Šis ir tas retais gads, kad Gaujā zem tilta, kur izveidojusies liela “berze”, var redzēt nārstojošos lašus. Brīvdienās laiks bija labvēlīgs, un siguldieši no Gaujas tilta varēja vērot lašu nārstu. Lašu un taimiņu nārsts Gaujā un tās pietekās ik rudeni notiek, kad upes ūdens atdziest līdz 6 — 4oC, kas parasti novērojams no 16.–20.oktobra un turpinās līdz novembra vidum.
Šogad tas ievērojami kavējās, jādomā, ka samērā augstās ūdens temperatūras dēļ. Vēl 29.oktobrī ūdens temperatūra bija +9 grādi. 31.oktobrī un 1.novembrī Gaujā pie Siguldas tilta strauji sāka veidoties lašu berzes — padziļinājumi oļainā gruntī, kur laši izlaiž savus ikrus. Lielākā no zivīm pēc izmēra divreiz pārsniedza oficiālo Latvijas rekordu lašu spiningošanā. Lielie nokrišņi, kas naktī uz pirmdienu nolija Vidzemē, Gauju ir pārvērtuši mutuļojošā kafijbrūnā straumē, un nevar saskatīt ne zivis, ne berzes. Ja lietus mitēsies, atkal varēs redzēt lašu nārstu.
Iestājoties aukstākam laikam, Gaujā un pietekās sācies lašu un taimiņu nārsts. Gaujas nacionālā parka darbinieki aicina dabas draugus un ceļotājus iesaistīties vērošanā un zivju sargāšanā.
Izvēloties nārsta vietu, gan laši, gan taimiņi nārsto tikai upju straujteču posmos, kur ir oļaina grunts, tajā vietā izveidojot iedobi ar asti un spurām – tā izveidojās berze, ko pa gabalu var redzēt, jo tie akmeņi ir gaišāki nekā pārējie. Šajās iedobēs notiek lašu nārsts. Izvēlētajā vietā laša mātīte ar asti izrok vairākas bedrītes (“ligzdas”), kurās iznērš vidēji ap 10 tūkstošus ikru, kuru apaugļošanā piedalās vairāki tēviņi. Laši kopējiem spēkiem ikrus apber ar oļiem tā, ka gultnē rodas pauguriņš. Vidēji tikai katrā otrajā berzes vietā ir ikrus saturošas ligzdas.
Vislabāk lašu nārstu var redzēt, ja ir minimāls ekipējums — polarizētās saulesbrilles, kas novērš ūdens ņirbas radīto atspīdumu.
Atgādinām, ka lašus un taimiņus iekšējos ūdeņos aizliegts iegūt visu gadu, kā arī jūras ūdeņos laika posmā no 1.oktobra līdz 15.novembrim. Lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1.oktobra līdz 31.decembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt.
Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis. Savukārt, par nelikumīgi iegūto zivju pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu tiek uzlikts naudas sods no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis.
Raksts tapis sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka fonda valdes locekli Māri Mitrevicu
Detālplānojums nekustamajam īpašumam „Zemdegas” nodots publiskai apspriešanai, pamatojoties uz Siguldas novada Domes 2013.gada 9.oktobra sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.21., 2.§) „Par detālplānojuma projekta nodošanu publiskai apspriešanai”.
Rakstiskus priekšlikumus detālplānojumam līdz 14.novembrim nosūtīt pa pastu vai iesniegt Siguldas novada Būvvaldē, Zinātnes ielā 7 (3.stāvā), Siguldas pagastā, Siguldas novadā, LV-2150.
Publiskās apspriešanas sapulce notiks 14.novembrī no plkst.17.00 līdz 18.00 Siguldas novada Būvvaldē.
Tālrunis informācijai 67800957. Apmeklētāju pieņemšana: pirmdienās, ceturtdienās no plkst.8.00 līdz 13.00 un no plkst.14.00 līdz 18.00.
Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” informē, ka 1., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 14., 15., 19., 20., 21., 22., 25., 26., 28. un 29.novembrī tiks mainīti Valgas virziena dīzeļvilcienu kustības saraksti. Izmaiņas vilcienu sarakstos noteiktas dzelzceļa posmā Lode — Bāle paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.
