Gada garākajā dienā un īsākajā naktī — 21.jūnijā no plkst.19.00 – 5.00, Turaidas Jāņu kalnā tiks svinēti Vasaras saulgrieži. Šajā gadā Vasaras saulgrieži Turaidā ir Vidzemes ieskaņas pasākums XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Dziesmu svētku norises atslēgvārdi ir „Līgo – lai top!”, kas tiek izteikti ar vienojošu domu – „Gaisma līgo Latvijā!” un sasaucas ar vissenāko saulgriežu svinēšanas tradīciju.

Uz Vasaras saulgriežu pasākumu no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma uz Turaidu un no Turaidas uz Siguldu kursēs īpašs autobuss:

No Siguldas dzelzceļa stacijas autobuss kursēs:
‑plkst. 18:30;
‑plkst. 19:00;
‑plkst. 20:30.

No Turaidas muzejrezervāta stāvlaukuma  uz Siguldas dzelzceļa staciju autobuss kursēs:
‑plkst. 22:30;
‑plkst. 01:30.

Autobusa pakalpojums ir bez maksas un nepieciešamības gadījumā tas kursēs vairākas reizes, lai uz pasākumu nogādātu visus  gribētājus.

© www.sigulda.lv

Pirmdien, 10.jūnijā Mārupes kultūras namā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tikšanās ar Rīgas reģiona uzņēmējiem un šā gada labākā darba devēja reģionā apbalvošana.

Tituls „Labākais darba devējs Rīgā” šogad tika piešķirts AS „Aldaris”, savukārt „Labākais darba devējs Rīgas reģionā” – AS „Olainfarm” un SIA „Telms”. Par nozares līderiem Rīgas reģionā atzīti divi uzņēmumi – SIA „BEWE-RIX” un SIA „ALSO Latvia”.

Šogad LDDK labākā darba devēja apbalvojumi tika pasniegti dažādās kategorijās. Tā AS „Siguldas Būvmeistars” godalgota kā „Sociāli atbildīgākais uzņēmums”, bet SIA „Spilva” – kā „Ilgtspējīgas attīstības paraugs”.

Tāpat apbalvojumi tika pasniegti uzņēmumiem AS „Latvijas balzams” („Tradīcijām bagātākais uzņēmums”), SIA „Liktenis („Drošākais uzņēmums”) un AS „Grindeks”(„Veiksmīgas attīstības stratēģijas īstenotājs”).

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Šogad LDDK Latvijas reģionu labākos darba devējus apbalvo jau sesto reizi. Turpinām šo tradīciju, lai sacītu paldies uzņēmējiem, kuri ne tikai veiksmīgi attīsta savu biznesu, bet arī rūpējas par saviem darbiniekiem, darba vidi, strādājot ar ilgtermiņa perspektīvu. Pateicības vārdi vismaz reizi gadā nepieciešami, lai akcentētu to, ko šie uzņēmēji dara ne tikai sava reģiona, bet visas Latvijas ekonomikas labā. Turklāt uzņēmējiem jādod iespēja ar savu „veiksmes formulu” iepazīstināt arī citus darba devējus visā Latvijā.”

Labākais darba devējs reģionā tika noteikts, balstoties uz sekojošiem kritērijiem:
•    Uzņēmums ievieš labu pārvaldību, kas definēta Labas pārvaldības principos;
•    Uzņēmums savā darbībā apliecina korporatīvo sociālo atbildību;
•    Uzņēmums aktīvi līdzdarbojas vietējās vai nacionālā līmeņa uzņēmēju biedrībās vai darba devēju organizācijās, stiprinot sociālo dialogu un veicinot labāku pārvaldību noteiktā teritorijā;
•    Uzņēmumam nav pārkāpumu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā;
•    Uzņēmumam nav nodokļu parādu.

