Siguldas novadā turpinās plastmasas pudeļu (PET) savākšanas eksperiments „PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību”.Siguldā PET pudeles var nodot taras punktā Rūdolfa Blaumaņa iela 2 katru dienu no plkst.8.00–16.00, tālrunis 67381885. Par katru nodoto pudeli iedzīvotāji var saņemt 1 santīmu.
Eksperimenta „PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību” mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu iepirkšanas sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu. Taras punktos par katru nodoto PET pudeli tiek maksāta neliela atlīdzība. Pieņemtas tiek tikai tādas PET pudeles, kuras ir iespējams pārstrādāt. Pārstrādei nederīgas ir PET pudeles, kurās bijusi iepakota eļļa, etiķis vai sadzīves ķīmija, kā arī ar PVC (polivnilhlorīds) etiķeti apvalkotas pudeles. PVC materiāla etiķetes parast klāj visu pudeli, un pirms pudeles nodošanas taras punktā tās nepieciešams noņemt. Mazās etiķetes pārstrādes procesam netraucē un tās nav nepiecienāms noņemt. Taras punktos tiek pieņemtas tikai saplacinātas PET pudeles.
Septembrī iedzīvotāji taras punktos nodevuši 127 752 PET pudeles jeb aptuveni 5 tonnas. Septembrī visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Rīgā, kur kopā nodotas 50 146 plastmasas dzērienu pudeles jeb 39% no visām šajā mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Ogre, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 25 800 PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Valmiera, kur nodotas 13 000 plastmasas dzērienu pudeles. Savukārt pieņemšanas vietā Siguldā septembra mēnesī ir nodots aptuveni 2420 pudeles. Savāktās pudeles tiek nogādātas uz pārstrādi Baltijā lielākajā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā „PET Baltija”, kas atrodas Jelgavā. Kopumā projekta laikā ir savāktas 686 797 PET pudeles jeb aptuveni 26,4 tonnas. Šobrīd Latvijā darbojas 17 PET pudeļu pieņemšanas punkti 12 dažādās Latvijas pilsētas.
Sievietes tiek aicinātas veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai — Vese-lības Centrs 4 mobilajā mamogrāfā, kas 28. un 29.novembrī no plkst.10.00 – 19.00 būs pieejams stāvlaukumā pie Tirdzniecības centra “Raibais Suns”, Vid-zemes šoseja 16.
Uz mamogrāfa pārbaudi izbrauc tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros izmeklējums ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga 2 ga-dus kopš iesūtīšanas datuma). Ar ģimenes vai ārstējoša ārsta norīkojumu — izmeklējums maksā 2 latus. Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram nav līgu-mattiecību ar Nacionālo veselības dienestu – par maksu.
Pieraksts notiek pa tālruņiem 67142840 un 27866655. Sīkāka informācija www.mamografija.lv vai uz e‑pastu info@mamografija.lv
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 27.oktobrī, naktī uz svētdienu plkst.4, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. No 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas pulksten trijiem līdz oktobra pēdējai svētdienai pulksten četriem.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks marta pēdējā svētdienā (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā — marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 — par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
24.oktobrī plkst.11.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks konference, kurā 17 novadu pārstāvji, tai skaitā biedrības, pašvaldību deputāti un darbinieki un daudzveidīgu sabiedrības grupu pārstāvji dalīsies pieredzē, kas uzkrāta pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu organizēšanā savas apkaimes un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Šī saruna ir ļoti aktuāla laikā, kad plaši tiek apspriesti jautājumi par dzīves kvalitāti Latvijā un tās teritoriju, īpaši lauku attīstības scenārijiem.
Eiropas Savienības līmenī aizvien pārliecinošāk tiek runāts par to, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību kopienu/vietējā līmeņa pilsonisko aktivitāšu atbalstam, tai skaitā mazo biedrību kapacitātes celšanai un vietējo izglītības iestāžu kā kopienas resursa aktualizēšanai, jo tieši vietējās kopienas organizācijas spēj aktivizēt un apvienot apkārtējos cilvēkus, veidot sabiedrisko viedokli un identificēt sociālās atstumtības draudus, kā arī palīdzēt maz aizsargātākajām sabiedrības grupām.
