Aicinot iedzīvotājus uz atbildīgu un videi draudzīgu rīcību arī pēc svētkiem, Siguldas novada pašvaldība un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi atgādina, ka Ziemassvētku eglītes nevajag izmest sadzīves atkritumu konteineros. No tām var atbrīvoties videi draudzīgos veidos, piemēram, izmantojot tās kā kurināmo, kompostēšanā, piesakot bezmaksas izvešanu vai nogādājot svētku rotu uz atkritumu šķirošanas laukumiem līdz 31. janvārim.
PSIA “Jumis”, kas sniedz pakalpojumus Siguldas pilsētā, Allažu, Mores, Mālpils un Siguldas pagastā, aicina eglītes bez maksas nodot šķirošanas laukumā “Zemdegas”, Siguldas novadā, tā darba laikā. Tāpat Siguldas pilsētas robežās pēc iepriekšēja pieteikuma eglīšu savākšana tiks nodrošināta arī no mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Maksa par vienas eglītes augstumā līdz 2,5 metriem izvešanu ir 5 eiro bez PVN (6,05 eiro ar PVN). Izvešana jāpiesaka vēlākais līdz 19. janvārim. Pieteikties eglīšu individuālai izvešanai “Jumis” klienti var zvanot uz tālruņa numuru 26112288 vai sūtot ziņu uz e-pasta adresi info@jumis.lv. Eglīšu savākšana tiks nodrošināta noteiktos datumos, klientus iepriekš par to informējot.
SIA “ZAAO”, kas sniedz pakalpojumus Krimuldas un Lēdurgas pagastā, eglītes, kuru garums nepārsniedz 2 metrus, bez maksas savāks gan no klientiem, gan pieņems bez maksas EKO laukumā Raganā, Vidus ielā 12. SIA “ZAAO” aicina Eglītes novietot redzamā vietā blakus konteineram vai namu apsaimniekotāja norādītajā, speciāli ierīkotajā vietā bez iepriekšējas pieteikšanās. Savāktās egles “ZAAO” nogādās aprites ekonomikas centrā “Daibe”, kur priekšapstrādes centrā tās tiks nošķirotas no kopējā atkritumu apjoma, sašķeldotas un ievietotas kompostā.
Atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” Inčukalnā aicina iedzīvotājus pieteikt bezmaksas eglītes izvešanu līdz 2024. gada janvāra beigām. Saņemot informāciju no iedzīvotājiem, “CleanR” izveidos speciālu eglīšu maršrutu, iepriekš informējot, kurā dienā egle tiks izvesta. “CleanR” pieņems eglītes augstumā līdz 2,5 metriem, bet, ja tā ir lielāka, egle jāsazāģē mazākās daļās. Pieteikt eglīšu izvešanu var pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv, zvanot uz tālruņa numuru 67111001 vai rakstot uz e-pasta adresi kc@cleanr.lv. Savukārt, ja iedzīvotāji vēlēsies pieteikt egles izvešanu februārī vai vēlāk, tas tiks nodrošināts par maksu. “CleanR” līdzšinējā pieredze liecina, ka iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas līdz pat maijam. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem dienu pirms eglīšu izvešanas tā būs jāatstāj blakus sadzīves atkritumu konteineriem, bet privātmāju iedzīvotājiem tā būs jāizliek ārpus teritorijas, kur ierasti tiek izstumti konteineri. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji eglīšu izvešanu varēs pieteikt pie nama pārvaldnieka, bet privātmāju iedzīvotāji – pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv.
! Iedzīvotāji aicināti, pirms nodot eglīti atkritumu apsaimniekotājam, no tās jānoņem visi svētku rotājumi un, ja tā bijusi podā, eglīte no tā jāizņem.
Ikviens iedzīvotājs, ņemot vērā savas iespējas, tiek aicināts izvēlēties videi draudzīgāku veidu kā izmantot egli, ietaupot resursus:
Papildu informāciju par draudzīgu svētku eglītes izmantošanu pēc svētkiem var uzzināt pie atkritumu apsaimniekotājiem.
Deinstitucionalizācija ir īpašs projekts Latvijai, kas ar pašvaldību atbalstu astoņu gadu laikā pacēlis jaunā līmenī cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tagad projekts ir noslēdzies, un mums ir iespēja atskatīties uz projektā sasniegto.
Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Annele Tetere saka paldies pašvaldībai un tās sociālā dienesta darbiniekiem, kas ieguldījuši lielu darbu, lai dzīve šai sabiedrības daļai un to tuviniekiem kļūtu iekļaujošāka, patstāvīgāka un pilnvērtīgāka. Projekts ir palīdzējis sabiedrībai kļūt daudz pieņemošākai, saprotot, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir mūsu līdzcilvēki gan mūsu ikdienas gaitās, gan arī pasākumos.
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus reģiona pašvaldībās ir saņēmuši 661 bērns ar funkcionāliem traucējumiem, 342 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī 378 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki un aizbildņi.