Dīzeļvilcieni Nr.854 Rīga-Valga un Nr.851 Valga-Rīga būs atcelti iecirknī Rīga-Valmiera-Rīga un kursēs tikai iecirknī Valmiera-Valga-Valmiera. Šo vilcienu vietā tiks norīkoti vilcieni Rīga-Cēsis-Rīga, savukārt starp Cēsu un Valmieras stacijām pasažieri tiks pārvadāti ar īpaši norīkotiem autobusiem, kuru atiešanas un pienākšanas laiki stacijās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu.
Dīzeļvilciens Nr.854 Rīga (plkst.13.10)-Valga (16.32) tiks atcelts iecirknī Rīga-Valmiera un kursēs tikai no Valmieras stacijas saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Valmiera (plkst.15.37)–Valga (16.32). Atceltā vilciena vietā no Rīgas plkst.12.26 tiks norīkots vilciens Nr.674 Rīga-Cēsis, kas arī no pārējām iepriekšminētā vilciena pieturvietām aties 42 – 45 minūtes agrāk un Cēsīs pienāks plkst.14.18. No Cēsu stacijas laukuma plkst.14.26 aties autobuss Cēsis-Valmiera, kas apstāsies pieturā Podragi — plkst.14.35, pie Lodes stacijas ‑14.48, pieturā Līči – 14.57 un pie Valmieras stacijas pienāks plkst.15.10. Tālāk līdz Valgai pasažieri varēs nokļūt ar vilcienu Nr.854 Valmiera (plkst.15.37)–Valga (16.32).
Vilciens Nr.851 Valga (plkst.11.44)-Rīga (15.06) no Valgas kursēs tikai līdz Valmieras stacijai, kur pienāks plkst.12.37. Pasažierus līdz Cēsīm aizvedīs autobuss, kas no Valmieras stacijas laukuma aties plkst.13.05, apstāsies pieturā Līči – 13.18, pie Lodes stacijas – 13.27, pieturā Podragi – 13.40 un Cēsu stacijā pienāks plkst.13.49. Savukārt pēc autobusa pienākšanas pasažieri braucienam uz Rīgu varēs pārsēsties vilcienā Nr.671 Cēsis (plkst.13.57)-Rīga (15.58).
Sīkāka informācija būs pieejama AS „Pasažieru vilciens” interneta mājas lapā www.pv.lv, dzelzceļa stacijās, kā arī pa uzziņu dienesta tālruni 1188.
Informāciju sagatavoja:
Pasažieru pārvadājumu organizācijas daļas vadītājs
A.Mošenkovs
Valsts zemes dienests (VZD) ik gadu veic nekustamo īpašumu (NĪ) vērtēšanu, nosakot tā kadastrālo vērtību, kuru aprēķina pēc normatīvajos aktos noteiktajām formulām, ņemot vērā konkrētā īpašuma atrašanās vietānoteiktās zemes un ēku (būvju) bāzes vērtības (atbilstoši īpašuma izmantošanas veidam) un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēmā) fiksētos vērtējamo objektu (zemes vienību un ēku (būvju)) raksturojošos datus. Vērtēšanā iegūtās kadastrālās vērtības tiek izmantotas NĪ nodokļa aprēķināšanai, tāpēc tās ir svarīgas ikvienam zemes, ēkas (būves) vai dzīvokļa īpašniekam.
VZD ir sagatavojis pārskatu par kadastrālo vērtību izmaiņām novadā 2014.gadā, ko ietekmējušas nekustamā īpašuma tirgus tendences un citi vērtību noteicošie faktori (pārskatu par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi 2014.gadā var aplūkot www.vzd.gov.lv).
VZD rīcībā ir plaša NĪ tirgus datu bāze, kur ir uzkrāta informācija par vairāk nekā 550 tūkstošiem darījumu. Nosakot bāzes vērtības 2014.gadam, tika izmantoti 2011. un 2012.gadā valstī notikušie (vairāk nekā 87 tūkstoši) darījumi.
