri Treiju un Eduardu Rēdmani. Kara gados visas telpas aizņēma armijas vajadzībām un biedrības darbs panīka. Pateicoties dažiem biedriem, tika noslēpts un saglabāts inventārs un motorsūkņi. Biedrība darbu atjaunoja 1944.g. oktobrī. Par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Konci, par komandas priekšnieku– Miķeli Lēģeri.
No 1946.gada biedrības darbu vadīja Kārlis Meņģelis. Viņš arī 1956.gadā, atgriežoties no izsūtījuma, vadīja pilsētas komandu kopā ar Jāni Bērziņu, Ēriku Baumani un Jāni Landorfu.
1950.gadā biedrība kļuva par Siguldas rajona BUB, bet pēc rajonu apvienošanas 1963.gadā– par Rīgas rajona BUB. Šajos gados biedrību vadījuši Fricis Rītiņš, Kārlis Krūmiņliepa, bet no 1976.gada līdz šim laikam– Norberts Galvanovskis. Kopā ar viņu strādāja instruktori Ādolfs Lasmanis, bijušais leģendārās Cēsu skolnieku rotas cīnītājs, un Ārija Libeka. Ilgus gadus precīzi un rūpīgi biedrības grāmatvedību pārzina Laimdota Rāviņa.
Pēckara gados veikti lieli ēku pārbūves darbi. Līdz profesionālo valsts ugunsdzēsības komandu izveidei Siguldā darbojās vienīgi BUB izbraukuma komanda ar divām ugunsdzēsības mašīnām. Atskanot sirēnai, dažu minūšu laikā apkalpe bija pilnā ekipējumā, piesteidzās tuvākie, vēl citi gaidīja ielu krustojumos un papildināja komandu, visi bija apmācīti.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības tradīcijām uzticīgi kalpojušas daudzas siguldiešu dzimtas vairākās paaudzēs: Ertneri, Krauliņi, Konči, Meņģeļi, Škrabas, Lārmaņi, Raslavi, Jullas, Džedes, Auziņi, Bukacinski, Kalniņi, Bērziņi, Baumaņi, Prauli, Kūmas, Sipiņi, Čāķuri un daudzi, daudzi citi.
Visu biedrības pastāvēšanas laiku tās darbībā aktīvi līdzdarbojušās sievietes, piedaloties sacensībās, organizējot pasākumus un veicot dežūras – Aina Lēģere-Julla, Alvīne Krauliņa, Mirdza Treija, Zigrīda Auziņa, Mirdza Danelsone, Millija Ertnere, Jautrīte Kūma, Emma Vītoliņa, Marga Daugaviete, Helena Pošeiko, Dzidra Čākure, Ārija Libeka, Velta Dreiblate, Elvīra Ģipsle un daudzas citas.
Valdē pašreiz darbojas Norberts Galvanovskis, Juris Ivars Čivčs, Imants Lārmanis, Aivars Janelsītis, Alfrēds Petrovskis.
Pēdējā laikā brīvprātīgie ugunsdzēsēji savu visaktīvāko darbību koncentrē ugunsdrošības profilaktiskajos pasākumos. Daudz ugunsgrēku notiek dzīvojamās mājās, sevišķas rūpes sagādā daudzdzīvokļu mājas. Pēc privatizācijas īpašnieki nav pilnībā uzņēmušies atbildību par koplietošanas telpu, tā saucamās domātās daļas apsaimniekošanu, nav atbildīgi par šo telpu un konstrukciju ugunsdrošību, gāzes, elektroiekārtu un inženiertīklu normālu ekspluatāciju.
Biedrības valde ir sagatavojusi un publicējusi „Siguldas Avīzē” aicinājumu un metodiskus ieteikumus par ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās, ir piedāvātas apmācības un instruktāžas. Kā sāpīga problēma aizvien vēl ir kūlas dedzināšana. Tie ir svarīgākie uzdevumi, kas jārisina biedrībai.
Sveicot siguldiešus BUB 90 gadu jubilejā, biedrības valde novēl visiem veselību un ikdienas gaitās atcerēties par ugunsdrošību savā mājoklī, sētā, novadā un darbavietā.
Informāciju sagatavoja:
Aivars Janelsītis
Brāļu kapu komiteja lūdz atsaukties piederīgos leģionāram Pēterim Kļaviņam, kurš dzimis 1917.gada 11.janvārī Siguldā, bet kritis Austrumu frontē.
