Saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kas aizliedz arī jebkādus privātus pasākumus, tiek ierobežoti arī kāzu svinību pasākumi, kuros plānots pulcēties vairākiem cilvēkiem vienkopus. Taču laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, šobrīd nav aizliegta un var notikt.
Laulības kā juridiska fakta reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā ir iespējama tikai gadījumos, kad dzimtsarakstu nodaļa vai baznīca var nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un ir iespējams ievērot citus noteiktos sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus. Lai ievērotu minētos ierobežojumus, Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļa pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pieteikto laulību reģistrāciju veic koncertzālē “Baltais flīģelis”, iepriekš ar katru pāri vienojoties par laulību noslēgšanas laiku.
Tiem laulājamajiem un citām personām, kas ir ieceļojušas no ārvalstīm, ir jāievēro 14 dienu karantīna un tos var salaulāt tikai pēc karantīnas termiņa beigām. Ja personas vēlas laulības reģistrāciju pārcelt, lūgums sazināties un vienoties par citu laulības noslēgšanas laiku, rakstot uz e‑pasta adresi inita.vigante@sigulda.lv.
Atgādinām, ka valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā Dzimtsarakstu nodaļa apmeklētājus pieņem katru darbdienu no plkst. 10.00 līdz 12.00, taču klātienē tiek nodrošināta tikai dzimšanas un miršanas fakta reģistrācija. Iesniegumus laulības reģistrācijai šobrīd var nosūtīt izvēlētajai dzimtsarakstu nodaļai tikai elektroniski, ja iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījušas abas personas, kas vēlas noslēgt laulību. Ārzemniekiem iesniegt iesniegumus laulības noslēgšanai šobrīd nav iespējams. Iesniegumus par atkārtotām civilstāvokļa aktu apliecībām un izziņām var iesniegt elektroniski tīmekļa vietnēs www.latvija.lv vai www.epakalpojumi.lv.
Ārkārtējās situācijas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina bērnus un vecākus izmantot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kas ir pieejama visu diennakti. Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi. Lai izvairītos no tās sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm.
No 12. marta Uzticības tālruņa konsultanti snieguši jau 322 psiholoģiskās konsultācijas. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir jūtamas izmaiņas Uzticības tālrunī apkalpoto ziņojumu tēmās – aktuālākās tēmas bērnu auditorijā pašlaik ir saistītas ar bailēm no Covid-19 un iespējām sevi pasargāt no saslimšanas, pulcēšanās ierobežojumiem un aizliegumu doties ārā, kā dēļ nereti rodas konflikti ar vecākiem.
Tā kā bērni pavada vairāk laika tiešsaistes vidē, tiek saņemtas ziņas arī par interneta drošības pārkāpumiem. Aktualizējušās arī tēmas par dažādām veselības problēmām, tostarp nomāktību un depresiju. Bērni bažījas arī par speciālistu pieejamību un sūdzas par garlaicību un problēmām kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Savukārt vecāki biežāk konsultējas jautājumos par bērnu atkarībām un veselības problēmām, interesējas par bērna saskarsmes jautājumiem šķirtās attiecībās un vaicā par dažādām bērnu disciplinēšanas metodēm. Tāpat kā pirmskrīzes laikā, Uzticības tālruņa konsultanti saņem arī zvanus par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs (nerūpēšanās par bērniem, alkohola problēmas vecākiem un citi pārkāpumi). Pēdējā laikā gan vecāku, gan bērnu auditorijas interesē arī attālinātās mācīšanās problemātika.
Saziņai ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ziņotu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem vai arī saņemtu psiholoģisko palīdzību un atbalstu, var zvanīt uz tālruņa numuru 67359128, rakstīt ziņu uz e‑pasta adresi pasts@bti.gov.lv, rakstot iesniegumu tīmekļa vietnē www.latvija.lv vai sūtot vēstuli uz e‑adresi _DEFAULT@90002056949.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 turpina darbu diennakts režīmā. Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darbdienās no plkst. 12.00 līdz 20.00, tas ir bezmaksas un anonīms. Palīdzību un atbalstu iespējams saņemt arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas. Turpmāk Konsultatīvās nodaļas vadība, saņemot pirmo informāciju par radušos problēmsituāciju, atbilstoši problēmas aktualitātei novirzīs vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus pie kāda no nodaļas speciālistiem, kas izvērtēs konkrēto situāciju un sniegs nepieciešamās rekomendācijas tās tālākai risināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pārstāvis
Taivo Trams
Rit ceturtā sezona Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajai dabas skaitīšanai, kurā vairāki simti ekspertu apseko Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. Latvijas teritorija ir sadalīta kopumā 495 kvadrātos, un apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros. Lielākā daļa Siguldas novada teritorijas tiks skatīta šogad, bet līdz šim aplūkota neliela daļa Mores, Allažu, Siguldas pagasta, kā arī Siguldas pilsētas teritorijas. Pirmo triju sezonu laikā Mores un Allažu novadā visvairāk konstatēti mežu (abās vietās purvaini meži un veci vai dabiski boreāli meži) biotopi, Siguldas pagastā dominē saldūdens (eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju) biotopi, savukārt Gauja atbilst upju straujteču biotopam. Tāpat eksperti Siguldas novadā atklājuši jaunu sēņu sugu Latvijā un Baltijā, kā arī reto sugu jaunas atradnes.
Eksperti prognozē, ka, pateicoties novada alu un iežu atsegumu daudzumam, iespējami arī citi jaunatklājumi.
Jāpiemin, ka janvārī ir uzsākta Gaujas Nacionālā parka teritorijas izpēte topošā dabas aizsardzības plāna ietvaros. Pateicoties piemērotiem laikapstākļiem, jau gada sākumā tika uzsākta alu un iežu atsegumu izpēte, aprīlī eksperti sāks apsekot mežus un purvus, bet līdz ar veģetācijas sezonas sākumu maijā tiks skatīti arī zālāji.
Biotopu kartēšanu veiks vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos noteiktus īpašumus, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē, ievērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku”. Tieši no apsekojuma laikā fiksētajiem datiem iespējams uzzināt par reto sugu jaunām atradnēm vai vēl agrāk nesastaptām sugām. Aizvadīto sezonu dati liecina, ka dabas retumi un jaunatklājumi sastopami visos Latvijas reģionos. Kopumā trijās sezonās dabas skaitītāji ir atklājuši divas līdz šim nezināmas alas un pat pilskalnu, divas jaunas augu, piecas sēņu, tostarp divas piepju, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu retām sugām.
Lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti informē, ka dabas skaitīšanas informatīvā rezultātu vēstule tiek sūtīta tikai tiem īpašniekiem, kuru īpašumā ir konstatēts biotops. Savukārt biotopu konstatēšana nav saistīta ar papildu pienākumiem vai ierobežojumiem. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, kas jau šobrīd paredz noteiktas darbības, piemēram, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi utt. Līdz šim apkopotos rezultātus iespējams aplūkot dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols. Savukārt informācija par vēlamo biotopu apsaimniekošanu pieejama šeit.
Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, tostarp arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija izzudīs, piemēram, ja vairākus gadu desmitus veidojusies bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotops piesārņots, līdz ar viņu izzudīs arī tur augošās vai tajā mītošās sugas.
Plašāka informācija par dabas skaitīšanu jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” pieejama tīmekļa vietnēs www.skaitamdabu.gov.lv, www.daba.gov.lv, kā arī www.varam.gov.lv.
VSIA “Autotransporta direkcija” informē, ka sakarā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ir būtiski krities. Tādējādi jau kopš 19. marta uz ārkārtējās situācijas laiku autobusu reisu skaits tiek samazināts. Ārkārtējās situācijas apstākļos paredzētas izmaiņas arī AS “Cata” autobusu maršrutos: Nr. 3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda, Nr. 6255 Rīga–Sigulda, Nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda. Iedzīvotāji, kuri uz savu iecerēto galamērķi plāno doties ar reģionālo maršrutu autobusu, pirms tam aicināti pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu 1188 vai VSIA “Autotransporta direkcija” tīmekļa vietnē.
Maršrutā Nr. Nr.3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda no 30. marta atcelts reiss no Siguldas autoostas plkst. 18.30 (pirmdiena–sestdiena).
Maršrutā Nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda atcelts reiss no Rīgas autoostas plkst. 6.20 (pirmdiena–piektdiena). Bet reiss, kas no Siguldas autoostas aties plkst. 6.55 un kursēs uz Raganu, tad atpakaļ uz Siguldas autoostu, būs no pirmdienas līdz sestdienai.
Maršrutā Nr. 6225 Rīga–Sigulda atcelti vairāki reisi no Siguldas autoostas:
Tāpat šajā maršrutā atcelti vairāki reisi no Rīgas autoostas:
Rūpējoties par savu un citu līdzcilvēku veselību, pasažieri aicināti biļeti iegādāties savlaicīgi tiešsaistē, autoostā vai maksājot ar bankas norēķinu karti autobusā.
