1. Tiek izsolīts nekustamais īpašums – zemesgabals Augļu ielā 4A, Siguldā, Siguldas novadā, ar kadastra apzīmējumu 8042 004 0427, 0,1274 platībā.
2. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Siguldas pagasta pārvaldē, Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā pie Siguldas novada Domes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas un izsoles komisijas sekretāres 2.stāvā 204.kabinetā, no 31.marta līdz 4.aprīlim darba dienās apmeklētāju pieņemšanas laikos vai pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv, sadaļā „Pašvaldība”, „Izsoles”.
3. Izsolāmo nekustamo īpašumu var apskatīties iepriekš, sazinoties pa tālruni 29236902 no 31.marta līdz 4.aprīlim.
4. Pretendenti pieteikumus izsolei var reģistrēt Siguldas pagasta pārvaldē, Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā pie Siguldas novada Domes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas un izsoles komisijas sekretāres 2.stāvā 204.kabinetā līdz 2014.gada 4.aprīlim.
5. Kustamās mantas izsole notiks 2014.gada 7.aprīlī plkst.12.00 Siguldas pagasta pārvaldē, Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā.
6. Nekustamā īpašuma nosacītā cena ir EUR 11 513,43 (vienpadsmit tūkstoši pieci simti trīspadsmit eiro un 43 centi).
7. Nodrošinājuma iemaksa 10% (desmit procenti) no izsolāmā nekustamā īpašuma nosacītās cenas – EUR 1151 (viens tūkstotis pieci simti viens eiro un 00 centi) un dalības maksa EUR 70 (septiņdesmit eiro un 00 centi) iemaksājami Siguldas novada Domes kontā (Siguldas novada Dome, Pils iela 16, Sigulda, reģ.nr.90000048152, SEB banka, LV 15 UNLA 0027 8001 3040 4, kods UNLALV2X) līdz pieteikuma iesniegšanai. Iesniedzot pieteikumu jāuzrāda bankas apstiprināts dokuments.
8. Izsoles veids — atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli.
9. Izsoles solis noteikts EUR 150 (viens simts piecdesmit eiro un 00 centi).
10. Izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu 1 (viena) mēneša laikā no izsoles dienas jāpārskaita nosolītā nekustamā īpašuma cena Siguldas novada Domes norēķinu kontā atrēķinot iemaksāto nodrošinājumu. Dalībnieks ir tiesīgs iesniegt rakstisku pieteikumu pirkt nekustamo īpašumu uz nomaksu.

Informāciju sagatavojusi:
Inguna Zirne

Starptautiskā tūrisma izstāde „Tourest” ir jau piektā starptautiskā tūrisma izstāde šosezon, kuras laikā tiek popularizēts vienots tūrisma piedāvājumu Gaujas nacionālajā parkā (Gaujas NP) ar pērn izstrādāto zīmolu „Enter Gauja”.

Starptautiskā tūrisma izstāde „Tourest 2014” no 14. līdz 16. februārim norisinās Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Tās laikā pašvaldību tūrisma informāciju centru pārstāvji ar Gaujas NP tūrisma piedāvājumu iepazīstinās īpaši veidotā Gaujas NP stendā, kas veidots ar galveno ideju atainot leģendām apvīto Gaujas senleju un plašās aktīvo piedzīvojumu iespējas, kuras ļoti koncentrētā veidā baudāmas visā parka teritorijā. Gaujas NP piedāvājums tiks popularizēts arī Latvijas nacionālajā stendā.

Igaunija ir viens no mērķtirgiem Gaujas NP popularizēšanas kampaņā, un ērtās sasniedzamības dēļ Gaujas NP piedāvājums ir igauņu tūristiem pieejams un saistošs.

Jau iepriekš ziņots, ka Gaujas NP teritorijā esošās pašvaldības – Siguldas novada, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Kocēnu, Priekuļu un Inčukalna pašvaldība – kopš 2012.gada īsteno stratēģiju Gaujas NP kā vienota tūrisma galamērķa veicināšanai. 2014.gadā kopīgi plānota dalība 13 tūrisma izstādēs: Somijā, Nīderlandē, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā un Vācijā. Šajos mērķa tirgos Gaujas NP tūrisma piedāvājums tiks popularizēts ar zīmolu „Enter Gauja”, kas radīts Gaujas NP tūrisma klastera ietvaros un tika prezentēts 2013.gada 8.februārī.

Igaunijas izstādes „Tourest” apmeklējums ir jau piektais no kopumā plānotās vērienīgās kampaņas Gaujas NP tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Janvārī tika apmeklētās starptautiskās tūrisma izstādes „Matka 2014” Somijā un „Vakantiebeurs 2014” Nīderlandē, bet pagājušajā nedēļā izstāde „Reisen Hamburg” Vācijā, kā arī „Balttour” tepat Rīgā.

Piedalīšanās tūrisma izstādēs un gadatirgos tiek organizēta sadarbībā ar LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Siguldas novada jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (A grupa) meklē savam kolektīvam papildinājumu – meitenes ar dejošanas pieredzi vecumā no 20 – 35 gadiem.
 
Kolektīva darbība  ir intensīva un aktīva. Piedalīšanās dažādos projektos, pasākumos, koncertos visa gada garumā.
 
Nodarbības notiek ceturtdienās un piektdienās no plkst.19.00 – 22.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas deju zālē.
 
Pieteikšanās pie vadītājas Indras Ozoliņas – 29482755.

Jūdažu Sabiedriskajā centrā 13.februārī plkst.16.30 – pēc zīda gleznu izstādes atklāšanas pasākuma – norisināsies sarunu cikls „Atklājot nezināmo”, kad notiks tikšanās ar Veselības profilakses centra „Malus” Baha ziedu terapeiti Inesi Gulbi.

Terapeite pastāstīs, vaitiešām ziedi spēj mums palīdzēt, kā arī izklāstīs kā ziedu terapija palīdz dievišķajam spēkam nonākt mūsos un palīdzēt vismaigākajā veidā.

Angļu ārsts, ķirurgs un homeopāts E.Bahs (1886–1936) pagājušā gadsimtā atklāja puķes, krūmus un kokus, kuru dziedinošais spēks palīdz pārvarēt negatīvās emocijas – dusmas, bailes, vainas izjūtu, izmisumu, bezcerību, depresiju, atgūt iekšējo mieru, dzīvesprieku un labu veselību.

Baha ziedu terapija ir droša, vienkārša un efektīva, tāpēc to savām vajadzībām lieto miljoniem cilvēku visā plašajā pasaulē. Baha ziedu terapiju var lietot kopā ar ikvienu citu ārstniecības metodi.

Viena no Baha dziedinošās metodes īpašībām ir tās ārkārtīgais maigums. Tā nerada fizisku diskomfortu un ir saistīta tikai ar tīrākajiem un skaistākajiem dabas elementiem. Gandrīz visi Baha izmantotie augi sastopami savvaļā, kur tos tikpat kā nav ietekmējusi cilvēka darbība. Viņš meklēja augus, kuri auguši pilnīgi dabiskos apstākļos, jo tikai tā var nobriest augu dziedinošā enerģija.

Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa

Latvijas Amatniecības kamera (LAK) kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izpilddirektoru asociāciju (LPIA) aicina Latvijas amatniekus piedalīties pētījumā par amatniecības situāciju Latvijā.

„Mūsu mērķis ir attīstīt īpašas amatnieciskās profesijas, kas palīdzēs saglabāt vēsturisko un dabisko, attīstīt mākslās balstītas idejas. Amatniecība ir individuāls pakalpojums, kurš interneta apstākļos var atrast klientus visā pasaulē. Daudzas amatnieku profesijas ir attīstāmas tieši laukos, kur dabas resursi ir blakus”, stāsta projekta iniciatori.

Siguldas novada pašvaldība aicina novada amatniekus pieteikties un uz e‑pastu: janis.zilvers@sigulda.lv  līdz 12.februārim nosūtīt aizpildītu anketu, lai pašvaldība varētu iegūtos datus apkopot un pēc tam iesniegt LAK, kā arī izmantot tālākai sadarbībai ar sava novada amatniekiem.

1.martā notiks kārtējais portāla www.atputasbazes.lv organizētais tūrisma rallijs – brīvdienu izbrauciens „Ziemas festivāls”. Baudīsim ziemas piedzīvojumus Vidzemē un reizē arī sveiksim pavasara tuvošanos. Šoreiz starts, finišs, noslēguma pasākums, uzvarētāju apbalvošana, pirmie kontrolpunkti un apskates objekti paredzēti Siguldā.

Starts un finišs Pils ielā 6 (stāvlaukums pie viesnīcas „Sigulda”). Starts plkst.8.00 – 10.00; finišs plkst.18.00 – 19.00. Noslēguma pasākums un apbalvošana plkst.20.00 Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10. Noslēguma pasākumu vadīs populārais aktieris un dziesminieks Varis Vētra.

Dienas gaitā pabūsim Līgatnē, Raunā, Smiltenē, Valkas un Strenču novados. Iecerēts, ka šoreiz šķērsosim arī robežu un iebrauksim Igaunijā, jo Valkas kaimiņpilsēta jeb dvīņu pilsēta ir Valga. Katrā ziņā ko redzēt, izbaudīt un piedzīvot būs gana daudz un mūs ļoti gaida ciemos. 

Piedalīties var ikviens, kura rīcībā ir vieglā automašīna, busiņš, motocikls vai pat velosipēds. Protams, ikvienam transportlīdzeklim jāatbilst CSDD noteikumiem. Kā parasti, ātrumam nebūs nozīmes, jo „Ziemas festivāls” ir tūrisma rallijs, kur galvenais — redzēt un iepazīt, nevis sporta sacensības. Protams, būs arī uzvarētāji pēc apmeklējamajos objektos iegūto punktu skaita, taču centīsimies turpināt tradīcijas un patīkamas balvas tiks pasniegtas dažādās nominācijās.

Jau laikus aicinām gatavoties tūrisma rallijam „Ziemas festivāls”! No organizatoru puses solām aizraujošu un interesantiem pārsteigumiem bagātu dienu, dalībniekiem vēlam labu garastāvokli, možu garu un patīkamu sabiedrību. Biļetes var iegādāties Biļešu Servisa kasēs un internetā (bērniem līdz 12 gadiem dalība tūrisma rallijā bez maksas). Par visiem jaunumiem, kā allaž, uzzināsiet portālā www.turismarallijs.lv.

Tūrisma ralliju „Ziemas festivāls” atbalsta Siguldas novada pašvaldība, PA „Siguldas Attīstības aģentūra”, Valkas novada dome, Strenču novada dome, Raunas novada dome, Smiltenes tūrisma informācijas centrs.

Informāciju sagatavoja:
Tūrisma portāls www.atputasbazes.lv

Gada balvai medicīnā nominēti arī speciālisti no Rīgas rajona slimnīcas. Balvai “Gada rehabilitācijas speciālists 2013” nominēts Rehabilitācijas nodaļas fizioterapeits Kārlis Podskočijs, savukārt balvai “Gada vecmāte 2013” nominēta vecmāte Valda Tamane.

Apkopojot vairāk nekā 5700 sabiedrības balsojumā iesniegtās balsis, noskaidroti pērnā gada populārākie veselības aprūpes speciālisti Latvijas reģionos. “Gada balva medicīnā” rīkotāji atzīmē, ka ikvienam sabiedrības balsojumā nominētajam mediķim būtu jājūtas kā uzvarētājam, jo vārdi, kas pausti balsojumā, pauž pacientu, viņu tuvinieku un kolēģu cieņu, atzinību un pateicību.

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” saņem tik plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību – 5728 iedzīvotāju balsojumus. Lielākā daļa balsojuma (30%) sniegta par Rīgas mediķiem, 22% balsojuma saņemti par Vidzemes mediķiem, kam seko balsojums par Kurzemes veselības aprūpes speciālistiem (14%).

Par Latgales mediķiem saņemti 13% balsojuma, par Pierīgas mediķiem – 11%, savukārt par Zemgales veselības aprūpes speciālistiem saņemti 10% balsojuma. Pasākuma organizatori šādu balsojuma procentuālo sadalījumu saista ar speciālistu un iedzīvotāju skaitu katrā no Latvijas reģioniem.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies piektdien, 31.janvārī, kurā ikviens nomināciju ieguvējs saņems balvu – statueti veidotu kā dzīvības asnu, kas mākslinieka Armanda Jēkabsona rokām oriģināli izstrādāta tieši šim pasākumam 2007.gadā. Gada balvas ietvaros tiks godināti Latvijas mediķi desmit dažādās nominācijās. Sabiedrības balsojumam tika izvirzītas nominācijas, kurās nosaka Gada māsu, ārsta palīgu, vecmāti, farmaceitu, rehabilitācijas speciālistu un ārstu.

Nominācijās “Gada slimnīca”, “Gada notikums medicīnā”, “Par mūža ieguldījumu veselības aprūpes organizācijā” un “Gada cilvēks medicīnā” laureātus noteiks Veselības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes kopēja žūrija. 

Siguldas novada pašvaldība sabiedrisko ēku īpašniekiem atgādina, ka Būvniecības likums, nosaka, ka, projektējot sabiedrībai pieejamas dzīvojamās vai publiskas lietošanas ēkas un būves, kā arī ielas, laukumus un citas publiskas lietošanas teritorijas, jāparedz iespēja ērti tajās iekļūt vai pārvietoties, patstāvīgi izmantot un komfortabli uzturēties cilvēkiem ar invaliditāti.

Tāpat, saskaņā ar Siguldas novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 195.punktu, katrā transportlīdzekļu novietnē publiskajā ārtelpā vai pie publiskām ēkām 5% no kopējā auto novietņu skaita paredz cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izvietojot speciāli pielāgotas — 3,5 m platas auto novietnes. Šī prasība, protams, attiecas uz no jauna projektējamām autostāvvietām.

Šobrīd Siguldas novadā cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas autostāvvietas pie vairākiem tirdzniecības objektiem faktiski ir iekārtotas, bet pie tām nav uzstādītas valsts standartiem atbilstošas ceļa zīmes.

Pašvaldības policija norāda, ka, saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai (ja objekts tiek būvēts) vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Stāvvietām, kuras izmanto transportlīdzekļi, kuru vadītāji ir invalīdi vai kuru pasažieri ir invalīdi, ja tās ir ierīkotas perpendikulārai transportlīdzekļu novietošanai attiecībā pret brauktuves malu (tātad 532.ceļa zīmes plakne ir paralēli brauktuves malai), tad saskaņā ar standartu un ceļu satiksmes noteikumu prasībām 532.ceļa zīme („Stāvvieta”) jāuzstāda kopā ar 805.papildzīmi („Darbības zona”) un 837.papildzīme („Invalīdiem”). Kopā ar šīm ceļa zīmēm vai atsevišķi var būt horizontālais ceļa apzīmējums Nr.942 (ja stāvvieta ir apzīmēta tikai ar apzīmējumu bez zīmēm, tad prasības ievērošanas kontroli apgrūtinās sniegs vai citi pārklājumi, kā arī horizontālā apzīmējuma daļēja nodilšana būs pamats stāvvietas izmantošanai visiem, jo apzīmējums būs pārprotams). Kā labs piemērs tiek minēts tirdzniecības centra “Šokolāde” autostāvvietas marķējums.

Siguldas novada pašvaldība atgādina, ka, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, katra sabiedriskā objekta īpašnieks vai pārvaldnieks ir atbildīgs par stāvvietu cilvēkiem ar invaliditāti atbilstošu noformēšanu, un aicina pievērst uzmanību autostāvvietu pareizai iekārtošanai.
 

Īstenots projekts „Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves apgaismojuma iegāde Siguldas novada iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai”.

Kultūras nozarē, kā viens no attīstības virzieniem, ir noteikts „Vides kvalitātes uzlabošana un kultūrvides saglabāšana”. Viens no resursiem rezultāta sasniegšanai ir kvalitatīva materiāli tehniskā bāze. Tāpēc, piedaloties ELFLA izsludinātajā konkursā, īstenots projekts „Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves apgaismojuma iegāde Siguldas novada iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai” (Nr.13–04-LL01-L413202-000005).

Pateicoties projekta finansējumam, Kultūras namā iegādātas apgaismošanas sistēmas, kas nodrošinās daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, saglabājot un attīstot kultūras tradīcijas, kā arī attīstīs kultūras iestādes materiāli tehnisko bāzi. Gan Siguldas pagasta Kultūras nama septiņiem amatiermākslas kolektīviem, gan vieskolektīviem (teātriem, koncertiem) tiks nodrošināta mūsdienīga un kvalitatīva pasākumu apgaismošana.

Projekta attiecināmo izmaksu summa ir 24103.45 eiro (16 940 lati), no kuras ELFLA sedz 90% un Siguldas novada pašvaldība – 10%.

Latvijas Mākslas akadēmijā apskatāma pasniedzēju un studentu darbu izstāde “Kanona mantojums”, kurā izstādīti arī darbi, kas radīti Tēlniecības dienā Allažu pamatskolā.

2013.gada maijā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji uzsāka darbu radošajā laboratorijā „Mūsu mākslinieki”, kurā pētīja Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas vērtības. Balstoties uz izcilo talantu atstāto mantojumu, šī studiju gada sākumā laboratorijas darbā iesaistītie pedagogi kopā ar studentiem radīja mūsdienīgas interpretācijas par klasiķu veikumu.

30.novembrī „Tēlniecības dienā” Allažu pamatskolā, izzinot portreta noslēpumu, šos darbus veidoja Allažu pamatskolas skolēni kopā ar tēlniekiem Gundegu Eveloni, Agitu Šteinbergu, Laimu Daberti, Rihardu Ābeltiņu un Andri Maračkovski.

Kopdarba rezultātā tapuši jauni mākslas darbi, kas no 2014.gada 17.janvāra līdz 7.februārim aplūkojami izstādē „Kanona mantojums” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā.

Svētdien, 19.janvārī, kad Siguldā notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākumi, viesosies augstas Eiropas Savienības amatpersonas, ministriju pārstāvji un citu Eiropas kultūras galvaspilsētu pārstāvji.

Sigulda uzņems Kultūras ministri Daci Melbārdi un pārstāvjus no Kultūras ministrijas, Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāri Andrulu Vasiliu un komisāres biroja pārstāvi Annu Athanasopoulou, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieku Andri Kužnieku.

Pasākumus Siguldā apmeklēs arī citu Eiropas kultūras galvaspilsētu pārstāvji no Marseļas (Francija), kas šo titulu nesa 2013.gadā, Tallinas (Igaunija) – 2012.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, Sadarbības partneri no Japānas, kā arī pārstāvji no Plzeņas (Čehija), kas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2015.gadā un pārstāvji no Sansebastjānas (Spānija), kuri šo titulu iegūs 2016.gadā.

SIA „Saltavots” darbinieki, analizējot pēdējā Siguldā īstenotā ūdenssaimniecības projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, III kārta” rezultātus, 1.tabulā ir apkopojuši informāciju par īpašumiem (iekļauti arī īpašumi bez apbūves), kuriem projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā ir radīta pieslēguma iespēja maģistrālajiem kanalizācijas tīkliem, bet to līdz 2013.gada 31.decembrim nav izmantojušas uzskaitītās mājsaimniecības.

Vērtējot 1.tabulas informāciju, ir jāņem vērā, ka nelielai daļai nekustamo īpašumu ir savas lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (SIA „Saltavots” rīcībā nav informācijas par šo iekārtu skaitu). Iespējams, ka nelielai daļai īpašumu notekūdeņus izved kāds cits uzņēmums (šim pieņēmumam ir maza ticamība, jo tie ir jānodod notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, bet citu reģionu iekārtas nelabprāt pieņem šos ūdeņus, jo to attīrīšana ir tehnoloģiski sarežģīta). Ja nekustamo īpašumu īpašnieki/lietotāji, iepazīstoties ar 1.tabulas informāciju, konstatē neatbilstības, lūdzam, mūs par to informēt pa tālruņiem 67971729, 67973502 vai e‑pastu saltavots@apollo.lv.

Apkopotā informācija liecina, ka SIA „Jumis” un SIA „Saltavots” piedāvātos asenizācijas pakalpojumus ir izmantojusi neliela daļa nekustamo īpašumu īpašnieku/lietotāju. Līdz ar to rodas jautājums: kur paliek pārējie sadzīves notekūdeņi?

Pārējo mājsaimniecību, kurām nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai, sadzīves notekūdeņi neattīrīti tiek iesūcināti gruntī, ievadīti lietus ūdens novades grāvjos, lietus ūdens un drenāžas sistēmās. Cik daudz neattīrītu sadzīves notekūdeņu tiek ievadīti gruntī vai lietus ūdens un drenāžas sistēmās? Kā piemērs ir ņemta Čiatūras iela, kuras iedzīvotāji savus īpašumus ir pieslēguši centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Līdz ar to SIA „Saltavots” ir zināms gada ūdens patēriņš. Savākto un attīrīto notekūdeņu apjomam jābūt tādam pašam vai nedaudz mazākam (zālāju, dārzu laistīšanas gadījumā) kā patērētajam ūdens daudzumam.

2.tabulā ir apkopota informācija par Čiatūras ielas nekustamajos īpašumos 2013.gadā patērēto ūdens daudzumu un SIA „Saltavots” vai SIA „Jumis” savākto un attīrīto notekūdeņu apjomu.

Starpība starp patērēto ūdeni un savāktajiem, attīrītajiem notekūdeņiem ir 808 m³/gadā. Ļoti optimistiska pieņēmuma gadījumā vēl 5% no notekūdeņiem (67 m³/gadā) varētu tikt attīrīti īpašnieku lokālajās attīrīšanas iekārtās vai tos ir izveduši citi uzņēmēji un 15% no patērētā ūdens daudzuma (202 m³/gadā) varētu būt tikuši izmantoti dārzu laistīšanai. Rezultātā neattīrīti notekūdeņi, kas tikai no Čiatūras ielas īpašumiem tiek filtrēti gruntī vai ievadīti lietus ūdens novadsistēmās sastāda 539 m³/ gadā jeb apmēram 1477 litrus diennaktī.
Šāds piesārņojuma apjoms tiek radīts tikai no vienas ielas nekustamajiem īpašumiem.

Iedzīvotājiem ir jāzina, ka notekūdeņi, kas tiek novadīti neattīrīti:

• piesārņo gruntsūdeņus un līdz ar tiek pasliktināta dzeramā ūdens kvalitāti avotos, akās un neliela dziļuma spicēs,
• piesārņo grunti un piesārņojums gruntī saglabājas desmitiem gadu;
• pasliktina virszemē esošu ūdens objektu (upes, ezeri, dīķi) kvalitāti.

SIA „Saltavots” turpinās apkopot datus un publicēs informāciju arī par pārējiem Siguldas pilsētas nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav centralizētās kanalizācijas sistēmas, vienlaicīgi norādot informāciju par asenizācijas pakalpojumu izmantošanu.

Siguldas novada pašvaldības 2013.gada 29.maijā apstiprinātajos saistošajos noteikumos „Par atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā” ir iekļauti arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, kas varētu mazināt neattīrīto notekūdeņu novadīšanas apjomus vidē un īstenot attīstītas sabiedrības principu „piesārņotājs maksā”.

Informāciju sagatavoja:
SIA „Saltavots” projektu vadītāja
Silvija Zaharāne, tālrunis 67971729,
e‑pasts silvijaza@inbox.lv