Visi iepriekšminētie kritēriji tika izvērtēti, balstoties uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Lursoft”, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas sniegtajiem datiem par katru konkrētu uzņēmumu, kā arī nozaru un reģionālo uzņēmēju biedrību un darba devēju organizāciju sniegto vērtējumu par uzņēmumu līdzdalību organizētās pilsoniskās sabiedrības darbā, stiprinot sociālo dialogu un veicinot labāku pārvaldību noteiktā nozarē vai teritorijā.

Pirms Rīgas reģiona labākā darba devēja apbalvošanas notika LDDK tikšanās ar reģiona uzņēmējiem, diskutējot par uzņēmumiem aktuāliem jautājumiem. Tāpat vizītes ietvaros Rīgas reģionā tika apmeklēti tādi uzņēmumi kā AS „Spilva”, SIA „BEVE-RIX” un SIA „ALSO Latvia”.

Materiāls sagatavots, izmantojot www.lddk.lv

Informāciju sagatavoja:
AS „Siguldas Būvmeistars”
Tirgzinību vadītāja Ieva Vilcāne

Grupu nodarbību cikla mērķis ir dusmu pārvaldīšanas un emociju pašregulācijas prasmju nostiprināšana un uzvedības izmaiņas pāra attiecībās.
Mīts — Laimīgā ģimenē vai veiksmīgās pāra attiecībās nekonfliktē.
Patiesība — Ģimenē apvienojas divas individualitātes, kas objektīvi paredz viedokļu nesakritību, atšķirības, lietu un parādību dažādu redzējumu.

Grupu terapijas nodarbības paredzētas cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams:
•    papildināt zināšanas savstarpēju veselīgu attiecību veidošanas psiholoģijā,
•    izzināt un izprast savu grūtību cēloņus un to novēršanas iespējas,
•    mācīties atpazīt savu izturēšanos – savas reakcijas, sajūtas, emocijas un domas, kas izraisa nevēlamu uzvedību partnerattiecībās,
•    mācīties uzņemties atbildību par savām reakcijām un attieksmēm partnerattiecībās, nepieļaujot vardarbības izpausmes.

Grupā dalībnieki satiek citus cilvēkus, kuriem ir līdzīgas grūtības. Tas dod iespēju paraudzīties uz sevi it kā no malas, un, palīdzot citiem grupas dalībniekiem, risināt arī savas grūtības. Katram ir iespēja uzlabot partnerattiecību kvalitāti, mainot savas attieksmes un uzvedību.

Nodarbība noritēs drošā vidē, kurā katrs grupas dalībnieks jūtas akceptēts kā individualitāte un varēs saņemt atbalstu un palīdzību, meklējot resursus sevī. Nodarbības notiks vienu reizi nedēļā.

Pirmā nodarbība notiks 2. jūlijā, plkst.14.00, Pils ielā 3a, Siguldā (Dienas centra telpās) Pieteikties pa tālruni 26459154. Nodarbības ir bez maksas.

Nodarbības vadīs: Kristīne Freiberga (Mag.paed., sociālā darbiniece), Krišjānis Zaremba (Mag.psych., psihologs)

Siguldas novada pašvaldība informē, ka personām, kuras Jūdažu ezerā vēlas izmantot mazizmēra motorizēto kuģošanas līdzekli (piemēram, ūdensmotociklu),obligāti nepieciešams iegādāties atļauju, kuru izsniedz Siguldas novada Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkā, darbalaiks ir: pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst.9.00–17.00. Bibliotēka apmeklētājiem ir slēgta: trešdienās, sestdienās un svētdienās.
Atgādinām, ka par atļauju saņemšanu brīvdienām jārūpējas savlaicīgi.

Iespējams iegādāties divu veidu atļaujas – vienas dienas atļauju, kas maksā Ls 5, un sezonas atļauju – Ls 50, kas derīga no 1.jūnija līdz 30.septembrim.

Laikā, kad no 1.–31.jūlijam Jūdažu bibliotēka nestrādās, atļaujas varēs saņemt Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 darba laikā.

Plānots, ka vasaras vidū, kad spēkā stāsies jauni saistošie noteikumi, kas regulē kuģošanas atļauju izsniegšanu Jūdažu ezerā, atļaujas varēs saņemt gan Jūdažu bibliotēkā, gan Pakalpojumu centrā.