Sīkāka informācija pieejama mājaslapā vai pa tālruni Brāļu kapu komitejai 67611640, 29489076, pasta adrese: Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā, LV-1006.
Sestdien, 8.jūnijā no plkst.10.00 līdz 13.00 Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) „Vidzeme” filiāles „Allaži” darbinieki organizē Atvērto durvju dienu.
Pasākuma programmā būs skatāms klientu koncerts, atklātā Sociālās aprūpes padomes sēde, klientu darbu izstāde un noslēgumā būs iespēja tikties ar nodaļu vadītājiem, sociālā darba speciālistiem, kā arī piedalīties radošā darbnīcā.
Pasākumu apmeklēt aicināti filiāles labdari, sadarbības partneri, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, īpaši tiks gaidīti filiāles klientu radinieki — vecāki, brāļi, māsas, meitas, dēli, u.c. tuvinieki. Adrese: VSAC „Vidzeme” filiāle „Allaži”, „Gaismas”, Stīveri, Allažu pagasts, Siguldas novads, informācija pa tālruņiem 67387402 (sociālie darbinieki), 67974440 (pusceļa māja).
Uz tikšanos VSAC „Vidzeme” filiālē „Allaži”!
Siguldas novada Būvvalde informē, ka ir pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.jūnijā un paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Viens no likuma grozījumos paredzētajiem jauninājumiem ir tas, ka būvētājam trīs dienu laikā no būvatļaujas saņemšanas, pirms būvniecības uzsākšanas būs jāinformē to nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Būvlaukumā arī jāizvieto būvtāfele, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.
Būvvalde lūdz ievērot likuma prasības un savas kompetences ietvaros sniegs skaidrojumus būvniecības dalībniekiem un citiem interesentiem.
Likums paredz, ka pašvaldībai triju darba dienu laikā no attiecīgā dokumenta saņemšanas, būs jāpublicē pašvaldības interneta vietnē informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu — uzskaites karti, būvprojektu, kas iesniegts akceptēšanai, kā arī pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.
Grozījumos iestrādātas arī jaunas normas par pārsūdzēšanas gadījumiem, ar kuriem aicinām iepazīties Būvniecības likumā un tā grozījumos.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Būvvaldes vadītāja
Rudīte Bete
Siguldas novada bibliotēka no 29.maija līdz 12.jūnijam aicina sabiedrību piedalīties virtuālajā bibliotēku spēlē, ko izstrādājusi Valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmu centrs(KISC), kuras viens no mērķiem ir panākt, ka ikviens apzinās bibliotēkas nozīmi sabiedrības veidošanā un reģiona attīstībā, un ikviens ir informēts par to, ka bibliotēka var viņam palīdzēt, ir izstrādājuši pirmo virtuālo bibliotēkas spēli – www.esiverigs.lv.
Spēles mērķis ir pievērst uzmanību bibliotēkas sniegtajām iespējām īpaši tai sabiedrības daļai, kura bibliotēkas pakalpojumus ikdienā neizmanto.
Spēli var izspēlēt vietnē www.esiverigs.lv. Bibliotēkā ikviens interesents ir aicināts izspēlēt šo spēli!
Tuvojas vasara, kad bērni varēs atpūsties no skolas un bezrūpīgi baudīt brīvdienu priekus. Pateicoties Rimi un Supernetto pircēju, kā arī portāla Ziedot.lv ziedotāju atbalstam, jau otro gadu biedrība „Cerību spārni” Siguldas novadā īsteno brīvā laika programmu „Štābiņš” ar devīzi – Ir kur iet, ir ko darīt!
Programmas ietvaros, vasaras brīvlaikā bērniem no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām tiks nodrošināts aktivitāšu kopums, kas vērsts uz jaunu prasmju apgūšanu un to praktisku pielietošanu, kā arī lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Bērniem būs iespēja radoši izpausties dažādās nodarbībās un apgūt dažādu rokdarbu tehnikas, strādājot ar daudzveidīgiem materiāliem. Bērni apgūs ēst gatavošanas pamatus un mācīsies kā pagatavot veselīgus, gardus un ātri pagatavojamus ēdienus. Apvienojot atpūtu ar jaunu zināšanu apguvi, bērni dosies uz Dunti, lai iepazītos ar leģendām apvīto baronu Minhauzenu.
