Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos vēl plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.
Līdz ar to, sākot no 4. aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020. gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.
Tāpat palielināts pieļaujamais nodokļu parāda slieksnis – turpmāk uzņēmums varēs pieteikties nodokļu atbalsta pasākumiem arī tad, ja tam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro.
Noteikts arī tas, kā aprēķina pabalstu apmēru krīzes skarto darba devēju, kuru darbība nav ilgāka par 6 mēnešiem, darbiniekiem – ja darbinieks nav nostrādājis sešus mēnešus, viņa pabalsta apmērs tiek aprēķināts no vidējās bruto darba algas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtas situācijas. Būtiski, ka joprojām nav paredzēts izmaksāt dīkstāves pabalstus darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šī gada 1. marta.
Jau ziņots, ka dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā VID saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.
Papildu informācija par dīkstāves pabalstu izmaksu pieejama šeit.
Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļa vietnē, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”.
Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
“STARTUP3” virtuālais akselerators ir Eiropas trīs līmeņu atbalsta programma ar modernāko rīku un satura klāstu, lai veidotu, izmēģinātu un attīstītu savu biznesa ideju. Virtuālajam akseleratoram līdz 20. aprīlim aicināti pieteikties jaunuzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un inovāciju radītāji. Programmā būs iespēja attīstīt savu biznesu tā, lai sasniegtu ambiciozus un nozīmīgus mērķus uzņēmējdarbības izaugsmei.
Dalībai akseleratorā sākotnēji tiks atlasīti 25 dalībnieki, kas, savā starpā konkurējot, piedalīsies dažāda līmeņa programmās, katrā no līmeņiem dalībnieku skaits tiks samazināts:
Programmas noslēgumā tiks noskaidroti pieci labākie, kuri būs ieguvuši visaptverošas zināšanas, papildu pieredzi un nozīmīgus kontaktus.
Programmai var pieteikties jebkurš jaunuzņēmums, MVU, pētnieks ar inovatīvu projektu. Dalībnieki var piedalīties gan individuāli, gan komandās. Programmas atbalstāmie darbības virzieni ir mikroelektronika, lietu internets (IoT), kiberdrošība, virtuālā un paplašinātā realitāte, blokķēdes, mākslīgais intelekts, 3D druka, droni, robotika, kā arī industriālais sektors. Lai pieteiktos programmai, dalībniekiem līdz 20. aprīlim ir jānofilmē divu minūšu īss video, kurā argumentēti jāiepazīstina ar savu produktu/projektu, savu pieredzi tehnoloģiju jomā, kā arī jāspēj kodolīgi dalīties ar savu izpratni par tirgu. Pieteikties var šeit.
“STARTUP3” projekts tiek īstenots, pateicoties Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju “Horizon 2020” finansējumam. Projekta partneri ir Francija, Serbija, Slovēnija, Latvija, Grieķija. Projekta īstenotājs Latvijā ir Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris.
Turpinot sniegt atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts arī pašnodarbinātajām personām. Dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 14. marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātā persona iesniedz noteiktas formas pamatotu iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25.aprīlim un arī turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam. Pašnodarbināto personu sarakstu, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē sadaļā “Covid-19”.
Dīkstāves pabalsta apmērs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ir 50% apmērā no pēdējo divu noslēgto ceturkšņu vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Savukārt vispārējā nodokļu režīma maksātājiem un autoratlīdzību saņēmējiem – 75% apmērā no pēdējo divu noslēgto ceturkšņu ienākumiem pēc VSAOI nomaksas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalsta apmēru aprēķina VID pēc pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.
Papildu informācija par dīkstāves pabalsta saņemšanu pašnodarbinātajām personām pieejama šeit.
Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļa vietnē, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”.
Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Siguldas novada Pašvaldības policija šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērš ārkārtējās situācijas ierobežojumu ievērošanai novadnieku vidū, kā arī iedzīvotāju pareizai dārza un zaļo atkritumu apsaimniekošanai, proti, vai tiek ievērots pašvaldības noteiktais aizliegums dedzināt zaļos un dārza atkritumus. Papildus tam tiek apsekotas nesakoptās teritorijas, kurās var izcelties kūlas ugunsgrēki.
Pašvaldības policijas speciālisti informē, ka saistībā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktajiem ierobežojumiem katru dienu tiek veiktas gan preventīva rakstura pārrunas ar iedzīvotājiem, gan izteikti brīdinājumi. Pašvaldības policija marta otrajā pusē saņēmusi satrauktu iedzīvotāju zvanus par pārkāpumiem publiskās vietās, kā rezultātā vairākkārt apsekots Raiņa parks, Siguldas 1. pamatskolas sporta laukums, bērnu rotaļu laukums Dzērveņu ielā, kā arī Siguldas pilsētas stadions. Tādējādi tika pieņemts lēmums norobežotajās teritorijās esošās atpūtas vietas slēgt. Tāpat arī Pašvaldības policijas inspektori saņēmuši informāciju, ka publiskās vietās atrodas tie cilvēki, kuriem jāievēro pašizolācija vai karantīna. Pašvaldības policija veikusi pārrunas ar iedzīvotājiem, norādot uz atbildīgu rīcību pret sevi un citiem, pārliecinoties, ka personas nekavējoties atgriežas mājās. Tāpat šajā laikā saņemti arī vairāki citi izsaukumi, kuri risināti sadarbībā ar Valsts policijas kolēģiem.
Pašvaldības policija ir arī apzinājusi novada naktsmītnēs esošo situāciju, regulāri tiek pārbaudītas arī citas novadā esošās iestādes, piemēram, spēļu zāles un baznīcas, kā arī citas publiskās teritorijas.
Pašvaldības policijas inspektori katru dienu savstarpēji apmainās ar informāciju par profilaktiskajām pārbaudēm ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa inspektoriem.
Tāpat pašvaldības policijas inspektori atgādina, ka saskaņā ar saistošajiem noteikumiem “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā” ir aizliegts dedzināt atkritumus, tostarp dārza un zaļos atkritumus, piemēram, lapas vai zarus.
Pašvaldības policija informē, ka laika periodā no 1. marta līdz 2. aprīlim tika saņemti 15 izsaukumi par ugunskura dedzināšanu, no kuriem vienu reizi ugunskura dedzināšana gan netika konstatēta. Savukārt patruļu laikā konstatēti astoņi ugunskura dedzināšanas pārkāpumi. Kopumā mēneša laikā par neatļautu ugunskuru kurināšanu un bioloģiskā materiāla dedzināšanu pašvaldības policisti ir izteikuši 20 brīdinājumus, ir sastādīts viens administratīvā pārkāpuma protokols, kā arī ir uzsākta viena administratīvā lietvedība.
Siguldas novada pašvaldība atgādina par atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu un iespējām, kā kompostēt vai nodot dārza un zaļos atkritumus!
Siguldas novada Pašvaldības policija pateicas iedzīvotājiem par atsaucību, ziņojot par pārkāpumiem, aicinot arī turpmāk sazināties pa diennakts tālruni 26160288 vai e‑pastu policija@sigulda.lv.
Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība izsludina projektu iesniegšanas 7. kārtu Lauku attīstības Programmas 2014.–2020. gadam 19.2. pasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros apstiprinātās stratēģijas ieviešanai. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 1. maija līdz 31. maijam. Kopējais šīs kārtas atbalsta apmērs ir 230441,15 eiro.
Projekti īstenojami Vietējo rīcības grupu darbības teritorijā – Sējas novadā, Inčukalna novadā, Siguldas novadā, Mālpils novadā, Krimuldas pagastā.
1. rīcība – 1.1. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, tai skaitā vides radīšana, labiekārtošana.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 590 tas ir paredzēts jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darbu apstākļu radīšanai.
Rīcības finansējums ir 115221,15 eiro.
Viena projekta maksimālais atbalsta apmērs ir 30 000 eiro.
Atbalsta intensitāte: 50% individuālam projektam, 80% kopprojektam.
2. rīcība – 1.2. Lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība, tai skaitā vides radīšana, labiekārtošana.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.590 tas ir paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai. Tādas vides radīšanai vai labiekārtošanai, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu ieviešanai
Rīcības finansējums ir 115220 eiro.
Viena projekta maksimālais atbalsta apmērs ir 50 000 eiro.
Atbalsta intensitāte: 70% individuālam projektam, 80% kopprojektam.
Projektu iesniegumus varēs iesniegt elektroniski Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Papildu informācija par projektu iesniegšanu un to vērtēšanas kritērijiem pieejama Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība tīmekļa vietnē www.rrlab.lv vai Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē www.lad.gov.lv.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ Veselības inspekcija pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem – friziera, manikīra un pedikīra, sejas un ķermeņa kosmētisko pakalpojumu sniedzējiem, vizāžistiem un grimētājiem, tetovēšanas, mikropigmentācijas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem – ir jāveic klientu aptauja, ievācot informāciju par klientu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs). Iegūtā informācija tiks izmantota epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai, ja radīsies tāda nepieciešamība.
Klientus, kas atsakās sniegt šo informāciju, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības neapkalpot. Dokumentēto informāciju skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem jāuzglabā līdz Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Aptaujas anketas paraugs ir pieejams šeit.
Papildu informācija pieejama šeit.
Vairākus dokumentus, kam ārkārtējās situācijas laikā ir beidzies derīguma termiņš, var turpināt izmantot. Šādu lēmumu pieņēmušas vairākas iestādes ar mērķi nepulcēt iedzīvotājus klātienē, lai tādējādi ierobežotu koronavīrusa Covid-19 izplatību.
Personu apliecinoši dokumenti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka personu apliecinošus dokumentus – pasi un personas ID karti – var turpināt izmantot, ja tiem derīguma termiņš ir beidzies ārkārtējās situācijas laikā. Tāpat joprojām ir derīgas arī uzturēšanās atļaujas, ja cilvēks Latvijā ir likumīgi uzturējies līdz 13. martam. Tomēr ir daži izņēmumi, kuros personu apliecinošu dokumentu maiņa var notikt. Piemēram, ja personai vispār nav personu apliecinoša dokumenta vai gadījumā, ja tiek mainīts vārds vai uzvārds.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 1. nodaļas Siguldas filiāle uz ārkārtējās situācijas laiku ir apturējusi darbību Raiņa ielā 3, Siguldā. PMLP pakalpojumus ir iespējams saņemt kādā no tuvākajām PMLP nodaļām tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Papildu informāciju var iegūt, zvanot uz PMLP informatīvo tālruni 67209400.
Trūcīgās un maznodrošinātās personas statuss
Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes vai personas izziņas derīguma termiņš tiek pagarināts līdz 31. maijam, līdz ar to dokumenti Sociālajā dienestā statusa kārtošanai atkārtoti nav jāiesniedz. Trūcīgā un maznodrošinātā statuss dod tiesības ģimenei vai personai saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus.
Atgādinām, ka Siguldas novada Sociālais dienests nodrošina arī atbalstu krīzes situācijā vai palīdzību īslaicīgu problēmu risināšanā. Pašvaldība var piešķirt pabalstu 80 eiro apmērā vienai personai pamatvajadzību nodrošināšanai. Krīzes situācijā palīdzību var saņemt ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie novadnieki, bet arī tie, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās.
Braukšanas maksas atvieglojumi personām ar invaliditāti
Personas ar invaliditāti, kurām laika periodā no 22. marta līdz 1. jūnijam ir beidzies derīguma termiņš invaliditātes apliecībai, ārkārtējās situācija laikā var turpināt bez maksas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos. Lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumus, personai arī turpmāk jāuzrāda invaliditātes apliecība, tostarp arī tad, ja tās termiņš ir beidzies.
Kustība #Paliecmājās ir brīvprātīgo tīkls, kas bez maksas piedāvā palīdzēt valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā ar pārtikas un citu preču piegādi tiem, kas ir riska grupā vai atrodas mājās karantīnā. Kustība tiek attīstīta arī Siguldas novadā, kur par #Paliecmājās koordinatori ir kļuvusi Siguldas jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” vadītāja Anda Upeniece.
Lai palīdzētu līdzcilvēkiem, #Paliecmājās piedāvā brīvprātīgo palīdzību iepirkumu – pārtikas produktu, sadzīves preču – sagādē. Saņemt #Paliecmājās palīdzību var jebkurš, zvanot uz tālruņa numuru 25661991 vai apmeklējot tīmekļa vietni www.paliec-majas.lv.
Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku palīdzības apjomu, #Paliecmājās aicina arī pieteikties brīvprātīgos, kas vēlas palīdzēt ar pārtikas un citu preču piegādi, piesakot savu dalību tīmekļa vietnē www.paliec-majas.lv. Pieteikties var ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no atrašanās vietas, kam nav konstatēts Covid-19, kas pēdējo 14 dienu laikā nav bijis ārzemēs, kā arī nav bijis kontaktā ar iespējamu Covid-19 slimnieku. Brīvprātīgie var pieteikties, rakstot ziņu JIC “Mērķis” Facebook profilā vai sazinoties ar Andu Upenieci.
#Paliecmājās ir valsts, pašvaldību un Latvijas uzņēmumu atbalstīts projekts, kas darbojas sabiedrības labā – tāpēc preču piegāde ir bez maksas, un par samaksu par precēm jāvienojas ar brīvprātīgo, kas sniedz palīdzību. #Paliecmājās projekts ieguva 5. vietu HackForce hakatonā, saņemot atbalstu no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, Ekonomikas ministrijas un dažādiem uzņēmumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kas aizliedz arī jebkādus privātus pasākumus, tiek ierobežoti arī kāzu svinību pasākumi, kuros plānots pulcēties vairākiem cilvēkiem vienkopus. Taču laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, šobrīd nav aizliegta un var notikt.
Laulības kā juridiska fakta reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā ir iespējama tikai gadījumos, kad dzimtsarakstu nodaļa vai baznīca var nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un ir iespējams ievērot citus noteiktos sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus. Lai ievērotu minētos ierobežojumus, Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļa pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pieteikto laulību reģistrāciju veic koncertzālē “Baltais flīģelis”, iepriekš ar katru pāri vienojoties par laulību noslēgšanas laiku.
Tiem laulājamajiem un citām personām, kas ir ieceļojušas no ārvalstīm, ir jāievēro 14 dienu karantīna un tos var salaulāt tikai pēc karantīnas termiņa beigām. Ja personas vēlas laulības reģistrāciju pārcelt, lūgums sazināties un vienoties par citu laulības noslēgšanas laiku, rakstot uz e‑pasta adresi inita.vigante@sigulda.lv.
Atgādinām, ka valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā Dzimtsarakstu nodaļa apmeklētājus pieņem katru darbdienu no plkst. 10.00 līdz 12.00, taču klātienē tiek nodrošināta tikai dzimšanas un miršanas fakta reģistrācija. Iesniegumus laulības reģistrācijai šobrīd var nosūtīt izvēlētajai dzimtsarakstu nodaļai tikai elektroniski, ja iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījušas abas personas, kas vēlas noslēgt laulību. Ārzemniekiem iesniegt iesniegumus laulības noslēgšanai šobrīd nav iespējams. Iesniegumus par atkārtotām civilstāvokļa aktu apliecībām un izziņām var iesniegt elektroniski tīmekļa vietnēs www.latvija.lv vai www.epakalpojumi.lv.
Ārkārtējās situācijas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina bērnus un vecākus izmantot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kas ir pieejama visu diennakti. Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi. Lai izvairītos no tās sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm.
No 12. marta Uzticības tālruņa konsultanti snieguši jau 322 psiholoģiskās konsultācijas. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir jūtamas izmaiņas Uzticības tālrunī apkalpoto ziņojumu tēmās – aktuālākās tēmas bērnu auditorijā pašlaik ir saistītas ar bailēm no Covid-19 un iespējām sevi pasargāt no saslimšanas, pulcēšanās ierobežojumiem un aizliegumu doties ārā, kā dēļ nereti rodas konflikti ar vecākiem.
Tā kā bērni pavada vairāk laika tiešsaistes vidē, tiek saņemtas ziņas arī par interneta drošības pārkāpumiem. Aktualizējušās arī tēmas par dažādām veselības problēmām, tostarp nomāktību un depresiju. Bērni bažījas arī par speciālistu pieejamību un sūdzas par garlaicību un problēmām kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Savukārt vecāki biežāk konsultējas jautājumos par bērnu atkarībām un veselības problēmām, interesējas par bērna saskarsmes jautājumiem šķirtās attiecībās un vaicā par dažādām bērnu disciplinēšanas metodēm. Tāpat kā pirmskrīzes laikā, Uzticības tālruņa konsultanti saņem arī zvanus par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs (nerūpēšanās par bērniem, alkohola problēmas vecākiem un citi pārkāpumi). Pēdējā laikā gan vecāku, gan bērnu auditorijas interesē arī attālinātās mācīšanās problemātika.
Saziņai ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ziņotu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem vai arī saņemtu psiholoģisko palīdzību un atbalstu, var zvanīt uz tālruņa numuru 67359128, rakstīt ziņu uz e‑pasta adresi pasts@bti.gov.lv, rakstot iesniegumu tīmekļa vietnē www.latvija.lv vai sūtot vēstuli uz e‑adresi _DEFAULT@90002056949.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 turpina darbu diennakts režīmā. Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darbdienās no plkst. 12.00 līdz 20.00, tas ir bezmaksas un anonīms. Palīdzību un atbalstu iespējams saņemt arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas. Turpmāk Konsultatīvās nodaļas vadība, saņemot pirmo informāciju par radušos problēmsituāciju, atbilstoši problēmas aktualitātei novirzīs vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus pie kāda no nodaļas speciālistiem, kas izvērtēs konkrēto situāciju un sniegs nepieciešamās rekomendācijas tās tālākai risināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pārstāvis
Taivo Trams
Rit ceturtā sezona Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajai dabas skaitīšanai, kurā vairāki simti ekspertu apseko Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. Latvijas teritorija ir sadalīta kopumā 495 kvadrātos, un apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros. Lielākā daļa Siguldas novada teritorijas tiks skatīta šogad, bet līdz šim aplūkota neliela daļa Mores, Allažu, Siguldas pagasta, kā arī Siguldas pilsētas teritorijas. Pirmo triju sezonu laikā Mores un Allažu novadā visvairāk konstatēti mežu (abās vietās purvaini meži un veci vai dabiski boreāli meži) biotopi, Siguldas pagastā dominē saldūdens (eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju) biotopi, savukārt Gauja atbilst upju straujteču biotopam. Tāpat eksperti Siguldas novadā atklājuši jaunu sēņu sugu Latvijā un Baltijā, kā arī reto sugu jaunas atradnes.
Eksperti prognozē, ka, pateicoties novada alu un iežu atsegumu daudzumam, iespējami arī citi jaunatklājumi.
Jāpiemin, ka janvārī ir uzsākta Gaujas Nacionālā parka teritorijas izpēte topošā dabas aizsardzības plāna ietvaros. Pateicoties piemērotiem laikapstākļiem, jau gada sākumā tika uzsākta alu un iežu atsegumu izpēte, aprīlī eksperti sāks apsekot mežus un purvus, bet līdz ar veģetācijas sezonas sākumu maijā tiks skatīti arī zālāji.
Biotopu kartēšanu veiks vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos noteiktus īpašumus, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē, ievērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku”. Tieši no apsekojuma laikā fiksētajiem datiem iespējams uzzināt par reto sugu jaunām atradnēm vai vēl agrāk nesastaptām sugām. Aizvadīto sezonu dati liecina, ka dabas retumi un jaunatklājumi sastopami visos Latvijas reģionos. Kopumā trijās sezonās dabas skaitītāji ir atklājuši divas līdz šim nezināmas alas un pat pilskalnu, divas jaunas augu, piecas sēņu, tostarp divas piepju, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu retām sugām.
Lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti informē, ka dabas skaitīšanas informatīvā rezultātu vēstule tiek sūtīta tikai tiem īpašniekiem, kuru īpašumā ir konstatēts biotops. Savukārt biotopu konstatēšana nav saistīta ar papildu pienākumiem vai ierobežojumiem. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, kas jau šobrīd paredz noteiktas darbības, piemēram, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi utt. Līdz šim apkopotos rezultātus iespējams aplūkot dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols. Savukārt informācija par vēlamo biotopu apsaimniekošanu pieejama šeit.
Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, tostarp arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija izzudīs, piemēram, ja vairākus gadu desmitus veidojusies bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotops piesārņots, līdz ar viņu izzudīs arī tur augošās vai tajā mītošās sugas.
Plašāka informācija par dabas skaitīšanu jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” pieejama tīmekļa vietnēs www.skaitamdabu.gov.lv, www.daba.gov.lv, kā arī www.varam.gov.lv.
VSIA “Autotransporta direkcija” informē, ka sakarā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ir būtiski krities. Tādējādi jau kopš 19. marta uz ārkārtējās situācijas laiku autobusu reisu skaits tiek samazināts. Ārkārtējās situācijas apstākļos paredzētas izmaiņas arī AS “Cata” autobusu maršrutos: Nr. 3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda, Nr. 6255 Rīga–Sigulda, Nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda. Iedzīvotāji, kuri uz savu iecerēto galamērķi plāno doties ar reģionālo maršrutu autobusu, pirms tam aicināti pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu 1188 vai VSIA “Autotransporta direkcija” tīmekļa vietnē.
Maršrutā Nr. Nr.3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda no 30. marta atcelts reiss no Siguldas autoostas plkst. 18.30 (pirmdiena–sestdiena).
Maršrutā Nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda atcelts reiss no Rīgas autoostas plkst. 6.20 (pirmdiena–piektdiena). Bet reiss, kas no Siguldas autoostas aties plkst. 6.55 un kursēs uz Raganu, tad atpakaļ uz Siguldas autoostu, būs no pirmdienas līdz sestdienai.
Maršrutā Nr. 6225 Rīga–Sigulda atcelti vairāki reisi no Siguldas autoostas:
Tāpat šajā maršrutā atcelti vairāki reisi no Rīgas autoostas:
Rūpējoties par savu un citu līdzcilvēku veselību, pasažieri aicināti biļeti iegādāties savlaicīgi tiešsaistē, autoostā vai maksājot ar bankas norēķinu karti autobusā.
Jau ziņots, ka lēmums slēgt konkrētus autobusu reisus tika pieņemts, balstoties uz pārvadātāju iesniegtajiem datiem par pārvadāto pasažieru skaitu laika periodā kopš valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija. Atsevišķos autobusu maršrutos reisu skaits tiks samazināts pat uz pusi. Jautājumu gadījumā VSIA “Autotransporta direkcija” aicina sazināties ar pasažieru pārvadātājiem.