Atgādinām, ka mazizmēra motorizēto kuģošanas līdzekļu izmantošana ezerā atļauta katru dienu no plkst.10.00 – 23.00.

Biedrība „Cerību spārni” turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda 1.5.2.2.2.apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” projektu „Biedrības „Cerību spārni” administratīvās kapacitātes stiprināšana alternatīvo pakalpojumu personām ar garīgās attīstības traucējumiem attīstībai” (Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/219/108). Projekta mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Projekta ietvaros no 14. līdz 16.maijam astoņi eksperti, kuri izstrādā kopienas „Cerību sēta” attīstības plānu, devās labās prakses pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, lai iepazītos ar „Sylvia Koti” pieredzi kopienas darbā un sniegtajiem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem. Jāatzīmē, ka fonda „Sylvia Koti” kopienas pakalpojumi pastāv vairāk nekā 35 gadus, kuru laikā Somijā būtiski ir uzlabojusies cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem dzīves kvalitāte.

Vizītes laikā eksperti apmeklēja fonda „Sylvia Koti” sociālos pakalpojumus trīs kopienās „Sylvia Koti”, „Tapola” un „Myllylähde”, kas darbojas pēc Camphill kustības principiem. Visi Sylvia Koti sniegtie kopienas pakalpojumi ietver dzīves vietas nodrošinājumu un dažādas nodarbinātības aktivitātes, kā arī terapijas. „Sylvia Koti” pakalpojumi ir pieejami dažāda vecuma cilvēkiem, tas pakalpojuma saņēmējiem un viņu tuviniekiem rada drošības sajūtu par nākotni. Salīdzinājumā ar citām Camphill kopienām, „Sylvia Koti” kopienas ir pieejamas arī cilvēkiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Kopienās ekspertiem bija iespēja apskatīt iedzīvotāju sadzīves apstākļus, piedalīties viņu ikdienas aktivitātēs, izjust dienas ritmu, piedzīvot ikdienas sadzīves notikumus, uzdot dažādus interesējošos jautājumus gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem par dzīvi kopienā.

Iepazīstoties ar „Sylvia Koti” pakalpojumiem, kopienas „Cerību sēta” attīstības plāna eksperte Ruta Leišavniece secināja: „Iespēja uzturēties kopienā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un piedalīties viņu ikdienas dzīvē palīdzēja pilnvērtīgāk izprast kopienas izveides nozīmīgumu. Piedaloties kopienas ikdienas pasākumos, bija iespēja sajust un saskatīt pozitīvās un negatīvās lietas, kas var būtiski ietekmēt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ikdienu un tāpēc būtu jāņem vērā veidojot kopienu „Cerību sēta””.

Vērtējot kopienas „Sylvia Koti” apmeklējuma laikā gūto pieredzi, biedrības „Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja un kopienas „Cerību sēta” attīstības plāna eksperte Eva Viļķina atzīst: „Paskatoties uz sociālo pakalpojumu piedāvājumu arī ar vecāka, kuram ir bērns ar garīga rakstura traucējumiem redzējumu, sajutu stabilitātes sajūtu, to sajūtu, kad Tev kā vecākam nav jādomā, ko darīs Tavs bērns, kad kļūs pieaudzis. Diemžēl Latvijā šobrīd nenodrošina šādus pakalpojumus un nav šī stabilitātes sajūta. Svarīgi, ka visi kopienas iedzīvotāji ikdienā ir nodarbināti atbilstoši savām spējām. Šī pieredze deva vēl lielāku apstiprinājumu tam, ka mēs ejam pareizo ceļu, soli pa solim veidojot kopienu „Cerību sēta”, tas nav viegli, citiem varbūt grūti izprast mūsu centienus, bet tā ir mūsu biedrības un vecāku lielā apņemšanās, jo valsts līmenī šādi pakalpojumi netiek atbalstīti, kaut gan domāju, ka pēc kādiem gadiem tomēr sapratīs par šādu pakalpojumu nepieciešamību. Somijā veidojot šīs kopienas izteikts bija uzņēmēju un līdzcilvēku atbalsts šādu kopienu veidošanā, kas arī turpinās vēl joprojām.”