Pateicoties „Štābiņa” atbalstam un finansējumam, pagājušā sezonā 15 Siguldas novada bērniem skolas brīvlaikos tika nodrošināta bezmaksas pieskatīšana un saturīga brīvā laika pavadīšana. Šāda veida atbalsts ir ļoti nozīmīgs ģimenēm, kurām ir ierobežotas materiālās iespējas un nevar atļauties samaksāt par pulciņiem, kā arī citām ārpusskolas aktivitātēm saviem bērniem.
Lai trūcīgie bērni un jaunieši visā Latvijā varētu lietderīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī apgūt jaunas prasmes un dzīvē noderīgas iemaņas, programmas Štābiņš atbalstam saziedoti vairāk nekā 22 tūkstoši lati. Saziedotie līdzekļi nodrošinās iespēju Rimi un Ziedot.lv brīvā laika programmas Štābiņs biedriem – 18 nevalstiskajām organizācijām no visas Latvijas – īstenot bezmaksas pulciņus un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.
Informāciju sagatavoja:
Rudīte Priede
Biedrība „Cerību spārni”
Detālplānojuma izstrādes mērķis ir precizēt detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus saskaņā ar 2012.gada 29.augusta Siguldas novada saistošajiem noteikumiem Nr.21 „Siguldas novada Teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” apstiprinātā Teritorijas plānojuma II sējumu „Grafiskā daļa” un III sējumu „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 4.3.1.2., 4.3.2., 4.4.3.2.daļām.
Detālplānojuma izstrādātājs tiks noteikts iepirkuma procesa rezultātā.
Detālplānojuma izstrādes mērķis ir iegūt detalizētu teritorijas izmantošanas plānu, saskaņā ar 2012.gada 29.augustā apstiprinātajiem Siguldas novada saistošo noteikumu Nr.21 „Siguldas novada Teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” II sējumu „Grafiskā daļa” un III sējumu „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kurā noteikts, ka nekustamā īpašuma Leona Paegles iela 21, Siguldā, Siguldas novadā, atļautā izmantošana ir Atpūtas vieta dabas un kultūrvēsturiskajā vidē (PA), kur rekreācijai tiek izmantots dabas un kultūrvēsturiskais potenciāls un kur būvēm ir tikai pakārtota nozīme, kā arī Publiskās apbūves teritorija (P).
Detālplānojuma izstrādātājs tiks noteikts publiskā iepirkuma procesa rezultātā.
Detālplānojuma izstrādes mērķis ir precizēt detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus saskaņā ar teritorijas plānojumu, kas tika apstiprināts ar 2009.gada 2.septembra Siguldas novada saistošajiem noteikumiem Nr.12 „Par Siguldas novada Teritorijas plānojumu”. Spēkā esošā detālplānojuma grozījumus izstrādāt teritorijai, kurā atrodas nekustamie īpašumi Ausekļa iela 2, kad. apz.8015 002 3321 un Ausekļa iela 4, kad.apz.8015 002 0085, Siguldā, Siguldas novadā.
Detālplānojuma izstrādātājs SIA „I.R.arhitektūras darbnīca”, reģ.nr.40003601904.
Plašāka un aktuāla informācija par detālplānojumiem Siguldas novadā
Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka 27., 28., 30. un 31.maijā tiks mainīti Siguldas – Valgas virziena dīzeļvilcienu kustības saraksti. Izmaiņas vilcienu sarakstos noteiktas dzelzceļa posmos Līgatne-Ieriķi un Jāņamuiža-Lode paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.
27. un 31.maijā vilcieni Rīga-Cēsis Nr.646 un Cēsis-Rīga Nr.645 nekursēs posmā Sigulda-Cēsis, un pasažieri starp Siguldas un Cēsu stacijām tiks pārvadāti ar īpaši norīkotiem autobusiem.
27. un 31.maijā vilcieni Rīga-Valga Nr.854 un Valga-Rīga Nr.851 būs atcelti iecirknī Rīga-Ieriķi-Rīga, un to vietā norīkoti vilcieni Rīga-Sigulda-Rīga.
28. un 30.maijā vilcieni Rīga-Valga Nr.854 un Valga-Rīga Nr.851 nekursēs iecirknī Rīga-Lode-Rīga, un to vietā tiks norīkoti vilcieni Rīga-Cēsis-Rīga. Starp Cēsu un Lodes stacijām pasažieri tiks pārvadāti ar autobusiem, kuru atiešanas un pienākšanas laiki stacijās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. Siguldā, Līgatnē, Ieriķos, Cēsīs un Lodē autobusi apstāsies laukumā pie dzelzceļa stacijas ēkas, kā arī autobusu pieturvietās Melturi, Drabeši un Podragi uz šosejas. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes.
