Siguldas novada pašvaldība informē, ka 2020. gada 15. februārī stājušies spēkā Siguldas novada pašvaldības domes 2019. gada 10. oktobra saistošie noteikumi Nr.41 “Par Siguldas novada pašvaldības neapbūvētu zemesgabalu nomas maksas noteikšanas kārtību”, ar kuriem noteikti jauni nomas maksas apmēri par Siguldas novada pašvaldībai piederoša vai piekrītoša neapbūvēta zemesgabala vai tā daļu, kas lauku apvidū tiek izmantots personisko palīgsaimniecību, tai skaitā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanas, vajadzībām vai kas pilsētā tiek nodots pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanai.
 
 
Saistošie noteikumi paredz, ka nomas maksa gadā par zemesgabalu, kas lauku apvidū tiek izmantots personisko palīgsaimniecību, tai skaitā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanas, vajadzībām:
 
Savukārt nomas maksa gadā par zemesgabalu, kas pilsētā nodots pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanai:
 
Ar saistošajiem noteikumiem var iepazīties šeit, savukārt iesnieguma veidlapa pašvaldības zemes iznomāšanai pieejama pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv.

Stājas spēkā Siguldas novada pašvaldības 2019. gada 19. decembra saistošie noteikumi Nr. 55 “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”. Licencētā makšķerēšana Gaujas upes posmā Siguldas novada administratīvajā teritorijā tiek organizēta saskaņā ar nolikumu “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”, kas izstrādāts un saskaņots atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 799 “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība” prasībām. Licencētās makšķerēšanas organizēšanai Siguldas novada teritorijā ir pilnvarota biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. 

Licencētā makšķerēšana, izmantojot spiningošanu vai mušiņmakšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu, attiecināma uz laša (Salmo salar) un taimiņa (Salmo trutta) ieguvi, un tā darbojas no astronomiskā saullēkta brīža līdz astronomiskā saulrieta brīdim laika periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Makšķernieks, iegādājoties vienu “Dienas licenci”, lomā drīkst paturēt vienu mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) lasi vai vienu  mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) taimiņu. Noķertie laši un taimiņi ar nenogrieztu taukspuru ir saudzīgi jāatlaiž. Vienas “Dienas licences” iegādes cena katrā licencētās makšķerēšanas posmā ir 10 eiro. “Dienas licence” ir derīga tikai kopā ar personu apliecinošu dokumentu konkrētajai personai. Licences var iegādāties tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.lv vai licenču pārdošanas vietās, kas publicētas Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības tīmekļa vietnē.

Pārdoto licenču rezultātā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši nolikumā paredzētajam – zivju resursu pavairošanai, zivju nārsta vietu atjaunošanai un kvalitātes uzlabošanai, upes krastu sakopšanai un labiekārtošanai, zivju resursu aizsardzības nodrošināšanai, licencētās makšķerēšanas organizēšanas un kontroles nodrošināšanai, kā arī Zivju fonda ienākumu papildināšanai. Par būtisku licencētās makšķerēšanas ieviešanas ieguvumu uzskatāma iespēja makšķerēšanas tūrisma attīstībai.

Citu zivju makšķerēšanas noteikumi Gaujas upē, izņemot spiningošanu un mušiņmakšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu, līdz ar lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas ieviešanu netiek mainīti. 

Atgādinām, ka Gaujā noķertu lašveidīgo zivju paturēšana ārpus licencētās makšķerēšanas nolikumā minētās teritorijas un/vai ārpus nolikumā minētā laika perioda, un/vai bez iegādātas licences ir aizliegta. 

25. februārī plkst. 15.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks atmiņu pēcpusdiena, kura veltīta ornitologa Jāņa Brikmaņa 80. gadu jubilejai. Uz pasākumu aicināti Jāņa Brikmaņa draugi un domubiedri dalīties atmiņās. Pasākumā būs iespēja aplūkot novadpētniecības izstādi “Putnu Jāņa fenomens. Jānim Brikmanim – 80” un noskatīties A. Prauliņa veidoto videofilmu “Latvietis Jānis Brikmanis”. Pasākumā piedalīsies arī folkloras kopa “Silavoti” un folkloras kopas “Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa.