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros pašvaldībā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši 63 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 26 to vecāki, kā arī 70 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Vēl pirms deinstitucionalizācijas projekta sākšanās Siguldas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā bija pieejams plašs šo pakalpojumu grozs. Projekts pavēra iespēju, izmantojot Eiropas Sociālo fonda līdzfinansējumu, vēl vairāk attīstīt šos pakalpojumus un infrastruktūru.
Siguldā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem izveidoti 16 grupu dzīvokļi un atelpas brīdis ar divām pakalpojuma vietām. Mālpilī izveidota ekosistēma ar 8 grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centru ar 16 pakalpojuma vietām un Atelpas brīdi ar divām pakalpojuma vietām. Savukārt Raganā jaunuzbūvētā ēkā drīzumā durvis vērs dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ar 25 pakalpojuma vietām un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Paveiktais reģiona partnerpašvaldībās
Sirdsdomas jaunai dzīvei
Projekts jau no pirmsākumiem bija kā sēklas nauda pašvaldībām, lai tās atbalstītu un iedrošinātu izveidot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ekosistēmu šīm projekta mērķgrupām un to piederīgajiem. Pēc projekta noslēguma tālāki lēmumi par pakalpojumu sniegšanu gulstas uz pašvaldībām. Šis projekts sniedzis būtisku ieguldījumu tieši pašvaldību izaugsmē, sapratnē par šo jautājumu nozīmīgumu, un rezultējies ar konkrētām rīcībām, neizvēloties iet vieglāko ceļu. Var viennozīmīgi teikt, ka tās kļuvušas atvērtākas un izprotošākas pret šīs sabiedrības daļas vajadzībām, kā arī vairāk apzinās savu lomu atbalstošas un iekļaujošas vides veidošanā. Plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta komandai šis projekts ir noslēdzies, bet pašvaldības uzsāk patstāvīgo ceļu tā īstenošanai, pieņemot atbildīgi lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī turpinot diskusijas par valsts atbalstu.
Pakalpojumu saņēmēju vajadzību “portrets”
Projekta ietvaros pieprasītākie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir sociālās rehabilitācijas (>80 %) un sociālās aprūpes pakalpojums mājās (40 %). Starp citiem pakalpojumiem var minēt “Atelpas brīdis” (6 %). Bērni saņēmuši ļoti plašu klāstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp fizioterapiju, logopēdu, audiologopēdu, ergoterapiju, mākslas terapiju (mūzikas, kustību un citi), psihologa konsultācijas (tai skaitā smilšu terapiju), reitterapiju, kanisterapiju, ABA terapiju, Montesori nodarbības un citus.
Analizējot pakalpojumus saņēmušo bērnu demogrāfisko portretu, lielākā daļa pakalpojumus saņēmušo bērnu ir skolas vecumā (aptuveni 70 %), kā arī vērojams zēnu īpatsvars. Savukārt bērnu vecāki, bērnu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes saņēmuši šādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus: fizioterapeita (piemēram, ārstnieciskā vingrošana, masāžas) (94 %) un psihologa un psihoterapeita konsultācijas (23 %).
Cilvēki (66 %) ar garīga rakstura traucējumiem visvairāk saņēmuši speciālistu konsultācijas (ergoterapija, fizioterapija, psihologs, reitterapija, kanisterapija). Aptuveni 40 % apmeklējuši dienas aprūpes centrus, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt dažādas aktivitātes, attīstošas nodarbības, spēju saglabāšanas nodarbības un vienlaicīgi nodrošināt saturīgu dienas pavadīšanu tiem cilvēkiem, kuriem ir izteikta invaliditāte un kas varbūt nevarētu iekļauties darba tirgū vai kuriem ir nepieciešama lielāka aprūpe un lielāks individualizēts atbalsts.
Aptuveni 10 % cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem izvēlējušies saņemt aprūpes pakalpojumus mājās vai apmeklēt specializētās darbnīcas pakalpojumu, kura mērķis jau ir sniegt konkrētas profesionālas iemaņas, lai pēc šo specializēto darbnīcu apmeklēšanas vai pakalpojuma saņemšanas būtu iespēja iesaistīties darba tirgū vai izmantot gūtās prasmes sevis nodarbināšanai un sava brīvā laika aizpildīšanā un radīt pievienoto vērtību. Šie pakalpojumi vairāk ir paredzēti cilvēkiem, kuriem ir vidēji vai viegli attīstības traucējumi. Pieejamāks kļuvis arī grupu dzīvokļu/mājas pakalpojums (16 %).
Apskatot pakalpojumus saņēmušo demogrāfisko portretu pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, lielākā daļa ir vīriešu (76 %) un vecumā 26–39 gadi (41 %) un 40–64 gadi (47 %). Pašvaldībās dažādus sociālos pakalpojumus saņēmuši arī 31 persona ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pārcēlušās uz dzīvi sabiedrībā no Valsts sociālās aprūpes centriem.
Deinstitucionalizācijas projekta kopējās izmaksas ir 10 319 727,83 eiro, no kuriem 85 % ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums un 15 % Valsts budžeta finansējums. Savukārt infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldībās izmantots ERAF līdzfinansējums 13 477 083,90 eiro apmērā.
Pašvaldība kopā ar Rīgas plānošanas reģionu īsteno ESF projektu Nr.9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem”.
Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās tiks mainīts “CleanR” klientu apkalpošanas centru, zvanu centra un šķirošanas laukumu darbalaiks. Savukārt atkritumu izvešana arī svētkos tiks nodrošināta saskaņā ar ierasto grafiku.
Svētku brīvdienās klientiem arvien būs iespēja saņemt virkni “CleanR” pakalpojumu pašapkalpošanās portālā vai mobilajā lietotnē manai.videi.lv. Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, un Jaungada dienā, 1. janvārī, nestrādās zvanu centrs. Savukārt Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, zvanu centrs strādās no plkst. 9.00 līdz 15.00.
Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās atkritumu izvešana klientiem tiks nodrošināta saskaņā ar ierasto grafiku. Lai atceltu atkritumu izvešanu 23. decembrī un no 24. līdz 27. decembrim, klientiem jāaizpilda pieteikums līdz 22. decembra attiecīgi plkst.12.00 un 15.00. Lai atceltu atkritumu izvešanu 27. un 28. decembrī, pieteikums jāaizpilda līdz 26. decembra attiecīgi plkst. 12.00 un 15.00. Savukārt, lai atceltu atkritumu izvešanu 30. decembrī un no 31. decembra līdz 3. janvārim, pieteikums jāaizpilda līdz 29. decembra attiecīgi plkst. 12.00 un 15.00.
No 22. decembra līdz pat 1. janvārim tiks mainīts “CleanR” šķirošanas laukumu darbalaiks. Laukums “Dzelzceļa stacija “Inčukalns”” būs atvērts 23. un 30. decembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00, 27. decembrī no plkst. 15.00 līdz 19.00, bet 28. decembrī – no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Informāciju sagatavoja:
AS "CleanR Grupa" sabiedrisko attiecību vadītāja
Zane Plone
Augsta līmeņa sarunas vairāk nekā divu nedēļu garumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata pārmaiņu konferencē – COP28 – ir noslēgušās. Par vairākiem ieilgušiem un jutīgiem jautājumiem pirmo reizi vēsturē panākts progress, skaidra virzība un politiska vienošanās. COP28 sarunu laikā valstu līderi apņēmušies atjaunīgo enerģiju globālā līmenī trīskāršot, bet energoefektivitātes uzlabojumus – dubultot. Kā COP28 sarunu rezultāti ietekmēs turpmāk Latvijas tautsaimniecības attīstību?
COP28 ietvaros notika pirmais novērtējums attiecībā uz pasaules valstu virzību klimata mērķu sasniegšanā, kas noslēdzās ar gala izvērtējumu. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu šādu starptautiskā stāvokļa novērtējumu veic ik pēc pieciem gadiem. Mērķis ir stiprināt visu iesaistīto pušu nacionālos sniegumus un starptautisko sadarbību. Pēc gandrīz divu nedēļu intensīvām sarunām, š.g. 13. decembrī, iesaistītās puses vienojās par pirmā starptautiskā stāvokļa novērtējuma lēmuma tekstu.
Virzība uz mazāku fosilā kurināmā resursu izmantošanu
Pirmo reizi vēsturē starptautiskā novērtējuma lēmuma redakcijā iekļauta atsauce uz virzību “prom no fosilā kurināmā”. To plānots sasniegt, pakāpeniski atceļot subsīdijas fosilā kurināmā izmantošanai. Šajā novērtējuma lēmumā valstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai līdz 2030. gadam globālā mērogā trīskāršotu atjaunīgās enerģijas jaudas un divkāršotu energoefektivitātes uzlabojumus, kas ir attiecināms uz visu pasauli kopumā, nevis katru valsti individuāli.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Ceļā uz klimatam draudzīgu ekonomiku katra pasaules valsts ir atšķirīgos pagrieziena punktos – t.i. attīstības posmos. Latvija jau šobrīd enerģijas gala patēriņā izmanto 42% atjaunīgās elektroenerģijas, atrodoties 3.vietā Eiropā*. Latvija savā ceļa kartē enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā noteikusi palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 57%. Attiecīgi jau šobrīd Latvija ir viena no zaļākajam enerģijas ražotājvalstīm ar stingru pārliecību virzībā uz zaļās enerģijas eksportētājas valsts statusu Baltijā.”
Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kas ļauj mums baudīt visus četrus gadalaikus, taču vienlaikus auksta ziemas sezona nereti ilgst līdz pat septiņiem mēnešiem, kad siltumenerģijas patēriņš Latvijā mājokļu apkurei ir ļoti liels. Attiecīgi ēku sektors ir viens no izaicinošākajiem sektoriem, kam ir liels potenciāls energoefektivitātes uzlabojumiem, tāpat kā lauksaimniecības sektoram un industriāliem procesiem. Vairākus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai nozarēs esam paredzējuši Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna projektā.
“Kopumā Latvija COP28 sarunu panākumu vērtē kā labu, nostiprinot vienotu izpratni virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu. Valstu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas, un katra no tām virzās dažādos attīstības tempos, tāpēc viedokļi par klimata mērķiem valstu vidū ir ļoti dažādi un, lai panāktu nelielu progresu sarunās, jāiegulda liels darbs,” uzsver K. Melnis.
Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES), kura saņem gan ekonomiskos labumus, gan vienlaikus uzņemas atbildību par ES politisko virzienu, tostarp, kas attiecas uz siltumnīcefektu gāzu emisiju (emisiju) samazināšanu ES par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu.
Katrai ES dalībvalstij noteiktais mērķis pret 2005. gadu ir atšķirīgs, ņemot vērā katras valsts iekšzemes kopprodukta vērtību. Latvijai emisiju samazināšanas mērķis tautsaimniecības nozarēs (transports, enerģētika, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana) ir 17 %, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, kamēr Igaunijā tas ir 24 %, bet Lietuvā –21 %. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija 2024.gada I pusgadā plāno nākt klajā ar klimata mērķi 2040. gadam, kurš, cita starpā, balstīsies arī uz starptautiskā novērtējuma rezultātiem.
Starptautiskajā arēnā jūtama arvien stingrāka apņemšanās uz klimata mērķu sasniegšanu
Novērtējumā minēts, ka šobrīd spēkā esošas valstu apņemšanās nav pietiekamas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. Tāpēc valstis tiek mudinātas savos nacionālajos devumos līdz 2025. gadam nākt klajā ar vērienīgākiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas aptver visus tautsaimniecības sektorus un ir saskaņā ar plānoto ieceri ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C.
Latvija līdzvērtīgi tam, kā minēts novērtējuma ziņojumā atzīst, ka lēmumu pieņemšana klimata politikas veidošanā jānodrošina uz zinātnē balstītiem datiem. Novērtējuma izvērtējumā noteikts, ka globālās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 43 %, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C.
COP28 sarunu ietvaros panākta arī nozīmīga vienošanās par jauna fonda izveidi klimata pārmaiņu radīto zaudējumu un postījumu mazināšanai. Proti, visas iesaistītās puses bija vienisprātis par jaunizveidotā fonda un tā finansēšanas kārtības ieviešanu praksē. Pirmo reizi vēsturē šāds lēmums pieņemts konferences pirmajā dienā.
Vienlaikus Latvija pievienojās virknei Apvienoto Arābu Emirātu virzītām deklarācijām – par klimatu un pārtikas drošību, enerģētikas jautājumiem, kā arī Ukrainas virzītai deklarācijai par kara ietekmi uz vidi. Šis dokuments pauž politisku apņemšanos un virzību, bet nav juridiski saistošs.
COP28 konference ir vērienīgākā pasaules mēroga sadarbības platforma klimata pārmaiņu jomā, un šoreiz tā vienuviet pulcēja ap 110 tūkst. dalībnieku no gandrīz 200 ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pusēm, kā arī 170 pasaules valstu un/vai valdību vadītājus.
Papildu informācija:
Starptautiskajās klimata sarunās Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska, kā arī KEM eksperti. Papildus starptautiskajām sarunām, KEM pārstāvji piedalījās arī vairākās paralēlās konferencēs, semināros un diskusijās. Tostarp, K. Melnis tikās ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) birojā ievēlēto Latvijas pārstāvi Dr. Zinta Zommers un IPCC priekšsēdētāju Jim Skea. Daudzpusējā novērtējuma ietvaros Valsts sekretāre L. Kurevska aizstāvēja Latvijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanu 2013.–2020. gadā.
Latvija, tāpat kā citas pasaules valstis ir apņēmusies ierobežot un samazināt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā saskaņā gan ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Latvija ratificējusi 1995. gadā), gan ar tās Kioto protokola (Latvija ratificējusi 2002. gadā), kā arī Parīzes nolīgumu (Latvija ratificējusi 2017. gadā).
Informāciju sagatavoja:
Klimata un enerģētikas ministrijas
Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece
Baiba Jakobsone
Pirms gaidāmajām Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām vienkāršu un akūtu saslimšanu gadījumos, kā arī gadījumos, kad ārsta palīdzība ir nepieciešama steidzami.
Medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā brīvdienās un svētku dienās visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar tālruņa speciālistiem arī gadījumos, kad ir šaubas, vai klātienes vizīte pie ārsta ir nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.
Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju ikviens iedzīvotājs varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārstu darba grafiks ir pieejams NVD tīmekļa vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”
Traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu u.c.) vai pēkšņas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību var saņemt slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Ja uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu plānots doties ar savu automašīnu (ja tas ir iespējams), pirms došanās ieteicams ar slimnīcu sazināties telefoniski un pārrunāt iespējas saņemt palīdzību atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai nepieciešama brūces šūšana, savukārt citās var saņemt arī specifiskāku palīdzību, piemēram, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida palīdzības saņemšana.
Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruni 113. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Visa informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties palīdzības saņemšanai svētku brīvdienās, ir pieejama NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.
Informāciju sagatavoja:
Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kitija Grīna
Gaisma rada drošību, tāpēc piektdien, 22. decembrī, Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sadarbībā ar Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedriem jau ceturto gadu rīko izgaismotu Ziemassvētku braucienu ar izdekorētām ugunsdzēsēju mašīnām.