27. un 31.maijā dīzeļvilciens Rīga (plkst.10.36)-Cēsis (12.27) Nr.646 kursēs tikai līdz Siguldai. Siguldā vilciens pienāks plkst.11.46 un tā pasažieri līdz Cēsu stacijai varēs nokļūt ar speciāli norīkotu autobusu Sigulda-Cēsis, kas no Siguldas izbrauks plkst.11.52, pieturēs pie Līgatnes stacijas – plkst.12.07, pie Ieriķu stacijas – 12.22, autobusu pieturā Melturi – 12.32, autobusu pieturā Drabeši – 12.37, un Cēsu stacijā pienāks plkst.12.52.
27. un 31.maijā dīzeļvilciens Cēsis (plkst.15.09)-Rīga (17.02) Nr.645 būs atcelts posmā Cēsis-Sigulda un kursēs no Siguldas plkst.15.52 atbilstoši sarakstam maršrutā Sigulda-Rīga. Pasažieri no Cēsu stacijas uz šī vilciena atiešanas laiku Siguldā tiks aizvesti ar autobusu Cēsis-Sigulda, kas aties plkst.14.41, apstāsies autobusu pieturā Drabeši – plkst.14.56, autobusu pieturā Melturi – 15.01, pie Ieriķu stacijas – 15.11, pie Līgatnes stacijas – 15.31, un Siguldā pienāks plkst.15.46.
27. un 31.maijā vilciens Rīga (plkst.13.10)-Valga (16.32) Nr.854 būs atcelts iecirknī Rīga-Ieriķi un kursēs tikai no Ieriķu stacijas saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Ieriķi (plkst.14.38)–Valga (16.32). Atceltā vilciena vietā no Rīgas agrāk — plkst.12.50 tiks norīkots vilciens Rīga-Sigulda Nr.674, kas arī no pārējām iepriekšminētā vilciena pieturvietām aties 20 – 22 minūtes agrāk un Siguldā pienāks plkst.13.57. No Siguldas plkst.14.03 aties autobuss Sigulda-Ieriķi, kas Līgatnē pieturēs plkst.14.18 un Ieriķu stacijā pienāks plkst.14.33, kur pasažieri varēs pārsēsties vilcienā Ieriķi (plkst.14.38) ‑Valga (16.32) Nr.854.
27. un 31.maijā vilciens Valga (plkst.11.44)-Rīga (15.06) Nr.851 no Valgas stacijas izbrauks plkst.12:34 un kursēs tikai līdz Ieriķiem. Arī no visām pārējām iecirkņa Valga-Ieriķi stacijām šis vilciens aties 50 minūtes vēlāk nekā noteikts sarakstā un Ieriķu stacijā pienāks plkst.14.25. No Ieriķiem plkst.14.40 kursēs autobuss, kas pie Līgatnes stacijas apstāsies plkst.15.00 un Siguldā pienāks plkst.15.15 uz īpaši norīkotā vilciena Sigulda (plkst.15.22)-Rīga (16.32) Nr.671 atiešanas laiku.
28. un 30.maijā vilciens Rīga (plkst.13.10)-Valga (16.32) Nr.854 būs atcelts iecirknī Rīga-Lode un kursēs tikai no Lodes stacijas saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Lode (plkst.15.18)–Valga (16.32). Atceltā vilciena vietā no Rīgas plkst.12.50 tiks norīkots vilciens Rīga-Cēsis Nr.674, kas arī no pārējām iepriekšminētā vilciena pieturvietām aties 20 – 22 minūtes agrāk un Cēsīs pienāks plkst.14.40. No Cēsu stacijas laukuma plkst.14.47 aties autobuss Cēsis-Lode, kas apstāsies pieturā Podragi (plkst.14.57) un Lodes stacijā pienāks plkst.15.12. Tālāk līdz Valgai pasažieri varēs nokļūt ar vilcienu Lode (plkst.15.18)-Valga (16.32) Nr.854.
28. un 30.maijā vilciens Valga (plkst.11.44)-Rīga (15.06) Nr.851 kursēs tikai līdz Lodes stacijai, kur pienāks plkst.12.57. Pasažierus līdz Cēsīm aizvedīs autobuss, kas no Lodes stacijas laukuma aties plkst.13.18, apstāsies pieturā Podragi (plkst.13.33) un Cēsu stacijā pienāks plkst.13.43. Savukārt pēc autobusa pienākšanas pasažieri varēs pārsēsties īpaši norīkotā vilcienā Cēsis (plkst.13.53)-Rīga (15.49) Nr.671.