Siguldas novadā minētajā periodā ir reģistrēti gandrīz 170 darījumi ar dzīvokļiem, vairāk nekā 250 darījumi ar zemi un vairāk nekā 100 darījumi, kur pārdota zeme kopā ar ēkām. Darījumi neuzrāda izteiktas cenu izmaiņas, un līdz ar to arī bāzes vērtību izmaiņas Siguldas novadā būs nelielas.
2014.gadā Siguldas pilsētā bāzes vērtību izmaiņas nebūs dzīvojamiem īpašumiem un ražošanas objektiem, bet komercdarbības telpām bāzes vērtība pilsētas centrā samazināsies no 225 Ls/m2 (EUR 320,15) uz 200 Ls/m2 (EUR 284,57). Savukārt Krimuldā bāzes vērtība samazināsies gan komercdarbības ēkām (no 100 Ls/m2 (EUR 142,29) uz 90 Ls/m2 (EUR 128,06)), gan komercdarbības telpām (no 120 Ls/m2 (EUR 170,74) uz 100 Ls/m2 (EUR 142,29)).
Pamatojoties uz notikušajiem dzīvokļu darījumiem Siguldas pagasta Peltēs, bāzes vērtība dzīvokļiem šeit paaugstināsies no 140 Ls/m2 (EUR 199,20) uz 160 Ls/m2 (EUR 227,66).
Siguldas novada teritorijas plānojumā izmainīto ciemu robežas ir par pamatu arī vērtību zonu robežu izmaiņām. Vērtību zonas ir sašaurinātas Allažos, Allažmuižā, Jūdažos, Stīveros un Morē. Kā atsevišķa vērtību zona vairs nebūs Plānupe, jo šai apdzīvotai vietai vairs nav ciema statusa.
Atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētai apbūves teritorijai paplašināta Siguldas pagasta vērtību zona, kas ietver Kalnabeites, teritoriju pie Ancīšu dīķiem, pie Matiņu ezera, iekļaujot arī Kreiļu transformatora teritoriju. Šo izmaiņu rezultātā atsevišķiem īpašumiem būs izmaiņas arī to kadastrālajās vērtībās.
Lauksaimniecības zemēm darījumu cenas Siguldas novadā, līdzīgi kā valstī, ir pieaugušas. Bāzes vērtība lauksaimniecībā izmantojamai zemei pagastos palielināsies vidēji par 13%. Vidējas kvalitātes zemes bāzes vērtība novadā 2014.gadā aplūkojama šajā tabulā:
|
Zemes bāzes vērtība 2013.gadā
|
Zemes bāzes vērtība 2014.gadā
|
|
|
Allažu pagasts
|
Ls/ha 510 (EUR 725,66)
|
Ls/ha 580 (EUR 825,27)
|
|
Mores pagasts
|
Ls/ha 360 (EUR 512,23)
|
Ls/ha 420 (EUR 597,61)
|
|
Siguldas pagasts
|
Ls/ha 460 (EUR 654,52)
|
Ls/ha 520 (EUR 739,89)
|
Informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem objekta datiem un prognozēto kadastrālo vērtību var uzzināt datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv.
Plašāku informāciju par kadastrālo vērtēšanu var lasīt specializētajā mājaslapā www.kadastralavertiba.lv, kā arī informatīvajā bukletā „Īpašuma kadastrālā vērtība”, kas pieejams VZD klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.
Informāciju sagatavoja
Arta Platace
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Rīgas apriņķa komiteja īsteno Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām Siguldas novadā. LSK Rīgas apriņķa komiteja pārtikas produktu komplektus dalīs vairākos novados, tostarp arī Siguldas novadā.
Siguldas novadā pārtikas produktu komplektus iespējams saņemt LSK Siguldas nodaļas Pārtikas izdales vietā, Institūta ielā 5a:
Informācija pa tālruni: 29142830.
Pārtikas produktu komplektos ietilpst deviņi produkti – pilnpiena pulveris 0,4kg; makaroni 2 x 0,5kg; auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem 2 x 0,07kg; pankūku milti 0,4kg; kartupeļu biezputra 0,2kg; griķi 0,3kg; manna 0,5kg; kviešu milti a/l 1,0kg; sautēta cūkgaļa 0,25kg. Vienai personai mēnesī pienākas viens pārtikas produktu komplekts.
Pārtikas produktu komplektus iespējas saņemt šādām iedzīvotāju grupām, uzrādot statusu apliecinošu dokumentu:
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka 30.oktobrī Gaujas senielejā, Siguldā, ceļa posmā no Gaujas tilta līdz Baznīcas ielai norisināsies bīstamo koku izzāģēšana un novākšana. Līdz ar to šajā ceļa posmā koku ciršanas laikā iespējami arī satiksmes ierobežojumi un īslaicīgi elektrības traucējumi.
Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi bīstamo koku novākšanu turpmākai iedzīvotāju un tūristu drošībai šajā autoceļa malā, kā arī apkārtnes dabas takās un tūristu apmeklētos objektos. Koku novākšanas darbi uzsākti tieši šobrīd, jo nupat beigusies aktīvā tūrisma sezona un senielejā mazinājušās tūristu plūsmas. Informējam, ka koku ciršanas dēļ ceļa posmā Sigulda-Gaujas tilts īslaicīgi plānots demontēt tur atrodošos elektrolīniju līdz ar to apkārtnē esošajās saimniecībās iespējami fragmentāri elektrības traucējumi.
Atvainojamies par radītajām neērtībām! Lūdzam rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem visas dienas garumā un iespēju robežas Gaujas senielejas maršruta vietā izmantot citus, alternatīvus maršrutus.
Informāciju sagatavoja:
Baiba Līviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve
Tel.29433353
baiba.livina@daba.gov.lv
Viesnīcas „Sigulda” restorāns “Kropotkins” Siguldas ID karšu īpašniekus 31.oktobrī aicina izbaudīt Helovīnu spokaino piedāvājumu – baudot vakariņas īpašā gaisotnē un pasūtot īpašo Helovīnu piedāvājumu, uzrādot Siguldas ID karti, bonusā varēs saņemt „Asiņaino Mēriju”.
Piedāvājums spēkā tikai 31.oktobrī no plkst.18.00 līdz 21.00.
Ņemot vērā, ka Latviju otrdien varētu sasniegt spēcīgā vētra, kas naktī uz pirmdienu skārusi Lielbritāniju, glābēji aicina jau laikus parūpēties par savu un savu tuvinieku drošību un sniedz vairākus padomus, kā sevi pasargāt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka spēcīgajam vējam cilvēkiem jāsagatavojas jau laikus, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem – uzlādēt mobilos telefons, sagatavot kabatas lukturīšus un pārliecināties, ka mājās ir baterijas, kuras ievietot radioaparātā. Elektrības pārrāvumu laikā radioaparāts būs vienīgā iespēja uzzināt par notikušo, kā arī operatīvo dienestu ieteikumus turpmākai rīcībai.
Daudzdzīvokļu māju iemītniekus VUGD aicina pārliecināties par to, ka uz viņu balkoniem neatrodas lietas, kuras vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību. Tās lietas, kuras nevar pārvietot iekštelpās, ir stingri jānostiprina. Privātmāju un lauku iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, ka viņu māju pagalmā visas vieglākās lietas ir piesietas vai nostiprinātas tā, ka vējš tā nevar aizpūst.
Savukārt, ja nepieciešams novietot automašīnu, tad tam izvēlieties vietu, kas nav zem kokiem vai tiešā to tuvumā. Lai spēcīgais vējš neapdraudētu cilvēku veselību un dzīvību, VUGD aicina iespēju robežās negaisa laikā uzturēties telpās un tās pamest tikai galējas nepieciešamības dēļ. Ja tomēr negaisa laikā atrodaties ārpus telpām, izvairieties pārvietoties un uzturēties zem kokiem, reklāmas stendiem un celtniecības sastatnēm, neejiet pāri tiltiem.
Glābēji iesaka aizvērt logus, durvis un bēniņu lūkas, kā arī, esot telpās, cilvēkiem nebūtu jāuzturas tiešā logu tuvumā. Lūstoši zari un vēja nesti priekšmeti var izsist loga rūtis. Ja negaisa laikā bērniem ir jādodas uz kādām nodarbībām, vēlams viņus pavadīt.
Glābēji aicina nelietot lietussargu — tas samazinās redzamību, pastiprināti uztvers vēja brāzmas un var savainot citus garāmgājējus.
VUGD arī aicina neaizmirst par ugunsdrošību. Ja negaisa rezultātā ir radušies elektrības pārrāvumi, lai pārvietotos pa māju, jāizmanto lukturītis. VUGD skubina neatstāt degošu sveci bez uzraudzības.
Lai savlaicīgi iegūtu informāciju par gaidāmo negaisu, kā arī rīcību tās laikā, būtu jāatstāj ieslēgts radio vai televizors.
Ja ir nogāzušies koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, jāzvana VUGD pa tālruņa numuru 112, medicīniskās palīdzības saņemšanai – 113.
Arī AS “Sadales tīkls” iepriekš norādījis, ka spēcīga vēja laikā iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā, nav jātuvojas elektroietaisēm, ja tās skāruši koki vai zari vai zemē redzams norauts elektrolīniju vads, jo šāds iekārtu stāvoklis var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību.
Iedzīvotājiem konstatējot elektroiekārtu bojājumu vai defektu, par to ieteicams nekavējoties ziņot uzņēmuma Klientu servisam pa diennakts bezmaksas tālruni 80200404.
Siguldas novadā turpinās plastmasas pudeļu (PET) savākšanas eksperiments „PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību”.Siguldā PET pudeles var nodot taras punktā Rūdolfa Blaumaņa iela 2 katru dienu no plkst.8.00–16.00, tālrunis 67381885. Par katru nodoto pudeli iedzīvotāji var saņemt 1 santīmu.
Eksperimenta „PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību” mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu iepirkšanas sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu. Taras punktos par katru nodoto PET pudeli tiek maksāta neliela atlīdzība. Pieņemtas tiek tikai tādas PET pudeles, kuras ir iespējams pārstrādāt. Pārstrādei nederīgas ir PET pudeles, kurās bijusi iepakota eļļa, etiķis vai sadzīves ķīmija, kā arī ar PVC (polivnilhlorīds) etiķeti apvalkotas pudeles. PVC materiāla etiķetes parast klāj visu pudeli, un pirms pudeles nodošanas taras punktā tās nepieciešams noņemt. Mazās etiķetes pārstrādes procesam netraucē un tās nav nepiecienāms noņemt. Taras punktos tiek pieņemtas tikai saplacinātas PET pudeles.
Septembrī iedzīvotāji taras punktos nodevuši 127 752 PET pudeles jeb aptuveni 5 tonnas. Septembrī visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Rīgā, kur kopā nodotas 50 146 plastmasas dzērienu pudeles jeb 39% no visām šajā mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Ogre, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 25 800 PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Valmiera, kur nodotas 13 000 plastmasas dzērienu pudeles. Savukārt pieņemšanas vietā Siguldā septembra mēnesī ir nodots aptuveni 2420 pudeles. Savāktās pudeles tiek nogādātas uz pārstrādi Baltijā lielākajā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā „PET Baltija”, kas atrodas Jelgavā. Kopumā projekta laikā ir savāktas 686 797 PET pudeles jeb aptuveni 26,4 tonnas. Šobrīd Latvijā darbojas 17 PET pudeļu pieņemšanas punkti 12 dažādās Latvijas pilsētas.
Sievietes tiek aicinātas veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai — Vese-lības Centrs 4 mobilajā mamogrāfā, kas 28. un 29.novembrī no plkst.10.00 – 19.00 būs pieejams stāvlaukumā pie Tirdzniecības centra “Raibais Suns”, Vid-zemes šoseja 16.
Uz mamogrāfa pārbaudi izbrauc tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros izmeklējums ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga 2 ga-dus kopš iesūtīšanas datuma). Ar ģimenes vai ārstējoša ārsta norīkojumu — izmeklējums maksā 2 latus. Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram nav līgu-mattiecību ar Nacionālo veselības dienestu – par maksu.
Pieraksts notiek pa tālruņiem 67142840 un 27866655. Sīkāka informācija www.mamografija.lv vai uz e‑pastu info@mamografija.lv
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 27.oktobrī, naktī uz svētdienu plkst.4, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. No 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas pulksten trijiem līdz oktobra pēdējai svētdienai pulksten četriem.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks marta pēdējā svētdienā (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā — marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 — par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
24.oktobrī plkst.11.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks konference, kurā 17 novadu pārstāvji, tai skaitā biedrības, pašvaldību deputāti un darbinieki un daudzveidīgu sabiedrības grupu pārstāvji dalīsies pieredzē, kas uzkrāta pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu organizēšanā savas apkaimes un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Šī saruna ir ļoti aktuāla laikā, kad plaši tiek apspriesti jautājumi par dzīves kvalitāti Latvijā un tās teritoriju, īpaši lauku attīstības scenārijiem.
Eiropas Savienības līmenī aizvien pārliecinošāk tiek runāts par to, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību kopienu/vietējā līmeņa pilsonisko aktivitāšu atbalstam, tai skaitā mazo biedrību kapacitātes celšanai un vietējo izglītības iestāžu kā kopienas resursa aktualizēšanai, jo tieši vietējās kopienas organizācijas spēj aktivizēt un apvienot apkārtējos cilvēkus, veidot sabiedrisko viedokli un identificēt sociālās atstumtības draudus, kā arī palīdzēt maz aizsargātākajām sabiedrības grupām.
Kopš 2013.gada sākuma biedrība „Cerību spārni” sadarbībā ar 17 nevalstiskām organizācijām no dažādiem Latvijas novadiem uzsāka īstenot projektu „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” starptautiskās iniciatīvas „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” ietvaros. Projekta gaitā katra no 17 biedrībām organizēja uz vietējās kopienas iedzīvotāju vajadzībām un interesēm balstītas aktivitātes, kā arī sadarbojās savā starpā, mācoties cits no cita pieredzes, pārstāvot ļoti daudzveidīgas iedzīvotāju grupas, tai skaitā jauniešus, seniorus, ģimeņu apvienības, cilvēkus ar invaliditāti, uzņēmējus u.c.
Projekta noslēguma konferencē 24.oktobrī no plkst.11.00 – 16.00 pulcēsies pārstāvji no katras kopienas – pašvaldību vadītāji un darbinieki, biedrību pārstāvji, kuri piedalījās projekta īstenošanā, un vietējo kopienu pārstāvji, kuri līdzdarbojās vietējos projektos, lai dalītos pieredzē kā veicināt ilgtspējīgu sadarbību dažādu vietējās sabiedrības organizāciju starpā, kā arī popularizēt jaunas darba un sadarbības formas, kas vērstas uz vietējās kopienas vajadzībām un attīstību.
Projekta īstenošanas norisi un labos darbus varēs apskatīt izstādē, ko veidojušas NVO sagatavotajās fotokolāžās un plakātos. Pasākumu kuplinās organizāciju dalībnieku rokdarbu tirdziņš.
Par projekta ieguvumiem un rezultātiem stāstīs Aija Tūna, Sorosa fonda – Latvijas iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja un Izglītības attīstības centra (IAC) projektu vadītāja. Par jauniem izaicinājumiem un paveikto Siguldas novadā stāstīs Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. Kāda ir NVO nozīme un loma pašvaldībā stāstīs Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere. Biedrības „Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina prezentēs biedrības „Cerību spārni” paveikto un jaunās idejas pakalpojumu attīstībā Siguldas novadā. Projektā iesaistīto NVO pārstāvji dalīsies pieredzē par vietējo projektu norisi, rezultātiem un gūtajām mācībām.
Vairāk informācijas par projektu un tā norisi
Konference notiek sadarbībā ar Sorosa fonda – Latvija iniciatīvu „Pārmaiņu iespēja skolām” un Izglītības attīstības centra projektu „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai”, ko finansē Atvērtās sabiedrības fondu Izglītības atbalsta programma un Eiropas Savienības programma „Eiropa pilsoņiem”.
Informāciju sagatavoja:
Biedrība „Cerību spārni”