Nokūstot sniegam, Latvijā sākusies kūlas dedzināšana. Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad dzēsti jau 95 kūlas ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, kur 216 kūlas ugunsgrēkos izdega 57,5 hektāri teritorijas. Latgales reģionā 147 kūlas ugunsgrēkos izdega 144,7 hektāri teritorijas, bet Zemgalē 183 ugunsgrēkos – 86,9 hektāri teritorijas. Mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un to kopējā platība reģistrēts Kurzemē un Vidzemē. Kurzemē 105 ugunsgrēkos izdega 36,5 hektāri, bet Vidzemē 101 ugunsgrēkā 69,1 hektāri teritorijas.
No administratīvajām teritorijām lielākais kūlas ugunsgrēku skaits pērn reģistrēts Rīgā (86), Daugavpilī (59) un Jēkabpilī (47). Tikmēr Siguldas novadā aizvadītajā gadā reģistrēti 11 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 9 mazāk nekā 2022. gadā.
Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!
Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Kūlas dzēšana pašu spēkiem tikai tad, ja tas neapdraud dzēsēju
Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Precīzāku kūlas ugunsgrēka vietu varēs noteikt, ja zvanītājs atrodas kūlas ugunsgrēka tuvumā, saglabājot drošu attālumu, un savā tālrunī būs aktivizējis atrašanās vietu un “Atrašanās vietas pakalpojumu ārkārtas situācijās”.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji objektīvi jāizvērtē, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī koku, piemēram, egļu zariem. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts.
Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.
Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.
VUGD arī turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112.
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
Informāciju sagatavoja:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Siguldas novada pašvaldība aicina pievienoties komandai zinošus, uzticamus un atbildīgus kolēģus, kuri ir gatavi ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi stiprināt Siguldas novada pašvaldību izglītības jomā. Siguldas novada pašvaldība aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju, speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos, pirmsskolas izglītības iestāžu psihologus/-ģes.
Darbs Izglītības nodaļas vadītājam/-ai
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Izglītības nodaļas vadītājs” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs speciālistam/-ei pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos Izglītības nodaļā Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Speciālists pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs pirmsskolas izglītības iestāžu psihologam/-ģei
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. LV90000048152) aicina darbā pirmsskolas izglītības iestāžu psihologu/-ģi (2 vakances) Izglītības nodaļā.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Pirmsskolas izglītības iestāžu psihologs” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
Datu pārzinis ir Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90000048152, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, kas veic personas datu apstrādi darbinieku atlasei.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība/Privātuma politika, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Aplūkot citas aktuālās vakances iespējams, apmeklējot darba piedāvājumu sadaļu šeit.
Valsts meža dienests atgādina, ka līdz 2024. gada beigām ir izsludināta mizgrauža masveida savairošanās situācija Latvijas teritorijas mežos. Tās ietvaros no 1. aprīļa egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Jau informēts, ka 2024. gada janvārī Valsts meža dienests izdevis rīkojumu, kura mērķis ir aizsargāt vērtīgās egļu mežaudzes no augiem kaitīgā organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus). Rīkojums nosaka gan saimnieciskās darbības ierobežojumus, gan aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai egļu mežaudzēs visā Latvijas teritorijā.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi nosaka, ka laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. augustam A, B, C aizsardzības zonās ir aizliegta koku ciršana, izņemot atsevišķus gadījumus, kas noteikti rīkojumā. Aizliegums attiecas arī uz jau izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem.
Savukārt aizsardzības pasākumi paredz 2023., 2024. gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātu koku ciršanu sanitārajā vienlaidu cirtē, ja saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Izcirtuma platībās, kas pārsniedz 0,8 hektārus, paredzēts izvietot feromonu slazdus.
Kopumā ir noteiktas četras aizsardzības zonas – A, B, C un D, kas atbilst rīkojumā noteiktiem kritērijiem:
A, B un C aizsardzības zonas ir atspoguļotas valsts informācijas sistēmā – Meža valsts reģistra karšu sadaļā. D aizsardzības zona Meža valsts reģistrā netiek attēlota. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, ka dažādos kartes mērogos var būt redzama tikai daļa informācija.
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Tādēļ Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādējādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē un veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.