Kopš 2013.gada sākuma biedrība „Cerību spārni” sadarbībā ar 17 nevalstiskām organizācijām no dažādiem Latvijas novadiem uzsāka īstenot projektu „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” starptautiskās iniciatīvas „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” ietvaros. Projekta gaitā katra no 17 biedrībām organizēja uz vietējās kopienas iedzīvotāju vajadzībām un interesēm balstītas aktivitātes, kā arī sadarbojās savā starpā, mācoties cits no cita pieredzes, pārstāvot ļoti daudzveidīgas iedzīvotāju grupas, tai skaitā jauniešus, seniorus, ģimeņu apvienības, cilvēkus ar invaliditāti, uzņēmējus u.c.
Projekta noslēguma konferencē 24.oktobrī no plkst.11.00 – 16.00 pulcēsies pārstāvji no katras kopienas – pašvaldību vadītāji un darbinieki, biedrību pārstāvji, kuri piedalījās projekta īstenošanā, un vietējo kopienu pārstāvji, kuri līdzdarbojās vietējos projektos, lai dalītos pieredzē kā veicināt ilgtspējīgu sadarbību dažādu vietējās sabiedrības organizāciju starpā, kā arī popularizēt jaunas darba un sadarbības formas, kas vērstas uz vietējās kopienas vajadzībām un attīstību.
Projekta īstenošanas norisi un labos darbus varēs apskatīt izstādē, ko veidojušas NVO sagatavotajās fotokolāžās un plakātos. Pasākumu kuplinās organizāciju dalībnieku rokdarbu tirdziņš.
Par projekta ieguvumiem un rezultātiem stāstīs Aija Tūna, Sorosa fonda – Latvijas iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja un Izglītības attīstības centra (IAC) projektu vadītāja. Par jauniem izaicinājumiem un paveikto Siguldas novadā stāstīs Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. Kāda ir NVO nozīme un loma pašvaldībā stāstīs Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere. Biedrības „Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina prezentēs biedrības „Cerību spārni” paveikto un jaunās idejas pakalpojumu attīstībā Siguldas novadā. Projektā iesaistīto NVO pārstāvji dalīsies pieredzē par vietējo projektu norisi, rezultātiem un gūtajām mācībām.
Vairāk informācijas par projektu un tā norisi
Konference notiek sadarbībā ar Sorosa fonda – Latvija iniciatīvu „Pārmaiņu iespēja skolām” un Izglītības attīstības centra projektu „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai”, ko finansē Atvērtās sabiedrības fondu Izglītības atbalsta programma un Eiropas Savienības programma „Eiropa pilsoņiem”.
Informāciju sagatavoja:
Biedrība „Cerību spārni”
Oktobrī un novembrī biedrība “Pensionāru biedrība Sigulda” aicina uz dažādiem izglītojošiem un mākslas pasākumiem.
24.oktobrī plkst.14.00 biedrība “Pensionāru biedrība Sigulda” aicina uz bijušo celtnieku profesijas pēcpusdienu „Namiņā”. Savukārt 31.oktobrī plkst.16.00 „Namiņā” notiks teatralizēta dzejas meditācijas pēcpusdiena Inonantas Milleres un Siguldas pagasta senioru izpildījumā.
6.novembrī plkst.14.00 — audējas A.Pildegovičas darbu personālizstādes atklāšana „Namiņā”. 21.novembrī plkst.14.00 paredzēta tūristu pēcpusdiena, savukārt 25. novembrī plkst.14.00 V.Brikmanes ceļojuma iespaidi un fotogrāfijas par Koreju.
Visi interesenti laipni aicināti apmeklēt senioru piedāvātos pasākumus!
Pensionāru biedrība Sigulda Valde
A. Jumiķis
Sestdien, 26.oktobrī, plkst.19.00 Krimuldas baznīcā atzīmēs Krimuldas draudzes atjaunošanas 25.gadadienu. Tajā piedalīsies Kaspars Dimiters ar dēliem Jēkabu un Stefanu-Ezru.