Apkopojot vizītes laikā redzēto un dzirdēto, biedrības „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja un kopienas „Cerību sēta” attīstības plāna eksperte Inga Šķestere atzīst: „Kopienas pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem spēj nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, kur cilvēka ikdiena ir piepildīta ar jēgpilnām aktivitātēm. Somijā iepazītā pieredze dod pārliecību, ka kopienas pakalpojums Latvijā sniegs nozīmīgu ieguldījumu sociālo pakalpojumu sistēmas attīstībā un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā. Kopienas pakalpojums ir inovācija, kura jāattīsta šodien un nekavējoties!”

Projekta ietvaros, izstrādātais kopienas „Cerību sēta” attīstības plāns dos iespēju attīstīt inovatīvu pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem Siguldas novadā. Kopienas pakalpojuma „Cerību sēta” mērķis ir veicināt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, iespējami neatkarīgu dzīvi un sekmēt vienlīdzīgu iespēju īstenošanu, nodrošinot atbalstošu dzīves vidi, ikdienas nodarbinātības aktivitātes, rehabilitāciju un mūžizglītības iespējas.

Projekta īstenošana notiek no 2012.gada 1.oktobra un turpināsies līdz 2013.gada 30.septembrim. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Informāciju sagatavoja:
Rudīte Priede
Projekta vadītāja
Tālrunis: 26419420 vai 67976525
E‑pasts: ceribu_sparni@inbox.lv

Trešdien, 2013.gada 12.jūnijā, sakarā ar iepriekš plānotiem remontdarbiem elektroapgādes sistēmā, orientējoši līdz plkst.10.00 nestrādās Siguldas tehniskās apskates stacija.

CSDD atvainojas klientiem par neērtībām un šajā laikā piedāvā tehniskās apskates pakalpojumu saņemt Siguldai tuvākajās CSDD nodaļās Rīgā (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz un virs 3500 kg) vai Cēsīs (līdz 3500 kg).

Plānots, ka pēc elektrolīnijas remontdarbu noslēguma Siguldā būs iespējams saņemt tehniskās apskates pakalpojumus transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz un virs 3500 kg. Siguldā tehnisko apskati veic arī pēc iepriekšēja pieraksta, tālrunis: 67970140, tāpat tehniskās apskates stacijā veic agregātu numuru salīdzināšanu.

Informācija par visām CSDD nodaļām (tehniskās apskates stacijām), tajās sniegtajiem pakalpojumiem, darba laikiem un aktuālākajām izmaiņām.

Jūnijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izsludina pieteikšanos dalībai Eiropas Sociālā fonda projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, piedāvājot nodarbinātām un pašnodarbinātām personām papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas. Valsts atbalstu projektā varēs saņemt tie strādājošie, kuri visvairāk ir pakļauti bezdarba riskam un kam ir grūtāk pielāgoties darba tirgus pārmaiņām. Kuponus varēs saņemt nodarbinātās vai pašnodarbinātās personas, kas vecākas par 45 gadiem, kā arī personas vecumā no 25 līdz 44 gadiem (ieskaitot), kuras atbilst vismaz vienam no atbalsta mērķgrupas kritērijiem: personai ir noteikta invaliditāte, personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem vai persona ir atzīta par trūcīgu.

Maksimālā atbalsta  summa vienai personai ir 250 lati. Personas ar invaliditāti, divu vai vairāku bērnu vecāki līdz 18 gadiem vai trūcīgā persona, kā arī personas, kam līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi, saņems atbalstu ar apmācību kupona vērtību 100 % apmērā, pārējiem atbalsta apmērs ir 70% no maksimālās apmācību kupona vērtības. Apmācību kuponus var izmantot profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvei.

