Divus mēnešus 43 Latvijas pašvaldībās norisinājās Sabiedrības integrācijas fonda rīkotais staigāšanas izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai!”. Gandrīz 20 000 Latvijas iedzīvotāju kopīgiem spēkiem nostaigājuši teju 6 miljardus soļu jeb vairāk nekā 4 miljonus kilometru. Sīvā cīņā, komandu vietu sadalījumam mainoties teju katru dienu, Siguldas novada pašvaldības iedzīvotāji parādījuši lielisku sniegumu, gūstot augstus panākumus vairākās kategorijās.

Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem bija ne tikai motivēt Latvijas iedzīvotājus veselīga dzīvesveida atbalstīšanā, bet arī veidot ikviena iedzīvotāja piederības un kopienas sajūtu savai pašvaldībai. Kā stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, kopīgas aktivitātes un mērķu sasniegšana veicina emocionālo labsajūtu un piederības sajūtu vietējai kopienai, kas ir būtiski saliedētas sabiedrības veidošanā.

Aktīvāko pašvaldību TOP 5

Vērtējot komandu jeb pašvaldību rezultātus pēc aktīvo dalībnieku vidējā soļu skaita, par izaicinājuma “Miljoni soļu Latvijai” uzvarētāju un aktīvāko pašvaldību atzīta Varakļānu novada pašvaldība. Taču, skatoties reģionālajā mērogā, Rīgas plānošanas reģiona aktīvākā komanda bijusi Olaines novada pašvaldība (izaicinājuma laikā 180 dalībnieki vidēji nostaigājuši 394 177 soļus). Otro vietu reģionā ieguvusi Siguldas novada pašvaldība (478 dalībnieki ‒ 366 088 soļi), trešo vietu ieņem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (360 dalībnieki ‒ 354 275 soļi), bet TOP 5 noslēdz Mārupes novada pašvaldība (458 dalībnieki ‒ 351 669 soļi) un Salaspils novada pašvaldība (331 dalībnieki ‒ 344 339 soļi).

Kopīgi sasniegtais rezultāts

“Miljoni soļu Latvijai” izaicinājumā piedalījās 19 126 cilvēki no 43 Latvijas pašvaldībām. Pastaigās, skrējienos un kustībā kopīgi noieti 4 136 328 kilometri. Tas būtu kā 116 reizes apiet apkārt Latvijai vai 2403 reizes – apkārt pasaulei. Ja šo attālumu veiktu ar auto, būtu radīti 745 000 kilogrami CO2 izmešu. Latvijas iedzīvotāji vidēji nedēļas laikā nostaigājuši vairāk nekā 35 896 soļus jeb dienā vidēji – 5128 soļus.

“Par spīti sniegam un aukstumam, atkusnim un ledum, esam sasnieguši un pat trīskārt pārsnieguši iecerēto soļu skaitu. Sabiedrības integrācijas fonds izsaka lielu pateicību un novērtē ikkatra “Miljoni soļu Latvijai” izaicinājuma dalībnieka iesaisti. Šis izaicinājums iesaistīja teju 20 000 iedzīvotājus visā Latvijā dažādos vecumposmos un ar dažādu fizisko sagatavotību. Jāuzteic arī pašvaldības, kas ar savu aktīvo līdzdalību apliecināja to, ka kopīgiem spēkiem varam sasniegt ievērojamus rezultātus un veidot stiprāku, saliedētāku sabiedrību,” tā izaicinājuma rezultātus vērtē Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Visvairāk nostaigāto soļu TOP 5

Pēc kopējo nostaigāto soļu skaita Rīgas plānošanas reģiona līdere ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (462 347 933 soļi), kam seko Siguldas novada pašvaldība (149 363 701 soļi), Ādažu novada pašvaldība (144 939 014 soļi), Mārupes novada pašvaldība (138 557 601 soļi) un Ķekavas novada pašvaldība (136 635 216 soļi).

Lielāko komandu TOP 5

Vērtējot komandas pēc dalībnieku skaita, viskuplākā pārstāvniecība Rīgas plānošanas reģionā bijusi Rīgas valstspilsētas pašvaldība (1761 dalībnieki), kam seko Ādažu novada pašvaldība (512 dalībnieki), Ķekavas novada pašvaldība (486 dalībnieki), Siguldas novada pašvaldība (478 dalībnieki) un Mārupes novada pašvaldība (458 dalībnieki).

Izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai” norisinājās no 2023. gada 23. decembra līdz 2024. gada 29. februārim. Fiksējot katras pašvaldības iedzīvotāju noietos soļus, par kustīgāko pašvaldību atzīta Varakļānu novada pašvaldība.

Lai veicinātu pārrobežu sadarbību starp Latvijas un Igaunijas mazajiem ražotājiem, kā arī attīstītu un popularizētu vietējos produktus abās valstīs, jau vairākus mēnešus tiek īstenots Interreg Latvijas un Igaunijas kopprojekts “Vietējās garšas” (“Local Tastes”). Projekta ietvaros šā gada sākumā Vidzemes aktīvos mājražotājus un mazos ražotājus savās saimniecībās uzņēma igauņi, bet 19. un 20. februārī Veru apriņķa mājražotāji kopā ar Vidzemes maziem ražotājiem devās smelties iedvesmu pie Valmieras un Siguldas novada rosīgajiem saimniekiem.

Siguldā dalībniekus uzņēma Siguldas tirgū, “SmartCoffee Roastery”, pirmajā kafijas grauzdētavā Siguldā, kur ar ievadvārdiem visus sagaidīja Līga Jansone, Siguldas novada Attīstības aģentūras Mārketinga nodaļas vadītāja. Par to, kā sparīgajiem ražotājiem būt vienuviet un sasvstarpēji kooperēties, informēja tiešās pirkšanas kustības pārstāve Liene Klišāne un platformas “Siguldas saime” organizatore Dace Mežavilka. “Mūsu Bio tirgus” ir vienīgais tirgus Latvijā, kas apvieno ekoloģiskās saimniecības vienuviet. Sigulda ir īpaša, jo tā var lepoties ar diviem tirgiem – jau iepriekš pieminēto Silgudas tirgu un Jāņa tirgu – gastro tirgu. Ar īpašu sirsnību un gadību viesus sagaidīja mazais ražotājs “Piens un Ledus”, dārzeņu tirgotājs “Zaļais Zirnis”, ražotājs “DABLAB”, “Stirna avokado”, “Absolūts ēd” un citi, kā arī ēdinātāji – ģimenes picērija “Džapsi Pica”, “Gustavbeķereja” un “Kebab Factory”, veikaliņš “Rausis”. Tāpat varēja iepazīt “Jāņa Saukas” un “Melno Piparu” piedāvājumu.

Mārketinga nodaļas vadītāja Līga Jansone mājražotājiem pastāstīja arī par atbalsta mehānismu Siguldas novada ražotājiem. Kā vienu no tiem viņa minēja 2015. gadā Siguldas novada pašvaldības vietējo uzņēmēju atbalstam izveidoto preču zīmi “Radīts Siguldā”. Preču zīme apliecina, ka produkta vai pakalpojuma izcelsmes vieta ir Siguldas novads. Tās mērķis ir popularizēt novadā radītos produktus un sniegtos pakalpojumus, kā arī veicināt to atpazīstamību.

Projekta realizācija ir nozīmīgs solis reģionālās attīstības un ekonomiskās sadarbības veicināšanā, piedāvājot praktiskas zināšanas un iedvesmu uzņēmējiem no Vidzemes un Igaunijas. Latvijas uzņēmumi, kas piedalās šajā projektā apvieno “Laukiem Būt” projekta jaunos mājražotājus, kuriem ir svarīga savstarpējā tīklošanās un tālāka zināšanu pārnese un “Novada Garša” zīmola ražotājus, kas izceļ vietējos kvalitatīvos produktus. Abus šos zīmolus organizē un uztur Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Nākamās aktivitātes projekta ietvaros paredzēs marta beigās, kad 15 Vidzemes mājražotāji un mazie ražotāji dosies uz meistarklasi Veru apriņķī.

Līdz 15. martam novadnieki aicināti izteikt viedokli par saistošo noteikumu projektu “Grozījumi Siguldas novada pašvaldības domes 2023. gada 13. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 3 “Par reklāmas izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, Siguldas novada pašvaldībā””.

Ar normatīvo aktu var iepazīties pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Saistošo noteikumu projekti”.

