Ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 15.janvārim ir aicināts nobalsot par savu labākā mediķa kandidātu nominācijās „Gada ārsts”, „Gada zobārsts”, „Gada ārsta palīgs”, „Gada māsa”, „Gada vecmāte”, „Gada farmaceits” un „Gada funkcionālais speciālists”.

Šogad jau piekto reizi Latvijā norisināsies „Gada balva medicīnā”, ar kuru tiks godināti mediķi par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības labā, ko raksturo pasākumam izvēlētais moto „Dodot gaismu, sadegu”.

Iepriekšējā „Gada balvas medicīnā” balsojumā piedalījās gandrīz seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Arī šogad ikviens Latvijas iedzīvotājs var nobalsot par, viņaprāt, labāko veselības aprūpes speciālistu, atbildot uz pāris jautājumiem, kā arī minot pamatojumu, kāpēc tieši šis speciālists būtu pelnījis saņemt apbalvojumu. Balsot var Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā līdz 15.janvārim. Lūgums ņemt vērā, ka no vienas IP adreses par katru nomināciju var nobalsot vienu reizi.

„Gada balvā medicīnā 2014” tiks godināti Latvijas mediķi 11 dažādās nominācijās. Sabiedrības balsojumam izvirzītas nominācijas, kurās nosaka gada māsu, ārsta palīgu, vecmāti, farmaceitu, funkcionālo speciālistu, zobārstu un ārstu. Tradicionāli Gada balva medicīnā tiks piešķirta arī  nominācijās „Gada cilvēks medicīnā”, „Gada notikums medicīnā”, „Gada slimnīca”, „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Ikviens nomināciju ieguvējs svinīgā ceremonijā saņems balvu – mākslinieka Armanda Jēkabsona kā dzīvības asnu veidotu statueti.

„Gada balvu medicīnā” organizē Latvijas Ārstu biedrība.

Informāciju sagatavoja:
Sendija Burka-Šaicanova,
LĀB mediju projektu vadītāja

No 2015.gada 1.janvāra stājas spēkā grozījumi Meža likumā, kas nosaka, ka par mežu tiek uzskatītas platības un uz tām tiek attiecināts Meža likums, kurās pārskatāmā vēsturē mežs nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus, un koku skaits ir pietiekami liels (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tas attiecas uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām vai citu kategoriju zemēm.

No 2015.gada 1.janvāra uz šīm platībām, kurās ir izveidojies mežs, pilnībā tiks attiecinātas Meža likuma prasības. Valsts meža dienestam būs iespējams kontrolēt šādu mežu apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.

Minētie Meža likuma grozījumi neattiecas uz krūmājiem un teritorijām, kurās ir ieauguši atsevišķi koki, kā arī teritorijām, kurās koki nav sasnieguši piecu metru augstumu vai kopējā platība ir mazāka par 0,5 ha vai koku skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo. Šajās teritorijās arī turpmāk koku ciršana notiek saskaņā ar MK 2012.gada 8.maija noteikumiem Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”.

Ja zemes īpašnieks nav paspējis savu zemes lietojumu sakārtot atbilstoši tam noteiktajam zemes lietošanas veidam, to iespējams izdarīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra. Zemes īpašnieka pienākums ir platības, kas lielākas par 0,5 ha un kurās koku augstums ir virs pieciem metriem un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, reģistrēt Meža valsts reģistrā, veicot meža inventarizāciju vai iesniedzot Valsts meža dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu.

Meža inventarizācija. Meža īpašnieka pienākums ir nodrošināt meža inventarizācijas veikšanu savā īpašumā, iesniedzot jaunu meža inventarizāciju, kurā iekļauta visas platības, kas atbilst Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta kritērijiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests lemj par iesniegtās meža inventarizācijas pievienošanu Meža valsts reģistram. Gadījumos, kad īpašnieks zina par šādu platību jeb de facto mežaudzes esamību savā īpašumā, bet jaunu meža inventarizāciju neplāno veikt, viņš ir tiesīgs ar iesniegumu vērsties Valsts meža dienestā un lūgt veikt sava īpašuma meža inventarizācijas datu izmaiņas. Valsts meža dienests veiks izmaiņas, iegūstot un precizējot meža inventarizācijas datus, un izdos lēmumu par izmaiņu izdarīšanu meža inventarizācijas datos. Šo pakalpojumu Valsts meža dienests sniedz par maksu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam cenrādim.

Ieaudzēšana. Meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums meža ieaudzēšanai (ieaugšanai) zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Ja koku vidējais augstums nepārsniedz desmit metrus, lai mežaudzi atzītu par ieaudzētu, meža īpašnieks saskaņā ar noteikumiem par ieaudzētajām mežaudzēm iesniedz Valsts meža dienestā pārskatu, kuram pievieno zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar atzīmētu ieaudzēto platību vai ieaudzētās platības skici. Valsts meža dienests pārbauda iesniegto informāciju un izdod lēmumu par platības atzīšanu vai neatzīšanu par ieaudzētu. Ieaudzētai mežaudzei jāveic kopšana, kuras īstenošanu arī fiksē Valsts meža dienests. Ja ieaudzētā mežaudze nav vecāka par 20 gadiem un atbilst noteiktiem kritērijiem, to var reģistrēt par plantāciju mežu. Ja meža ieaudzēšana ir notikusi meliorētās platībās, tad jāatceras, ka meža ieaudzēšana nedrīkst būt pretrunā ar meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja zemes īpašnieks plāno kādreiz „jauno meža” zemi atgriezt lauksaimnieciskajai ražošanai, pastāv iespēja šo zemi reģistrēt kā plantāciju mežu. Mežaudzes reģistrēšana kā plantāciju mežs zemes īpašniekam atvieglotu meža apsaimniekošanu, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē. Kārtību, kādā tiek reģistrēti plantāciju meži, nosaka MK 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.308 „Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Ja zemes īpašnieks plāno koku ciršanu pēc 2015.gada 1.janvāra aizaugušās ne-meža zemēs, uz kurām attiecināms Meža likums, viņam šādai darbībai no Valsts meža dienesta ir jāsaņem apliecinājums koku ciršanai, izņemot tos gadījumus, kad saskaņā ar Meža likuma 12.panta pirmo daļu iespējama koku ciršana bez apliecinājuma saņemšanas. Priekšnoteikums ciršanas apliecinājuma izsniegšanai ir meža inventarizācija. Ja meža īpašnieks ignorēs Meža likuma normas un veiks koku ciršanu bez Apliecinājuma saņemšanas zemēs, kurās ir izveidojusies mežaudze, kas atbilst Meža likumā noteiktajiem kritērijiem, tad Valsts meža dienestam būs tiesības fiksēt pārkāpumu un lemt par tiesiskās atbildības piemērošanu.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
galvenā lauku attīstības speciāliste
Ineta Eriksone

Decembra beigās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā projekta „Elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošana Stacijas laukumā, Siguldā” (identifikācijas nr. KPFI-16/34) ietvaros tika uzstādīta elektromobiļu uzlādes stacija. Šī ir vidēji ātrās uzlādes stacija – elektromobiļa pilnas uzlādes laiks ir līdz četrām stundām.

Jaunā uzlādes stacija atrodas pašā Siguldas centrā, tādēļ laikā, kad tiek veikta elektromobiļa uzlāde, tās vadītājiem ir iespējams apmeklēt turpat blakus esošo Tūrisma informācijas centru, kafejnīcas vai veikalus.

Uzlādes stacijas lietošana būs maksas pakalpojums. Pagaidām noris formalitāšu kārtošana ar banku par karšu termināļa apkalpošanu, pēc līguma noslēgšanas ar banku pakalpojums būs pieejams ikvienam.

Uzlādes stacijas uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 15 246 eiro, KPFI finansējums – 7623 eiro.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) ir Latvijas valsts budžeta programma, kuras mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Biedrība „Mores muzejs” ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu šogad īstenojusi trīs projektus.

Projekta Nr.13–04-LL01-L413201-000015 „Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai Mores muzeja teritorijā” ietvaros uzbūvēta plaša nojume pasākumiem muzeja teritorijā, nobruģēts laukums un celiņi, nodrošinot teritoriju pieejamu cilvēkiem ratiņkrēslos. Būvdarbus veica SIA „Aurum Būve”. Projektam piesaistītais finansējums 14 228.72 eiro.

Projekta Nr. 14–04-LL01-L413201-000001 „Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un kvalitatīvai nodrošināšanai Mores muzeja teritorijā” ietvaros, iegādāti un uzstādīti četri galdu un solu komplekti sabiedriskām aktivitātēm brīvā dabā muzeja teritorijā un volejbola laukuma aprīkojums sportiskām aktivitātēm. Projekta finansējums 2540.73 eiro.

Projekta Nr. 14–04-LL01‑L 413202–000007 „Kultūrvēsturisko priekšmetu ekspozīcijas telpa-noliktava Mores muzeja teritorijā” ietvaros uzbūvēta noliktavas ēka, kurā eksponāti būs pieejami apskatei arī muzeja apmeklētājiem. Būvdarbus veica SIA „Aurum Būve”. Projekta finansējums 12 664.44 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Biedrības „Mores muzejs” valdes priekšsēdētāja
Anta Brača

5.decembrī biedrība „Četri krasti” noslēgusi Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pasākuma „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros līdzfinansētā projekta „Mores pagasta centra ūdenskrātuves sakārtošana un rekonstrukcija” (Nr.13–04–ZL06–Z401201–000001) realizāciju. Kopējās darbu izmaksas ir 13 845,82 eiro, no kuriem 12 461,25 eiro finansē EZF, bet pārējo sedz Siguldas novada pašvaldība.

Mores pagastā nav lielu dabīgo ūdenskrātuvju, tāpēc pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pie pagasta centra tika izbūvēta vairākus hektārus liela mākslīgā ūdenskrātuve (dīķis) ar nosaukumu „Gulbīši”, kas bija paredzēta galvenokārt iedzīvotāju atpūtai pie ūdeņiem. Aizvadīto gadu laikā ūdenskrātuves ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve (meniķis) sabrucis, pludmale piesērējusi un aizaugusi, tādēļ projekta galvenais mērķis bija atjaunot meniķi un labiekārtot pludmali, kas tika paveikts.

Projekta ietvaros ūdenskrātuves dambī iebūvēts jauns Mālpils uzņēmumā ražots plastmasas meniķis, pludmale attīrīta no nosēdumiem un dūņām un nobērta ar biezu smilšu kārtu. Pludmales krasta teritorija iekārtota atpūtnieku vajadzībām – šeit izvietoti soli un galds, ierīkota ugunskura vieta. Būvdarbus veica Siguldas uzņēmums „Strauteks”.

Informāciju sagatavoja:
biedrības „Četri krasti” valdes priekšsēdētājs
Aivars Jakobsons

Juridiskās palīdzības administrācija informē par pakalpojumiem, skaidrojot bezmaksas juridiskās palīdzības un kompensācijas cietušajiem saņemšanas kārtību.

Valsts kompensācija cietušajiem

Personas, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā, ir tiesīgas vērsties administrācijā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, iestājusies personas nāve, aizskarta tikumība un dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, vai inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Kompensāciju pieprasa gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo, iesniedzot administrācijā aizpildītu valsts kompensācijas pieprasījumu. Kompensāciju var pieprasīt arī, ja nozieguma izdarītājs nav noskaidrots.

Informāciju par kompensācijas saņemšanu cietušie var iegūt administrācijā, kā arī pie kriminālprocesa virzītāja policijā, prokuratūrā vai tiesā. Papildus cietušais – pilngadīga trūcīga vai maznodrošināta persona var pieteikt kriminālprocesa virzītājam lūgumu nodrošināt pārstāvi krimināllietā. Samaksu par juridiskās palīdzības sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Administrācija nodrošina juridisko palīdzību maznodrošinātām, trūcīgām personām un tām personām, kas pēkšņi nonākušās tādā situācijā un materiālā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību vai atrodas pilnā valsts/pašvaldības apgādībā, ja palīdzība nepieciešama civiltiesiska strīda risināšanai tiesā un ārpus tiesas.

Administrācija lemj par konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanas un pārstāvības tiesā piešķiršanu un norīko juridiskās palīdzības sniegšanai juridiskās palīdzības sniedzēju. Samaksu par juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām iedzīvotāji var saņemt administrācijā, kā arī pašvaldības sociālajā dienestā.

Vairāk informācijas par pakalpojumiem var saņemt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 (nospiežot 1- valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, nospiežot 2- valsts kompensācija cietušajiem), mājas lapā www.jpa.gov.lv.

Piektdien, 19.decembrī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā, Siguldas pagasta pensionāru nodaļas valde aicina visus seniorus uz Ziemassvētku pasākumu.

Programmā „Andra Bērziņa balzams jeb Cher amie” kas domāta sirds drapju vietā kā spēcinošs balzāms. Uzstāsies Dailes teātra aktieris un dziedātājs, kurš tēlojis gan daudzās teātra izrādēs, gan arī kinofilmās un TV seriālos — Andris Bērziņš. Ieeja bez maksas.

Pēc koncerta, otrās daļas pasākums pie galdiņiem draugu un domubiedru vidū Siguldas pagasta pensionāriem —  apsveikumi jubilejās un vēlējumi svētkos. Priecāsimies par laiku, kad tumsa sāk atkāpties un pati daba ved pretī gaismai!

Pasākumu atbalstīta Siguldas novada pašvaldība, SIA „Furšets”, veikals „Beta”.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta pensionāru nodaļas valdes priekšsēdētāja
Ruta Kupce

Trešdien, 17.decembrī, plkst.13.00 Allažu pagasta Tautas namā būs pasākums — senioru pēcpusdiena „Ziemassvētku laiks”.

Pasākumā piedalīsies Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņi un skolotāji, Siguldas novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis „Saltavots”, VSAC „Vidzeme” filiāle „Allaži” kolektīvs, Allažu pagasta Tautas nama pašdarbnieki.

Aizmirsīsim par ikdienas steigu, sanāksim kopā, pasacīsim kādu labu vārdu viens otram, izbaudīsim svētku pārsteigumu, prieku un mīlestību! Līdzi jāņem groziņš, labs garastāvoklis un smaids. Nokļūšanai uz pasākumu tiks organizēts transports, lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 26690301.

Pasākums ir bez maksas.

Dāmu kluba „Madaras” dalībnieces, čakli strādājot, sarūpējušas zeķes un cimdus Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra klientiem. Arī pensionāru biedrības „Sigulda” pensionāri saņems Ziemassvētku dāvaniņas, pie kuriem rotāsies čaklo rokdarbnieču darinātie rūķīši.

Vislielāko prieku Siguldas pilsētas pensionāriem un Dienas centra apmeklētājiem sagatavoja skolēni, kuri izgatavoja 104 adventes vainagus.

Visi, kuri vēlas iesaistīties Ziemassvētku gaidīšanas aktivitātēs, tiek laipni gaidīti Dienas centrā.

Informāciju sagatavoja:
Dienas centra vadītāja
Ilona Eļēna

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi jaunu SIA „Getliņi EKO” sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu. Sākot ar nākamā gada 1.janvāri sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā „Getliņi” būs 15,54 eiro par tonnu, kas ir par 13% lielāks nekā spēkā esošais tarifs bez dabas resursu nodokļa (DRN). Apstiprinātajā tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un DRN. Jaunais tarifs attiecas uz tiem komersantiem un individuālajiem atkritumu piegādātājiem, kas nodod sadzīves atkritumus apglabāšanai poligonā „Getliņi”.

Pirms tarifa apstiprināšanas Regulators izvērtēja SIA „Getliņi EKO” iesniegto informāciju un tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatotību. Sākotnēji komersanta iesniegtais tarifa projekts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai poligonā „Getliņi” paredzēja 18,87 eiro par tonnu. Izskatīšanas procesā tika precizētas tarifu veidojošās izmaksas, pārstrādāts izdevumu un ieņēmumu attiecināšanas modelis, kā rezultātā tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, samazinājās par 3,33 eiro par tonnu.

Spēkā esošais sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir 23,69 eiro par tonnu bez PVN, bet tajā ir ieskaitīts DRN 9,96 eiro par tonnu, kas, saskaņā ar toreiz spēkā esošo metodiku, tarifā tika iekļauts periodam no 2012.gada 1.janvāra. Spēkā esošais sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs tika apstiprināts 2009.gada 8.septembrī Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatorā.
Poligonā „Getliņi” katru gadu nonāk aptuveni 300 000 tonnu sadzīves atkritumu no Rīgas, kā arī Pierīgas (Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Stopiņu novadiem).

Sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir tikai viena daļa no kopējās maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuru apmaksā atkritumu radītājs. Otra daļa ir maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kuru nosaka pašvaldība, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, kuru pašvaldība ir izvēlējusies iepirkuma konkursa kārtībā. Trešā daļa ir dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

Lai uzklausītu pakalpojuma lietotāju viedokli par iesniegto tarifa projektu, Regulators 2014. gada 6.jūnijā Stopiņu novadā, Rumbulā organizēja uzklausīšanas sanāksmi, kurā piedalījās SIA „Getliņi EKO” pārstāvji, amatpersonas no Ogres, Ķeguma, Baldones un Olaines pašvaldības, pārstāvis no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā arī pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības. Sanāksmes laikā priekšlikumi un ierosinājumi par iesniegto tarifa projektu netika izteikti.

SIA „Getliņi EKO” reģistrēta 1997.gada 21.novembrī, tās kapitāldaļu turētājas ir Rīgas dome (97,92%) un Stopiņu novada dome (2,08%).

Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, zālājs bez cilvēka nespēj izdzīvot – ja cilvēks to nenopļaus vai nenoganīs, agrāk vai vēlāk šajā vietā būs mežs. Bet ko darīt, ja jūsu īpašumā ir ilggadīgais zālājs – pļavas, ganības, bet lauksaimniecības dzīvnieku, kas izmantotu zāli, nav ne pašam, ne kaimiņam? Tad ir vērts pārdomāt par citiem zāles izmantošanas veidiem.

Tā kā Siguldas novada teritorijā arī ir zālāju platības, kas netiek intensīvi apsaimniekotas, Siguldas novada Dome ir iesaistījusies Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas finansētā projektā „Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai”, kura ietvaros šī gada nogalē Siguldā norisinājās starptautisks seminārs par zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Semināra laikā dalībnieki iepazīstināja ar savu pieredzi par zāles biomasas alternatīvām izmantošanas iespējām. Igaunijas, Polijas un Lietuvas pārstāvji iepazīstināja ar pieredzi par zāles kā kurināmā materiāla izmantošanu katlumājās. Vācijas kolēģu pieredze liecina, ka zāle ir lielisks izejmateriāls biogāzes ražošanai. Savukārt pašmāju uzņēmēji zāli izmanto lopbarības ražošanai zāles granulu formā gan mājas mazajiem mīluļiem, gan produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Nākamā gada pirmajā pusē tiek plānots seminārs Siguldā par alternatīvām zāles biomasas izmantošanas iespējām Latvijā, uz kuru tiks aicināti visi interesenti. Sīkāka informācija: www.sigulda.lv vai http://grassservice.balticgrasslands.eu/.

Biedrība „Cerību spārni” uzsākusi īstenot projektu „Pamatlīdzekļu iegāde sveču liešanas un ziepju izgatavošanas darbnīcas izveidei jauniešiem ar invaliditāti Siguldas novadā” (Nr.14–04-LL01-L413101-000003), kas apstiprināts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros. Projekta īstenošanai piešķirts finansējums 6431,42 eiro. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2015.gada 7.maijam.

Projekta mērķis ir izveidot sveču liešanas un ziepju izgatavošanas darbnīcas tehnisko bāzi jauniešu ar invaliditāti prasmju apguves un nodarbinātības veicināšanai Siguldas novadā.

Projekta ietvaros tiks iegādāts nepieciešamais darbnīcu inventārs – vaska kausēšanas iekārta, sveču iegremdēšanas gredzeni un liešanas veidnes, ziepju vārīšanas katls un putojamā mašīna, ziepju griežamais, galdi un skapji. Iegādātā aprīkojuma priekšrocības ir drošība, kas nodrošina maksimālu darba vides drošību cilvēkiem ar dažāda smaguma funkcionāliem traucējumiem.

Projekta ietvaros iegādātais aprīkojums sveču liešanai un ziepju izgatavošanai, kvalitatīvi un ilgtermiņā nodrošinās specializēto darbnīcu darbību, kur jaunieši ar invaliditāti varēs apgūt jaunas prasmes, kā arī būs nodarbināti un lietderīgi pavadīs laiku. Siguldas novadā tiks nodrošināta sociālo pakalpojumu dažādība un pieejamība cilvēkiem ar dažāda smaguma funkcionāliem traucējumiem. Apgūtās prasmes atstās ilglaicīgu ietekmi uz jauniešu ar invaliditāti ikdienu un nodrošinās to izmantošanas iespējas turpmākajā dzīvē. Projekta īstenošana ļaus vietējiem iedzīvotājiem dažādot pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību Siguldas novada teritorijā.

Informāciju sagatavoja:
Rudīte Priede
Biedrība „Cerību spārni”