Pasākuma mērķis ir iepriecināt iedzīvotājus, radot svētku sajūtu, kā arī atgādināt par ugunsdrošību svētku laikā. Ugunsdzēsējiem ir liels prieks piedalīties svētku pasākumos, nevis tikai steigties sniegt palīdzību izsaukumos.
Pasākumā piedalīsies sešas ugunsdzēsēju autocisternas. No Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības būs piecas autocisternas – divas no Inčukalna posteņa, viena no Vangažu posteņa. Vēl viena no Inciema posteņa un viena no Mālpils posteņa, kā arī no viena autocisterna no Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.
Pasākuma sākums plānots plkst. 16.00–16.20 Mālpilī, bet noslēgums ap plkst. 21.00 Gaujā (maršrutā Gaujaslīču iela).
Maršruts:
Detalizēts maršruts:
Maršruts: Nākotnes iela–Kastaņu iela–Ķiršu iela–Jaunā iela (apstāšanās pie PII "Māllēpīte" uz apmēram piecām minūtēm) – Krasta iela–Nākotnes iela–Pils iela–Zemeņu iela–Mergupes iela–Strēlnieku iela–Pirts iela–Ķiršu iela.
Maršruts: Riekstu iela–Lazdu iela–Rožu iela–Ķiršu iela–Smilšu iela–Zvaigžņu iela–Egļu iela–Atpūtas iela–Priežu iela–Vāveres iela–Dzelzceļa iela–Smilšu iela–Atmodas iela–Saules iela–Zvaigžņu iela–Atmodas iela–Inčukalna Tautas nams (apstāšanās uz apmēram piecām minūtēm) – Cīruļu iela–P10–Plānupes iela–Bērzu iela–Caunas iela–Medņu iela–Ausmas iela–Plānupes iela.
Maršruts: Gaujas iela–Smilšu iela–Parka iela–Dārza iela–Saules iela–Senču iela–Dārza iela–Parka iela–Smilšu iela–Gaujas iela–Vangažu kultūras nams (apstāšanās uz aptuveni piecām minūtēm) – Vidzemes iela.
Aptuveni plkst. 18.15 izbraucam cauri pa Kļavas ielu.
Maršruts: Dārza iela–Saules iela–Gavēņu iela–Skolas iela–Krimuldas Tautas nams (apstāšanās uz aptuveni piecām minūtēm) – Saules iela–Mazā iela–Tirgus iela.
Maršruts: P8–V89–Straupes iela–Ošu iela–Inciema tornis (apstāšanās uz apmēram piecām minūtēm) – Turaidas iela–P8.
Maršruts: Raiņa iela–Ausekļa iela–Stacijas iela–Gāles iela–Lauku iela–Jūdažu iela–Helmaņa iela–Zinātnes iela–Pulkveža Brieža iela–Vidzemes šoseja–Rūdolfa Blaumaņa iela–Parka iela–Krišjāņa Barona iela–Dārza iela–Televīzijas iela–Līvkalna iela–Pils iela–Leona Paegles iela–Lāčplēša iela–Ziedu iela–Lakstīgalas iela–Pils iela–Siguldas dzelzceļa stacijas laukums.
Aptuveni plkst. 21.00 izbraucam cauri pa Gaujaslīču ielu.
Informāciju sagatavoja:
Inčukalna BUB valdes priekšsēdētājs
Rihards Keišs
Šogad Ziemassvētku brīvdienās, laika posmā no 24. līdz 25. decembrim, plānotas izmaiņas 513 reģionālo autobusu maršrutos visā Latvijā. Savukārt jaunā gada svētku brīvdienās, no 30. decembra līdz 2024. gada 1. janvārim, izmaiņas skars 492 reģionālo autobusu maršrutus.
SIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk tekstā ATD) arī šajos svētkos aicina pasažierus pirms katra brauciena pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu tīmekļa vietnē www.atd.lv sadaļā “Kustības saraksti” vai 1188.lv sadaļā “Satiksme”.
Izmaiņas gaidāmas maršrutos, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 15 pārvadātāji: AS “Nordeka”, SIA “Norma-A”, AS “Liepājas autobusu parks”, AS “Talsu autotransports”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, PSIA “Ventspils reiss”, SIA “Tukuma auto”, SIA “DOBELES AUTOBUSU PARKS”, SIA “Daugavpils autobusu parks”, SIA “Dautrans”, AS “Rēzeknes autobusu parks”, SIA “Ludzas autotransporta uzņēmums”, SIA “Gulbenes autobuss”, AS “CATA”, SIA “VTU Valmiera”.
ATD aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un vienmēr paņemt biļeti par savu braucienu, jo statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot direkcijas kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot uz tālruņa numuru 27776621 (automātiskais atbildētājs).
Informāciju sagatavoja:
VSIA “Autotransporta direkcija” Sabiedrisko attiecību speciāliste
Sanita Heinsberga
No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana būs obligāta visā Latvijā. Vienlaikus no nākamā gada šķirot atkritumus kļūs vēl izdevīgāk, jo tiks samazināts bioloģiski noārdāmu atkritumu apsaimniekošanas tarifs – tas būs par 40% mazāks nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa, informē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Šķirojot bio atkritumus, var ne tikai samazināt sava maksāšanas rēķina summu, bet atkritumus var izmantot kā vērtīgu resursu siltuma un gāzes ražošanai, kā arī kompostam. Lai veicinātu iedzīvotājus šķirot bio atkritumus, “CleanR” apkopojis svarīgākos ieteikumus:
Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā, ka nepareiza šķirošana, piemēram, ja bio konteinerā tiek izmesta teju pilna piena vai cita dzēriena paka, sabojā visus pareizi sašķirotos atkritumus. Tādā gadījumā atkritumi nonāks noglabāšanai atkritumu poligonā, jo konteinera saturs vairs nebūs derīgs tālākai pārstrādei.
Īpašs stāsts ir par tūjām, kuras teorētiski it kā būtu jāizmet bio atkritumos, tomēr to darīt nedrīkst. Tūju un tās sugas koku vai krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk, jo ir izturīgi pret mitrumu, turklāt tūju sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu. Tūjas un tās zari ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Atgādinām, ka Siguldas novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiek atbilstoši saistošiem noteikumiem “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā”. Siguldas novadā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina: SIA “Jumis” (Siguldas pilsētas, Allažu, Mores, Mālpils un Siguldas pagasts); SIA “ZAAO” (Lēdurgas un Krimuldas pagasts); SIA “Clean R” (Inčukalna pagasts).
Plašāka informācija un citas aktualitātes par atkritumu apsaimniekošanu skatāmas pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs.
Pamatojoties uz Siguldas novada pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 12 “Siguldas novada iedzīvotāju padomes nolikums” 18. punktu, Pašvaldība izsludina balsošanu par iesniegtajiem Siguldas pagasta iedzīvotāju padomes kandidātu pieteikumiem.
Balsošana notiks no 2023. gada 19. decembra līdz 2024. gada 14. janvārim.
Balsot var:
► klātienē Siguldas pilsētas VPVKAC, Raiņa ielā 3, Siguldā tā darba laikā;
► elektroniskai balsošanai izmanto vietni e.sigulda.lv, kur var autentificēties ar internetbankas autentifikācijas līdzekli, eID vai droša elektroniskā paraksta viedkarti.
|
Siguldas pagasts (5 locekļi) |
|
|
Ruta |
Bite |
|
Andrejs |
Boka |
|
Santa |
Brauere |
|
Līga |
Čapkēviča |
|
Sanita |
Gabrāne |
|
Baiba |
Gulbe |
|
Jolanta |
Jankovska |
|
Kristīne |
Lapiņa |
|
Lelde |
Lapsa |
|
Vitālijs |
Merkls |
|
Laima |
Šulga |
|
Guntars |
Trops |
|
Ilze |
Vītola |
|
Jānis |
Zilvers |
SIA “SALTAVOTS”, kas veic reģistrāciju un uztur decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) reģistru par Siguldas pilsētā, Siguldas pagasta Jūdažu ciemā, Mores pagasta Mores ciemā un Allažu pagasta Allažu ciemā esošajām DKS, ir apkopojis informāciju uz 2023. gada decembri un konstatējis, ka Siguldas pilsētā vēl 21, Allažos 3 un Jūdažos 6 nekustamo īpašumu īpašniekiem, ir jāreģistrē DKS. SIA “SALTAVOTS” aicina to izdarīt iespējami drīzā laikā, lai tiku izpildītas normatīvo aktu prasības.
Savukārt pārējās 304 DKS ir reģistrētas atbilstoši to veidam, kas bija norādīts īpašnieku iesniegtajā apliecinājumā. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, DKS veidi var būt – rūpnieciski izgatavota notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kura attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī vai septiķis, vai notekūdeņu krājtvertne.
DKS īpašnieka pienākums ir nodrošināt minimālo notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežumu, kā to paredz saistošie noteikumi par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Siguldas novadā. Izvešanas biežumu SIA “SALTAVOTS” norādīja reģistrācijas apliecinājumā, kas tika nosūtīts pēc DKS reģistrācijas reģistrā.
Atgādinām, ka notekūdeņu un nosēdumu savākšanu var veikt tikai tāds asenizators, kas ir reģistrēts Pašvaldības asenizatoru reģistrā un darījumu apliecinošos dokumentus ar asenizatoru ir jāglabā divus gadus no pakalpojuma saņemšanas brīža.
Papildus atgādinām, ka Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu nosaka, ka DKS īpašniekam līdz 2021. gada 31. decembrim jānodrošina DKS atbilstība šajos noteikumos minētajām prasībām. Ja šajā termiņā DKS atbilstība nav nodrošināta un attiecīgajam nekustamajam īpašumam piegulošās ielas vai ceļa robežās ir ierīkota centralizētā kanalizācijas sistēma, DKS īpašnieka pienākums ir ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai līdz 2023. gada 31. decembrim.
Lai veicinātu privātīpašumu pievienošanos centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, Siguldas novada pašvaldība, atbilstoši Siguldas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par līdzfinansējumu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, piešķir līdzfinansējumu līdz pat 100 % apmērā, bet ne vairāk kā 2500 eiro par vienu pieslēgumu (ūdensapgāde vai kanalizācija). Kopumā pieejams līdz pat 5000 eiro līdzfinansējums, ja īpašnieks vēlas pievienoties gan ūdensvadam, gan centralizētajam kanalizācijas tīklam.