Pieteikties dalībai ESF projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” šogad varēs ne tikai iesniedzot pieteikumu  NVA filiālē klātienē, bet arī reģistrējoties elektroniski NVA mājas lapā (norādes sekos).

Elektroniskā pieteikšanās NVA mājaslapā tiks uzsākta no 2013.gada 11.jūnija, savukārt nedēļu vēlāk — no 2013.gada 18.jūnija tie pretendenti, kuriem nav iespējas pieteikties elektroniski, pieteikumus varēs iesniegt NVA filiālēs klātienē.

Šogad atbalstu kopumā varēs saņemt 6000 personas, taču NVA reģistrēs vairāk interesentu pieteikumus, veidojot rezervistu sarakstu. Rezervistiem rindas secībā būs iespēja piedalīties projektā tad, ja kādai no reģistrētajām 6000 personām pēc pieteikuma iesniegšanas dalība projektā tomēr nebūs iespējama.

Lai iesaistītos mūžizglītības pasākumā, dalībniekam jāatbilst vēl arī šādiem papildu nosacījumiem:
•    Nav iepriekš ieguvis izglītību NVA organizētajās profesionālajās apmācībās, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas vai neformālās izglītības programmās vai ir ieguvis šādu izglītību vismaz pirms 12 mēnešiem vai agrāk.
•    Pēdējo divu gadu laikā nav piedalījies izglītības programmās ESF projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” vai ESF projektā „Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām”.
•    Nav valsts civildienesta ierēdņa statusā. 

ESF projekts „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” tiek īstenots kopš 2010.gada jūlija, lai mazinātu bezdarba risku nodarbinātām personām, nodrošinot viņiem iespēju papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, apgūstot ar darbu saistītas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Kopš projekta sākuma mūžizglītībā tika iesaistītas  18 538 nodarbinātās personas.

Maksimālais apmācību laiks projekta ietvaros —  seši mēneši.

Detalizētāka informācija atrodama NVA mājaslapā. NVA mājaslapā atrodams arī  Apmācību monitorings, kurā var iepazīties ar izglītības iestāžu apmācību programmu novērtējumu.

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas maija beigās tiek paziņoti Ilgtspējas Indeksa dalībnieki, lai atkal noskaidrotu Latvijas Ilgtspējīgākos uzņēmumus.
AS „Siguldas Būvmeistars” Ilgtspējas indeksa novērtēšanā piedalās jau ceturto gadu, un šogad jau otro gadu pēc kārtas ieguva sudraba novērtējumu.

Kopumā šogad Indeksa noteikšanā piedalījās 72 uzņēmumi, bet ne visi no tiem tika pie godalgota novērtējuma. Bronzas kategoriju saņēma 13 uzņēmumi, bet visplašāk šogad pārstāvēta Sudraba grupa – šo novērtējumu saņēma 22 uzņēmumi. Zelta grupā ir jau 12 uzņēmumi, aug arī platīna grupas uzņēmumu skaits – šogad tādi bija divi.

Ilgtspējas Indekss ir labs pašnovērtējuma instruments, kurš pierāda, ka AS „Siguldas Būvmeistars” izvirzītie mērķi ir pareizi un ka lēnām tos izdodas arī sasniegt. Uzņēmuma mērķis nav apstāties pie sudraba kategorijas, jo ir vēlme sasniegt arī zelta un platīna līmeni. Priekšā vēl daudz darāmā, tomēr, piedaloties Ilgtspējas Indeksā, eksperti ne tikai novērtē, bet katram uzņēmumam sagatavo arī konkrētus priekšlikumus, kā iespējams uzlabot savu darbību un kļūt vēl draudzīgāki videi, sabiedrībai, cilvēkiem – kā kļūt vēl ilgtspējīgāki. Ņemot vērā šos ieteikumus, iespējams augt un sasniegt savu mērķi!

Informāciju sagatavoja:
AS „Siguldas Būvmeistars”
Tirgzinību vadītāja Ieva Vilcāne

Siguldas novada Pašvaldības policijas darbinieki 2013.gada 1.jūnijā saņēma izsaukumu, ka Zinātnes ielā 1, Peltēs, Siguldas pagastā, Siguldas novadā, pieklīdis 1.attēlā redzamais suns.

Savukārt 2013.gada 4.jūnijā tika saņemts izsaukums, ka pie mājas „Bračas”, Allažu pagastā, Siguldas novadā, pieklīdis 2.attēlā redzamais suns.

Abi dzīvnieki tika nogādāti Juglas dzīvnieku patversmē „Labās mājas” (Juglas ielā 18F, Rīgā).

Informācija par noķertajiem dzīvniekiem pieejama pa tālruni 26617636 vai e‑pastiem info@patversme.lv, linda@patversme.lv.

Patversmē dzīvnieki tiek turēti 14 dienas no ievietošanas brīža.

Attēls Nr.1

Attēls Nr.2

Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” informē, ka dīzeļvilciens Rīga-Valmiera 6., 13., 18. un 20.jūnijā nekursēs posmā Cēsis-Valmiera, savukārt dīzeļvilciens Valmiera-Rīga 7., 14., 19. un 21.jūnijā būs atcelts posmā Valmiera-Cēsis. Izmaiņas šo vilcienu sarakstos noteiktas Jāņamuižas stacijā un dzelzceļa posmā Jāņamuiža-Lode paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.

Vilcienu Rīga-Valmiera Nr.656 un Valmiera-Rīga Nr.655 pasažieri starp Cēsu un Valmieras stacijām tiks pārvadāti ar īpaši norīkotiem autobusiem, kuru atiešanas un pienākšanas laiki šajās stacijās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. Cēsīs, Lodē un Valmierā autobusi apstāsies laukumā pie dzelzceļa stacijas ēkas, kā arī uz šosejas autobusu pieturvietās Podragi un Līči. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes.

6., 13., 18. un 20.jūnijā dīzeļvilciens Rīga (plkst.21.02)-Valmiera (23.30) Nr.656 kursēs tikai līdz Cēsīm. Cēsu stacijā vilciens pienāks plkst.22.55 un tā pasažieri līdz Valmierai varēs nokļūt ar speciāli norīkotu autobusu Cēsis-Valmiera, kas no Cēsīm izbrauks plkst.23.00, pieturēs autobusu pieturā Podragi – plkst.23.10, pie Lodes stacijas – 23.25, autobusu pieturā Līči – 23.35, un Valmieras stacijā pienāks plkst.23.50.

7., 14., 19. un 21.jūnijā dīzeļvilciens Valmiera (plkst.5.04)-Rīga (7.25) Nr.655 būs atcelts posmā Valmiera-Cēsis un kursēs no Cēsu stacijas plkst.5.35 atbilstoši sarakstam maršrutā Cēsis-Rīga. Pasažieri no Valmieras stacijas uz šī vilciena atiešanas laiku Cēsīs tiks aizvesti ar autobusu Valmiera-Cēsis, kas aties plkst.4.38, apstāsies autobusu pieturā Līči – plkst.4.53, pie Lodes stacijas – 5.03, autobusu pieturā Podragi – 5.18, un Cēsu stacijā pienāks plkst. 5.28.

Informāciju sagatavoja:
Pasažieru pārvadājumu organizācijas daļas vadītājs
A. Mošenkovs

Ministru kabineta sēdē, 28. maijā, tika apstiprināti grozījumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta daudzdzīvokļu māju renovācijai saņemšanas nosacījumos, kas paplašinās atbalsta saņēmēju loku, kā arī atvieglos atbalsta saņemšanu. Šī gada 10.jūnijā sāksies projektu iesniegumu pieņemšana saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem aktivitātes 11.projektu iesniegumu atlases kārtā.

Aktivitātes 11.projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniegumus varēs iesniegt arī īpašnieki, kuru daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas pašvaldībā, kurā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 000 iedzīvotāju.

Lai maza apjoma ēku renovācijas projektos samazinātu projekta īstenošanas kopējās izmaksas, turpmāk projektētāja profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ar apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par 100 000 latu gadā, būs nepieciešama tikai projektu iesniegumiem, kuriem pievienots būvprojekts tehniskā projekta stadijā.

Papildus informējam, ka projekti, kas iesniegti saskaņā aktivitātes 9. un 10.kārtā, kā arī tie, kas vēl tiks iesniegti 11.projektu atlases kārtā, varēs saņemt Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) garantijas, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai nepieciešamo nodrošinājumu kredīta piesaistei. Ja komercbanka konstatēs, ka tā dzīvojamās mājas atrašanās vietas dēļ vai iedzīvotāju struktūras dēļ nav gatava izsniegt kredītu ēkas renovācijai, tā nosūtīs informāciju LGA, kas izvērtēs iespēju piešķirt garantiju konkrētā projekta īstenošanai. Gada prēmijas likme garantijām, kuras tiks izsniegtas aktivitātes ietvaros īstenotajiem projektiem, ir noteikta 0,65 % apmērā.

Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātes „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” 10.projektu iesniegumu atlases kārtā tika pārtraukta 31.maijā. Savukārt jau šī gada 10.jūnijā projektu iesniegumu pieņemšana tiks atsākta aktivitātes 11.projektu iesniegumu atlases kārtā.

Kā zināms, aktivitātes „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var saņemt 50 — 60% ERAF līdzfinansējumu mājas renovācijai. Aktivitātes kopējais pieejamais ERAF finansējums ir 62 759 948 lati un virssaistību finansējums 15 000 000 lati. Pašlaik aktivitātes ietvaros kopumā ir noslēgts 761 līgums par projektu īstenošanu par ERAF finansējumu 46 944 000,09 latu apmērā, t.sk. 208 projekti ir pabeigti (ERAF finansējums – 9 607 765,23 lati). Savukārt 48 projektu iesniegumi ir izvērtēti un apstiprināti (ERAF finansējums – 3 661 752,94 lati), vēl 62 projektu iesniegumi šobrīd ir vērtēšanas procesā (ERAF finansējums – 4 144 719,45 lati). Aktivitātes ietvaros vēl pieejamais publiskais finansējums ir 8 009 475,52 lati.

Detalizēti ar 28.maijā MK apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos, kas regulē projektu iesniegumu 9. un 10 atlases kārtu (Nr.272), 11. projektu iesniegumu atlases kārtu regulējošajiem MK noteikumiem un grozījumiem MK noteikumos, kas regulē LGA garantiju sniegšanu (Nr. 997) var iepazīties

. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Ekonomikas ministriju (Anda.Lagzdina@em.gov.lv, tālr. 67013161) vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientu apkalpošanas centru (tālr. liaa@liaa.gov.lv, tālr. 67039499).

Papilu informācija pieejama arī Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punktā, iepriekš piesakoties pa tālruni 29443257.

12.jūnijā no plkst.14.00 – 16.00 un 13.jūnijā no plkst.9.00 – 14.00 Institūta ielā 5a, Siguldas pagastā, tiks dalītas bezmaksas Eiropas pārtikas pakas maznodrošinātajām un trūcīgām personām/ģimenēm.

Lai saņemtu pārtikas paku, jāuzrāda Siguldas novada Sociālā dienesta izsniegtas izziņas oriģināls, kas apliecina personas/ģimenes maznodrošinātā vai trūcīgā statusu.

Pārtikas produktu komplekta sastāvs:
Pilnpiena pulveris — 0,4 kg 
Makaroni ‑1 kg
Tvaicēti rīsi ‑0,4 kg
Griķi ‑0,4 kg
Manna ‑0,5 kg
Kviešu milti- 0,5 kg
Sautēta cūkgaļa — 0,25 kg

Uz produktu iepakojuma jābūt norādēm „ES atbalsts”, „bezmaksas” un Eiropas Savienības karoga attēlojums!
Komplekta vērtība: Ls 2,74

Papildu informācija: Siguldas novada Sarkanā Krusta nodaļa pa tālruni 29142830.