Lai nodrošinātu nekavējošu aizsardzības pasākumu izpildi, Valsts meža dienests no 1. aprīļa apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.
Biežāk uzdotie jautājumi par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2024. gadā.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2023. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1765 dzīvojamās mājās, kas ir par 31,62 % vairāk nekā 2022. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzīvojamās mājās vidēji gadā tiek veiktas 1160 ugunsdrošības pārbaudes. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divu stāvu ēkās.
Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā
Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi bija:
Elektroinstalāciju kontaktsavienojumiem jābūt tehniski labā stāvoklī, to izmantošanai jāatbilst ekspluatācijas noteikumiem un ražotāju noteiktajām prasībām. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudi reizi 10 gados.
Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi desmit gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.
Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam - tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
Ugunsaizsardzības sistēma automatizēti atklāj ugunsgrēka izcelšanos. Ja notikusi nelaime, izšķirošs ir laiks, tāpēc svarīgi, ka sistēma ir darba kārtībā. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Tai jābūt nepārtraukti ieslēgtai automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.
Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.
Teju katrs trešais ugunsgrēks – dzīvojamā sektorā
Aizvadītajā gadā 27,17 % no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā, turklāt nedaudz vairāk kā puse no tiem nepārsniedza 1 kvadrātmetra platību. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61,87 % gadījumu ugunsgrēku iespējamais iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas iespējams izraisījis 21,79 % no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 12,08 % ugunsgrēku iespējams izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.
Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu vai gatavojot ēdienu. VUGD aicina dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības nav mūsu iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos un samazina nepieciešamību ieguldīt finansiālos līdzekļus ēkas atjaunošanā pēc ugunsgrēka.
Informāciju sagatavoja:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī martā un aprīlī rīko bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem.
Konsultācijas norisināsies 27. martā, 9. aprīlī, 17. aprīlī un 25. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 12.00 tiešsaistē – videokonferenču platformās “Zoom” vai “Team”. Konsultācijas šogad sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.
Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.
Pieteikšanās konsultācijām – tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.
NVA atgādina, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai.
Pieteikties darba vietas pielāgošanas pakalpojumam ir ļoti vienkārši: jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E-adresi.
Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk var lasīt šeit.
Svētdien, 10. martā, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzes dievkalpojuma laikā draudzes mācītājs Didzis Seržāns ievadīja jaunajos amatos jaunievēlēto draudzes padomi.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzes (turpmāk – draudze) padomes un revidentu vēlēšanas notika 11. februārī. Draudzes balsstiesīgiem locekļiem balsojot aizklātās vēlēšanās, tika ievēlēti pieci draudzes padomes locekļi un divi revidenti. Par draudzes padomes locekļiem ievēlēti – Normunds Lauskis, Linards Balka, Diāna Jenča, Raivis Ādamsons un Ance Rauziņa. Par draudzes revidentiem ievēlētas – Andra Pasteneka un Iluta Putniņa. Draudzes padomei vienbalsīgi balsojot, par Draudzes un valdes priekšnieku ievēlēts Normunds Lauskis, par draudzes mantzini ievēlēts Raivis Ādamsons, par draudzes Diakoniju ievēlēta Diāna Jenča. Saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmi un Virsvaldes prezidija lēmumu jaunievēlētai draudzes padomei, valdei un revidentiem pilnvaru laiks ir trīs gadi.
Draudzes priekšnieks Normunds Lauskis atzīst, ka šis pārmaiņu laiks gada garumā nav bijis viegls, apzinot baznīcā darāmos darbus un iekšējo kārtību. Tomēr, līdzās pastāvot atvērtiem un zinošiem draudzes locekļiem, ir pārliecināts, ka draudze ir labu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā, un draudzes attīstības centieni tikai paplašināsies un stiprināsies. Draudzes padomes darbības trīs pamatvirzieni būs draudzes stiprināšana, saimnieciska un racionāla Draudzes īpašumu pārvaldīšana un jaunu, mūsdienīgu novitāšu ieviešana.