Jānis Brikmanis – brīnumaina personība – kluss, inteliģents, vislatviskākais no latviešu zinātniekiem, Latvijas patriots, Dievturis – tautā plaši pazīstams biologs, zoologs, ornitologs, pedagogs, kurš 1975. gadā aizsācis tradicionālās “Putnu dienas”. Pazīstams ar tautā doto vārdu – Putnu Jānis.

Jānis Brikmanis ir grāmatu “Krāsu zeme Latvija” (1996), “Uzmanību: sarkanā!” (1984, kopā ar Dzidru Rinkuli-Zemzari), “Mazākie klasē: Latvijas mazie zvēri un putni” (2017) autors, līdzautors mācību materiāliem, Gaujas Nacionālā parka ceļvežiem un neskaitāmu rakstu autors.

Jāņa Brikmaņa dzīves pieturzīmes:

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 22. februārī, Zaļās Villas kvartālā notiks kustību mākslas – eiritmijas nodarbības. Nodarbība “Cilvēks, valoda un eiritmija” notiks no plkst. 11.30 līdz 12.30, savukārt no plkst. 12.40 līdz 13.40 notiks nodarbība “Cilvēks, dzīvā mūzika (klavieres) un eiritmija”. Nodarbības vada diplomēts eiritmijas skolotājs.
 
Eiritmija ir vēl maz pazīstama kustību māksla Latvijā, tās nozīme – skaista un harmoniska kustība. Nodarbību laikā dalībnieki aicināti iepazīties un izkopt kustību mākslu, kura strādā vienoti ar ķermeni, dvēseli un garu. Eiritmizējot tiek iekustināts cilvēka ēteriskais jeb dzīvības ķermenis, kas ietekmē fiziskā ķermeņa labsajūtu, kustīgumu, harmoniskumu.
 
Uz nodarbībām aicināti pieaugušie ar vai bez priekšzināšanām. Labsajūtai nepieciešams kustībai brīvs apģērbs un ērti, viegli apavi.
 
Nodarbības apmeklējums – par ziedojumu.
 
Papildu informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26535109 vai rakstot uz e‑pasta adresi otkodome@inbox.lv.

 

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ceturtdien, 27. februārī, plkst. 11.00 SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” Pierīgas konsultāciju birojā Dārza ielā 2A, Siguldā, notiks seminārs “Aktuālais esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, lauku saimniekiem”.

Seminārā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji informēs par aktuālajām atbalsta programmām esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, Lauku atbalsta dienesta darbinieki pastāstīs par aktuālajiem maksājumiem lauksaimniecības zemju saimniekiem 2020. gadā. Savukārt par unikālo atbalstu mazo lauku saimniecību izveidei būs iespēja uzzināt no Lauku atbalsta dienesta un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem. Tāpat seminārā ikvienam būs iespēja uzzināt par finanšu institūcijas “Altum” aizdevumu programmām.

Pieteikties semināram iespējams, rakstot uz e‑pasta adresi kristine.ragaine@llkc.lv. Dalība – bez maksas.

Semināru organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas konsultāciju birojs.

 

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātājs SIA “Saltavots” uz šā gada 1. janvāri apkopojis informāciju par tiem nekustamajiem īpašumiem Siguldas novadā, kuriem bija izsniegti tehniskie noteikumi par pieslēgšanos centralizētajiem ūdensapgādes un/vai sadzīves kanalizācijas tīkliem. SIA “Saltavots” pārstāvji atklāj, ka vairāki nekustamie īpašumi aizvien nav pieslēgti centralizētajiem tīkliem, tāpēc uzsākta šo īpašumu apsekošana.

Centralizēto sadzīves kanalizācijas pakalpojumu izmantošana ir aktuāla tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri nav pieslēgušies centralizētajai kanalizācijas sistēmai un uz kuriem attiecas Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 17 “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Siguldas novadā”, kas apstiprināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un stājās spēkā 2019. gada augustā. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteiktas vairākas prasības, kas jāievēro decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, tostarp prasība decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Jau ziņots, ka decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju un reģistra uzturēšanu Siguldas pilsētas teritorijā, pagastu teritoriju blīvi apdzīvotajās vietās – Ķiparos, Kalnabeitēs, Peltēs, kā arī Jūdažu, Mores un Allažu ciemos – veic ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātājs SIA “Saltavots”. Tāpat SIA “Saltavots” informē īpašniekus par uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas dokumentācijas uzglabāšanas nepieciešamību, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību.

Saskaņā ar iepriekš norādītajiem Ministru kabineta noteikumiem visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, kuriem ir rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet nav iekārtas ražotāja tehniskās dokumentācijas līdz šā gada 1. janvārim bija jānodrošina, ka atbilstošs komersants apseko decentralizēto kanalizācijas sistēmu un izsniedz decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās ekspluatācijai. Lai reģistrētu ekspluatācijā pieņemtu decentralizētās kanalizācijas sistēmu, jāiesniedz decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājums SIA “Saltavots” Klientu daļā Lakstīgalas ielā 9B, Siguldā, sūtot pa pastu: SIA “Saltavots”, Lakstīgalas iela 9B, Sigulda, Siguldas novads, vai sūtot uz e‑pasta adresi klienti@saltavots.lv. Reģistrācijas apliecinājumu iespējams iesniegt arī Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3, Siguldā, Mores pagasta pārvaldē, Siguldas ielā 11, Morē, vai Allažu pagasta pārvaldē, Birzes ielā 4, Allažos.

Atgādinām, ka, pieslēdzoties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ir iespēja izmantot pašvaldības līdzfinansējumu: 100% apmērā, bet ne vairāk kā 1500 eiro par viena nekustamā īpašuma pieslēgumu var iegūt personas ar I invaliditātes grupu, kā arī ģimenes ar trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusu un daudzbērnu ģimenes. Savukārt uz finansējumu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 1500 eiro var pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona katram pieslēgumam.

Plašāka informācija decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem pieejama šeit.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2019” otrajai kārtai kopumā izvirzītas 85 būves no visas Latvijas, tostarp trīs būves no Siguldas novada – Siguldas Valsts ģimnāzijas mācību korpusa jaunbūve, Jāņa Tirgus un daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Jāņogu ielā 15, Siguldā.
 
Siguldas Valsts ģimnāzijas mācību korpusa jaunbūve un Jāņa tirgus izvirzīti nominācijā “Publiskā jaunbūve”, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Jāņogu ielā 15 izvirzīta nominācijā “Koka būve”.
 
Skates otrā kārta ilgs visu februāri. Tās laikā žūrija, kuras sastāvā ir 48 būvniecības nozares eksperti no 24 nozares organizācijām, dosies braucienos pa visu Latviju, lai vērtētu būves dabā un tiktos ar būvju būvniekiem, pasūtītājiem, arhitektiem, projektētajiem un būvju izmantotājiem. Skates “Gada labākā būve Latvijā” fināls norisināsies 13. martā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē Ķīpsalā.
 
Skate “Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 22. gadu. Tās mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu – būvi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumiem Nr.635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to” katru gadu Lauku atbalsta dienests (LAD) visā Latvijas teritorijā, tostarp Siguldā, veic lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu un pašvaldībai sniedz informāciju par neapstrādātām platībām, kas saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju ir vismaz viens hektārs. Pērn pēc LAD apkopotajiem datiem Siguldas novadā netika apstrādātas kopumā 1395 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā Allažu pagastā – 378 hektāri, Mores pagastā – 465, Siguldas pagastā – 549, bet Siguldas pilsētā – trīs hektāri. Savukārt Siguldas novada pašvaldības speciālisti primāri apseko zemes platības, kas atrodas blakus valsts, kā arī pašvaldības ceļiem, aicinot zemju īpašniekus noteiktos termiņos sakopt savus īpašumus.

Siguldas novada pašvaldība atgādina – likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildplikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības, ja zemes platība pārsniedz vienu hektāru un normatīvajos aktos tai nav noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Papildlikme tiek piemērota arī gadījumā, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos. Siguldas novadā saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr.19 “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Siguldas novadā” nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir 3% no kadastrālās vērtības. Tādējādi kopējā nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir 4,5% no kadastrālās vērtības.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ik gadu zemju īpašniekiem tiek nosūtīts līdz 15. februārim. Ja īpašnieks nepiekrīt zemes apsekošanas rezultātam un nodokļa paaugstinātās likmes un papildlikmes aprēķināšanai, ar rakstisku iesniegumu jāvēršas pašvaldībā viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Iesnieguma paraugs “Nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšana par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi” pieejams pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv. Informāciju par iesnieguma formu un saturu iesniegšanai pašvaldībā var saņemt pie lauku attīstības speciālistes Inetas Eriksones Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā. Tālrunis informācijai 26341991, e‑pasts ineta.eriksone@sigulda.lv.

Ja Lauku atbalsta dienests pēc atkārtotas izvērtēšanas ir veicis izmaiņas zemes vienību apsekošanas datubāzē, proti, lauksaimniecībā izmantojamās zemes statuss ir nomainīts uz “Kopts”, tad tiek veikts nodokļa paaugstinātās likmes un papildlikmes pārrēķins.

Neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30% zemes līdz katra gada 1. septembrim netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lai zemi uzturētu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, Siguldas novada pašvaldības speciālisti aicina vismaz vienu reizi līdz septembrim veikt pļaušanu, zāles novākšanu vai sasmalcināšanu un izkliedēšanu.

17. februārī plkst. 16.30 Siguldas novada Jaunrades centrā notiks Māras Ozolas jaunās grāmatas “Es vairs nebēgu pa sapņiem” atklāšanas svētki. Pasākuma laikā norisināsies sarunas par grāmatas ideju un tās tapšanu. Pēc sarunām ar rakstnieci plānots konkurss un brīvbrīdis ar kafiju un uzkodām, kurā būs iespēja uzzināt autores tālākos plānus. Grāmatas atklāšanas svētkos apmeklētājiem būs iespēja iegūt savu eksemplāru ar autores parakstu un oriģinālu ierakstu.

Māras Ozolas traģikomēdija vairākos cēlienos varētu šķist, ka vēsta par ierastu skolotājas dzīvi, taču tieši pretēji, Māra sapņoja par tādu dzīvi bez liekiem tračiem un bailēm par to, vai rītdienu varēs arī sagaidīt. Ar laiku cilvēks pierod pie visdažādākajiem apstākļiem, taču tas nav nepieciešams. Mūsdienās ir iespējams viss, vajag tikai labi gribēt un no visām ķibelēm var izkļūt. Grāmata ir brīdinājums un cerība tiem, kam dzīvē nav gājis tik viegli vai arī līdz šim tieši pārāk viegli. Lasītāji, kuri iepazinušies ar autores darbu, min, ka īsti nevar saprast – smieties vai raudāt?

Pasākuma laikā grāmatu varēs iegādāties par izdevīgāku cenu – 8 eiro gan skaidrā, gan ar pārskaitījumu.

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

12. februārī plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā, Skolas ielā 3, notiks tikšanās ar ceļveža–albuma “No Elkas kalna līdz jūrai” idejas autoru un ekspedīcijas vadītāju Māri Ansi Mitrevicu, ekspedīcijas dalībniekiem un ceļveža veidotājiem stāstos par ceļojumu, grāmatas ideju un tās tapšanu. Ceļvedis–albums “No Elkas kalna līdz jūrai. Ceļojums laikā, telpā un caur sevi” ir daudzām fotogrāfijām, izzinošiem faktiem un maršrutu shēmām bagāts izdevums par Gauju.
 
2010. gada vasarā Gaujas Nacionālā parka jaunie reindžeri kopā ar iedvesmotāju, dabas un Gaujas pazinēju Māri Ansi Mitrevicu jeb daudziem pazīstamo Gaujas Mitro devās ekspedīcijā no Elkas kalna, kur meklējams Gaujas sākums. Deviņos gados, visvairāk vasarās, bet arī pavasarī un rudenī, un pat ziemā, laivojot starp vižņiem, dažreiz kājām un vienreiz ar velosipēdiem pieveica 452 kilometrus un nokļuva līdz jūrai. Katru gadu no 2010. līdz 2018. gadam vienu vai vairākas dienas viņi izpētīja visu par Gauju, kā rezultātā tapa ceļvedis–albums “No Elkas kalna līdz jūrai. Ceļojums laikā, telpā un caur sevi”.
 
Grāmatas tapšanā atbalstu sniedza Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un 16 pašvaldības.

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada pašvaldībā interneta pieejas nodrošināšanai projekta “Publisko interneta pieejas punktu izveidošana un uzlabošana Siguldas novadā” ietvaros 2015. gadā izveidoti 11 bezmaksas brīvpieejas interneta punkti. Patlaban, veicot Siguldas Jaunās pils restaurāciju un pārbūvi, brīvpieejas interneta punkts, kas atradās Jaunajā pilī, uz laiku izvietots pašvaldības administrācijā Siguldas pils kvartāla staļļa ēkā. Savukārt Jaunās pils dārza brīvpieejas interneta punkts ir izvietots Siguldas pils paviljonā, nodrošinot pils kvartāla apmeklētājus ar bezmaksas internetu gan ikdienā, gan publisko pasākumu laikā.

 

11 bezmaksas brīvpieejas punkti Siguldas novadā pieejami:

Projekts Nr.3DP/3.2.2.2.0/14/IPIA/VRAA/005 “Publisko interneta pieejas punktu izveidošana un uzlabošana Siguldas novadā” īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopojis un izanalizējis statistikas datus par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās visā Latvijas teritorijā, tostarp Siguldas novadā 2019. gadā. Secināts, ka pērn Siguldas novadā glābšanas darbi veikti 64 reizes, taču valstī kopumā tās ir 8985 reizes. Statistikas dati liecina, ka aptuveni puse ugunsgrēkos cietušie saindējušies ar toksiskajiem dūmiem, kuri rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm.

VUGD apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā visā Latvijā ugunsnelaimēs bojā gājuši 76 cilvēki, tai skaitā trīs bērni, kopumā cietuši 279 cilvēki, no kuriem izglābti 406. Siguldas novadā ugunsgrēkos cietušo rādītāji ir zemāki par vidējo Latvijā – ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, kuri veiksmīgi tika izglābti.

Lai izvairītos no ugunsnelaimēm un samazinātu cietušo skaitu, VUGD aicina dzīvojamās mājas aprīkot ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsgrēku un ļautu savlaicīgi atbrīvot degošās telpas un izsaukt palīdzību. Visefektīvākais tehniskais risinājums dzīvojamās mājās ir ierīkoti ugunsgrēka autonomie dūmu detektori, savukārt ugunsdzēsības aparāts privātmājā ļauj novērst ugunsgrēku tā aizdegšanās sākuma stadijā.

Jau ziņots, no šī gada 1. janvāra ir stājušies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības, kas nosaka autonomu ugunsgrēka detektoru uzstādīšanu visos mājokļos, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=