Sīkāka informācija būs pieejama AS „Pasažieru vilciens” interneta mājas lapā www.pv.lv, dzelzceļa stacijās, kā arī pa valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” uzziņu tālruni 1181 un pa uzziņu dienesta tālruni 1188.
Informāciju sagatavoja:
Pasažieru pārvadājumu organizācijas daļas vadītājs
A. Mošenkovs
11.maijā jau trešo gadu pēc kārtas biedrība „Cerību spārni” kopā pulcināja lielus un mazus talciniekus, lai sakoptu „Cerību sētu”. Uz talku bija ieradušies Siguldas novada pašvaldības pārstāvji, Allažu pamatskolas skolotāji un skolnieki, Mores pamatskolas skolotāji un skolnieki, RTU studenti, biedrības „Cerību spārni” biedri un atbalstītāji, Turaidas skolas, Sociālā aprūpes biedrības „Saullēkts”, Krimuldas novada bāriņtiesas un IK „Regis” pārstāvji.
Talkai sākoties, talcinieki sadalījās divās komandās – vieni stādīja augļu kokus, otri uzstādīja sētu ap augļu dārzu. Pagājušā gadā iestādītais augļu dārzs tika paplašināts, iestādot 20 jaunas ābelītes.
Talkas noslēgumā visi talcinieki saņēma pateicības rakstu par čaklu un centīgu darbu trešajā kopienas „Cerību sēta” teritorijas sakopšanas talkā.
Šogad talka notika pilsoniskās līdzdalības aktivitātes projekta „Mēs „Cerību sētai”” ietvaros. Projektu „Mēs „Cerību sētai”” finansē Atvērtās sabiedrības fondi (Open Society Foundations), un tā ieviešanu atbalsta Sorosa fonds – Latvija.
Informāciju sagatavoja:
Anda Ruka
biedrība „Cerību spārni”
No 21. ‑23. maijam Frankfurtē norisinās starptautiskā tūrisma izstāde „IMEX 2013”, kas ir viena no lielākajām darījumu tūrisma izstādēm Eiropā. Dalība izstādē tiek īstenota sadarbībā ar nodibinājumu „Rīgas Tūrisma attīstības birojs” un Gaujas nacionālā parka tūrisma piedāvājums tiek popularizēts MEET RIGA stendā.
Gaujas NP atrašanās tuvu galvaspilsētai padara to par lieliski piemērotu vietu korporatīvo pasākumu rīkošanai un dažādu aktivitāšu īstenošanai. Gaujas NP piedāvā plašu aktīvās atpūtas piedāvājumu, unikālās aktivitātes, kā arī dažādas klases naktsmītņu un konferenču telpu nodrošinājumu.
Dalība Frankfurtes izstādē ir trīspadsmitā aktivitāte no kopumā plānotās vērienīgās kampaņas Gaujas NP tūrisma piedāvājuma popularizēšanai, šim mērķim 2013.gadā izvēloties piedalīties 15 starptautiskos tūrisma gadatirgos Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā, Polijā, kā arī Vācijā, Lielbritānijā un Nīderlandē.
Jau iepriekš ziņots, ka 2012.gada 7.februārī vienojoties Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Pārgaujas un Amatas pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei, parakstīta vienošanās par sadarbību tūrisma veicināšanai Gaujas NP teritorijā. Šogad šim pašvaldību lokam pievienojušās Krimuldas, Kocēnu un Priekuļu pašvaldības, stiprinot vienoto pozīciju kopējai stratēģijai kāpināt eksporta apjomu. Kā norādīts 2012. gadā apstiprinātajā, „Gaujas NP tūrisma klastera attīstības stratēģijā” plānots panākt, ka Gaujas NP ir konkurētspējīgākais tūrisma galamērķis Latvijā ārpus galvaspilsētas ar kvalitatīvu un specializētu tūrismu, precīzi segmentētā ārvalstu un vietējā tirgū visa gada garumā, kas orientēts uz pieprasītu atpūtu un aktivitātēm dabā un vēsturiskā kultūrvidē.
Piedalīšanās tūrisma izstādēs un gadatirgos tiek organizēta sadarbībā ar LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