Priekšlikumus var iesniegt:

► elektroniski pašvaldības e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv (pakalpojums “Viedokļa izteikšana par saistošo noteikumu ► projektiem”), autorizējoties ar kādu no personas identifikācijas rīkiem;
► iesnieguma formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi noteikumu.projekti@sigulda.lv klātienē jebkurā no novada klientu apkalpošanas centriem, aizpildot veidlapu papīra formā.

 

Iesnieguma veidlapa saistošo noteikumu projektiem (doc)

Iesnieguma veidlapa saistošo noteikumu projektiem (pdf)

28. februārī kultūras centrā “Siguldas devons” notika Latvijas pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru seminārs “Pieaugušo izglītības darba organizēšana un īstenošana pašvaldībā”, kurā pārrunātas nozares aktualitātes.

Semināra dalībniekus uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, akcentējot: “Kamēr tu mācies, tikmēr – dzīvo!” Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sigita Upmale, uzrunājot dalībniekus, uzsvēra, ka pieaugušo izglītību ir svarīgi balstīt dažādībā, radot iespējas ikkatram apgūt ko jaunu. Tā mēs veicinām socializāciju, veidojam piesaisti vietējai kopienai, apzinām kultūrvēsturisko mantojumu un radām jaunu pievienoto vērtību. Gudra sabiedrība viecina ekonomisko izaugsmi.

Tikšanās laikā pārrunātas aktualitātes pieaugušo izglītības jomā – par pieaugušo izglītības organizēšanu Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta ietvaros stāstīja Laura Iveta Peniga, par neformālās izglītības programmas izstrādes vadlīnijām iepazīstināja Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskolas metodiķe Dr.sc.admin Anita Zaļaiskalne, par Latvijas Bankas piedāvātajām iespējām pieaugušajiem pilnveidot zināšanas un prasmes finanšu pratībā, skaidoja Latvijas Bankas finanšu pratības vecākā finanšu pratības speciāliste Aiga Rullere. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns klātesošos iepazīstināja ar mūžizglītības iniciatīvu “Lielo ģimnāzija”, tās dibināšanu, mērķiem, līdz šim īstenotajām aktivitātēm. Biedrības “Mālpils tautskola” vadītāja Līvija Mukāne dalījās pieredzē ar savu stāstu par mūžizglītības kultūras stiprināšanu kopienā, tai skaitā pieaugušo iesaisti programmas Erasmus+ projektu īstenošanā. Semināra pieredzes stāstu daļu noslēdza biedrības “Smailes” valdes locekle Līvija Gridjuško, stāstot par pieaugušo mūžizglītības kultūras stiprināšanu Lēdurgas pagastā kopienā.

Otrajā dienas daļā pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori apmeklēja dienas centru “Iespēju māja”, kur biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina pastāstīja, kā novadnieki ar īpašām vajadzībām tiek iesaistīti prasmju apguvē un pilnveidē, kā arī kādi atbalsta mehānismi šiem cilvēkiem ir pieejami. Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties vairākās meistarklasēs – sveču liešanas darbnīcā, filcēšanas darbnīcā, flīžu mozaīkas meistarklasē, keramikas un aušanas darbnīcās.

Semināru organizēja Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tas īstenots Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā” Nr. 10105130 – NCLV – ERASMUS-EDU-2021-AL-AGENDA-IBA ietvaros.

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu Latvijā strādājošos vēlēšanu iecirkņus. Kopumā visā Latvijā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, kas tiks izveidoti, atbilstoši pašvaldību ierosinājumiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā.

 

 

 

 

Siguldas novadā strādās 12 vēlēšanu iecirkņi:

Iecirkņa Nr.	Atrašanās vieta	Adrese
614	LĒDURGAS KULTŪRAS NAMS	Emiļa Melngaiļa iela 2, Lēdurga, Lēdurgas pag., Siguldas nov.
707	DIENAS CENTRS "GAUJA"	Centra iela 6, Gauja, Inčukalna pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
770	SIGULDAS NOVADA KULTŪRAS CENTRS	Pils iela 10, Sigulda, Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
771	SIGULDAS NOVADA KULTŪRAS CENTRS	Pils iela 10, Sigulda, Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
772	SIGULDAS 1. PAMATSKOLA	Pulkveža Brieža iela 105, Sigulda, Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
773	SIGULDAS PAGASTA KULTŪRAS NAMS	Zinātnes iela 7B, Sigulda, Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
774	MORES AMATU MĀJA	Siguldas iela 7A, More, Mores pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
776	ALLAŽU SPORTA CENTRS	Skolas iela 5, Allaži, Allažu pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
782	INČUKALNA TAUTAS NAMS	Atmodas iela 1A, Inčukalns, Inčukalna pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
783	KRIMULDAS TAUTAS NAMS	Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
784	SPORTA UN ATPŪTAS CENTRS "NAMIŅŠ"	Zvaigžņu iela 7, Inciems, Krimuldas pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
788	MĀLPILS KULTŪRAS CENTRS	Nākotnes iela 5, Mālpils, Mālpils pag., Siguldas nov. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2024. gada 8. jūnijā no plkst 8.00 līdz 20.00.
Iepriekšējā balsošana notiks:

pirmdien, 3. jūnijā — no plkst. 8.00 līdz 13.00;

ceturtdien, 6. jūnijā — no plkst. 16.00 līdz 20.00;

piektdien, 7. jūnijā — no plkst. 13.00 līdz 18.00.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā Siguldas novadā reģistrēti 85 ugunsgrēki. Pērn novadā ugunsnelaimē gājis bojā viens cilvēks, bet cietuši – pieci.

Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, var secināt, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Pie tam lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši atrodoties savās guļamistabās.

Praktiskais risinājums, kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi, tādējādi ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas un savlaicīgi izsaukt palīdzību. Visefektīvākais tehniskais risinājums cilvēku brīdināšanai par ugunsgrēku ir dzīvoklī ierīkoti ugunsgrēka autonomie dūmu detektori, kas reaģē uz dūmiem. Savukārt ugunsdzēsības aparāts privātmājā noderēs neliela ugunsgrēka dzēšanai tā aizdegšanās sākuma stadijā. Jāatceras, ka ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nedara draudus veselībai un dzīvībai. Ja notikusi ugunsnelaime, nepieciešams izvērtēt situāciju, neapdraudot sevi, nekavējoties zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

 

Infografika par dūmu detektoriem

Infografika par ugunsdzēsības aparātiem

 

Foto: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Līdz 12. martam Ādažu, Limbažu un Siguldas novadā norisināsies starptautiskās militārās mācības “Crystal Arrow 24”. Militāro mācību aktīvā fāze noritēs no 9. līdz 12. martam, taču pirms tam būs sagatavošanās manevri sekmīgai mācību uzdevumu izpildei, tai skaitā sabiedroto helikopteru pārlidojumi.

Militārās mācības “Crystal Arrow 24” ir NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sertifikācijas mācības un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba un vienību mācības komandvadības pilnveidošanai, operāciju plānošanai un vadīšanai.

2024. gadā NATO rīko vērienīgākās militārās mācības kopš Aukstā kara laika “Steadfast Defender 2024” un militārās mācības “Crystal Arrow 24” ir vienas no starptautisko militāro mācību cikla mācībām, kuru mērķis ir atturēt Krievijas agresiju. Mācībās piedalīsies aptuveni 2000 karavīru no Albānijas, ASV, Dānijas, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. Nacionālos bruņotos spēkus mācībās pārstāvēs Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes, Zemessardzes 2. Vidzemes un Zemessardzes 3. Latgales Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas karavīri un zemessargi. 

Militāro mācību un vingrinājumu laikā gaisa telpā līdz 12. martam lidos sabiedroto helikopteri un pa Latvijas autoceļiem pārvietosies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika. Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam. Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot arī karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās.

Mācību laikā ārpus poligoniem tiks izmantota tikai mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Tomēr, atrodot mācību vietās nezināmus priekšmetus, tos aizliegts aiztikt vai pārvietot. Teritorijas pēc mācībām tiks sakoptas.

 

Informāciju sagatavoja:
NBS Apvienotā štāba
Informācijas analīzes un vadības departamenta
Komunikācijas pārvalde
Foto: dkar. K. Lejnieks

13. martā plkst. 18.00 Mālpils pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvji aicina iedzīvotājus uz tikšanos Mālpils pagasta domes ēkas Lielajā zālē, Nākotnes ielā 5.

