No 15. marta uz lauksaimniecības zemēm atļauts izkliedēt kūtsmēslus un fermentācijas atliekas arī īpaši jutīgajās teritorijās*, kurās noteikts aizliegums to darīt laika posmā no 20. oktobra līdz 15. martam. Valsts Vides dienests aicina iedzīvotājus būt saprotošiem – lauksaimniecības darbības var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības.
Ar mērķi ierobežot iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt atļauts jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst veikt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
Lauku darbu periodā mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. Mēslošanas līdzekļus izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, ka arī mēslošanas līdzekļus neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām.
Savukārt kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka ir pieļaujama izņēmuma gadījumā ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā piecus mēnešus – no 1. maija līdz 30. septembrim – vai tad, ja tiek veikta kūtsmēslu krātuves atjaunošana vai pārbūve.
* Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
Atpūta kopā ar suni ir lielisks veids, kā pavadīt laiku. Tomēr pēdējā laikā aktualizējies jautājums par brīvsolī palaistiem suņiem, tādēļ atgādinām, ka, ar četrkājaino draugu dodoties pastaigāties publiskā vietā, ir jāievēro normatīvo aktu regulējums un saimnieka pienākumi. Diemžēl daļa suņu īpašnieku un turētāju bezatbildīgi izturas pret saviem pienākumiem, ignorē noteikumus, tādējādi paužot necieņu pret līdzcilvēkiem un radot bīstamas situācijas.
Suns nedrīkst apdraudēt nedz cilvēku, nedz dzīvnieku drošību, kā arī traucēt transportlīdzekļiem un gājējiem. Dodoties ar suni pastaigā pilsētā vai ciemā, četrkājainam draugam ir jāatrodas pavadā, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” un Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Siguldas novadā”. Ja suns ir atzīts par bīstamu, tam ir jābūt uzliktam uzpurnim. Tāpat, pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, sunim nepieciešams uzlikt uzpurni vai bez uzpurņa ievietot suni pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerī vai būrī.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Savukārt Siguldas novada brīvpieejas sporta un rotaļu laukumos, valsts vai pašvaldību iestāžu sporta laukumos – aizliegts izvest pastaigā suni. Diemžēl vērojumi liecina, ka nereti slēpošanas un skriešanas trasēs un bērnu laukumos suņi atrodas lielā skaitā gan ar pavadu, gan bez, tāpat arī pārējā teritorijā, kurā tas nav atļauts.
Turklāt suņa īpašniekiem (turētājiem) ir pienākums nodrošināt, lai sunim pie kakla siksnas būtu piestiprināta informācija, kurā norādīta tā īpašnieka (turētāja) adrese un tālruņa numurs, atrodoties ārpus tā īpašnieka īpašuma. Ja sunim nav implantēta mikroshēma vai pie suņa kakla siksnas nav piestiprināta informācija, kurā norādīta iepriekš minētā informācija, vai nav nodrošināta tā īpašnieka (turētāja) klātbūtne, kā rezultātā suni nav iespējams identificēt, suns tiek uzskatīts par klaiņojošu, un tiek nogādāts dzīvnieku patversmē.
Papildus četrkājaino draugu saimniekiem jāņem vērā, ka sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
Vienlaikus atgādinām – suņu īpašniekiem, vedot pastaigā suni, līdzi jāņem maisiņš suņa ekskrementu savākšanai. Maisiņi pēc ekskrementu savākšanas jāutilizē jebkurā atkritumu urnā, kas izvietotas visos pastaigu maršrutos gar veloceliņiem, gājēju ietvēm, pie atpūtas soliņiem un citviet novada zaļajās zonās, jo dzīvnieku izkārnījumi, ievietoti maisiņā, utilizējami kā jebkuri sadzīves atkritumi.
Likumi un noteikumi tiek izdoti, lai cilvēki tos ievērotu, diemžēl daļa sabiedrības uzskata, ka likumus un noteikumus var ignorēt, arī tos, kuros izvirzītas prasības saistībā ar suņu turēšanu. Siguldas novadā noteikumu izpildes kontroli veic Siguldas novada Pašvaldība policija.
Ja iedzīvotāji saskārušies ar sarežģījumiem vai pārkāpumiem, aicinām par to ziņot Siguldas novada Pašvaldības policijai, zvanot uz diennakts mobilo tālruni 26160288, lai pārkāpums, ja tāds izdarīts, tiktu konstatēts uz vietas un iespējamā vainīgā persona tiktu saukta pie administratīvās atbildības.
Ar Pašvaldības policiju var sazināties arī Siguldas novada mobilajā lietotnes sadaļā “Ziņo Pašvaldības policijai”, rakstot uz oficiālo e‑pasta adresi policija@sigulda.lv, zvanot uz sekretariāta informatīvo tālruni 67972008 darba laikā (kvalitātes kontroles nolūkos sarunas tiek ierakstītas) vai rakstot iesniegumu Pašvaldības policijai.
SIA “Saltavots” informē, ka pārbūves darbu maģistrālā ūdensvada akā dēļ, piektdien, 15. martā, no plkst. 9.00 līdz aptuveni 15.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde vairākiem nekustamajiem īpašumiem Siguldā. Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem Siguldā:
► Lakstīgalas iela 3; 4; 4A; 5; 6; 6A; 9; 9B; 10; 10A; 10B; 11B; 11E; 13;
► Šveices iela 35.
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs ir SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Jānis Vīcieps, tālruņa numurs 29195125.
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika.
Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās. SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
Otrdien, 19. martā, no plkst. 9.00 līdz 13.00 Siguldas slimnīcā, Lakstīgalas ielā 13 notiks Valsts asinsdonoru centra rīkotā izbraukuma asins donoru diena. Iesaistoties asinsdonoru kustībā, ir iespēja palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kam nepieciešamas asinis. Viena asins deva var izglābt ceļu satiksmes negadījumā cietušo, pacientu ar apdegumiem un palīdzēt vēža slimniekam.
Lai ziedotu asinis, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība vai jebkura cita personu identificējoša apliecība, kas satur personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto). Lai saņemtu kompensāciju, ir nepieciešams bankas konta numurs. Iedzīvotāju drošībai, ierodoties asins nodošanas vietā, Valsts asinsdonoru centrs aicina iesniegt arī aizpildītu donora anketu izdrukātā veidā. Gadījumā, ja nav iespējams to izdrukāt, anketu varēs aizpildīt arī uz vietas.
Atgādinām, ka par asins donoru var kļūt personas vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuru ķermeņa svars pārsniedz 50 kilogramus. Pirms asins ziedošanas donori aicināti pievērst uzmanību ēšanas paradumiem. Uzņemot nesabalansētu un taukvielām bagātu uzturu, asinīs nonāk palielināts tauku saturs, rezultātā šādas asinis nav iespējams izmantot pacientu ārstēšanai. Vismaz iepriekšējā dienā un dienā, kad ziedo asinis, ir jāēd bez pārmērībām. Nedrīkst uzturā lietot treknus un neveselīgus produktus. No ēdienreizes līdz asins ziedošanai ir jāpaiet vismaz trīs stundām. Pirms asins ziedošanas 24 stundu laikā jāuzņem daudz šķidruma: ūdeni, nesaldinātas augļu un dārzeņu sulas. Nedrīkst lietot enerģijas un alkoholiskos dzērienus. Asins nodošana nav vēlama pēc nakts maiņas, saspringta darba vai emocionāla pārdzīvojuma.
Šaubu gadījumā par savu veselības stāvokļa atbilstību, lūgums konsultēties, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 80000003 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). Plašāka informācija aplūkojama tīmekļa vietnē www.vadc.lv.
Vidzemes lauku partnerība “Brasla” 28. martā plkst. 14.00 Limbažos organizē informatīvu semināru projektu rakstītājiem par izsludināto LEADER projektu konkursa I kārtu uzņēmējdarbības atbalstam.
Organizatori atgādina, ka projektu pieteikumus varēs iesniegt no 2024. gada 29. marta līdz 2024. gada 29. aprīlim elektroniski (EPS) Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Seminārs notiks 28. martā plkst. 14.00 Limbažu novada pašvaldības administratīvās ēkas mazajā zālē (1. stāvs), Rīgas ielā 16, Limbažos.
Semināra programma:
Pieteikšanās semināram, aizpildot elektronisko reģistrācijas veidlapu šeit vai zvanot uz tālruņa numuru 22025563(Zanda).
Ja nav iespējams apmeklēt semināru, bet ir neskaidri jautājumi par projekta iesniegšanu, iespējams zvanīt uz tālruņa numuru 26137342 (Līga) vai rakstīt uz e‑pasta adresi Liga@brasla.lv un norunāt individuālu tikšanos.
Nokūstot sniegam, Latvijā sākusies kūlas dedzināšana. Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad dzēsti jau 95 kūlas ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, kur 216 kūlas ugunsgrēkos izdega 57,5 hektāri teritorijas. Latgales reģionā 147 kūlas ugunsgrēkos izdega 144,7 hektāri teritorijas, bet Zemgalē 183 ugunsgrēkos – 86,9 hektāri teritorijas. Mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un to kopējā platība reģistrēts Kurzemē un Vidzemē. Kurzemē 105 ugunsgrēkos izdega 36,5 hektāri, bet Vidzemē 101 ugunsgrēkā 69,1 hektāri teritorijas.
No administratīvajām teritorijām lielākais kūlas ugunsgrēku skaits pērn reģistrēts Rīgā (86), Daugavpilī (59) un Jēkabpilī (47). Tikmēr Siguldas novadā aizvadītajā gadā reģistrēti 11 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 9 mazāk nekā 2022. gadā.
Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!
Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Kūlas dzēšana pašu spēkiem tikai tad, ja tas neapdraud dzēsēju
Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Precīzāku kūlas ugunsgrēka vietu varēs noteikt, ja zvanītājs atrodas kūlas ugunsgrēka tuvumā, saglabājot drošu attālumu, un savā tālrunī būs aktivizējis atrašanās vietu un “Atrašanās vietas pakalpojumu ārkārtas situācijās”.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji objektīvi jāizvērtē, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī koku, piemēram, egļu zariem. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts.
Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.
Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.
VUGD arī turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112.
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
Informāciju sagatavoja:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Siguldas novada pašvaldība aicina pievienoties komandai zinošus, uzticamus un atbildīgus kolēģus, kuri ir gatavi ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi stiprināt Siguldas novada pašvaldību izglītības jomā. Siguldas novada pašvaldība aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju, speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos, pirmsskolas izglītības iestāžu psihologus/-ģes.
Darbs Izglītības nodaļas vadītājam/-ai
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Izglītības nodaļas vadītājs” sūtot uz e‑pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs speciālistam/-ei pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos Izglītības nodaļā Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Speciālists pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos” sūtot uz e‑pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs pirmsskolas izglītības iestāžu psihologam/-ģei
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. LV90000048152) aicina darbā pirmsskolas izglītības iestāžu psihologu/-ģi (2 vakances) Izglītības nodaļā.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Pirmsskolas izglītības iestāžu psihologs” sūtot uz e‑pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
Datu pārzinis ir Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90000048152, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, kas veic personas datu apstrādi darbinieku atlasei.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība/Privātuma politika, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Aplūkot citas aktuālās vakances iespējams, apmeklējot darba piedāvājumu sadaļu šeit.
Valsts meža dienests atgādina, ka līdz 2024. gada beigām ir izsludināta mizgrauža masveida savairošanās situācija Latvijas teritorijas mežos. Tās ietvaros no 1. aprīļa egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Jau informēts, ka 2024. gada janvārī Valsts meža dienests izdevis rīkojumu, kura mērķis ir aizsargāt vērtīgās egļu mežaudzes no augiem kaitīgā organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus). Rīkojums nosaka gan saimnieciskās darbības ierobežojumus, gan aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai egļu mežaudzēs visā Latvijas teritorijā.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi nosaka, ka laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. augustam A, B, C aizsardzības zonās ir aizliegta koku ciršana, izņemot atsevišķus gadījumus, kas noteikti rīkojumā. Aizliegums attiecas arī uz jau izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem.
Savukārt aizsardzības pasākumi paredz 2023., 2024. gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātu koku ciršanu sanitārajā vienlaidu cirtē, ja saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Izcirtuma platībās, kas pārsniedz 0,8 hektārus, paredzēts izvietot feromonu slazdus.
Kopumā ir noteiktas četras aizsardzības zonas – A, B, C un D, kas atbilst rīkojumā noteiktiem kritērijiem:
A, B un C aizsardzības zonas ir atspoguļotas valsts informācijas sistēmā – Meža valsts reģistra karšu sadaļā. D aizsardzības zona Meža valsts reģistrā netiek attēlota. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, ka dažādos kartes mērogos var būt redzama tikai daļa informācija.
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Tādēļ Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādējādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē un veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.
Lai nodrošinātu nekavējošu aizsardzības pasākumu izpildi, Valsts meža dienests no 1. aprīļa apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.
Biežāk uzdotie jautājumi par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2024. gadā.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2023. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1765 dzīvojamās mājās, kas ir par 31,62 % vairāk nekā 2022. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzīvojamās mājās vidēji gadā tiek veiktas 1160 ugunsdrošības pārbaudes. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divu stāvu ēkās.
Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā
Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi bija:
Elektroinstalāciju kontaktsavienojumiem jābūt tehniski labā stāvoklī, to izmantošanai jāatbilst ekspluatācijas noteikumiem un ražotāju noteiktajām prasībām. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudi reizi 10 gados.
Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi desmit gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.
Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam — tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
Ugunsaizsardzības sistēma automatizēti atklāj ugunsgrēka izcelšanos. Ja notikusi nelaime, izšķirošs ir laiks, tāpēc svarīgi, ka sistēma ir darba kārtībā. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Tai jābūt nepārtraukti ieslēgtai automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.
Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.
Teju katrs trešais ugunsgrēks – dzīvojamā sektorā
Aizvadītajā gadā 27,17 % no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā, turklāt nedaudz vairāk kā puse no tiem nepārsniedza 1 kvadrātmetra platību. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61,87 % gadījumu ugunsgrēku iespējamais iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas iespējams izraisījis 21,79 % no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 12,08 % ugunsgrēku iespējams izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.
Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu vai gatavojot ēdienu. VUGD aicina dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības nav mūsu iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos un samazina nepieciešamību ieguldīt finansiālos līdzekļus ēkas atjaunošanā pēc ugunsgrēka.
Informāciju sagatavoja:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī martā un aprīlī rīko bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem.
Konsultācijas norisināsies 27. martā, 9. aprīlī, 17. aprīlī un 25. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 12.00 tiešsaistē – videokonferenču platformās “Zoom” vai “Team”. Konsultācijas šogad sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.
Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.
Pieteikšanās konsultācijām – tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.
NVA atgādina, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai.
Pieteikties darba vietas pielāgošanas pakalpojumam ir ļoti vienkārši: jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E‑adresi.
Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk var lasīt šeit.
Svētdien, 10. martā, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzes dievkalpojuma laikā draudzes mācītājs Didzis Seržāns ievadīja jaunajos amatos jaunievēlēto draudzes padomi.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzes (turpmāk – draudze) padomes un revidentu vēlēšanas notika 11. februārī. Draudzes balsstiesīgiem locekļiem balsojot aizklātās vēlēšanās, tika ievēlēti pieci draudzes padomes locekļi un divi revidenti. Par draudzes padomes locekļiem ievēlēti – Normunds Lauskis, Linards Balka, Diāna Jenča, Raivis Ādamsons un Ance Rauziņa. Par draudzes revidentiem ievēlētas – Andra Pasteneka un Iluta Putniņa. Draudzes padomei vienbalsīgi balsojot, par Draudzes un valdes priekšnieku ievēlēts Normunds Lauskis, par draudzes mantzini ievēlēts Raivis Ādamsons, par draudzes Diakoniju ievēlēta Diāna Jenča. Saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmi un Virsvaldes prezidija lēmumu jaunievēlētai draudzes padomei, valdei un revidentiem pilnvaru laiks ir trīs gadi.
Draudzes priekšnieks Normunds Lauskis atzīst, ka šis pārmaiņu laiks gada garumā nav bijis viegls, apzinot baznīcā darāmos darbus un iekšējo kārtību. Tomēr, līdzās pastāvot atvērtiem un zinošiem draudzes locekļiem, ir pārliecināts, ka draudze ir labu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā, un draudzes attīstības centieni tikai paplašināsies un stiprināsies. Draudzes padomes darbības trīs pamatvirzieni būs draudzes stiprināšana, saimnieciska un racionāla Draudzes īpašumu pārvaldīšana un jaunu, mūsdienīgu novitāšu ieviešana.
Patlaban Siguldas novada pašvaldības Transporta būvju nodaļas speciālisti aktīvi strādā pie trīs objektu projektēšanas – autoceļa Lāčplēši–Augšciems posma pārbūves projekta, autoceļa Reimeri–Auniškalni–Puriņi posma (no Apšenieki–Zutiņi līdz Reimeri–Ratnieki–Silzemnieki) projekta un Gājēju ielas, Raganā pārbūves pārbūves projekta, izbūvējot apgriešanās lauku. Lai novadniekus savlaicīgi informētu ar iespējamajiem ceļu satiksmes uzlabošanas risinājumiem, aicinām iepazīties to izbūves plāna skicēm.
Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar izbūves plāna skicēm un iesūtīt ieteikumus, ja tādi ir, rakstot uz e‑pasta adresi celi@sigulda.lv līdz 21. martam.
Šā gada pašvaldības budžetā septiņu ielu/ceļu pārbūves/uzlabošanas projektēšanai paredzēti 69 936 eiro.
Vienlaikus informējam, ka šonedēļ būvdarbi atsākušies arī Mālpils pagasta Sidgundā, kur norit Kantora, Zvaigžņu, Mēness ielas pārbūve. Satiksme šajā posmā var būt apgrūtināta.