Kaspara Dimitera kalpošanas laikā Krimuldā dzima rehabilitācijas komūna Krusta Skola. Daudzas no Krusta Skolas lūgšanu dziesmām nu jau dziedam savās draudzēs, taču kāda tieši bija Krusta Skolas sestdienas vakara lūgšana tālajā 1988.gadā, to visi varēsim piedzīvot atkal, nākot kopā šajā svētku reizē.
Aicināti gan tie, kuriem šis laiks bija bērnība, jaunība, drosmīga atgriešanās uz Ceļa, pirmās mīlestība laiks uz Dievu, gan tie, kas dzirdējuši tikai nostāstus. Un pat ja ne reizi neesi bijis klāt šajā Krusta Skolas lūgšanu vakarā, viņiem būs iespēja to piedzīvot.
Pasākumā varēs iegādāties arī Krusta Skolas lūgšanu dziesmu grāmatu “Ja Kristus tevī ir augšāmcēlies”, tādējādi atbalstot Kaspara Dimitera radošo kalpošanu.
Gatavojoties šiem svētkiem, albuma 40 lūgšanu dziesmas var noklausīties Krusta skolas mājas lapā, kur gan atskaņojamas dziesmas, gan izlasāmi to vārdi.
“Kristus ir Durvis, kas atvērtas ikvienam. Visi mīlestībā gaidīti mūžīgajā Krimuldas dievnamā”, aicina Krimuldas draudze. Ieeja par ziedojumiem. Vairāk informācijas: www.krimuldasbaznica.lv.
Siguldas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projekta „Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves apgaismojuma iegāde Siguldas novada iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai” (Nr.13–04-LL01-L413202-000005) līdzfinansējumam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros.
Projekta vispārējais mērķis ir veicināt un nodrošināt Siguldas novada iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Projekta tiešais mērķis ir iegādāties apgaismošanas sistēmas, kas izmantojamas, lai nodrošinātu dažāda mēroga kultūras pasākumu apgaismošanu Siguldas pagasta Kultūras namā.
Jauno skatuves apgaismojumu plānots sākt izmantot jau šī gada novembrī.
Projekta attiecināmo izmaksu summa ir Ls 16 940, no kuras ELFLA sedz 90% un Siguldas novada pašvaldība – 10%.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Brīvdienās Jūdažu ezerā notika biedrības „Cerību spārni” struktūrvienības „Sporta iniciatīvu atbalsta klubs” rīkotās pirmās sacensības spiningošanā un makšķerēšanā „Siguldas rudens”.
Sacensībās piedalījās gan ģimenes ar bērniem, gan individuālie makšķernieki, gan cilvēki ar invaliditāti. Kā atzina organizatori, laika apstākļi nebija īpaši labvēlīgi lielajiem lomiem, kaut gan saulainais, mierīgais rudens rīts iepriecināja visus. Atsaucība no dalībnieku puses bija negaidīti liela – sacensībās piedalījās 54 dalībnieki.
Sacensības atklāja biedrības „Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina un „Sporta iniciatīvu atbalsta kluba” vadītājs Aivis Pīlādzis vēlot patīkamu atpūtu un „ne asakas”. Jūdažu ezera uzraugs Kazimirs Diļevka atgādināja par makšķerēšanas noteikumiem un septembrī ezerā ielaistajiem 3000 līdaku mazuļiem, kas papildinās ezera zivju krājumus.
Makšķernieki 4 stundas nodevās sacensību garam, cenšoties izvilkt „lielo zivi”. Diemžēl lomi nebija lieli un ne visiem veicās – daži pie tiesnešiem nāca bez loma. Uzvarētāji tika noteikti, vērtējot noķerto zivju kopsvaru. Šajās sacensībās visveiksmīgākie izrādījās Kuriņu ģimene, Jolanta Lasmane, Druvis Rimšāns, Juris Dumpis.
Sacensību organizatori saka paldies atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tika sarūpētas dāvanas dalībniekiem: Siguldas novada Sporta pārvaldei un Karīnai Putniņai, „Copes namam” un Mārim Nuķim, „Siguldas Dizainam” un Laurai Strautmanei, maiznīcai „Flora”, veikalam „Elvis” un Vitai Rendeniecei.
