Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nepieciešamos pasākumus koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī ņemot vērā faktu, ka daudzviet pārtraukta to iestāžu darbība, kuru telpās tiek nodrošināti pasta pakalpojumi, no 18. marta tiks pārtraukta klātienes pakalpojumu sniegšana 253 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās lauku teritorijās visā Latvijā, tostarp arī Siguldas pagasta Jūdažos, kā arī Allažu un Mores pagastā. Līdz ārkārtas situācijas beigām Siguldas novada iedzīvotāji pasta pakalpojumus Jūdažos, Allažos un Morē varēs saņemt pēc pieprasījuma savā dzīvesvietā, nepieciešamo pakalpojumu iepriekš piesakot pa tālruni 25701972.

Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošinās visus tos pasta pakalpojumus, kas bija pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: pastkaršu un vēstuļu nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, sūtījumu piegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā un citus pakalpojumus.

Ar pastnieka starpniecību iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo pakalpojumu iespējams pieteikt, zvanot Latvijas Pasta Klientu centram uz tālruņa numuru 67008001, 27008001 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@pasts.lv. Piesakot skaidras naudas piegādi dzīvesvietā līdz 27. martam, noteikta pazemināta šī pakalpojuma cena – 4,88 eiro. Minētajā periodā VAS “Latvijas Pasts” uzraudzīs pakalpojuma pieprasījumu un apzinās savus resursus šā pakalpojuma turpmākai nodrošināšanai atkarībā no pieprasījuma.

Jau ziņots, ka VAS “Latvijas Pasts” no 16. marta stājās spēkā jauna kārtība sūtījumu uzglabāšanai pasta nodaļās, tai skaitā Siguldas pasta nodaļā Pils ielā 2, Siguldā, – līdzšinējo 30 dienu vietā sūtījumi tiek uzglabāti 60 dienas, un šo pakalpojumu klienti var saņemt bez maksas. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izvērtēt Siguldas pasta nodaļas apmeklējuma nepieciešamību un izmantot iespējas pieteikties pasta pakalpojumiem attālināti.

Papildu informācija aplūkojama šeit.

Saskaņā ar 2020. gada 14. marta Ministru kabineta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums līdz 17. martam aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī. Plašāka informācija pieejama šeit.

Informāciju lūdzam pildīt norādītajā tiešsaistes anketā līdz 17. martam.

Latvijā līdz 14. aprīlim ir izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarboties un rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus. Normatīvajos aktos ne vienmēr ir ietverts precīzs un skaidrs risinājums katrai situācijai, tomēr, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes, var rast taisnīgāko un pragmātiskāko risinājumu šajā ārkārtas situācijā, uzsver Labklājības ministrija.

Ko Darba likums paredz, ko darbinieks un darba devējs var darīt šādā situācijā?

» Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar Covid-19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei.

» Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem.

» Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika pielāgojumi, gan kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti, ir iespējams vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba organizēšanas veidiem.

» Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā. Darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.

» Darba likums regulē arī situācijas, kad darbiniekam ir nodrošināma atlīdzības izmaksa gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi Covid-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā situācijā?

» Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.

» Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.

» Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču ne ilgāk par vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā – ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt savus pienākumus?

» Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā.

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama pašizolācija?

» Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.

» Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

» Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Papildus informācija darbiniekiem un darba devējiem ir meklējama arī Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē www.vdi.gov.lv.

Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ aicinām darba devējus, darbiniekus un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš,
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists,
64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Sakarā ar ārkārtas stāvokli un nepieciešamajiem pasākumiem koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai VAS “Latvijas Pasts” no 2020. gada 16. marta stājās spēkā jauna kārtība sūtījumu uzglabāšanai pasta nodaļās, tai skaitā Siguldā, Pils ielā 2 – līdzšinējo 30 dienu vietā sūtījumi tiek uzglabāti 60 dienu, un šo pakalpojumu klienti var saņemt bez maksas. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izvērtēt Siguldas pasta nodaļas apmeklējuma nepieciešamību un maksimāli izmantot iespējas pieteikties pasta pakalpojumiem attālināti.

Līdz šim par sūtījumu uzglabāšanu pasta nodaļā ilgāk par 10 dienām no klientiem tika iekasēta pakalpojuma maksa. Līdz ar jauno kārtību klientiem nav steidzami jāapmeklē pasta nodaļa sūtījuma saņemšanai, jo 60 dienu periodā tie netiek nosūtīti atpakaļ izsūtītājam un bez maksas glabājas nodaļā. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izmantot šo iespēju un neapmeklēt pasta nodaļu, ja sūtījumos nav steidzamu dokumentu vai akūti nepieciešamu preču, tādējādi palīdzot samazināt apmeklētāju plūsmu nodaļā.

Lai nebūtu jāuzkavējas pasta nodaļā, VAS “Latvijas Pasts” aicina maksimāli izmantot uzņēmuma mobilās lietotnes iespējas, kas ļauj pakalpojumiem pieteikties attālināti un arī Siguldas nodaļā ierasties tieši uz sava pakalpojuma saņemšanu, kā arī pāradresēt ienākošos reģistrētos sūtījumus uz VAS “Latvijas Pasts” pakomātu tirdzniecības centrā “Raibais suns”, Vidzemes šosejā 16.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 2. marta Siguldā ir stājušās spēkā izmaiņas sabiedriskā transporta kustības grafikos. Lai informētu iedzīvotājus par autobusu kursēšanas grafiku izmaiņām, informācija ir izvietota autobusa pieturās, kā arī atjaunots informatīvais buklets “Siguldas novada autobusu kustības saraksts”.