Sarunas laikā tiks apspriestas pašu domas par padomi (ko spējam izdarīt un ko nē?), izanalizēta iesaiste un jau padarītie darbi, domāts par nākotnes iespējām. Tāpat notiks iedzīvotāju uzklausīšana, sarunas. Sarunas noslēgumā tiks veikti secinājumi un izvirzītas prioritātes. Uz tikšanos aicināts arī “Siltums KIM” valdes loceklis, lai apspriestu informāciju par siltuma tarifa aprēķinu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Iestājoties atkusnim, arvien biežāk tiek saņemti iedzīvotāju ziņojumi, ka dzīvnieku saimnieki pastaigu laikā ar saviem mīluļiem ne vienmēr atstāj sakoptu vidi. Atgādinām – suņu saimniekiem ir pienākums savākt sava mīluļa ekskrementus, ievietojot tos līdzpaņemtā maisiņā un pēc tam utilizējot jebkurā sadzīves atkritumu urnā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” un pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Siguldas novadā”.

Svarīgi atzīmēt, ka Siguldas novada brīvpieejas sporta un rotaļu laukumos, kā arī pašvaldības iestāžu sporta laukumos pastaigas ar suni ir aizliegtas. Tāpat suni aizliegts ievest visās Siguldas novada kapsētās.

Par noteikumu neievērošanu iedzīvotāji aicināti informēt Pašvaldības policiju, zvanot uz diennakts tālruni 26160288 vai sūtot ziņu uz šo pašu numuru lietotnē “Whatsapp”, rakstot uz e-pasta adresi policija@sigulda.lv, vai arī informējot Siguldas mobilajā lietotnē sadaļā “Ziņo Pašvaldības policijai”. Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantu dzīvnieka īpašniekam vai turētājam piemērojams naudas sods – fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir 5 eiro.

Aicinām visus līdzatbildīgi iesaistīties tīras un kārtīgas pilsētvides uzturēšanā un aizrādīt mājdzīvnieku īpašniekiem, ja viņi nesavāc savu mīluļu izkārnījumus. Tāpat arī atgādinām par suņu staidzināšanas paradumiem, tos vedot pavadā tajās vietā, kurās tas var traucēt citiem atpūtniekiem droši baudīt dabu.

Siguldas novada pašvaldība izsludina atklātu konkursu bērnu un jauniešu vasaras nometņu atbalstam, kuru mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu saturīgu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, kā arī atbalstīt  nevalstisko organizāciju un fizisko personu iniciatīvu bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā.

Projekta mērķauditorija ir Siguldas novadā deklarētie bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 18 gadiem.

Pieteikumi projektu konkursam bērnu un jauniešu vasaras nometņu atbalstam jāiesniedz līdz 2024. gada 11. martam plkst. 12.00.

Konkursa nolikums ir pieejams  šeit. Konkursa pieteikuma veidlapa un atskaites veidlapa pieejama arī Pašvaldības pakalpojumu portālā https://e.sigulda.lv.

Projekta pieteikumu var iesniegt personīgi pašvaldības Pakalpojumu centrā, Raiņa ielā 3, Siguldā, vai nosūtot pa pastu vai elektroniskā formātā parakstītu ar e-parakstu,  nosūtot e-pasta adresi pasts@sigulda.lv.

Projekta pieteikums, kas saņemts pēc konkursa nolikumā noteiktā termiņa, netiek izskatīts.

Pašvaldība piešķir finansējumu līdz 70 % no nometnes kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 1250 eiro vienai nometnei. Finansiālais atbalsts ir paredzēts nometnes dalībnieku – bērnu un jauniešu, kuru deklarētā dzīvesvietas adrese ir Siguldas novada administratīvajā teritorijā, dalības nodrošināšanai nometnē. Precīzu finansējumu dalības maksai nosaka konkursa vērtēšanas komisija, pieņemot lēmumu par konkursa uzvarētāju un ņemot vērā piešķirtā finansējuma apmēru. Gadījumā, ja nometnē vienlaicīgi piedalās bērni un jaunieši no citiem novadiem, pašvaldības piešķirtais finansiālais atbalsts izmantojams tikai Siguldas novada pašvaldībā deklarēto dalībnieku dalības nodrošināšanai nometnē.

Konkursam pieteiktos projektus izvērtē konkursa vērtēšanas komisija. Gadījumos, kad normatīvie akti neatļauj nometņu īstenošanu vai to īstenošanai ir noteikti ierobežojumi pēc konkursa rezultātu apstiprināšanas, pašvaldības Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komiteja var lemt par nometnes īstenošanas termiņa pagarinājumu kalendārā gada ietvaros.

Lai samazinātu laiku no iedzīvotāja zvana līdz operatīvo dienestu palīdzības saņemšanai, īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei”, kas uzlabo vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura 112 zvanu apstrādi, resursu vadību un informācijas apmaiņu starp operatīvajiem dienestiem. Līdzās tam, lai informētu un izglītotu iedzīvotājus par tālruņa numuru 112 un rīcību dažādos apdraudējumos, izstrādāta jauna lietotne “112 Latvija” un tīmekļvietne www.112.lv.

“Notiekot negadījumam, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk sniegt atbilstošu palīdzību, tāpēc pēc vairāku gadu darba ir noslēdzies apjomīgs projekts, kurš ļaus samazināt laiku, kādā operatīvie dienesti dodas palīgā nelaimē nokļuvušiem. Lai to sasniegtu, ārkārtas ziņojumu saņemšana un apstrāde turpmāk notiks divos līmeņos,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Pirmajā līmenī – 112 Kontaktu centrā ienāk un tiek apstrādāti visi iedzīvotāju ziņojumi – zvani, eZvani, īsziņas par negadījumiem un notiek šo ziņojumu izvērtēšana, kuras rezultātā tikai ārkārtas zvani tiek novirzīti attiecīgajiem operatīvajiem dienestiem. Otrajā līmenī elektroniski un vienlaicīgi informāciju par negadījumu saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas resursu vadības centri, kas uz notikuma vietu nosūta nepieciešamos operatīvā dienesta resursus. “Ja iepriekš liela daļa uz tālruņa numuru 112 saņemto zvanu tika pāradresēti, bet informācija par izsaukumiem citiem operatīvajiem dienestiem nodota telefoniski, tad pēc projekta īstenošanas zvanu pāradresācija un telefoniska informācijas nodošana notiek tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam,” papildina M. Baltmanis.

Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem iedzīvotājiem ir tāds, ka, zvanot uz tālruņa numuru 112 par notikumiem, kuros nepieciešama tikai policijas iesaiste, iedzīvotāji vairs netiek pāradresēti un viņiem nav jāatkārto informācija, jo 112 dispečers pieņem informāciju par notikušo. Ja iedzīvotāji arī turpmāk zvanīs uz tālruņa numuru 110, viņi tāpat tiks savienoti ar 112 kontaktu centru, kas pieņems informāciju par negadījumu un informāciju par to nodos nepieciešamajiem operatīvajiem dienestiem un citām iestādēm. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka 112 dispečeri pēc iedzīvotāju pieprasījuma neveiks zvanu pāradresāciju uz konkrētiem Valsts policijas un pašvaldības policijas iecirkņiem, bet tā vietā noskaidros, kur un kas ir noticis un izvērtēs, vai un kādu operatīvo dienestu iesaiste un cik lielā apjomā ir nepieciešama.

Lai uzlabotu 112 zvanu apstrādi un operatīvo dienestu vadību projekta ietvaros tika izstrādāta un ieviesta Vienota kontaktu centru platforma. Kā uzsver Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns: “Vienotā kontaktu centra platforma ir unikāls risinājums, kas ir pielāgots VUGD un VP vajadzībām, tās izstrāde un ieviešana ir apjomīgs un komplicēts darbs, kas līdz šīm brīdim Latvijā nebija veikts. Vienotā kontaktu centra platformas ieviešana ir kvalitatīvi jauns solis operatīvo dienestu darbības attīstībā. Tā iezīmē pāreju uz jauno tehnoloģisko platformu un veido loģisku un tehnoloģisku pamatu turpmākai ārkārtas situāciju risināšanas procesu digitalizācijai un informācijas apmaiņai starp operatīvajiem dienestiem, ka arī operatīvo dienestu darbu vadīšanas automatizācijai.”

Informē, saņem un uzzini – lejupielādē un instalē savā viedtālrunī jauno lietotni “112 Latvija”!

Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir viedtālrunis, aicināts lejupielādēt un izmantot jauno bezmaksas lietotni “112 Latvija”, kas lietotājam sniedz vairākas priekšrocības – iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu un uzzināt, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās.

Jaunās lietotnes “112 Latvija” priekšrocības:

• Lietotnes “112 Latvija” lietotājs saņems paziņojumu sava viedtālruņa ekrānā par iespējamo apdraudējumu, piemēram, sarkanā vai oranžā līmeņa brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem, trauksmes sirēnu pārbaudi un citiem notikumiem, kas liek iedzīvotājiem būt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa iedzīvotāju nekavējošu rīcību.
• Zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112 no lietotnes “112 Latvija”, 112 dispečeri redzēs aptuveno zvanītāja atrašanās vietu.  Tas sniegs iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuri nevar nosaukt precīzu negadījuma adresi. Lai dispečers redzētu cilvēka atrašanās vietu, instalācijas brīdī vai vēlāk nepieciešams atļaut lietotnei piekļūt telefona atrašanās vietai.
• Īsziņas nosūtīšana uz tālruņa numuru 112 nav ikdienas risinājums ātrai operatīvo dienestu apziņošanai. Tā veicina 112 pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem un cilvēkiem bez Latvijas mobilo sakaru operatoru izsniegtas SIM kartes. Līdzās tam lietotnē “112 Latvija” iedzīvotāji varēs iepazīties ar padomiem, kā rīkoties dažādos apdraudējumos un uzzināt operatīvo dienestu aktualitātes.
• Lejupielādēt lietotni “112 Latvija” iespējams Google Play un AppStore. Tā piemērota lietošanai viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmu. Lietotne ir bezmaksas, bet atbilstoši izvēlētajam mobilo sakaru pieslēguma tarifam, var tikt piestādīta maksa par interneta izmantošanu.

Jaunā tīmekļvietne www.112.lv – visu operatīvo dienestu drošības padomi, ieteikumi rīcībai apdraudējumos un aktualitātes vienuviet.

Lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112 un rīcību dažādos apdraudējumos, kā arī veidotu izpratni par tiem gadījumiem, kad nepieciešams zvanīt uz tālruņa numuru 112, bet kad palīdzību sniegs citas iestādes vai komersanti, darbību uzsāk tīmekļvietne www.112.lv. Tajā vienuviet apkopoti Latvijas operatīvo dienestu sniegtie drošības padomi pareizai rīcībai dažādos apdraudējumos. Līdzās tam tīmekļvietnē tiks operatīvi izvietoti brīdinājumi par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projekts “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei” tika īstenots laika periodā no 25.08.2018. līdz 27.12.2023.

Projekta ietvaros ir izstrādāta vienotā kontaktu centra platformas risinājuma koncepcija, tehniskās specifikācijas informācijas sistēmām un infrastruktūras risinājumiem, veikta serveru, tīklu un telefonijas risinājumu modernizācija, izstrādāta un ieviesta ekspluatācijā vienotā kontaktu centra platformas informācijas sistēma, tīmekļvietne www.112.lv, “112 Latvija” iOS un Android lietotnes, veikta operatīvo dienestu biznesa procesu modernizācija un pielāgošana darbībai ar vienotā kontaktu centra platformu. Sarežģītākais un komplicētākais risinājuma ieviešanas posms – informācijas sistēmas ieviešana – noritēja pakāpeniski, sākot risinājuma izmantošanu no mazāk noslogotajiem reģioniem – Latgales un Vidzemes un beidzot ar Rīgu, kurā ārkārtas situācijas pieteikumu ir visvairāk.

Projekta kopējās izmaksas sastāda 5 000 000 eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 4 250 000 eiro un valsts budžeta finansējums 750 000 eiro. Informāciju tehnoloģiju risinājumu izstrādātājs ir SIA “Meditec”, savukārt projektu vadību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

 

Informāciju sagatavoja:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Siguldas novada pašvaldība informē, ka Siguldas novada pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija 2024. gada 20. februārī ir pieņēmusi lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Pulkveža Brieža ielā 95, Sigulda, Siguldas novads.

Saskaņā ar Siguldas novada pašvaldības domes 2021. gada 2. decembra saistošo noteikumu Nr. 30 “Par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu” 4.5 apakšpunktu privatizēto objektu īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem) un zemes īpašniekiem ir tiesības divu mēnešu laikā no publikācijas datuma izteikt apsvērumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, iesniedzot tos Siguldas novada pašvaldībai.

Informāciju par plānotajām robežām var saņemt pie Siguldas novada pašvaldības Teritorijas attīstības pārvaldes Īpašumu pārvaldības nodaļas vadītājas vietnieces darījumiem ar pašvaldības īpašumiem Revitas Jakupānes, zvanot uz tālruņa numuru: 67800957 vai rakstot uz e-pasta adresi revita.jakupane@sigulda.lv.