Pasākuma organizatori un pirmo makšķerēšanas un spiningošanas sacensību dalībnieki cer, ka šis pasākums kļūs par novada tradicionālu pasākumu. Uz tikšanos nākošgad!
Informāciju sagatavoja:
biedrība „Cerību spārni”
Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkts aicina uz informatīvu bezmaksas semināru „ISO standarti un CE marķējums – kas tas ir un kā to izmantot”, kas notiks 28.oktobrī plkst.10.00 Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10, Siguldā.
Seminārā tiks izklāstīta informācija par populārākajiem starptautiskajiem standartiem: ISO 9001:2008 (kvalitātes vadības sistēma), ISO 14001:2004 – (vides vadības sistēma), OHSAS 18001 (arodveselības un darba drošuma vadības sistēma), kā arī citi specializētie standarti – ISO 29990, ISO 50001, ISO 20121, ISO 22301. Semināru vadīs SIA „EBASOC Certification” sertificēšanas institūcijas vadītājs Viktors Trifanovs.
Semināra laikā par savu pieredzi ISO standartu ieviešanā stāstīs SIA „Baltrotors” valdes priekšsēdētājs Aivars Helmuts Grabis.
Semināra noslēgumā SIA „Green Quality” ekspertes klātesošajiem pastāstīs par CE marķējumu.
Interesenti aicināti pieteikties, iepriekš zvanot Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītājam Kristapam Turauskim pa mobilo tālruni 29443257 vai rakstot e‑pastu kristaps.turauskis@sigulda.lv.
Sašķidrinātā gāzes mājsaimniecības lietošanā, liekas viss tik vienkārši: iegādājies gāzes balonu – viss strādā. Uzreiz nāk prātā lielie, smagie sarkanie baloni, kurus pat divatā ir grūti pacelt. Bet ne jau skaistumā vai vieglumā ir problēma. Ja kādreiz gāzes saimniecība bija sakārtota un striktu kārtību pat gāzes balona pieslēgšanā, tad šobrīd šai sfērai piemīt vairāki trūkumi. Galvenais mājsaimniecības gāzes balonu trūkums ir nevis pašos balonos, bet gan lietotāju pārgalvībā, neapdomībā un instrukcijas neievērošanā.
Tā, neievērojot drošības pasākumus, notiek drausmīgais – negadījums: gāzes noplūde, ugunsgrēks, sprādziens… Pēdējās desmitgades laikā ir notikuši vairāki smagi negadījumi: sprādzieni kafejnīcās, daudzdzīvokļu mājās, arī tirdzniecības vietās. Mūsu valstī šādu negadījumi statistika netiek veikta, jo nelaimes gadījumi nav cēlonis, bet sekas.
Latvijā sašķidrināto gāzi balonos drīkst uzpildīt tikai sertificēti uzņēmumi. Iegūtais sertifikāts nozīmē: kvalitāti; drošību; garantiju; drošas un ērtas tirdzniecības vietas: palīdzību; piegādi utt.
Šobrīd tādu sertificētu sašķidrinātās gāzes balonu uzpildītāju ir ap 30. Visiem uzņēmumiem bija jāveic manipulācijas, lai tiem tiktu atļauts piedāvāt lietotājiem produktu. Turklāt viņi ir pilnībā atbildīgi par šo produktu, protams, pareizas lietošanas gadījumā. Lūk, daži nosacījumu, lai iegūtu sašķidrinātās gāzes tirgotāja sertifikātu:
— gāzes balonus var tirgot tikai speciāli aprīkotās ugunsdrošās vietās;
— uzpildīt gāzes balonus var tikai sertificētās gāzes uzpildes vietās, kuras reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā;
— uz katra gāzes balona ir jābūt balona pasei;
— gāzes baloniem ir jābūt uzpildītiem ne vairāk par 85% u.c.