Patlaban Siguldas novada pašvaldības Transporta būvju nodaļas speciālisti aktīvi strādā pie trīs objektu projektēšanas – autoceļa Lāčplēši–Augšciems posma pārbūves projekta, autoceļa Reimeri–Auniškalni–Puriņi posma (no Apšenieki–Zutiņi līdz Reimeri–Ratnieki–Silzemnieki) projekta un Gājēju ielas, Raganā pārbūves pārbūves projekta, izbūvējot apgriešanās lauku. Lai novadniekus savlaicīgi informētu ar iespējamajiem ceļu satiksmes uzlabošanas risinājumiem, aicinām iepazīties to izbūves plāna skicēm.
Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar izbūves plāna skicēm un iesūtīt ieteikumus, ja tādi ir, rakstot uz e-pasta adresi celi@sigulda.lv līdz 21. martam.
Šā gada pašvaldības budžetā septiņu ielu/ceļu pārbūves/uzlabošanas projektēšanai paredzēti 69 936 eiro.
Vienlaikus informējam, ka šonedēļ būvdarbi atsākušies arī Mālpils pagasta Sidgundā, kur norit Kantora, Zvaigžņu, Mēness ielas pārbūve. Satiksme šajā posmā var būt apgrūtināta.
Siguldas novada pašvaldība aicina pievienoties atbildīgus, mērķtiecīgus un aizrautīgus kolēģus, kuri ir gatavi ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi stiprināt Siguldas novada pašvaldību sociālajā jomā. Siguldas novada pašvaldība aicina darbā juristus/-es, bāriņtiesas locekli, sociālo aprūpētāju, sociālajo rehabilitētāju, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzini, sociālos darbiniekus/-ces.
Darbs juristam/-ei
Siguldas novada Bāriņtiesa (reģ. Nr. 40900010631) aicina darbā juristu/-i.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Iesniedzamie dokumenti:
Pieteikties darbā, norādītos dokumentus ar norādi “Jurists” sūtot uz e-pasta adresi barintiesa@sigulda.lv vai iesniegt personīgi Siguldas novada Bāriņtiesā, Raiņa ielā 3, Siguldā, līdz 15. martam. Tālrunis uzziņām: 67970846 vai 28759972.
***
Darbs bāriņtiesas loceklim/-ei
Siguldas novada Bāriņtiesa (reģ. Nr. 40900010631) aicina darbā bāriņtiesas locekli darbam Inčukalnā un Raganā.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Iesniedzamie dokumenti:
1)pieteikšanās motīvus, darba prioritātes, aprakstot bāriņtiesas darbam nepieciešamās un sev piemītošās spējas un darba devēja ieguvumus, pieņemot darbā attiecīgo pretendentu;
2)apliecinājumu atbilstībai Bāriņtiesu likuma 10. panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, kā arī to, ka nepastāv Bāriņtiesu likuma 11. pantā minētie šķēršļi ieņemt bāriņtiesas locekļa amatu;
3)apliecinājumu, ka pretendents piekrīt, ka pie saņemto dokumentu izvērtēšanas Siguldas novada Bāriņtiesa iegūs datus no IeM Informācijas centra Sodu reģistra par personas sodāmībām un administratīvajiem pārkāpumiem;
Pieteikties darbā, norādītos dokumentus ar norādi “Bāriņtiesas loceklis” sūtot uz e-pasta adresi barintiesa@sigulda.lv vai iesniegt personīgi Siguldas novada Bāriņtiesā, Raiņa ielā 3, Siguldā, līdz 15. martam. Tālrunis uzziņām: 67970846 vai 28759972.
***
Darbs sociālajam/-ai aprūpētājam/-ai
Siguldas novada pašvaldības iestāde “Sociālās aprūpes centrs” (reģ. Nr. 40900038025) aicina darbā sociālo aprūpētāju struktūrvienībā “Sociālās aprūpes māja “Pēterupe”” uz nenoteiktu laiku un pusslodzi.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Sociālais aprūpētājs” sūtot uz e‑pasta adresi sac.sigulda@sigulda.lv vai pa pastu Sociālās aprūpes centrs, Nākotnes ielā 1, Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads, LV-2152, vai šajā adresē iesniedzot personīgi līdz 18. martam. Tālrunis uzziņām: 22009830.
***
Darbs sociālajam/-ai rehabilitētājam/-ai
Siguldas novada pašvaldības iestāde “Sociālās aprūpes centrs” (reģ. Nr. 40900038025) aicina darbā sociālo rehabilitētāju struktūrvienībā “Sociālās aprūpes māja “Pēterupe”” uz nenoteiktu laiku un pusslodzi.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Sociālais rehabilitētājs” sūtot uz e‑pasta adresi sac.sigulda@sigulda.lv vai pa pastu Sociālās aprūpes centrs, Nākotnes ielā 1, Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads, LV-2152, vai šajā adresē iesniedzot personīgi līdz 18. martam. Tālrunis uzziņām: 22009830.
***
Darbs ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinim/-ei
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests (reģ. Nr. 90009236184) aicina darbā ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzini.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteikties dabrā, darba pieredzes aprakstu (CV) ar norādi “Ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis” sūtot uz e-pasta adresi kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes iela 7, Sigulda, Siguldas novads. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi 19. martam. Tālrunis uzziņām: 26459154 (Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga).
***
Darbs juristam/-ei
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests (reģ. Nr. 90009236184) aicina darbā juristu/-i.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteikties darbā, pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Jurists” sūtot uz e-pasta adresi kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes iela 7, Sigulda, Siguldas novads. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi līdz 2. aprīlim. Tālrunis uzziņām: 67385298 (Sociālā dienesta vadītājas vietniece Lelde Apine).
***
Darbs sociālajam/-ai darbiniekam/-cei
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests (reģ. Nr. 90009236184) aicina darbā sociālo darbinieku/-ci darbam ar ģimeni un bērniem uz noteiktu laiku.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem” sūtot uz e-pasta adresi kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes iela 7, Sigulda, Siguldas novads. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi līdz 2. aprīlim. Tālrunis uzziņām: 26459154 (Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga).
***
Darbs sociālajam/-ai darbiniekam/-cei
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests (reģ. Nr. 90009236184) aicina darbā sociālo darbinieku/-ci darbam Sociālās palīdzības nodaļā.
Pienākumi:
Prasības:
Iestāde piedāvā:
Pieteitkies darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Sociālais darbinieks sociālās palīdzības nodaļā” sūtot uz e-pasta adresi kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes iela 7, Sigulda, Siguldas novads. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi līdz 2. aprīlim. Tālrunis uzziņām: 26459154 (Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga).
Datu pārzinis ir Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90000048152, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, kas veic personas datu apstrādi darbinieku atlasei.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība/Privātuma politika, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Aplūkot citas aktuālās vakances iespējams, apmeklējot darba piedāvājumu sadaļu šeit.
SIA “Adven Sigulda” sagatavojusi un iesniegusi Sabiedrisko pakalpojuma regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu tarifa projektu, kas paredz izmaiņas siltumenerģijas tarifā no šā gada 1. maija. Tarifa projekts izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem pārdotajiem siltumenerģijas apjomiem un izmaksām.
Iesniegtais jaunais tarifa projekts bez neparedzētajām izmaksām ir par 4,2 % augstāks nekā šī brīža piemērojamais tarifs, savukārt tas ir par 8 % zemāks nekā tas bija uzsākot 2023./2024. gada apkures sezonu. Jāatzīmē, ka pēdējo reizi Siguldas siltumapgādes tarifa projektā iekļautās izmaksas tika pārskatītas 2020. gadā, tādēļ šogad izstrādātais tarifa projekts veidots pēc aktuālajiem siltumenerģijas ražošanas rādītājiem.
Pēdējo divu gadu laikā ir veikti būtiski modernizācijas darbi Siguldas centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas ražošanas procesos, kas palielina tarifa projektā ieļauto patstāvīgo izmaksu daļu, bet vienlaikus tas samazina atkarību no fosilā kurināmā svārstībām ilgtermiņā. Iesniegtais tarifa projekts paredz trīs reizes zemāku dabasgāzes patēriņu nekā tas ir spēkā esošajā tarifu projektā.
Gala tarifu ietekmē kopējais lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifā iekļauto pārdoto siltumenerģijas apjomu, pēdējo trīs gadu vidējais pārdotais siltumenerģijas apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 8 %. Samazinoties lietotājiem nodotajam apjomam, palielinās patstāvīgo izmaksu īpatsvars tarifā, kas saistīts ar infrastruktūras modernizāciju un tās uzturēšanu. Patēriņam saglabājoties esošā apstiprinātā tarifa līmenī, tarifs būtu zemāks par šobrīd piemēroto.
