Sociālā aizsardzība

VSIA “Autotransporta direkcija” informē, ka sakarā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai pēdējo dienu laikā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ir būtiski krities. Tādējādi no ceturtdienas, 19. marta, uz ārkārtējās situācijas laiku autobusu reisu skaits tiks samazināts. Iedzīvotāji, kuri uz savu iecerēto galamērķi plāno doties ar reģionālo maršrutu autobusu, pirms tam aicināti pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu 1188 vai VSIA “Autotransporta direkcija” tīmekļa vietnē.

Rūpējoties par savu un citu līdzcilvēku veselību, pasažieri aicināti biļeti iegādāties savlaicīgi tiešsaistē, autoostā vai maksājot ar bankas norēķinu karti autobusā.

Lēmums slēgt konkrētus autobusu reisus tika pieņemts, balstoties uz pārvadātāju iesniegtajiem datiem par pārvadāto pasažieru skaitu laika periodā kopš valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija. Atsevišķos autobusu maršrutos reisu skaits tiks samazināts pat uz pusi. Jautājumu gadījumā VSIA “Autotransporta direkcija” aicina sazināties ar pasažieru pārvadātājiem.

Lēmuma par vilciena reisu samazināšanu šobrīd vēl nav; aktuālie dati par vilcienos pārvadāto pasažieru skaitu vēl tiek analizēti.

Sakarā ar Latvijā noteikto ārkārtas stāvokli Lielās Talkas organizatori, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību, ir pieņēmuši lēmumu pārcelt talku no šā gada 25. aprīļa uz 16. maiju, taču līdz tam piedāvā jaunu iespēju – organizēt savas individuālās solo talkas.

Lielās talkas organizatori skaidro, ka individuālā solo talka ir iespēja šai pavasarī pavadīt laiku svaigā gaisā un piedalīties apkārtnes sakopšanā. Tās var būt individuālās talkas ar ierobežotu cilvēku skaitu vai var talkot, dodoties pastaigā pa mežu un nepaejot garām zemē nomestiem atkritumiem. Tie, kuri izvēlēsies doties solo talkās, aicināti būt uzmanīgi un ievērot visas piesardzības un higiēnas prasības.

Solo talku vietas, līdzīgi kā pārējās talkošanas vietas, var atzīmēt interaktīvajā kartē tīmekļa vietnē www.talkas.lv. Šī karte var kalpot arī par uzskates līdzekli, kurā cilvēki redzēs citu solo talkotāju aktivitātes, tādējādi sniedzot iespēju savu solo talku rīkot drošā attālumā vai citā dienā. Visi solo talcinieki ir aicināti ar savām aktivitātēm dalīties sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirkas #solotalka #esmuvesels #parveselulatviju. Talkas organizatori sekos līdzi solo talcinieku aktivitātēm un sniegs padomus drošai talkošanai.

Savukārt visiem pārējiem, kuri plāno pievienoties kopīgajai talkas dienai 16. maijā, šogad tiks sniegta jauna iespēja, kā pieteikt savu talku. Talkas vietu kartē, sākot ar šo gadu, ikviens talkotājs un talkas organizators varēs atzīmēt un pieteikt divu veidu talkas – uzkopšanas un labiekārtošanas.

Labiekārtošanas talkas var pieteikt ikviens talkotājs, neatkarīgi no tā, vai talkošanas notiek privātajā vai publiskajā sektorā. Tās var būt ģimeņu talkas, organizāciju, uzņēmumu vai citas talkas, kuras tiek organizētas uz privātas zemes un kurām nav vajadzīgs saskaņojums ar pašvaldību un kurās atkritumus, ja tādi ir radušies, aizved paši rīkotāji. Savukārt uzkopšanas talkas ir tās, kuras notiek publiskās teritorijās un kurām ir nepieciešams pašvaldības saskaņojums, lai saņemtu bezmaksas maisus un kurās tiek nodrošināta savākto atkritumu izvešana.

Līdz ar labiekārtošanas vai uzkopšanas talkas vietas atzīmēšanu kartē cilvēks saņems pieeju savam talkas profilam, kas ļaus dalīties ar informāciju par konkrēto talkošanas vietu sociālo tīklu vietnēs, kā arī aicināt pievienoties notikumam arī citus talkotājus un sazināties ar viņiem.

Savukārt tos, kuriem noteikta karantīna vai kuri vēlas pārlaist šo laiku drošībā savās mājās, tiek aicināti piedalīties Ideju Talkā. Tā Lielās Talkas ietvaros notiek jau otro gadu, un cilvēki ir aicināti dalīties ar savām idejām, kā padarīt Latviju un pasauli zaļāku, ilgtspējīgāku, drošāku un skaistāku, un to, kā risināt samilzušās vides problēmas ilgtermiņā. Savas idejas var sūtīt uz e‑pasta adresi talkas@talkas.lv vai aizpildīt elektronisko anketu tīmekļa vietnē www.talkas.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novadā tāpat kā citur valstī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība privātīpašumu kopšanas paradumiem, tai skaitā nesakoptām teritorijām, kā rezultātā var notikt kūlas dedzināšana. Šāda rīcība, neapzinoties sava nodarījuma sekas, var apdraudēt apkārtējos īpašumus un nodara kaitējumu dabai. Siguldas novada Pašvaldības policija novada administratīvajā teritorijā savas kompetences ietvaros pievērsīs īpašu uzmanību nesakoptiem īpašumiem, dodot iespēju tos sakopt bez izrakstīta administratīvā pārkāpuma protokola.

Pašvaldības policija privātīpašumu saimniekiem ir izsūtījusi aicinājumu nekavējoties sakopt īpašumu, lai nebūtu iespēja nevērīgai kūlas dedzināšanai. Līdz valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa pārtraukšanai administratīvā pārkāpuma protokoli par nesakoptu teritoriju netiks sastādīti. Nedēļu pēc minētā termiņa beigām Pašvaldības policija pastiprinātu uzmanību pievērsīs nesakoptajām teritorijām un uzsāks administratīvā pārkāpuma protokolu sastādīšanu, veicot preventīvas darbības kūlas nededzināšanai.

Lai neveidotos kūla, Siguldas novada pašvaldība aicina savlaicīgi plānot lauksaimniecības zemju sakopšanas darbus, veģetācijas periodā regulāri veicot zāles pļaušanu, novākšanu vai smalcināšanu un izkliedēšanu.

Pašvaldības policija atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par kūlas dedzināšanu tiek piemērots naudas sods no 280 līdz 700 eiro. Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām paredzēts naudas sods no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām no 700 līdz 2900 eiro – to paredz Kodeksa 51. pants.

Siguldas novada Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus nepalikt vienaldzīgiem un, pamanot kādu dedzinām kūlu, nekavējoties ziņot Pašvaldības policijas dežūrpatruļai, zvanot uz diennakts mobilā tālruņa numuru 26160288, vai ugunsdzēsējiem glābējiem, zvanot uz tālruņa numuru 112.

Siguldas novada pašvaldība pārdod mutiskā izsolē ar augšupejošu soli divus tās nekustamos īpašumus, kur zemes īpašniekam, kura zemei pieguļ nekustamais īpašums, ir pirmpirkuma tiesības. Atsavināšanas ierosinātājs – Siguldas novada pašvaldība.

“Akmentiņi”, Allažu pagastā, Siguldas novadā, kadastra Nr. 80420070188, kas sastāv no zemes vienības 500 m² platībā (kadastra apzīmējums 80420070188). Pieteikums izsolei jāiesniedz līdz 8. aprīlim. Īpašuma sākumcena ir 390 eiro. Nodrošinājums 39 eiro, dalības maksa – 20 eiro. Izsole notiks 9. aprīlī plkst. 9.00. Izsoles solis – 20 eiro.

Depo ielā 6A, Siguldā, Siguldas novadā, kadastra Nr. 80150030035, kas sastāv no zemes vienības 0,0487 ha platībā (kadastra apzīmējums 80150031867). Pieteikums izsolei jāiesniedz līdz 6. maijam. Īpašuma sākumcena ir 3900 eiro. Nodrošinājums 390 eiro, dalības maksa – 30 eiro. Izsole notiks 8. maijā plkst. 9.30. Izsoles solis – 100 eiro.

Pirms pieteikšanās izsolei nodrošinājums un dalības maksa jāiemaksā Siguldas novada pašvaldības kontā LV15UNLA0027800130404, kods UNLALV2X, kas atvērts AS “SEB banka”. Izsole notiks Siguldas pagasta Kultūras nama Deputātu zālē Zinātnes ielā 7B, Siguldas novadā.

Pieteikums izsolei jāiesniedz elektroniski, aizpildot pieteikumu pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv vai pa pastu, nosūtot uz Siguldas novada pašvaldība, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150. Nekustamā īpašuma apskati pretendents veic patstāvīgi.

Piedāvātā augstākā nekustamā īpašuma maksa pilnā apmērā jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā no izsoles dienas.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, “Pašvaldība” – “Izsoles, paziņojumi” – “Izsoles” – “Atsavināšana – nekustamais īpašums”.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nepieciešamos pasākumus koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī ņemot vērā faktu, ka daudzviet pārtraukta to iestāžu darbība, kuru telpās tiek nodrošināti pasta pakalpojumi, no 18. marta tiks pārtraukta klātienes pakalpojumu sniegšana 253 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās lauku teritorijās visā Latvijā, tostarp arī Siguldas pagasta Jūdažos, kā arī Allažu un Mores pagastā. Līdz ārkārtas situācijas beigām Siguldas novada iedzīvotāji pasta pakalpojumus Jūdažos, Allažos un Morē varēs saņemt pēc pieprasījuma savā dzīvesvietā, nepieciešamo pakalpojumu iepriekš piesakot pa tālruni 25701972.

Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošinās visus tos pasta pakalpojumus, kas bija pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: pastkaršu un vēstuļu nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, sūtījumu piegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā un citus pakalpojumus.

Ar pastnieka starpniecību iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo pakalpojumu iespējams pieteikt, zvanot Latvijas Pasta Klientu centram uz tālruņa numuru 67008001, 27008001 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@pasts.lv. Piesakot skaidras naudas piegādi dzīvesvietā līdz 27. martam, noteikta pazemināta šī pakalpojuma cena – 4,88 eiro. Minētajā periodā VAS “Latvijas Pasts” uzraudzīs pakalpojuma pieprasījumu un apzinās savus resursus šā pakalpojuma turpmākai nodrošināšanai atkarībā no pieprasījuma.

Jau ziņots, ka VAS “Latvijas Pasts” no 16. marta stājās spēkā jauna kārtība sūtījumu uzglabāšanai pasta nodaļās, tai skaitā Siguldas pasta nodaļā Pils ielā 2, Siguldā, – līdzšinējo 30 dienu vietā sūtījumi tiek uzglabāti 60 dienas, un šo pakalpojumu klienti var saņemt bez maksas. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izvērtēt Siguldas pasta nodaļas apmeklējuma nepieciešamību un izmantot iespējas pieteikties pasta pakalpojumiem attālināti.

Papildu informācija aplūkojama šeit.

Rūpējoties par tīru un sakoptu vidi Siguldas novadā, kā arī veicinot tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu, iedzīvotāju ērtībām visa novada robežās publiski pieejami 85 konteineri stikla iepakojumam un 45 konteineri vieglajam iepakojumam (papīram, plastmasai un metāla iepakojumam), kā arī deviņi pazemes atkritumu šķirošanas punkti. Vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” norāda, ka atkritumu novietošana blakus konteineriem ir sodāma rīcība un var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Gadījumā, ja konteiners ir pilns, “JUMIS” aicina par to informēt, zvanot uz tālruņa numuru 26112288 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv, kā arī izmantot kādu citu no tuvumā esošajām publiski pieejamajām šķiroto atkritumu tvertnēm.

Nepareizi novietoti atkritumi, tostarp to novietošana blakus konteineriem, var atstāt būtisku negatīvo ietekmi uz vidi, tāpēc tā ir uzskatāma par sodāmu rīcību. Blakus konteineram nedrīkst novietot ne konteinerā neievietotu atkritumu maisu, ne elektroniku, mēbeles, būvmateriālus vai citus atkritumus. Tāpat nedrīkst pieļaut atkritumu nonākšanu dabā, tos novietojot mežā vai citviet neatļautās vietās. Tā vietā SIA “JUMIS” aicina apmeklēt šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu “Zemdegas”.

Siguldas novadā iedzīvotājiem blīvi pieejami zaļas krāsas zvana veida konteineri, kuri paredzēti dzērienu stikla pudeļu un burku ievietošanai, kā arī dzeltenas zvana veida un parastās, kantainās tvertnes plastmasas, papīra un metāla iepakojumam. Dzeltenajā konteinerā drīkst izmest PET pudeles, šampūnu, dušas želeju un citas līdzīgas plastmasas pudelītes, plastikāta maisiņus, tetrapakas, konservu bundžas un citus iepakojumus, kā arī makulatūru.

Zvana veida konteineriem ir iestrādātas speciālas atveres, pa kurām ievietojams sašķirotais materiāls. Tās izveidotas tādā izmērā, lai konteinerā nenonāktu nešķirotie atkritumi, kuri sabojā aktīvo šķirotāju jau sašķiroto atkritumu apjomu. Vienlaikus konteineros izvietotās atveres ļauj konteinerā nonākt lielākam šķiroto atkritumu daudzumam, līdz ar to vides apsaimniekotājam ir iespēja būtiski samazināt atkritumu mašīnu radīto CO2 izmešu apjomu, kas var tikt radīts, kursējot pēc tukša konteinera, kurā ievietotas, piemēram, vien pāris kastes.

Saskaņā ar 2020. gada 14. marta Ministru kabineta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums līdz 17. martam aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī. Plašāka informācija pieejama šeit.

Informāciju lūdzam pildīt norādītajā tiešsaistes anketā līdz 17. martam.

Latvijā līdz 14. aprīlim ir izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarboties un rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus. Normatīvajos aktos ne vienmēr ir ietverts precīzs un skaidrs risinājums katrai situācijai, tomēr, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes, var rast taisnīgāko un pragmātiskāko risinājumu šajā ārkārtas situācijā, uzsver Labklājības ministrija.

Ko Darba likums paredz, ko darbinieks un darba devējs var darīt šādā situācijā?

» Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar Covid-19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei.

» Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem.

» Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika pielāgojumi, gan kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti, ir iespējams vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba organizēšanas veidiem.

» Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā. Darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.

» Darba likums regulē arī situācijas, kad darbiniekam ir nodrošināma atlīdzības izmaksa gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi Covid-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā situācijā?

» Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.

» Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.

» Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču ne ilgāk par vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā – ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt savus pienākumus?

» Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā.

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama pašizolācija?

» Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.

» Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

» Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Papildus informācija darbiniekiem un darba devējiem ir meklējama arī Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē www.vdi.gov.lv.

Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ aicinām darba devējus, darbiniekus un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš,
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists,
64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Trešdien, 25. martā, plānotais komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju nenotiks, taču ikviens novadnieks aicināts individuāli pieminēt 1949. gada 25. martā notikušo visplašāko Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Atgādinām, ka šajā dienā pie ēkām paceļami valsts karogi sēru noformējumā.

Sakarā ar ārkārtas stāvokli un nepieciešamajiem pasākumiem koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai VAS “Latvijas Pasts” no 2020. gada 16. marta stājās spēkā jauna kārtība sūtījumu uzglabāšanai pasta nodaļās, tai skaitā Siguldā, Pils ielā 2 – līdzšinējo 30 dienu vietā sūtījumi tiek uzglabāti 60 dienu, un šo pakalpojumu klienti var saņemt bez maksas. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izvērtēt Siguldas pasta nodaļas apmeklējuma nepieciešamību un maksimāli izmantot iespējas pieteikties pasta pakalpojumiem attālināti.

