SIA “Saltavots” informē, ka remontdarbu maģistrālā ūdensvada akā dēļ pirmdien, 18. martā, laika posmā no plkst. 9.00 līdz aptuveni plkst. 14.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem īpašumiem Inciemā, Krimuldas pagastā.
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs – SIA “Saltavots”. Kontaktpersona – Ģirts Batarevskis; tālruņa numurs 26657246.
Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem Inciemā:
Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
22. martā plkst. 12.00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Siguldas filiālē, Dārza ielā 2A, ikvienam interesentam būs iespēja tikties ar uzņēmuma SIA “Kvist” pārstāvi, kā arī uzzināt par pinēja arodu un karjeras iespējām uzņēmumā.
Tikšanās laikās varēs iepazīt pinēja arodu, noskaidrot, kā top pītas dizaina mēbeles, kā arī uzzināt par darba iespējām, ja dizaina krēslu darināšana aizraus un vēlēsies kļūt par daļu no uzņēmuma komandas.
SIA “Kvist” ir AS “Kvist Industries” grupas uzņēmums, kas darbojas mēbeļu tirgū jau trīs paaudzēs. “Kvist Industries” ietilpst ražotnes Latvijā un Dānijā. Uzņēmums ir specializējies liekti līmētu un masīvkoka mēbeļu, kā arī mēbeļu detaļu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.
Sadarbojoties ar talantīgiem dizaineriem un labākajām Skandināvijas mēbeļu un dizaina kompānijām, “Kvist Industries” rada produktus, kas nosaka dizaina, tehnoloģiju un kvalitātes standartus.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Mācīšanās visbiežāk raisa asociācijas ar bērniem un jauniešiem. Taču mūsdienu mainīgajā pasaulē, tostarp Siguldas novadā, aizvien būtiskāku lomu ieņem mūžizglītība. Lai saglabātu labu savas dzīves kvalitāti, cilvēki ir ieinteresēti turpināt mācīties arī pieaugušā vecumā. Vairākus gadus savu artavu sniedz Siguldas novada pašvaldība, rīkojot pieaugušo mūžizglītības projektu finansēšanas konkursu.
Pašvaldības organizētā konkursa mērķis ir radīt labvēlīgus nosacījumus iedzīvotāju mācību iniciatīvām un atbalstīt izglītotas, radošas un aktīvas sabiedrības iesaisti, kā arī veidot pievilcīgu, saistošu dzīves vidi, kurā Siguldas novada iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja apgūt dzīves prasmes un veiksmīgi īstenot savu potenciālu. Kamēr 2024. gadā finansēšanas konkursā 12 atbalstīto projektu vadītāji uzsāks īstenot savas iniciatīvas, pagājušā gada dalībnieki dalās atziņās par piedzīvoto.
Pērn kopumā ekspertu komija atbalstam izvirzīja desmit idejas, viena no tām ir biedrības “Mālpils tautskola” realizētais projekts “Veselīga uztura meistarklases un lekcijas”, kas ieguva pašvaldības līdzfinansējumu 1500 eiro apmērā.
“Īstenojot projektu, iedzīvotājiem nodrošinājām iespēju apmeklēt praktiskās ievirzes mācību nodarbības, kas sevī ietvēra kulināro mantojumu, veselīga dzīvesveida principu apguvi ar uztura speciālisti, pavāru meistarklases un nodarbības vegāniem un veģetāriešiem. Iegūtās zināšanas un prasmes nodarbību dalībnieki tālāk izmanto ģimenēs un droši var dalīties ar tām sabiedrībā. Organizējot divu vietējo meistaru vadītās nodarbības, dots ieguldījums novada kultūras un kulinārā mantojuma saglabāšanā un mūsdienīgā pielietošanā. Šis vēlreiz apliecina to, ka pagastā iedzīvotāju vidū ir palielinājusies motivācija iesaistīties sevis pilnveidošanā,” stāsta biedrības “Mālpils tautskola” vadītāja Līvija Mukāne, kurai ir liela pieredze arī starptautisku projektu īstenošanā.
Veselīgo uztura meistarklašu un lekciju jaunākajam dalībniekam bija 12 gadu, bet vecākajam – 82. L. Mukāne pārliecinājusies, ka mūžizglītība ir svarīga visos vecumposmos, jo īpaši senioriem. Nereti, pateicoties neformālās izglītības apguvei, strādājošie saņem sertifikātus, kas ļauj neierūsēt darba tirgū. Tikmēr pensionāriem mūžizglītība palīdz uzturēt možu garu, tādējādi mazinot novecošanās ietekmi. “Senioriem laukos tā ir socializēšanās, iziešana no mājas, nedomāšana par slimībām un ikdienas rūpēm, vienlaikus apgūt ko jaunu un sadarboties ar citiem mālpiliešiem. Ieguvu jaunu pieredzi šādu projektu organizēšanā, un, to turpmāk pilnveidojot, varēsim piedāvāt Mālpils pagasta iedzīvotājiem kvalitatīvākus mūžizglītības pakalpojumus. Tomēr nākotnē ir jādomā par finansējuma palielināšanu. Būtisks arguments ir tas, ka tieši mūžizglītība ir viena no vispārpieņemtajām praksēm Eiropā, kā mazināt sabiedrības novecošanās negatīvās sekas,” saka “Mālpils tautskolas” vadītāja.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis apliecina, ka mūžizglītība ir ikviena iedzīvotāja dzīves sastāvdaļa – mūžu dzīvo, mūžu mācies. “Tās nozīme un iespējas turpina palielināties. Pašvaldības atbalsts šajā jomā ir būtisks, sniedzot iespēju iedzīvotājiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Novērtējam, ka pieaugušo mūžizglītības finansēšanas konkursā ik gadu tiek iesniegtas daudzveidīgas iniciatīvas. Katra no tām sniedz konkrētu ieguldījumu sabiedrības attīstībā un labklājībā,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Lēdurgas pagastā esošās biedrības “Smaile” projekta “Vecāsmātes deķa stāsti” vadītāja Līvija Gridjuško ir pateicīga Siguldas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu, jo dažkārt maz ir daudz. Piešķirtais līdzfinansējums 1220 eiro apmērā ļāva notikt Rasmas Noriņas lekcijai “Lībiešu saknes Vidzemē” un “Ciltskoku veidošanas metodika”; augu vākšanas un dziju krāsošanas nodarbībām, kā arī praktiskajam darbam pie datoriem “Kā izmantot interneta vietnes savu senču meklējumos?”.
Lēdurga ir piederīga Vidzemes lībiskajai kultūrtelpai. “Šis bija vērtīgs turpinājums pērn kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu konkursa ietvaros īstenotajam projektam – radošā darbnīca-plenērs “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” Lēdurgā. Esmu pārliecināta, ka zināšanas ir jāpapildina visu mūžu, izzinot arī senatni – mūsu saknes. Piemēram, ar augu krāsvielām krāsotajām dzijām ir saausti lakati, kas ir skaista liecība nākamajām paaudzēm. Projekta īstenošanas laikā bija plaša publicitāte, nepalikām nepamanīti. Lielākais novērtējums, kas apliecina mūžizglītības svarīgo lomu vietējā kopienā, ir 2023. gadā saņemtā Siguldas novada pašvaldības balva “Gada balva mūžizglītībā”. To pasniedz par izglītības kvalitātes veicināšanu,” stāsta L. Gridjuško. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu biedrība “Smailes” iesākto turpinās arī šogad, īstenojot pieaugušo mūžizglītības projektu “Lībiskās liecības Lēdurgā”.
Inese Pabērza kā apmācību vadītāja un komunikācijas trenere darbojas aptuveni sešus gadus un līdzīgu laika periodu uzskata sevi par siguldieti. Pērn konkursa ietvaros viņa Siguldā īstenoja projektu “Personīgās zīmolvadības meistarklases Siguldas novada iedzīvotāju individuālajai izaugsmei”. “Pašvaldības mūžizglītības projektu konkursā esmu piedalījusies trīs reizes, divas no tām guvusi atbalstu. Tas devis iespēju apmācību programmas bez maksas apgūt arī novadniekiem, kas to arī ir lieliski izmantojuši. Īstenojot 2023. gada projektu un piedāvājot personīgās zīmolvadības apmācības, lielisks partneris bija arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Siguldas biznesa inkubators, kura komanda novērtēja ideju un saturu, nodrošinot iespēju dalībniekiem to apgūt ne tikai attālināti, apgūstot materiālu, bet arī klātienē mūsdienīgās un viesmīlīgās telpās,” stāsta komunikācijas trenere I. Pabērza.
Viņasprāt, tālākizglītība un mūžizglītība nodrošina ikviena darbspējīgā iedzīvotāja konkurētspēju tik mainīgajā darba tirgū, ne tikai papildot savu kompetenču grozu ar jaunām zināšanām un prasmēm, bet arī sniedzot iespēju apgūt tādas, kas ļauj celt savu vērtību darba tirgū un piemēroties darba tirgus prasībām. Mūžizglītībai ir nozīme arī personības izaugsmē un pašapziņas veicināšanā.
Projektu dalībnieku pieredze un atziņas liecina par mūžizglītības nozīmi gan personīgajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Arī pašvaldībai ir svarīgi atzīt šo nozīmi un turpināt atbalstīt pieaugušo mūžizglītības projektus un iniciatīvas, tādējādi Siguldas novads veicina aktīvu, radošu un izglītotu sabiedrību, kas spēj veiksmīgi pielāgoties mūsdienīgajām prasībām un izaicinājumiem. Mūžizglītība kļuvusi par neizsīkstošu avotu.
Līdz ar pavasara iestāšanos Siguldas novadā ātrāk nekā citus gadus uzsākta ielu un ceļu attīrīšana no smiltīm un nogulsnēm, izmantojot gan roku darbu, gan mehanizētos transporta līdzekļus. Šīs nedēļas beigās tīrīšanas darbi sākti Siguldas pilsētā, kur tiek veikti apauguma, smilšu un nogulšņu savākšanas darbi. Primāri tīrīšanas darbi notiks ielās ar velojoslām un ielās ar augstāku uzturēšanas klasi.
Pēc darbiem Siguldas pilsētā ceļu uzturētājs tīrīšanas darbus veiks citviet novadā. Darbu pabeigšanas laiks atkarīgs no laikapstākļiem. Vēršam uzmanību, lai to veiktu, ir nepieciešams sauss laiks ar pozitīvu gaisa temperatūru.
Vienlaikus arī daudzdzīvokļu namu saimniekus aicinām neaizmirst par pagalmos, uz iebraucamajiem ceļiem, privāto teritoriju celiņiem ziemā izkaisīto smilšu savākšanu.
Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem! Jautājumu gadījumā iespējams sazināties ar pašvaldības Transporta būvju nodaļu, rakstot uz e-pasta adresi celi@sigulda.lv.
No 15. marta uz lauksaimniecības zemēm atļauts izkliedēt kūtsmēslus un fermentācijas atliekas arī īpaši jutīgajās teritorijās*, kurās noteikts aizliegums to darīt laika posmā no 20. oktobra līdz 15. martam. Valsts Vides dienests aicina iedzīvotājus būt saprotošiem – lauksaimniecības darbības var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības.
Ar mērķi ierobežot iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt atļauts jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst veikt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
Lauku darbu periodā mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. Mēslošanas līdzekļus izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, ka arī mēslošanas līdzekļus neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām.
Savukārt kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka ir pieļaujama izņēmuma gadījumā ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā piecus mēnešus – no 1. maija līdz 30. septembrim – vai tad, ja tiek veikta kūtsmēslu krātuves atjaunošana vai pārbūve.
* Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
Nokūstot sniegam, Latvijā sākusies kūlas dedzināšana. Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad dzēsti jau 95 kūlas ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, kur 216 kūlas ugunsgrēkos izdega 57,5 hektāri teritorijas. Latgales reģionā 147 kūlas ugunsgrēkos izdega 144,7 hektāri teritorijas, bet Zemgalē 183 ugunsgrēkos – 86,9 hektāri teritorijas. Mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un to kopējā platība reģistrēts Kurzemē un Vidzemē. Kurzemē 105 ugunsgrēkos izdega 36,5 hektāri, bet Vidzemē 101 ugunsgrēkā 69,1 hektāri teritorijas.
No administratīvajām teritorijām lielākais kūlas ugunsgrēku skaits pērn reģistrēts Rīgā (86), Daugavpilī (59) un Jēkabpilī (47). Tikmēr Siguldas novadā aizvadītajā gadā reģistrēti 11 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 9 mazāk nekā 2022. gadā.
Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!
Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Kūlas dzēšana pašu spēkiem tikai tad, ja tas neapdraud dzēsēju
Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Precīzāku kūlas ugunsgrēka vietu varēs noteikt, ja zvanītājs atrodas kūlas ugunsgrēka tuvumā, saglabājot drošu attālumu, un savā tālrunī būs aktivizējis atrašanās vietu un “Atrašanās vietas pakalpojumu ārkārtas situācijās”.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji objektīvi jāizvērtē, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī koku, piemēram, egļu zariem. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts.
Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.
Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.
VUGD arī turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112.
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
Informāciju sagatavoja:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Siguldas novada pašvaldība aicina pievienoties komandai zinošus, uzticamus un atbildīgus kolēģus, kuri ir gatavi ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi stiprināt Siguldas novada pašvaldību izglītības jomā. Siguldas novada pašvaldība aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju, speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos, pirmsskolas izglītības iestāžu psihologus/-ģes.
Darbs Izglītības nodaļas vadītājam/-ai
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā Izglītības nodaļas vadītāju Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Izglītības nodaļas vadītājs” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs speciālistam/-ei pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. 90000048152) aicina darbā speciālistu/-i pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos Izglītības nodaļā Izglītības un sporta pārvaldē.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Speciālists pirmsskolas un speciālās izglītības jautājumos” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
***
Darbs pirmsskolas izglītības iestāžu psihologam/-ģei
Siguldas novada pašvaldība (reģ. Nr. LV90000048152) aicina darbā pirmsskolas izglītības iestāžu psihologu/-ģi (2 vakances) Izglītības nodaļā.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, darba pieredzes aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli ar norādi “Pirmsskolas izglītības iestāžu psihologs” sūtot uz e-pasta adresi cv@sigulda.lv, pa pastu Siguldas novada pašvaldībai, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150, vai šajā adresē iesniegt personīgi līdz 28. martam. Tālrunis uzziņām: 67970863.
Datu pārzinis ir Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90000048152, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, kas veic personas datu apstrādi darbinieku atlasei.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība/Privātuma politika, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Aplūkot citas aktuālās vakances iespējams, apmeklējot darba piedāvājumu sadaļu šeit.
Atpūta kopā ar suni ir lielisks veids, kā pavadīt laiku. Tomēr pēdējā laikā aktualizējies jautājums par brīvsolī palaistiem suņiem, tādēļ atgādinām, ka, ar četrkājaino draugu dodoties pastaigāties publiskā vietā, ir jāievēro normatīvo aktu regulējums un saimnieka pienākumi. Diemžēl daļa suņu īpašnieku un turētāju bezatbildīgi izturas pret saviem pienākumiem, ignorē noteikumus, tādējādi paužot necieņu pret līdzcilvēkiem un radot bīstamas situācijas.
Suns nedrīkst apdraudēt nedz cilvēku, nedz dzīvnieku drošību, kā arī traucēt transportlīdzekļiem un gājējiem. Dodoties ar suni pastaigā pilsētā vai ciemā, četrkājainam draugam ir jāatrodas pavadā, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” un Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Siguldas novadā”. Ja suns ir atzīts par bīstamu, tam ir jābūt uzliktam uzpurnim. Tāpat, pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, sunim nepieciešams uzlikt uzpurni vai bez uzpurņa ievietot suni pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerī vai būrī.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Savukārt Siguldas novada brīvpieejas sporta un rotaļu laukumos, valsts vai pašvaldību iestāžu sporta laukumos – aizliegts izvest pastaigā suni. Diemžēl vērojumi liecina, ka nereti slēpošanas un skriešanas trasēs un bērnu laukumos suņi atrodas lielā skaitā gan ar pavadu, gan bez, tāpat arī pārējā teritorijā, kurā tas nav atļauts.
Turklāt suņa īpašniekiem (turētājiem) ir pienākums nodrošināt, lai sunim pie kakla siksnas būtu piestiprināta informācija, kurā norādīta tā īpašnieka (turētāja) adrese un tālruņa numurs, atrodoties ārpus tā īpašnieka īpašuma. Ja sunim nav implantēta mikroshēma vai pie suņa kakla siksnas nav piestiprināta informācija, kurā norādīta iepriekš minētā informācija, vai nav nodrošināta tā īpašnieka (turētāja) klātbūtne, kā rezultātā suni nav iespējams identificēt, suns tiek uzskatīts par klaiņojošu, un tiek nogādāts dzīvnieku patversmē.
Papildus četrkājaino draugu saimniekiem jāņem vērā, ka sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
Vienlaikus atgādinām – suņu īpašniekiem, vedot pastaigā suni, līdzi jāņem maisiņš suņa ekskrementu savākšanai. Maisiņi pēc ekskrementu savākšanas jāutilizē jebkurā atkritumu urnā, kas izvietotas visos pastaigu maršrutos gar veloceliņiem, gājēju ietvēm, pie atpūtas soliņiem un citviet novada zaļajās zonās, jo dzīvnieku izkārnījumi, ievietoti maisiņā, utilizējami kā jebkuri sadzīves atkritumi.
Likumi un noteikumi tiek izdoti, lai cilvēki tos ievērotu, diemžēl daļa sabiedrības uzskata, ka likumus un noteikumus var ignorēt, arī tos, kuros izvirzītas prasības saistībā ar suņu turēšanu. Siguldas novadā noteikumu izpildes kontroli veic Siguldas novada Pašvaldība policija.
Ja iedzīvotāji saskārušies ar sarežģījumiem vai pārkāpumiem, aicinām par to ziņot Siguldas novada Pašvaldības policijai, zvanot uz diennakts mobilo tālruni 26160288, lai pārkāpums, ja tāds izdarīts, tiktu konstatēts uz vietas un iespējamā vainīgā persona tiktu saukta pie administratīvās atbildības.
Ar Pašvaldības policiju var sazināties arī Siguldas novada mobilajā lietotnes sadaļā “Ziņo Pašvaldības policijai”, rakstot uz oficiālo e-pasta adresi policija@sigulda.lv, zvanot uz sekretariāta informatīvo tālruni 67972008 darba laikā (kvalitātes kontroles nolūkos sarunas tiek ierakstītas) vai rakstot iesniegumu Pašvaldības policijai.
SIA “Saltavots” informē, ka pārbūves darbu maģistrālā ūdensvada akā dēļ, piektdien, 15. martā, no plkst. 9.00 līdz aptuveni 15.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde vairākiem nekustamajiem īpašumiem Siguldā. Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem Siguldā:
► Lakstīgalas iela 3; 4; 4A; 5; 6; 6A; 9; 9B; 10; 10A; 10B; 11B; 11E; 13;
► Šveices iela 35.
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs ir SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Jānis Vīcieps, tālruņa numurs 29195125.
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika.
Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās. SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
Otrdien, 19. martā, no plkst. 9.00 līdz 13.00 Siguldas slimnīcā, Lakstīgalas ielā 13 notiks Valsts asinsdonoru centra rīkotā izbraukuma asins donoru diena. Iesaistoties asinsdonoru kustībā, ir iespēja palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kam nepieciešamas asinis. Viena asins deva var izglābt ceļu satiksmes negadījumā cietušo, pacientu ar apdegumiem un palīdzēt vēža slimniekam.
Lai ziedotu asinis, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība vai jebkura cita personu identificējoša apliecība, kas satur personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto). Lai saņemtu kompensāciju, ir nepieciešams bankas konta numurs. Iedzīvotāju drošībai, ierodoties asins nodošanas vietā, Valsts asinsdonoru centrs aicina iesniegt arī aizpildītu donora anketu izdrukātā veidā. Gadījumā, ja nav iespējams to izdrukāt, anketu varēs aizpildīt arī uz vietas.
Atgādinām, ka par asins donoru var kļūt personas vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuru ķermeņa svars pārsniedz 50 kilogramus. Pirms asins ziedošanas donori aicināti pievērst uzmanību ēšanas paradumiem. Uzņemot nesabalansētu un taukvielām bagātu uzturu, asinīs nonāk palielināts tauku saturs, rezultātā šādas asinis nav iespējams izmantot pacientu ārstēšanai. Vismaz iepriekšējā dienā un dienā, kad ziedo asinis, ir jāēd bez pārmērībām. Nedrīkst uzturā lietot treknus un neveselīgus produktus. No ēdienreizes līdz asins ziedošanai ir jāpaiet vismaz trīs stundām. Pirms asins ziedošanas 24 stundu laikā jāuzņem daudz šķidruma: ūdeni, nesaldinātas augļu un dārzeņu sulas. Nedrīkst lietot enerģijas un alkoholiskos dzērienus. Asins nodošana nav vēlama pēc nakts maiņas, saspringta darba vai emocionāla pārdzīvojuma.
Šaubu gadījumā par savu veselības stāvokļa atbilstību, lūgums konsultēties, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 80000003 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). Plašāka informācija aplūkojama tīmekļa vietnē www.vadc.lv.
Vidzemes lauku partnerība “Brasla” 28. martā plkst. 14.00 Limbažos organizē informatīvu semināru projektu rakstītājiem par izsludināto LEADER projektu konkursa I kārtu uzņēmējdarbības atbalstam.
Organizatori atgādina, ka projektu pieteikumus varēs iesniegt no 2024. gada 29. marta līdz 2024. gada 29. aprīlim elektroniski (EPS) Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Seminārs notiks 28. martā plkst. 14.00 Limbažu novada pašvaldības administratīvās ēkas mazajā zālē (1. stāvs), Rīgas ielā 16, Limbažos.
Semināra programma:
Pieteikšanās semināram, aizpildot elektronisko reģistrācijas veidlapu šeit vai zvanot uz tālruņa numuru 22025563(Zanda).
Ja nav iespējams apmeklēt semināru, bet ir neskaidri jautājumi par projekta iesniegšanu, iespējams zvanīt uz tālruņa numuru 26137342 (Līga) vai rakstīt uz e-pasta adresi Liga@brasla.lv un norunāt individuālu tikšanos.
Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī martā un aprīlī rīko bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem.
Konsultācijas norisināsies 27. martā, 9. aprīlī, 17. aprīlī un 25. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 12.00 tiešsaistē – videokonferenču platformās “Zoom” vai “Team”. Konsultācijas šogad sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.
Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.
Pieteikšanās konsultācijām – tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.
NVA atgādina, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai.
Pieteikties darba vietas pielāgošanas pakalpojumam ir ļoti vienkārši: jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E-adresi.
Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk var lasīt šeit.