Jau minēts, ka 13. februārī Siguldā, Pulkveža Brieža ielā, atklāta “Adven Sigulda” modernizētā katlumāja, kas spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu. Ar katlumājas modernizācijas projekta realizāciju aizvietotas līdz šim izmantotās padomju laikā uzstādītās iekārtas, tādejādi būtiski paaugstinot siltumavota efektivitāti, drošību un iekārtu darbības nepārtrauktību, kā arī Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmas atbilstību vides aizsardzības prasībām.
Informāciju sagatavoja:
“Adven Latvia” mārketinga un komunikācijas speciāliste
Rūta Jurgelāne
Bibliotēka ir draudzīga vieta ģimenēm ar mazuļiem brīvā laika pavadīšanai, rotaļām un priekšā lasīšanai. Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā labiekārtota vide vecākiem ar mazuļiem.
Siguldas novada bibliotēkā pieejamas attīstošas rotaļlietas, ērta vieta lasīšanai, spēlēm un ir iekārtota vieta mazuļu barošanai. Bērnu literatūras nodaļā pieejamas bērnu grāmatas, izglītojošas galda spēles, grāmatu namiņi un aktivitāšu siena, kas attīsta bērniem smalkās motorikas prasmes, loģisko domāšanu, atmiņu, iztēli un krāsu uztveri.
Bibliotēka veido ilgtspējīgas attiecības ar savu kopienu, kas aptver visas paaudzes, lai ieradums un prieks apmeklēt bibliotēku kļūtu par mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē.
Bibliotēka atbalsta ideju dot lietām otru dzīvi, aicinot videi draudzīgu bērnu attīstošo rotaļlietu un grāmatu apmaiņas iespēju. Bibliotēkā ir izveidots aprites plaukts grāmatām un attīstošām rotaļlietām, kurā aicina bibliotēkas apmeklētājus nodot grāmatas un rotaļlietas labā stāvoklī, kuras kādam citam vēl var noderēt.
Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, novadniekiem ir iespēja saņemt pakalpojumus un konsultācijas arī Gaujā, dienas centrā “Gauja”, Centra ielā 6, un Inciemā, Inciema torņa 1. stāvā.
Klientu apkalpošanas speciālists ik nedēļu otrdienās Gaujā (tālrunis saziņai 66954820) un trešdienās Inciemā (tālrunis saziņai 80000388) sniedz atbalstu dažādos ar valsts un pašvaldību saistošos jautājumos.
Sociālā dienesta speciālista konsultācijas sociālajos jautājumos Inciemā ar iepriekšēju pierakstu pieejamas ik nedēļu pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 17.00 (tālrunis saziņai 67385298 vai 67800966).
Dienas centrā “Gauja” speciālists darbam ar kopienu pieņem pirmdienās un trešdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00 (tālrunis saziņai 28665039).
Pakalpojumu klāsts arvien tiek paplašināts, bet jau šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja:
Papildu jautājumu vai neskaidrību gadījumos aicinām izmantot bezmaksas uzziņu tālruni 80000388.
6. martā pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Rīgas pilī ieradās Latvijas pašvaldību pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība, lai pārrunātu finansēšanas, infrastruktūras, uzņēmējdarbības, skolu tīkla, kā arī drošības jautājumus. Uz tikšanos bija ieradies arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Lindars Kumskis.
Uzrunājot Latvijas pašvaldības, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka nākamo gadu laikā nozīmīga prioritāte būs drošība. Tika akcentēts, ka ir būtiski, ka civilās aizsardzības sistēma tiek ne tikai plānota, bet arī pārbaudīta un uzlabota.
Puses pārrunāja izaicinājumus, ar kuriem saskaras pašvaldības, īstenojot dažādas pārmaiņas. Vienlaikus Edgars Rinkēvičs aicināja pašvaldības būt aktīvām, lai piesaistītu vairāk investīcijas un veicinātu ekonomisko attīstību Latvijas reģionos.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja