5.decembrī biedrība „Četri krasti” noslēgusi Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pasākuma „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros līdzfinansētā projekta „Mores pagasta centra ūdenskrātuves sakārtošana un rekonstrukcija” (Nr.13–04–ZL06–Z401201–000001) realizāciju. Kopējās darbu izmaksas ir 13 845,82 eiro, no kuriem 12 461,25 eiro finansē EZF, bet pārējo sedz Siguldas novada pašvaldība.

Mores pagastā nav lielu dabīgo ūdenskrātuvju, tāpēc pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pie pagasta centra tika izbūvēta vairākus hektārus liela mākslīgā ūdenskrātuve (dīķis) ar nosaukumu „Gulbīši”, kas bija paredzēta galvenokārt iedzīvotāju atpūtai pie ūdeņiem. Aizvadīto gadu laikā ūdenskrātuves ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve (meniķis) sabrucis, pludmale piesērējusi un aizaugusi, tādēļ projekta galvenais mērķis bija atjaunot meniķi un labiekārtot pludmali, kas tika paveikts.

Projekta ietvaros ūdenskrātuves dambī iebūvēts jauns Mālpils uzņēmumā ražots plastmasas meniķis, pludmale attīrīta no nosēdumiem un dūņām un nobērta ar biezu smilšu kārtu. Pludmales krasta teritorija iekārtota atpūtnieku vajadzībām – šeit izvietoti soli un galds, ierīkota ugunskura vieta. Būvdarbus veica Siguldas uzņēmums „Strauteks”.

Informāciju sagatavoja:
biedrības „Četri krasti” valdes priekšsēdētājs
Aivars Jakobsons

Juridiskās palīdzības administrācija informē par pakalpojumiem, skaidrojot bezmaksas juridiskās palīdzības un kompensācijas cietušajiem saņemšanas kārtību.

Valsts kompensācija cietušajiem

Personas, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā, ir tiesīgas vērsties administrācijā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, iestājusies personas nāve, aizskarta tikumība un dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, vai inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Kompensāciju pieprasa gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo, iesniedzot administrācijā aizpildītu valsts kompensācijas pieprasījumu. Kompensāciju var pieprasīt arī, ja nozieguma izdarītājs nav noskaidrots.

Informāciju par kompensācijas saņemšanu cietušie var iegūt administrācijā, kā arī pie kriminālprocesa virzītāja policijā, prokuratūrā vai tiesā. Papildus cietušais – pilngadīga trūcīga vai maznodrošināta persona var pieteikt kriminālprocesa virzītājam lūgumu nodrošināt pārstāvi krimināllietā. Samaksu par juridiskās palīdzības sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Administrācija nodrošina juridisko palīdzību maznodrošinātām, trūcīgām personām un tām personām, kas pēkšņi nonākušās tādā situācijā un materiālā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību vai atrodas pilnā valsts/pašvaldības apgādībā, ja palīdzība nepieciešama civiltiesiska strīda risināšanai tiesā un ārpus tiesas.

Administrācija lemj par konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanas un pārstāvības tiesā piešķiršanu un norīko juridiskās palīdzības sniegšanai juridiskās palīdzības sniedzēju. Samaksu par juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumiem šajā gadījumā sedz valsts.

Informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām iedzīvotāji var saņemt administrācijā, kā arī pašvaldības sociālajā dienestā.

Vairāk informācijas par pakalpojumiem var saņemt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 (nospiežot 1- valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, nospiežot 2- valsts kompensācija cietušajiem), mājas lapā www.jpa.gov.lv.

Piektdien, 19.decembrī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā, Siguldas pagasta pensionāru nodaļas valde aicina visus seniorus uz Ziemassvētku pasākumu.

Programmā „Andra Bērziņa balzams jeb Cher amie” kas domāta sirds drapju vietā kā spēcinošs balzāms. Uzstāsies Dailes teātra aktieris un dziedātājs, kurš tēlojis gan daudzās teātra izrādēs, gan arī kinofilmās un TV seriālos — Andris Bērziņš. Ieeja bez maksas.

Pēc koncerta, otrās daļas pasākums pie galdiņiem draugu un domubiedru vidū Siguldas pagasta pensionāriem —  apsveikumi jubilejās un vēlējumi svētkos. Priecāsimies par laiku, kad tumsa sāk atkāpties un pati daba ved pretī gaismai!

Pasākumu atbalstīta Siguldas novada pašvaldība, SIA „Furšets”, veikals „Beta”.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta pensionāru nodaļas valdes priekšsēdētāja
Ruta Kupce

Trešdien, 17.decembrī, plkst.13.00 Allažu pagasta Tautas namā būs pasākums — senioru pēcpusdiena „Ziemassvētku laiks”.

Pasākumā piedalīsies Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņi un skolotāji, Siguldas novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis „Saltavots”, VSAC „Vidzeme” filiāle „Allaži” kolektīvs, Allažu pagasta Tautas nama pašdarbnieki.

Aizmirsīsim par ikdienas steigu, sanāksim kopā, pasacīsim kādu labu vārdu viens otram, izbaudīsim svētku pārsteigumu, prieku un mīlestību! Līdzi jāņem groziņš, labs garastāvoklis un smaids. Nokļūšanai uz pasākumu tiks organizēts transports, lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 26690301.

Pasākums ir bez maksas.

Dāmu kluba „Madaras” dalībnieces, čakli strādājot, sarūpējušas zeķes un cimdus Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra klientiem. Arī pensionāru biedrības „Sigulda” pensionāri saņems Ziemassvētku dāvaniņas, pie kuriem rotāsies čaklo rokdarbnieču darinātie rūķīši.

Vislielāko prieku Siguldas pilsētas pensionāriem un Dienas centra apmeklētājiem sagatavoja skolēni, kuri izgatavoja 104 adventes vainagus.

Visi, kuri vēlas iesaistīties Ziemassvētku gaidīšanas aktivitātēs, tiek laipni gaidīti Dienas centrā.

Informāciju sagatavoja:
Dienas centra vadītāja
Ilona Eļēna

2014.gada sākumā Siguldas novada pašvaldība informēja iedzīvotājus par 2013.gada 29.maijā apstiprināto saistošo noteikumu Nr.13 “Par atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā” noteikto kārtību par šķidro sadzīves atkritumu (kanalizācijas ūdeņu) apsaimniekošanu.

Atgādinām, ka saistošie noteikumi nosaka, ka no 2014.gada 31.decembra iedzīvotājiem, kuri izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas, ir jānoslēdz līgums par decentralizētās kanalizācijas sistēmas šķidro sadzīves atkritumu savākšanu ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāju un jāiesniedz Siguldas novada Domes Pakalpojumu centrā (Siguldā, Raiņa ielā 3) apliecinājums par decentralizēto kanalizācijas sistēmas tilpumu.

Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, kuru mājokļi joprojām nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kuri vēl nav paguvuši noslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju (asenizācijas kompāniju), pasteigties un šo pienākumu veikt līdz gada beigām.

Līdz gada beigām iedzīvotājiem Pakalpojumu centrā ir jāiesniedz apliecinājums par decentralizēto kanalizācijas sistēmas tilpumu. Apliecinājuma forma pieejama zemākpievienotajos dokumentos vai pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

2015.gada janvārī pašvaldības Vides, darba un civilās aizsardzības nodaļa apkopos pašvaldībai iesniegto informāciju un uzsāks to mājsaimniecību pārbaudi, kuras apliecinājumu pašvaldībā nebūs iesniegušas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi jaunu SIA „Getliņi EKO” sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu. Sākot ar nākamā gada 1.janvāri sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā „Getliņi” būs 15,54 eiro par tonnu, kas ir par 13% lielāks nekā spēkā esošais tarifs bez dabas resursu nodokļa (DRN). Apstiprinātajā tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un DRN. Jaunais tarifs attiecas uz tiem komersantiem un individuālajiem atkritumu piegādātājiem, kas nodod sadzīves atkritumus apglabāšanai poligonā „Getliņi”.

Pirms tarifa apstiprināšanas Regulators izvērtēja SIA „Getliņi EKO” iesniegto informāciju un tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatotību. Sākotnēji komersanta iesniegtais tarifa projekts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai poligonā „Getliņi” paredzēja 18,87 eiro par tonnu. Izskatīšanas procesā tika precizētas tarifu veidojošās izmaksas, pārstrādāts izdevumu un ieņēmumu attiecināšanas modelis, kā rezultātā tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, samazinājās par 3,33 eiro par tonnu.

Spēkā esošais sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir 23,69 eiro par tonnu bez PVN, bet tajā ir ieskaitīts DRN 9,96 eiro par tonnu, kas, saskaņā ar toreiz spēkā esošo metodiku, tarifā tika iekļauts periodam no 2012.gada 1.janvāra. Spēkā esošais sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs tika apstiprināts 2009.gada 8.septembrī Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatorā.
Poligonā „Getliņi” katru gadu nonāk aptuveni 300 000 tonnu sadzīves atkritumu no Rīgas, kā arī Pierīgas (Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Stopiņu novadiem).

Sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir tikai viena daļa no kopējās maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuru apmaksā atkritumu radītājs. Otra daļa ir maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kuru nosaka pašvaldība, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, kuru pašvaldība ir izvēlējusies iepirkuma konkursa kārtībā. Trešā daļa ir dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

Lai uzklausītu pakalpojuma lietotāju viedokli par iesniegto tarifa projektu, Regulators 2014. gada 6.jūnijā Stopiņu novadā, Rumbulā organizēja uzklausīšanas sanāksmi, kurā piedalījās SIA „Getliņi EKO” pārstāvji, amatpersonas no Ogres, Ķeguma, Baldones un Olaines pašvaldības, pārstāvis no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā arī pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības. Sanāksmes laikā priekšlikumi un ierosinājumi par iesniegto tarifa projektu netika izteikti.

SIA „Getliņi EKO” reģistrēta 1997.gada 21.novembrī, tās kapitāldaļu turētājas ir Rīgas dome (97,92%) un Stopiņu novada dome (2,08%).

Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, zālājs bez cilvēka nespēj izdzīvot – ja cilvēks to nenopļaus vai nenoganīs, agrāk vai vēlāk šajā vietā būs mežs. Bet ko darīt, ja jūsu īpašumā ir ilggadīgais zālājs – pļavas, ganības, bet lauksaimniecības dzīvnieku, kas izmantotu zāli, nav ne pašam, ne kaimiņam? Tad ir vērts pārdomāt par citiem zāles izmantošanas veidiem.

Tā kā Siguldas novada teritorijā arī ir zālāju platības, kas netiek intensīvi apsaimniekotas, Siguldas novada Dome ir iesaistījusies Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas finansētā projektā „Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai”, kura ietvaros šī gada nogalē Siguldā norisinājās starptautisks seminārs par zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Semināra laikā dalībnieki iepazīstināja ar savu pieredzi par zāles biomasas alternatīvām izmantošanas iespējām. Igaunijas, Polijas un Lietuvas pārstāvji iepazīstināja ar pieredzi par zāles kā kurināmā materiāla izmantošanu katlumājās. Vācijas kolēģu pieredze liecina, ka zāle ir lielisks izejmateriāls biogāzes ražošanai. Savukārt pašmāju uzņēmēji zāli izmanto lopbarības ražošanai zāles granulu formā gan mājas mazajiem mīluļiem, gan produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Nākamā gada pirmajā pusē tiek plānots seminārs Siguldā par alternatīvām zāles biomasas izmantošanas iespējām Latvijā, uz kuru tiks aicināti visi interesenti. Sīkāka informācija: www.sigulda.lv vai http://grassservice.balticgrasslands.eu/.

Biedrība „Cerību spārni” uzsākusi īstenot projektu „Pamatlīdzekļu iegāde sveču liešanas un ziepju izgatavošanas darbnīcas izveidei jauniešiem ar invaliditāti Siguldas novadā” (Nr.14–04-LL01-L413101-000003), kas apstiprināts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros. Projekta īstenošanai piešķirts finansējums 6431,42 eiro. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2015.gada 7.maijam.

Projekta mērķis ir izveidot sveču liešanas un ziepju izgatavošanas darbnīcas tehnisko bāzi jauniešu ar invaliditāti prasmju apguves un nodarbinātības veicināšanai Siguldas novadā.

Projekta ietvaros tiks iegādāts nepieciešamais darbnīcu inventārs – vaska kausēšanas iekārta, sveču iegremdēšanas gredzeni un liešanas veidnes, ziepju vārīšanas katls un putojamā mašīna, ziepju griežamais, galdi un skapji. Iegādātā aprīkojuma priekšrocības ir drošība, kas nodrošina maksimālu darba vides drošību cilvēkiem ar dažāda smaguma funkcionāliem traucējumiem.

Projekta ietvaros iegādātais aprīkojums sveču liešanai un ziepju izgatavošanai, kvalitatīvi un ilgtermiņā nodrošinās specializēto darbnīcu darbību, kur jaunieši ar invaliditāti varēs apgūt jaunas prasmes, kā arī būs nodarbināti un lietderīgi pavadīs laiku. Siguldas novadā tiks nodrošināta sociālo pakalpojumu dažādība un pieejamība cilvēkiem ar dažāda smaguma funkcionāliem traucējumiem. Apgūtās prasmes atstās ilglaicīgu ietekmi uz jauniešu ar invaliditāti ikdienu un nodrošinās to izmantošanas iespējas turpmākajā dzīvē. Projekta īstenošana ļaus vietējiem iedzīvotājiem dažādot pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību Siguldas novada teritorijā.

Informāciju sagatavoja:
Rudīte Priede
Biedrība „Cerību spārni”

Siguldas novada Pašvaldības policija aizvien biežāk saņem iedzīvotāju zvanus par Siguldas novada teritorijā klaiņojošām lapsām. Šogad lapsas manītas Leona Paegles ielā un Institūta ielā, kā arī Peldu ielā.

Pašvaldības policija sazinājās ar biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāju Danutu Priedi: „Lapsas, tāpat kā pārējie meža zvēri un putni, ieklīst pilsētā un piederas tai, jo arī pilsēta ir dabas daļa, nevis norobežots cietoksnis. Apkārt Siguldai ir daudz mežu, līdz ar to nav nekāds brīnums, ka lapsas šad un tad tiek pamanītas. Pie tam jāņem vērā, ka tieši cilvēki ir tie, kas, ceļot pilsētas un veidojot apdzīvotas vietas, iespiežas dzīvnieku teritorijā un iekļauj mežu savā dzīves teritorijā. Ja cilvēki skaidri apzinās savas apdzīvotas teritorijas robežas, tad meža dzīvnieki to neapzinās.

Jāņem vērā, ka lapsas urbanizējas un pierod pie cilvēkiem. Pilsētas lapsas un citi te dzīvojošie meža zvēri, ieraugot cilvēku, nav tik tramīgi kā viņu radinieki mežos, jo tie ir iepazinuši cilvēka dabu un vairs nebaidās. Lapsām ir izcila pielāgošanās spēja, tādēļ tur, kur tās mājo, lapsas nejūtas ierobežotas vai traucētas un arvien vairāk apdzīvotajās vietās kļūst aktīvas arī dienā.

Viens no iemesliem, kādēļ lapsas uzturas cilvēku mājokļu tuvumā, ir bagātīgi pieejamā barība, proti, meža dzīvnieki iet un meklē, kur vieglāk var iegūt barību, un to visvienkāršāk ir iegūt no pilsētā esošajiem atkritumu konteineriem vai no organisko atkritumu kaudzēm privātmāju dārzos. Tāpat lapsas var uzturēties mājokļu tuvumā, ja, piemēram, mājas pagalmā ir krāmu kaudze, kas lapsai var kalpot par mitekli vai slēpni. Tādēļ, lai izvairītos no lapsu klātbūtnes māju tuvumā, ir jānodrošina, lai lapsas nevar atrast barību un piemērotu slēptuvi, jo tās naktīs klejo apkārt, lai dārzos atrastu kaut ko ēdamu vai sameklētu slēptuvi.

Ļoti svarīgi ir nebarot un nepieradināt lapsas, jo pieradinātās lapsas iedzīvotājiem var kļūt traucējošas. Lapsas, kas zaudējušas tramīgumu, var padzīt, radot troksni. Nogalināšana vai ķeršana slazdos ir aizliegta.”

Iedzīvotāji telefonsarunās bieži norāda uz to, ka klaiņojošās vai pieklīdušās lapsas, iespējams, ir slimas ar trakumsērgu. Kā norādījusi biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede, Latvijā jau divus gadus nav konstatēti trakumsērgas gadījumi savvaļas dzīvniekiem un no 2012.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, līdz ar to ir atviegloti trakumsērgas vakcinācijas noteikumi siltasiņu plēsējiem – suņiem, kaķiem un mājas seskiem. Šo informāciju apstiprina arī Pārtikas un veterinārais dienests savā mājaslapā www.pvd.gov.lv.

Ja klaiņojošā lapsa izskatās noplukusi (apmatojuma trūkums, kreveļaina āda, grīļīga gaita), tad tā acīmredzot ir slima ar kašķi vai kādu sēnīšu slimību. Kašķa ērcītes, kuras mitinās zem dzīvnieka ādas, novājina tā imūnsistēmu un tādējādi var izraisīt dzīvnieka mokošu nāvi. Šo ādas slimību dēļ dzīvnieks lēnām sajūk prātā, tādēļ klaiņojošām lapsām novērota neadekvāta uzvedība. Ņemot vērā to, ka sēnīšu sporas atrodas uz katra cilvēka ādas, cilvēks var saslimt ar sēnīšu slimībām novājinātas imunitātes gadījumā. Ar kašķi var saslimt jebkura cieša ķermeņa kontakta veidā, tādēļ ir ļoti svarīgi ievērot tīrību un kopt apkārtni. Biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede norādīja, ja ar ādas slimību slimojoša lapsa ir uzturējusies vai nomirusi mājas teritorijā (pagalmā, šķūnī vai kur citur), tad vietu, kur šī lapsa bijusi, ir jādezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kurus var iegādāties veterinārajās aptiekās.

Pašvaldības policija klaiņojošo dzīvnieku, tostarp meža dzīvnieku izķeršanai pievērš ļoti lielu uzmanību, un šos darbus saskaņā ar līgumu nodrošina biedrība „Dzīvnieku patversme Mežavairogi”. Ņemot vērā minēto, Pašvaldības policija lūdz iedzīvotājus izvērtēt katra izsaukuma nepieciešamību un pamatotību gadījumos, kad apdzīvotas vietas teritorijā tiek pamanīta lapsa.

Jautājumu gadījumā Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus zvanīt biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītājai Danutai Priedei pa tālruni 26479144.

Informāciju sagatavoja:
Jūlija Timoškina

Siguldas novada Pašvaldības policija informē, ka 2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, ar kuriem minētā likuma 11.panta pirmā daļa tika papildināta ar aizliegumu smēķēt: uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst; jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja cita persona pret to iebilst; bērna klātbūtnē.   

Vienlaicīgi Siguldas novada Pašvaldības policija informē, ka vakar, 9.decembrī, pamatojoties uz kādas mājas iedzīvotāju sūdzībām par smēķēšanu uz balkona, vienai personai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Par šāda pārkāpuma izdarīšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība – naudas sods līdz 15 eiro.   

Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis aicina ievērot spēkā stājušos likuma grozījumus un konstatēto pārkāpumu gadījumos, iesniegt pamatotas sūdzības vai iesniegumus Siguldas novada Pašvaldības policijā.

Atgādinām, ka Pašvaldības policijas dežūrpatruļu iespējams sazvanīt visu diennakts pa tālrunis 26160288.

Informāciju sagatavoja:
Pašvaldības policijas priekšnieks
Māris Garjānis

Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, Siguldas dzelzceļa stacijā uzstādīts liela izmēra laikrādis, kas turpmāk vilcienu un autobusu pasažieriem dos iespēju sekot līdzi transporta atiešanas un pienākšanas laikam.

Kopš dzelzceļa stacijas atklāšanas 2012.gada septembrī, pulkstenis pasažieriem bija pieejams uzgaidāmajā telpā dzelzceļa kases informatīvajos monitoros. Tāpat pulksteņi ir izvietoti gan stacijas laukumā, gan pie stacijas ēkas perona pusē, tomēr iedzīvotāji izteica vēlmi pēc liela izmēra pulksteņa uzgaidāmajā telpā, tādēļ pašvaldība ir uzstādījusi klasisku laikrādi, kas turpmāk būs ērti saskatāms visiem sabiedriskā transporta infrastruktūras lietotājiem.

Pašvaldība aicina arī turpmāk iedzīvotājus norādīt uz lietām, kas būtiski uzlabotu novadnieku ikdienu, sūtot ieteikumus pašvaldības mājas lapā, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000388 vai informējot pašvaldības darbiniekus klientu apkalpošanas centros.