Vienlaikus informējam, ka no 2024. gada 1. janvāra SIA “SALTAVOTS”, pārņems saistības no SIA “Norma K” un SIA “Entalpija-2”, turpinās veidot un uzturēt DKS reģistru arī par Mālpils, Krimuldas un Lēdurgas pagastiem.
Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” aicina iedzīvotājus neaizrauties ar dāvanu iepakojumiem, kas pēc svētkiem parasti nonāk atkritumos, kā arī rūpīgi pārdomāt dāvināmās lietas, to vietā, iespējams, izvēloties pasniegt kvalitatīvi pavadītu laiku kopā.
Saskaņā ar “CleanR” darbinieku novērojumiem pēc svētkiem starp atkritumiem bieži nonāk dažādas dāvinātās figūriņas, piemēram, Ziemassvētku vecīši, eņģelīši, eglīšu rotājumi un citas tematiskas dāvanas, kas saņēmējam nav noderējušas vai kuras nākamajos svētkos vairs nevarēs izmantot.
“Tāpat ik gadu pēc svētkiem savācam tik daudz iepakojuma, dekorāciju, papīra, maisiņu, ar ko varētu noklāt vismaz desmit futbola laukumus. Iesaiņojuma materiāli un dekorācijas tiek iegādātas pārmērīgā daudzumā, bet galamērķis tam visam ir viens – poligons, ja svētkos atkritumi netiek šķiroti,” saka “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Lai svētkos nepazustu iepakojumu kalnos un lai Ziemassvētki un Jaunais gads būtu videi draudzīgāks, esam sagatavojuši praktiskus dāvanu iepakošanas un pasniegšanas padomus.
Šķiro dāvanu iepakojumu
Ja saņem dāvanu iepakojumā, nemet to sadzīves atkritumu konteinerā, bet sašķiro, tādējādi tas tiks izmantots otrreizējā pārstrādē.
Vieglā iepakojuma konteinerā var mest visa veida papīra un kartona iepakojumu, kā arī plastmasas iepakojumu. Pirms izmešanas iepakojums ir jāsaplacina, lai visiem sašķirotajiem atkritumiem konteinerā pietiktu vietas.
Izvēlies dabai draudzīgu iepakojumu
Liela daļa papīra iepakojuma nav veidota no videi draudzīgiem materiāliem, pat, ja liekas, ka dāvana taču iepakota papīrā. Spīdīgie, glancētie un mirdzošie ietinamie papīri bieži vien ir ar polietilēna, polipropilēna un lamināta piejaukumu, lai piešķirtu materiālam spīdumu. Šo materiālu būs grūtāk pārstrādāt, bet tas tāpat jāizmet pie šķirotajiem atkritumiem, jo to var izmantot enerģijas ieguvei.
Savukārt lentes un bantes jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, un tās, visticamāk, tiks noglabātas poligonā.
Ja nevari iedomāties dāvanu bez iepakojuma, tad izvēlies dabai draudzīgāku materiālu, kas vienlaikus arī izskatīsies labi.
Viens no dabai draudzīgākajiem dāvanu iepakojumiem ir kraftpapīrs, kas ir izturīgs un elastīgs. Turklāt tas ir bioloģiski noārdāms materiāls un to var izmantot otrreizējā pārstrādē. Šo papīru var papildināt ar citiem dabai draudzīgiem rotājumiem, piemēram, čiekuriem, kaltētiem augiem vai apelsīna šķēlītēm.
Saņemtos dāvanu maisiņus izmanto atkārtoti
Ja saņem dāvanu maisiņā, aicinām neizmest maisiņu pēc vienas lietošanas reizes, bet saglabāt to un izmantot atkārtoti kā dāvanu kādam citam vai ikdienas vajadzībām.
Oriģināli iepakojumi no avīzēm, žurnāliem vai nošu burtnīcām
Dāvanas var iepakot daudz un dažādos materiālos, kas jau ir mājās, tādējādi netērējot papildu naudu par iepakojumu. Turklāt, ja tas tāpat tiks izmests, šo materiālu vismaz varēs izmantot vēlreiz.
Ja dāvanas saņēmējam patīk ceļot, iespējams, mājās ir kāds vecais atlants, kas gadiem netiek izmantots un ko var izmantot kā iepakojumu. Savukārt kādam mājās droši vien arvien stāv bērnu vecās nošu grāmatiņas, kas vairs nav vajadzīgas, bet ko var izmantot kā iepakojumu.
Tiem, kuri abonē vai pērk avīzes un žurnālus, mājās būs ļoti daudz iespēju skaisti un oriģināli iepakot dāvanas.
Arī kastes var izmantot atkārtoti
Tiem, kuri iepērkas tiešsaistē, mājās varētu būt uzkrājušās kartona kastes, kuras var pārvērst par dāvanu iepakojumu. Izmantojiet dabīgus materiālus, lai aizsegtu logotipus, vai izmantojiet krāsas, lai kasti pārkrāsotu. Šī varētu būt arī laba laika pavadīšana kopā bērniem.
Arī koka kastes var kalpot kā dāvanas iesaiņojums. Turklāt tās ir videi draudzīgas un var tikt izmantotas lietu glabāšanai atkal un atkal arī pēc svētkiem.
Dabai draudzīgs un tūkstošiem reižu pārstrādājams materiāls – stikls
Stikls ir lielisks iepakojums ne tikai ilgtspējas un pārstrādes ziņā, bet tas arī izskatās ļoti labi. Droši vien ierastāk ir redzēt konfektes vai cepumus stikla traukos, bet tikpat labi stikla iepakojumā var likt citas dāvanas – rotaslietas, skaistumkopšanas preces, sveces u.tml. Stiklu var apkrāsot ar stikla krāsām vai aizpildīt ar zaļiem zariem vai citiem dabīgiem materiāliem – rezultāts būs ļoti labs.
Uzdāvini kvalitatīvi pavadītu laiku kopā
Rūpīgi izvērtē dāvanu saturu, nedāvinot kaut ko tikai dāvināšanas pēc, jo diemžēl daļa dāvanu tik tiešām nonāk atkritumu poligonā. Tā vietā var uzdāvināt kopīgu laiku un emocijas, piemēram, koncertu, kino, baletu, kopīgu slidošanu vai slēpošanu, SPA vai pirts apmeklējumu.
Dod otru dzīvi dāvanai
Ja tiešām esi saņēmis dāvanā lietu, kas pašam nav nepieciešama, pirms to izmet, padomā, varbūt tā varētu būt noderīga kādam citam. Ja draugu vai tuvinieku lokā nav neviena, kam to uzdāvināt, iespējams, to var noziedot labdarībai vai aizvest uz “CleanR” būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, lai dāvana varētu tikt izmantota.
Pērc tik, cik vari apēst
Ik gadu pēc svētkiem atkritumu konteineros būtiski palielinās arī pārtikas apjoms, jo svētkos galdi tiek bagātīgi klāti, bet diemžēl netiek rēķināts, vai šo pārtikas daudzumu tiešām ir iespējams vienos svētkos apēst.
Ja pārtika paliek pāri vai ir sabojājusies, aicinām mainīt savus paradumus un visus pārtikas pārpalikumus izmest bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā. Šajos svētkos ir vērts par to padomāt divreiz, jo no 1. janvāra BIO atkritumu šķirošana būs obligāta. Tas vienlaikus ir arī veids, kā samazināt savu atkritumu apsaimniekošanas rēķinu, jo BIO atkritumu izvešana no nākamā gada būs par 40% lētāka nekā sadzīves atkritumu apsaimniekošana.
Informāciju sagatavoja:
AS “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību vadītāja
Zane Plone
Novembrī SIA “ZAAO” (turpmāk – ZAAO) savā darbības reģionā kopā ar sadarbības partneriem SIA “3R”, AS “AJ Power Recycling” un PURENN organizēja lietotu apavu, apģērbu un mājas tekstila akciju “Otrreiz modē”. Tās laikā tikai ZAAO EKO laukumos kopumā nodoti 75,8 kubikmetri jeb 9,7 tonnas tekstila. Akcijas dalībnieki piedalījās arī vērtīgu balvu izlozē.
Akcijas “Otrreiz modē” mērķis ir akcentēt, ka tekstila, apavu ilgtspēja ir gan kvalitatīvu lietu iegāde, gan to neizmešana, bet nodošana tālākai lietošanai, ja pašam palikusi neaktuāla, kā arī, lai parādītu, ka lietu otrreizēja nodošana, videi draudzīga rīcība ir ērta un viegla.
Akcijas laikā tika aizpildīti 724 pieteikumi. Starp visiem akcijas dalībniekiem tika veikta izloze, viena no veiksminiecēm ir Siguldas novada iedzīvotāja. Balvu – Brabantia veļas žāvēšanas statīvu HangOn 25m – savā īpašumā ieguva Gunta Zemitāne, kas akcijā “Otrreiz modē” piedalījās Raganas EKO laukumā.
Derīgus apavus, apģērbu un mājas tekstilu EKO laukumos un tekstila konteineros, kas izvietoti pilsētvidē, var nodot bez maksas arī ikdienā. Apģērbam, apaviem un mājas tekstilam ir jābūt tīram, sausam, bez bojājumiem, drīkst būt nedaudz atiruši pa vīli, bet ar stingru auduma struktūru. Derīgi ir visa veida apģērbi (krekli, bikses, jakas, mēteļi, šalles, cimdi, cepures u.tml. gan vilnas, kokvilnas, sintētikas, ādas, mākslīgās ādas), dvieļi, aizkari, paklāji, kas nepārsniedz 1,5*2 metru izmēru, jostas, somas, gultas veļa, pārklāji, spilveni un segas, apavu pāris, jebkādi gumijas un ziemas sporta apavi, vizuāli vēl nēsājami – valkājami, lietojami. EKO laukumu darba laiki pieejami tīmekļa vietnē www.zaao.lv sadaļā EKO laukumi.