Bet neskatoties uz drošības pasākumiem, pastāv nekontrolējama nelicencētā tirdzniecība, un patērētāji, vēloties ieekonomēt, aizmirst par savu drošību un iegādājas sašķidrināto gāzi:
— nelegāli ievesto;
— attīstoties auto gāzes uzpildes automātiem, patērētāji uzpilda mājsaimniecības gāzes balonus;
— pastāv arī negodīgi tirgotāji, kas noteikta daudzuma vietā uzpilda mazāku.
Pierobežu joslas nelegālā tirdzniecība – netiek ievērots neviens drošības un atbildības nosacījums un klaji tiek pārkāpts likums. Tie, kas iegādājas šos gāzes balonus neaizdomājas, kā tie tiek transportēti, uzpildīti, no kurienes atvesti, kas ir iepildīts. Bet diemžēl neviens par to neaizdomājas līdz brīdim, kad notiek nelaime.
Tas, ka mūsu cilvēki ir apķērīgi, nevienam nav noslēpums. Apķērība iet solī ar bezrūpību. Attīstoties auto gāzes uzpildīšanas stacijām, patērētāji atrada iespēju vienkāršot sev sašķidrinātās gāzes ieguvi. Tukšo balonu pieslēdz gāzes automātam un uzpilda, neapzinoties, ka gāzes balonam ir daudz savādāka uzpildīšanas kārtība. Tos uzpilda pēc svara.
Gadās, kad nopērkot gāzes balonu, tas kalpo īsāku laika periodu. Šajā gadījumā tas neizraisa negadījumu, bet ir apkrāpts patērētājs.
Sašķidrinātās gāzes balonu uzpildes un tirdzniecības process SIA „Latvijas Propāna Gāze” (turpmāk LPG) sākas ar mājsaimniecības gāzes balona pieņemšanu speciālajā tirdzniecības vietā. Vērts atzīmēt, ka LPG ir ļoti toleranti tirgotāji, tie pieņem gandrīz visus gāzes balonus, izņemot krasi novecojušus, par ko ir redzamā vietā izlikta informācija.
LPG katru balonu pārbauda, ja tiem ir pienācis pārbaudes laiks (gāzes balonu pārbaudes laiks ir katrus 10 gadus), labo, ja tiem ir bojājumi ārpus pārbaudes termiņa. Pēc vizuālās vai pilnās pārbaudes baloni tiek ievietoti uzpildīšanas sistēmā. Balonu nosver, ievada datus automātiskajā sistēmā, kura aprēķina cik tieši ir jāuzpilda gāze.
Balons ir jāuzpilda līdz 85%, jo gāze pie augstām temperatūrām paplašinās apjomos. Ar laiku balonos uzkrājas „zapte”, nogulsnes: netīrumi, eļļas un c., kas aizņem vietu. Uzpildītu gāzes balonu pārbauda vēlreiz uz kontroles svariem, tālāk pārbauda ventiļa hermētiskumu. Ja ventilis kārtībā, uzliek aizsargplēvi, pievieno instrukciju, pasi ar uzpildes datiem. Gāzes balons ir gatavs tirdzniecībai.
Turklāt, LPG nodrošina servisa brigādi visā valstī, tālrunis atrodams tirdzniecības vietās, uz gāzes balona pases, internetā. Tāpat tiek nodrošināta balonu piegāde un uzstādīšana. Ja nu kādu iemeslu dēļ gāzes balons tomēr gadījās patukšs, LPG savus (tas gan jāpierāda ar čeku) balonus nomaina.
Patērētāju labā tiek darīts daudz. Atliek vien pareizi pieslēgt, lietot, pārvietot balonus. Saglabāt čekus. Pirkt gāzi pārbaudītās un drošās vietās.
Siguldā un tuvākajā apkārtnē gāzes balonu piegādi un pieslēgšanu gāzes plītij veic:
SIA „Sigris”, pasūtījumus pieņem pa tālr.: +371 29215358. SIA „ Sigris” uzrādot Siguldieša ID karti 50 l balona apmaiņai saņemsiet atlaidi 1 Ls.
Siguldas novadā SIA „Latvijas propāna gāze” gāzes balonus var iegādāties šādās tirdzniecības vietās:
DUS LukOil , Lorēni, Siguldas pagasts
DUS East West Transit , Vidzemes šoseja 67/71,Sigulda, Siguldas novads
Iedzīvotāju uzmanībai:
• Nepērkat nezināmas izcelsmes gāzes balonus bez garantijas talona, čeka, lietošanas instrukcijas un bez termoplēves uz ventiļa un uzlīmes ar informāciju par pēdējo uzpildi. Sekojiet līdzi vai nav beidzies balona derīguma termiņš, ko var pārbaudīt balona “apkaklē”.
• Pērkot gāzes balonu, balons ir jāiegādājas pie legāla tirgotāja.
• Savlaicīgi veiciet profilaktiskas apkopes ierīcēm, kurām pievienojat gāzes balonu- gāzes plīti, gāzes vadu un reduktoru.
• Tuvākajā nākotnē varētu būt, ka lielie, smagie sarkanie baloni būs jānomaina noteikumu dēļ. Tamdēļ LPG kopā ar pārējiem tirgus dalībniekiem rekomendē to veikt laicīgi. Bez tam, tas ka 50l baloni ir smagi, tas ka ventilis, kas ir vājākā sastāvdaļa, nav pasargāts tik labi kā 5l un 27l baloniem, arī ir „par labu” šo balonu nomaiņai uz jaunākiem un drošākiem baloniem.
Pievērsiet uzmanību augstāk minētajām norādēm, pareizi pievienojot un lietojot gāzes balonus. Gāzes balons var būt ļoti ērts un drošs enerģijas avots!
Hipotēku banka, veicinot jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, jau ceturto gadu izsludina biznesa plānu konkursu „Lec biznesā!”, kas norisināsies divās kārtās.
Pirmajā kārtā jaunieši (18 līdz 30 gadus vecus) tiek aicināti līdz 4.novembrim iesūtīt biznesa idejas aprakstu līdz trijām A4 lapām.
Konkursa pieteikums, kopā ar biznesa idejas aprakstu un pieteicēja CV, jānosūta elektroniski uz e‑pasta adresi lecbiznesa@hipo.lv.
Idejas aprakstam jāatbilst gan konkursa nolikumam, gan Starta programmas nosacījumiem.
Idejas tiks vērtētas, ņemot vērā:
50 labāko biznesa ideju autorus aicināsim piedalīties otrajā kārtā, sagatavojot biznesa plānu, kas atbilst konkursa nolikumam un Starta programmas nosacījumiem.
Biznesa plāns būs jāsagatavo trīs nedēļu laikā – no 29.novembra līdz 19.decembrim. Pēc tam notiks 2.posma vērtēšana, kurā tiks vērtēti biznesa plāni.
Uzvarētāji tiks pasludināti 2014.gada 21.janvārī.
Konkursa rezultātā jaunietis vai jauniešu grupa iesaistās Hipotēku bankas Starta programmā un dibina savu uzņēmumu. Konkursa balvas ir atbalsta instrumenti, jauniešiem uzsākot uzņēmējdarbību.
Konkursa balvās pieciem pretendentiem, kuru biznesa plāni tiks atzīti par vislabākajiem, tiks piesaistīti mentori, kā arī tie saņems naudas balvu – 1000 latus savas biznesa idejas realizācijai. Savukārt nākamajiem pieciem pretendentiem arī tiks piesaistīti mentori, kā arī piešķirta naudas balva – 500 lati savas biznesa idejas realizācijai. Vēl 20 pretendenti, uzsākot uzņēmējdarbību, saņems bezmaksas mentora atbalstu.
Plašāka informācija.
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka 2013.gada 2.oktobrī stājās spēkā 2013.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.891 „Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru”.
Zemes īpašniekam, kurš vēlas saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem 2013.gadā, jāiesniedz iesniegums Dabas aizsardzības pārvaldē līdz 2013.gada 1.novembrim. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta kompensācija tikai tajā gadījumā, ja īpašums neatrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000). Ja īpašums atrodas Natura 2000 teritorijā, zemes īpašniekam ar attiecīgu iesniegumu jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.
Plašāka informācija par kompensācijas piešķiršanu, kā arī iesnieguma veidlapa ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnes sadaļā „Kompensācijas”.
Informāciju sagatavoja:
Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja