Jau šo svētdien, 1. decembrī, atzīmēsim pirmo adventi, kad mājās ienāks svētku sajūta – koši adventes vainagi, svecīšu liesmiņas un lampiņu virtenes kā iekštelpās, tā mājas ārpusē. Diemžēl Ziemassvētku gaidīšanas laikā ugunsdzēsējiem glābējiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem pieaug izsaukumu skaits, kuros jāsteidzas palīgā cilvēkiem, jo notikusi nelaime.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka ik gadu šajā laikā bez uzraudzības atstātu iedegtu sveču dēļ izceļas vairāki ugunsgrēki. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem bieži šajā laikā nākas sniegt palīdzību tiem, kuri guvuši apdegumus, neuzmanīgi apejoties ar uguni.
Bez uzraudzības atstātas iedegtas svecītes, aizdegušies adventes vainagi vai mājdzīvnieks, kurš netīši apgāzis sveci, bojātu dekoratīvo spuldzīšu virteņu lietošana – šie ir tikai daži no izsaukumiem, kurus varēja novērst. Ugunsdrošības prasības nosaka, ka pat uz īsu mirkli nedrīkst atstāt atklātu liesmu bez uzraudzības, lai arī liekas, ka nekas traks jau nenotiks. Tāpat glābēji atgādina, ka bez uzraudzības nevar atstāt pat ēdienu uz plīts vai piparkūkas cepeškrāsnī. Piededzis ēdiens rada piedūmojumu, kuru ieelpojot, var rasties nopietni veselības traucējumi.
NMPD mediķiem izsaukumi uz ugunsgrēkiem, kuros cietuši cilvēki, ir vieni no vissmagākajiem. Šādos gadījumos gūtie apdegumi bieži vien ir dziļi un plaši, skarot rokas, kājas, krūškurvi, muguru, seju un elpceļus. Pat apdegumi, kas aptver tikai 10–20 % ķermeņa virsmas, var radīt nopietnas sekas cilvēka veselības turpmākai kvalitātei. Arī sadūmojumi mājoklī var izraisīt smagus veselības traucējumus – galvas reiboņus, sāpes, vemšanu, kā arī redzes un elpošanas problēmas, kas jau tālāk cilvēku var novest pat līdz bezsamaņai. Īpaši bīstami ir ugunsgrēki nakts laikā, kad cilvēka maņas miega dēļ ir mazāk jutīgas, palielinot risku zaudēt dzīvību, nepamanot briesmas. Tāpat svētku gaidīšanas laikā rūpīgi jāpieskata bērni. NMPD izsaukumu pieredzē ir ne mazums gadījumu, kad paši mazākie gūst nopietnus apdegumus, piemēram, pieskaroties svecīšu liesmām vai uzlejot sev virsū verdošu parafīnu.
NMPD vēlreiz atgādina, ka pirmās palīdzības zināšanām ir būtiska nozīme un tā jāprot sniegt katram. Gadījumā, ja gūts apdegums, tas nekavējoties jādzesē ar vēsu tekošu ūdeni vismaz 20 minūtes. Apdeguma zonu nav ieteicams noklāt ar ziedēm vai krēmiem, jo tas stāvokli var arī pasliktināt. Turklāt, ja pie ādas piekusis apģērbs – to nedrīkst raut nost! Situācija ir ļoti nopietna, ja apdeguma vieta ir lielāka par cietušā plaukstu, tad nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni.
-
Informāciju sagatavoja:
NMPD Komunikācijas nodaļa
Siguldas novadā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras ikdienā darbojas ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem novada iedzīvotājiem un kuru darbības virziens un mērķis ir sociālā atbalsta pasākumi, tika aicinātas pieteikt savas ieceres Siguldas novada pašvaldībai, tādējādi pretendējot uz pašvaldības līdzfinansējumu savu aktivitāšu īstenošanai. Izskatot saņemtos pieteikumus, atbalstīti deviņu biedrību plāni, kuru realizācijai pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumu 11 250 eiro apmērā.
Biedrībai “Kultūra.Vide.Sabiedrība” tiek piešķirts finansējums 1300 eiro apmērā, lai izveidotu četrus informatīvos pasākumus ģimenēm, pensionāriem un sociāli atstumtām grupām – kopīgus bērnu grāmatu lasījumus ar ģimenēm “Es gribu (ne)gribu lasīt”. Tāpat biedrība iegūto finansējumu izmantos pieredzes apmaiņas braucienā vietējās kopienas iedzīvotājiem u.c.
Biedrībai “Lēdurgas pagasta pensionāru, invalīdu, politiski represēto biedrība “Kamolītis”” piešķirtais finansējuma apmērs – 1300 eiro. Par šiem līdzekļiem plānota ekskursija uz Alūksni, Ziemassvetku pasākuma organizēšana, kā arī divas nodarbības pie fizioterapeites Lauras Zariņas.
Biedrībai “Inčukalna pensionāru biedrība” – 1150 eiro finansējums. Par šiem līdzekļiem biedrība plāno doties integrācijas braucienā, sagādāt Ziemassvētku dāvanas maznodrošinātajiem pensionāriem, kā arī aktīvākajiem biedrības biedriem. Tāpat plānotas meistarklases svētku pasākumu noformēšanā, dāvanu saiņošanā, svētku rotājumu veidošanā, kā arī galda spēļu un interešu grupu pasākumu organizēšana.
Biedrība “Kopums” par piešķirtajiem 1300 eiro plāno doties pieredzes braucienā, organizēt senioru dienas pasākumu, nodrošināt sporta aktivitātes, kā arī sarūpēt Ziemassvētku dāvaniņas vientuļajiem pensionāriem.
Biedrībai “Biedrība Notici sev!” tiek piešķirts finansējums 1300 eiro apmērā. Par šiem finanšu līdzekļiem biedrība dosies integrācijas braucienā uz Preiļu novadu, rīkos meistarklasi “Savvaļas ārstniecības augi dziedniecībai un skaistumkopšanai”, organizēs Ziemassvētku pasākumu, kā arī plāno īstenot 10 ciguna nodarbības.
Biedrībai “Pensionāru biedrība “Sigulda”” sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu īstenošanai piešķirts finansējums 1300 eiro apmērā. Šos līdzekļus plānots izlietot divās ekskursijās, Ziemassvētku dāvaniņās, kā arī senioru sadziedāšanās svētkos Balvos un citu pasākumu organizēšanai.
Biedrībai “Siguldas Senioru skola” piešķirtais finansējums – 1300 eiro. To paredzēts izlietot integrācijas braucienā “Iepazīsti Sēliju!”, vasaras nometnē “Ieelpo vasaru”, “Darbnīcā dzīvespriekam”, kā arī citos izglītojošos pasākumos, sarunās.
Biedrībai “Bezpeļņas organizācijas Senioru Biedrība “Inciemieši”” – 1100 eiro. Tie paredzēti pieredzes ekskursijām un citām aktivitātēm, piemēram, izglītojošām lekcijām.
Biedrībai “Latvijas Politiski represēto apvienība” (Siguldas Politiski represēto nodaļa) piešķirti 1200 eiro. Tie paredzēti politiski represēto salidojumam Ikšķilē, kā arī piemiņas dienu – 25. marta un 14. jūnija – pasākumiem pie pieminekļa.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Siguldas filiāle un EURES tīkls organizē semināru darba devējiem “Veiksmīgs uzņēmums reģionā: NVA un partneru atbalsta iespējas un potenciāls”, kurā būs iespēja uzzināt par Nodarbinātības valsts aģentūras un EURES pakalpojumiem darba devējiem, kā arī Latvijas investīcijas aģentūras, ALTUM aktualitātēm, kā arī Siguldas novada pašvaldības aktualitātēm un iespējām uzņēmējiem reģionā. Seminārs norisināsies klātienē 13. novembrī plkst. 10.00 Siguldā, “Hotel Sigulda” telpās Pils ielā 6.
Semināram var reģistrēties līdz 12. novembrim, aizpildot pieteikuma reģistrācijas anketu šeit.
Darba devēju semināra “Veiksmīgs uzņēmums reģionā: NVA un partneru atbalsta iespējas un potenciāls” tēmas:
Dalība seminārā ir bez maksas (vietu skaits ierobežots).
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
SIA “SALTAVOTS” informē, ka piektdien, 8. novembrī, kā arī pirmdien, 11. novembrī, tiks pārtraukta ūdensapgādi atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem.
Piektdien, 8. novembrī, no plkst. 12.00 līdz aptuveni plkst. 12.30, izbūvējot ūdensvada pieslēgumu pie maģistrālā ūdensapgādes tīkla, tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Siguldā:
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs SIA “TN Sistēmas”. Kontaktpersona Modris Grīnbergs (tālrunis 26468963).
Savukārt pirmdien, 11. novembrī, no plkst. 10.00 līdz aptuveni plkst. 14.00 maģistrālā ūdensvada akas remontdarbu dēļ tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Lēdurgā:
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs SIA “SALTAVOTS”. Kontaktpersona Modris Guķis (tālrunis 29234845).
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “SALTAVOTS” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
Sākoties aktīvam lašu, foreļu, taimiņu, alatu un sīgu nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādina, ka par šo zivju sugu iegūšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība un pārkāpējam finansiāli jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Pārvaldes valsts vides inspektori šajā periodā pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lašupes un lašveidīgo zivju ieguvi. DAP aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus, kā arī vērš uzmanību, ka veikalā iegādāties minētās sugas būs lētāk un ilgtspējīgāk.
Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.
Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība. Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 715 eiro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamo zivi.
Pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.
Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm. Tās nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas un migrē līdz pat 3 000 kilometriem, diennaktī veicot pat 100 kilometrus. Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni 40–60 jaunu lašu.
Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Veicinot nolietoto auto riepu apsaimniekošanu un nonākšanu pārstrādē, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” šogad jau trešo reizi rīkoja akciju “Nomet riepu atbildīgi!”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no savu laiku nokalpojušajām spēkratu riepām. Arī šajā akcijā Siguldas iedzīvotāji bijuši aktīvi. Tikai desmit dienu laikā, no 21. oktobra līdz 31. oktobrim, pārstrādei tika nodotas vairāk nekā 40 tonnas auto riepu.
Šādas akcijas Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” rīko ar mērķi veicināt iespējami daudz un dažāda veidu atkritumu nonākšanu atkārtotā apritē, kā arī novērst to izmešanu dabā. Savāktās riepas tiks nodotas otrreizējā pārstrādē, lai tās kļūtu par jaunām izejvielām.
Ikdienā Siguldas un Siguldas novada iedzīvotāji nolietotās auto riepas var nodot atkritumu šķirošanas laukumā “Zemdegas”. Laukumā tiek pieņemti arī cita veida šķirotie atkritumi, tostarp dažāda veida iepakojums, elektropreces, baterijas, lielgabarīta atkritumi (mēbeles), tekstilizstrādājumi, spuldzes un cita veida atkritumi. Informācija par šķirošanas laukuma darba laiku un piedāvātajiem pakalpojumi pieejama šeit.
Akcijas rīkotāji atgādina, ka nolietotās auto riepas ir videi kaitīgie atkritumi un to novietošana neatļautās vietās ir sodāma rīcība un var būt pat bīstama, jo var radīt ugunsdrošības un vides piesārņojuma riskus. Parūpējoties par riepu pareizu apsaimniekošanu, tiek novērsts potenciālais vides piesārņojums, kā arī tiek saglabāta dabas daudzveidība, jo riepas var pārstrādāt, radot jaunas preces un samazinot pirmreizējo dabas materiālu izmantošanu ražošanā.
Ar citām atkritumu nodošanas iespējām, jaunumiem, kā arī laukumu darba laikiem var iepazīties, vēršoties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai to tīmekļa vietnēs:
Pēc 50 nostrādātiem gadiem SIA “Krimuldas doktorāts” pelnītā atpūtā dodas dr. Ausma Puķīte. Par profesionalitāti un zināšanām, rūpēm un atbalstu, kā arī par ilggadēju darbu ārsti sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Ausma Puķīte “Krimuldas doktorātā” darbu uzsākusi 1974. gadā, kopš tā laika nodrošinot kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu pieejamību novadā. Līdz ar darba uzsākšanu doktorātā, Ausma Puķīte pārvākusies uz dzīvi Siguldas novadā. Kolēģi un pacienti izceļ ārstes atsaucību, iejūtību, precizitāti, augsto atbildības sajūtu un aktīvo iesaisti kopienas sabiedriskajā dzīvē. Par labu darbu vairākkārt apbalvota un izteiktas pateicības.
No novembra “Krimuldas doktorātā” darbību uzsāk dr. Katrīnas Priedes ārsta prakse. Ar ārstes pieņemšanas laiku iespējams iepazīties šeit.
Rudens un ziemas sezonā, kad diennakts lielākajā daļā ir tumšs, aktuāls ir jautājums par gājēju un velosipēda vadītāju drošību uz ceļa, jo, ja viņiem nav atstarotāja, pat apgaismotos ielu posmos autobraucējs tos var pamanīt tikai pēdējā brīdī.
Katram iedzīvotājam ir iespēja parūpēties par savu drošību, izmantojot gaismu atstarojošu apģērbu vai elementus. Siguldas novada Pašvaldības policija atgādina, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, kā to nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.
Līdzīgi ir arī ar velosipēda vadītājiem – braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, bet velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Par šo prasību neievērošanu mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki var tikt saukti pie administratīvās atbildības pēc Ceļu satiksmes likumā paredzētajām soda sankcijām, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu.
Pašvaldības policija aicina gājējus un velosipēda vadītājus lietot atstarotājus un atstarojoša materiāla apģērbu vai tā elementus ne tikai neapgaismotos ceļa posmos, bet arī apgaismotos ceļa posmos, kas nodrošinās autovadītājam iespēju ātrāk pamanīt un prognozēt gājēja vai velosipēdista rīcību, savukārt gājējam un velosipēda vadītājam kopējā satiksmes plūsmā ļaus justies drošākiem un pasargātākiem.
Novērtējot senu, bioloģiski vērtīgu koku nozīmi dabas daudzveidībā un veicinot sabiedrības izpratni par to lomu dabā, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) izveidojusi jaunu informatīvu zīmi – “Bioloģiski vērtīgs koks”. 10 000 zīmes tiks izvietotas pie bioloģiski vērtīgiem kokiem publiskos parkos, dabas takās, alejās un citās publiski pieejamās vietās visā Latvijā, tostarp Siguldas novadā. Informatīvās zīmes atklāšanas pasākumā Turaidas muzejrezervātā Siguldas novada pašvaldību pārstāvēja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
“Mēs esam gandarīti un lepni, ka pirmais koks, kuram Latvijā piešķirta jaunā informatīvā zīme bioloģiski vērtīgā koka atzīšanai, atrodas tieši Siguldas novadā. Šeit, kur Gaujas Nacionālā parka meži un ielejas ir kā dzīvā dabas bibliotēka, kas savieno laikus, un dabas daudzveidība ir klātesoša visā tās krāšņumā, īpaši šobrīd, zelta rudens laikā. Unikāli, ka simboliskais notikums ir vietā, kas ir pirmā bioreģiona teritorija Latvijā. Īpaši jāpiemin arī Turaida, kas lībiešu valodā ir “Dieva dārzs”,” informatīvās zīmes bioloģiski vērtīgu koku atzīšanai atklāšanas pasākumā stāstīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Pirmā zīme 31. oktobrī ir piestiprināta krāšņam ozolam Turaidas muzejrezervāta atjaunotajā Turaidas mežaparka dīķmalā. To piestiprināja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. Turpmāk šādas zīmes uzstādīs ne vien Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, bet arī pašvaldības, publisko zaļo zonu apsaimniekotāji un kokkopji. Zīmes idejas autors un realizētājs ir pārvaldes īstenotais projekts “LIFE Osmo Baltic”.
“Koks dod ēnu, mazina plūdu risku un vēja pūsmu, tas ir arī māja dzīvajai dabai. Cilvēkiem un jo īpaši zemju īpašniekiem ir svarīgi zināt un novērtēt koku funkcijas. Jo tikai izpratne un novērtējums ļaus pieņemt zināšanās balstītu un ilgtspējīgu lēmumu kokus saglabāt, nevis nocirst, gūstot īstermiņa peļņu. Veci koki ir īpašuma rota un bieži pārdzīvo cilvēkus, tādēļ jo svarīgāk apjaust, cik ļoti šodienas lēmumi un koku apsaimniekošana ietekmēs kokus un dabisko daudzveidību tajos nākotnē,” teic projekta “LIFE Osmo Baltic” vadītāja Irisa Mukāne.
Latvijas ainava nav iedomājama bez lieliem kokiem. Koki sniedz estētisku, emocionālu un materiālu ieguvumu cilvēkam, bet vissvarīgākā ir to loma ekosistēmā. Koki ir mājas dzīvajai dabai – sēnēm, augiem un dzīvniekiem. Lielai daļai sugu pastāvēšana ir iespējama tikai mijiedarbībā ar kokiem. Turklāt būtiska nozīme ir tieši koku vecumam, vides apstākļiem ap koku, kā arī atmirušās koksnes klātbūtnei.
“LIFE Osmo Baltic” ir Eiropas Savienības LIFE vides programmas finansēts projekts, LIFE22 NAT/LT/101113698. Tā mērķis ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas – lapkoku praulgrauža, aizsardzību Latvijā un Lietuvā. Sargājot kokus, iespējams pasargāt to iemītniekus, tāpēc projekta sauklis ir “Koki ir mājas dzīvajai dabai”. Plašāka informācija par projektu pieejama tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv sadaļā “Par mums”–“Projekti”–“LIFE Osmo Baltic”.
Tuvojoties ziemai un aukstam laikam, kad termometra stabiņš tuvojas nulles atzīmei vai pat zem tās, ir ieziemoti un uz rudens/ziemas periodu no centralizētās ūdensapgādes sistēmas atslēgti dzeramā ūdens brīvkrāni.
Brīvkrānu darbība tiks atjaunota pavasarī, iestājoties pozitīvai gaisa temperatūrai, kad savas līdzpaņemtās ūdens pudeles varēs uzpildīt ar tīru dzeramo ūdeni.
Ūdensapgāde tika atslēgta arī Siguldas un Stīveru kapsētās.
Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni – Pauls Petrovskis, Katrīna Rezgolde, Krista Izmailoviča, Katrīna Kreicberga, Anna Sproģe – Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Skola-2030” sava projekta darba ietvaros neilgi pirms latviešu strēlnieku pēdējās kaujas (kas notika Mores apkartnē 1917. gada septembrī), šogad 17. septembrī, veica sabiedrisko darbu, sakopjot Mores pagastā esošo “Peļņu” pieminekli un tā tuvējo apkārtni.
Sākotnēji tika izskatīti vairāki Siguldas apkārtnē esoši pieminekļi un apskatīta informācijas pieejamība par katru no tiem, tai skaitā “Peļņu” pieminekli. Pirms sakopšanas darbiem, piemineklis tika apsekots, novērtēti veicamie darbi, iepazīta informācija par pieminekļa nozīmi. Pēc tam skolēni savā starpā organizēja pieminekļa sakopšanu, izmantojot līdzpaņemtos darbarīkus (zāles pļāvēju, drāšu birstes, lāpstas, spaiņus), ūdeni. Līdzi tika paņemti arī viršu stādi, kurus iestādīt pie pieminekļa pēc tā sakopšanas.
Pateicībā par veiktajiem sakopšanas darbiem skolēni saņēma pateicības rakstu no Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas puses.
Patlaban skolēni strādā ar tekstu un pieejamajiem avotiem, kuri projekta darba ietvaros tiek apkopoti un analizēti.
Daži fakti par “Peļņu” pieminekli, kurus izpētes rezultātā apkopojuši paši ģimnāzisti
Laikraksta “Apriņķis” 2017. gada 30. augusta raksta izgriezumi: “Viens no Peļņu zemes īpašniekiem Artūrs Roberts Melbārdis vairāku gadu garumā nesekmīgi centās ierosināt domu par piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu strēlniekiem. Savulaik viņa vecvectēvs un vectēvs, rentējot Nītaures mācītāja saimniecību, 30 gadu laikā bija sakrājuši 10 000 zelta rubļu un trīs gadus pirms Pirmā pasaules kara iegādājās Peļņu zemi. Kara laikā šajā apkārtnē tika ierīkotas krievu armijas aizsardzības līnijas “Vendene” priekšpozīcijas, kuru ierakumi Peļņu mežā saglabājušies joprojām.”
“Senos laikos ceļu no Mālpils uz Nītauri vietējie sauca par Lielo ceļu, jo pa to cilvēki no Piebalgas un Madonas puses brauca uz Rīgu. Peļņu tuvākajā apkaimē bija trīs krogi, kas laika gaitā izputējuši. Savukārt, runājot par autoceļa P3 Garkalne–Alauksts militāro nozīmi, tas vienmēr ir bijis virziens no Rīgas uz Sanktpēterburgu, un padomju laikos to dēvēja arī par tanku ceļu, gar kura malu bija ierakts “ģenerāļu kabelis” armijas sakariem,” stāsta Melbārža kungs. Tad nejauši Mores kauju muzejā sastapās ar skotu Bilu, kurš apmeklēja Cēsu apkārtnes vēsturiskās vietas… Stāsts aizgāja tautās … Kad 1917. gada septembra sākumā vācu karaspēka rokās krita Rīga un 2. latviešu strēlnieku brigāde apstājās Nītaures apkārtnē.
Atmiņas par šiem notikumiem saglabājušās Melbāržu dzimtā, taču precīzākas detaļas iegūtas no strēlnieku vēstures zinātāja atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa pētījumiem. “No savas puses esmu brīvprātīgi ne tikai atvēlējis zemi, bet apņēmies parūpēties par piemiņas vietu, piemēram, vairākas reizes gadā nopļaujot zāli,” teic A. Melbārdis, bet viņš cerot arī uz vietējo jaunsargu atbalstu.
Siguldas novada tūrisma informācija: “2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme. Atzīmējot Mazās Juglas kauju 100. gadadienu Mores pagasta “Peļņos”, vietā, kur pulkveža Vācieša komandētā 5. Zemgales pulka strēlnieki 1917. gada 18. septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij, līdz ar ko latviešu strēlniekiem 1. Pasaules karš faktiski bija beidzies…”
Piemiņas zīmes uzstādīšanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši uzņēmēji un privātpersonas. Par piemiņas zīmes pamatu kalpo Balvu novadā atrasts nošķelts granīta akmens ar piestiprinātu trapecveida melnu plāksni, kurā iekalts teksts: “12.–18.09.1917. 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki pie “Peļņu” mājām sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku. 16.09.2017.”
Jau vairākus gadus Siguldas novada pašvaldība īpašu uzmanību pievērš novadā deklarēto iedzīvotāju labbūtībai, piemērojot novadā deklarētajām personām virkni ar dažādām priekšrocībām, tostarp arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā arī samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājoklim.
Atgādinām, ka daudzdzīvokļu namu dzīvokļiem un privātmājām, kurās uz taksācijas gada 1. janvāra plkst. 00.00 nebūs deklarēta neviena persona, nodokļa likme noteikta 1,5 % no īpašuma kadastrālās vērtības.
Jāatzīmē, ka divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, likumā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 50 kvadrātmetri no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību. Savukārt, ja objektā – dārza mājas un vasarnīcas ar kopējo platību, kas lielāka par 40 kvadrātmetriem, – taksācijas gada 1. janvārī plkst. 00.00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, piemēro likmi 0,6 % no objekta kadastrālās vērtības.
Deklarēt dzīvesvietu Siguldas novadā bez maksas var valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Samaksājot valsts nodevu 4,27 eiro, to var izdarīt arī jebkurā pašvaldības klientu apkalpošanas centrā. Lai saņemtu pilnu atbalsta programmu, iedzīvotāji, kuri vēl nav deklarējušies Siguldas novadā, to aicināti izdarīt līdz šā gada 31. decembra plkst. 23.59.