Ņemot vērā, ka darbs pie Siguldas novada sabiedriskā transporta kustības pilnveidošanas turpinās, aicinām iedzīvotājus būt sabiedriski aktīviem izsakot viedokli par jau veiktajām izmaiņām, kā arī iesniedzot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem Transporta nodaļas vadītājam Aivim Liepiņam, rakstot uz e‑pasta adresi aivis.liepins@sigulda.lv .

Atgādinām, ka arSiguldas novada iedzīvotāja ID karti braukšanas maksas atvieglojumus var saņemt tikai Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašnieks, kurš atbilst kādai no saistošajos noteikumos Nr.10 ​“​Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” noteiktajām pasažieru kategorijām. Pasažieriem, kuri nevarēs uzrādīt derīgu Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, jāmaksā pilna biļetes cena atbilstoši AS “CATA” cenrādim.

Papildu informatīvajam bukletam, Siguldas mobilās lietotnes sadaļā “Sabiedriskais transports” Siguldas novada iedzīvotāji un viesi var ērti atrast sev nepieciešamo autobusa vai vilciena maršrutu uz un no Siguldas un tā kursēšanas grafikus. Tāpat iedzīvotājiem ir ērti pārskatāmi vietējie Siguldas novada autobusu maršruti, kuri atzīmēti ar autobusa ikonu un burtiem “ID”.

Siguldas mobilo lietotni bez maksas var lejupielādēt App Store un Google Play.

Lai saņemtu bezmaksas informatīvo bukletu, vai Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes darbības traucējumu gadījumā aicinām vērsties Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā Ausekļa ielā 6.

Informatīvo bukletu elektroniskā veidā iespējams apskatīt šeit.

SIA “Saltavots” informē, ka, izmantojot dūmu pūtēju, Siguldā uzsākta sadzīves kanalizācijas tīklu inspekcija, lai noteiktu vietas, kur centralizētajā sadzīves kanalizācijas sistēmā tiek novadīti lietus kanalizācijas notekūdeņi. Procesa laikā rodas sadūmojums gan uz ielas, gan apsekojamajā teritorijā, taču dūmi ir bez smakas un nav kaitīgi ne apkārtējais videi, ne cilvēku veselībai.

Siguldā, līdzīgi kā lielākajā daļu pilsētu, ir divu veidu notekūdeņu sistēmas: šķirtsistēma, kur lietus un sadzīves kanalizācijas notekūdeņu sistēma darbojas atsevišķi, un kopsistēma, kur lietus un sadzīves kanalizācijas notekūdeņu sistēma darbojas kā kopums, kas nozīmē, ka lietus ūdens tiek novadīts sadzīves kanalizācijas sistēmā un apsaimniekots kā sadzīves kanalizācijas notekūdeņi.

Tā kā SIA “Saltavots” rīcībā nav pilnīga informācija par nekustamajos īpašumos ierīkotajām lietus ūdens novadīšanas sistēmām, pa kurām lietus ūdens nonāk centralizētajā sadzīves kanalizācijas sistēmā, tādēļ ir uzsāktas sadzīves kanalizācijas tīklu inspekcijas.

Sadzīves kanalizācijas tīklu pārbaudes tiek veiktas, darba procesā izmantojot speciālu ierīci – dūmu pūtēju, kas tiek pievienota sadzīves kanalizācijas akai, aktivizējot dūmu ģenerēšanu. Ja pēc dūmu ievades centralizētajā sadzīves kanalizācijas sistēmā tiek konstatēti dūmi nekustamajā īpašumā, atkarībā no dūmu izvades vietas, tas var liecināt par lietus ūdens novadsistēmas pieslēgumu centralizētajai sadzīves kanalizācijas sistēmai.

Atgādinām, ka lietus ūdens novadīšana sadzīves kanalizācijas sistēmā ir papildu slodze kanalizācijas sūkņu stacijām un rada problēmas to darbībā, jo tās nav paredzētas šāda apjoma notekūdeņu pārsūknēšanai.

Gadījumos, kad nekustamajā īpašumā SIA “Saltavots” konstatēs nelegālu pieslēgumu, īpašnieki tiks aicināti šo pieslēgumu likvidēt vai legalizēt – ierīkot atsevišķu lietus ūdens novadīšanas sistēmu vai noslēgt līgumu ar SIA “Saltavots” par lietus notekūdeņu novadīšanu sadzīves kanalizācijas tīklos un norēķiniem par šo pakalpojumu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”.

SIA “Saltavots”, apzinot visus šādus ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājus, turpmāk plāno novērst esošās problēmas notekūdeņu apsaimniekošanā lietus laikā, uzlabot lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu pilsētā, kā arī sakārtot uzskaiti un norēķinus par pilsētas tīklā novadītajiem lietus ūdens apjomiem.