Līdz šim par sūtījumu uzglabāšanu pasta nodaļā ilgāk par 10 dienām no klientiem tika iekasēta pakalpojuma maksa. Līdz ar jauno kārtību klientiem nav steidzami jāapmeklē pasta nodaļa sūtījuma saņemšanai, jo 60 dienu periodā tie netiek nosūtīti atpakaļ izsūtītājam un bez maksas glabājas nodaļā. VAS “Latvijas Pasts” aicina klientus izmantot šo iespēju un neapmeklēt pasta nodaļu, ja sūtījumos nav steidzamu dokumentu vai akūti nepieciešamu preču, tādējādi palīdzot samazināt apmeklētāju plūsmu nodaļā.

Lai nebūtu jāuzkavējas pasta nodaļā, VAS “Latvijas Pasts” aicina maksimāli izmantot uzņēmuma mobilās lietotnes iespējas, kas ļauj pakalpojumiem pieteikties attālināti un arī Siguldas nodaļā ierasties tieši uz sava pakalpojuma saņemšanu, kā arī pāradresēt ienākošos reģistrētos sūtījumus uz VAS “Latvijas Pasts” pakomātu tirdzniecības centrā “Raibais suns”, Vidzemes šosejā 16.

Trešdien, 25. martā plkst. 17.00 pie piemiņas akmens “Lielā Stēla”, Siguldā, notiks atceres pasākums, pieminot 1949. gada 25. martā notikušo visplašāko Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Atceres pasākumā klātesošos uzrunās Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs Juris Ivars Čivčs.

Piemiņas pasākuma ar spēka dziesmām uzstāsies senioru koris “Gāle” Ņinas Kiršteinas vadībā, senioru ansamblis “Melodija” Ingas Jansones vadībā un senioru ansamblis “Saltavots” Daces Bicānes vadībā.

Atgādinām, ka šajā dienā, 25. martā, pie ēkām paceļami valsts karogi sēru noformējumā.

SIA “Saltavots” informē, ka maģistrālā ūdensvada akas pārbūves darbu dēļ otrdien, 17. martā, laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde nekustamajiem īpašumiem Saules ielā 1 un 4, kā arī Draudzības ielā 2, Siguldā.

Dzeramo ūdeni, ja nepieciešams, varēs saņemt dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā, Saules ielā 6, līdzi ņemot savus traukus, kur ūdeni iepildīt.

Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs ir SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Modris Guķis, tālruņa numurs 29234845.

Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās. SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Tāpat SIA “Saltavots” informē, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ SIA “Saltavots” turpinās nodrošināt centralizēto ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas pakalpojumus, un sniegt pakalpojumus kā līdz šim, ievērojot piesardzības un dezinfekcijas pasākumus.

Ja nepieciešams saņemt SIA “Saltavots” pakalpojumus birojā Lakstīgalas ielā 9B, Siguldā, Siguldas novadā, uzņēmums aicina izvēlēties neklātienes formu, zvanot uz tālruņa numuru 67973502, rakstot uz e‑pasta adresi saltavots@saltavots.lv, vai arī rakstot ziņu, izmantojot kontaktformu www.saltavots.lv. Ar atbildīgajiem speciālistiem var sazināties, rakstot uz viņa e‑pasta adresi vai telefoniski.

Papildus jāatgādina, ka SIA “Saltavots” kase strādā pirmdienās no plkst. 8.00 līdz 12.00 un no plkst. 13.00. līdz 18.00, kā arī ceturtdienās no plkst. 8.00 līdz 12.00 un no plkst. 13.00 līdz 17.00. Tāpat rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem ir iespējams apmaksāt internetbankā, veikalu “Maxima” kasēs, bankās, ja šāda funkcija ir nodrošināta, kā arī Latvijas Pasta nodaļās.