Jau ziņots, ka lēmums slēgt konkrētus autobusu reisus tika pieņemts, balstoties uz pārvadātāju iesniegtajiem datiem par pārvadāto pasažieru skaitu laika periodā kopš valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija. Atsevišķos autobusu maršrutos reisu skaits tiks samazināts pat uz pusi. Jautājumu gadījumā VSIA “Autotransporta direkcija” aicina sazināties ar pasažieru pārvadātājiem.
Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas paredz virkni atbalsta pasākumu uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Viens no būtiskākajiem – dīkstāves pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem.
Dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.
Dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20%, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu. Iesniegums par laikposmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam jāiesniedz līdz 25. aprīlim, un turpmāk – līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.
VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165 minētajiem kritērijiem, VID piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informēs darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus. Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē. Jau šobrīd pirmajās divās dienās – 27. un 30. martā – dīkstāves kompensācija tika atmaksāta 86 uzņēmumiem.
Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.
Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.
Izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165. Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji, tādēļ MK noteikumos ir noteikta virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus. Piemēram, ja darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, ja darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro vai ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process. Visi kritēriji, kad VID nevar piešķirt uzņēmumam dīkstāves pabalstu, ir noteikti MK noteikumu Nr. 165 12. punktā.
Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļa vietnē, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”.
Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Lauku un ciemu teritorijās, kurās nav pieslēgta centralizētā siltumapgādes sistēma un nav tehniskas iespējas pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, saskaņā ar Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.2. panta piekto daļu ir precizēti saistošie noteikumi Nr. 34 “Par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Siguldas novada lauku un ciemu teritorijās”. Noteikumi nosaka, ka pretendents iesniegumu līdzfinansējuma piešķiršanai iesniedz līdz 2020. gada 1. oktobrim.
Pašvaldības līdzfinansējums tiek piešķirts dzīvokļu īpašnieku aktivitātēm, kas vērstas uz turpmāku energoresursu patēriņu samazinājuma nodrošinājumu, ņemot vērā, ka lauku un ciemu teritorijās daudzīvodzīvokļu mājas ir nokalpojušas savu laiku, tajās nav veikti atjaunošanas darbi.
Energoefektivitātes veicinošo pasākumu daudzdzīvokļu māju īpašnieku un pilnvaroto personu veicamās darbības līdzfinansējuma ietvaros:
Līdzfinansējuma saņemšanai nākamajā gadā pretendents vai tā pilnvarotā persona līdz kārtējā gada 1. oktobrim iesniedz pašvaldībai adresētu iesniegumu atbilstoši noteikumiem, aizpildot visus pieprasītās informācijas laukus un pievienojot pieprasītos pielikumus.
Iesniegumu pašvaldībai ar norādi “Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem” var iesniegt, nosūtot uz pasta adresi Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrs, Raiņa iela 3, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, vai nosūtot uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.
Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātājs SIA “Saltavots” turpina sadzīves kanalizācijas tīklu paplašināšanas darbus, tādējādi arvien vairāk mājsaimniecībām dodot iespēju izmantot centralizētās kanalizācijas sistēmas priekšrocības. Šobrīd tiek paplašināta centralizētās sadzīves kanalizācijas sistēmas pakalpojumu pieejamība, radot pieslēguma iespējas vairākiem nekustamajiem īpašumiem.
Pieslēgties centralizētās kanalizācijas sistēmai varēs šādi īpašumi:
Līdz ar to vēl 69 iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieslēguma iespēja centralizētajai sadzīves kanalizācijas sistēmai, kas ļauj samazināt vidē novadītā piesārņojuma daudzumu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām.
Šiem plānotajiem darbiem ir izstrādāts būvprojekts un izsludināts būvdarbu iepirkums, kura atvēršana notika 25. martā. Tiek prognozēts, ka maijā izvēlētais būvdarbu veicējs varētu uzsākt būvdarbu sagatavošanās posmu, savukārt jūnijā varētu uzsākt būvdarbus Jāņogu, Dārza, Pulkveža Brieža, Viršu, Šveices, Lakstīgalas ielu posmos un Reiņa Kaudzītes ielā.
Līdz šim iespējas pieslēgties centralizētajai sadzīves kanalizācijas sistēmai tika radītas 210 iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas Siguldas notekūdeņu aglomerācijā. Radītās pieslēguma iespējas izmantojuši un savus īpašumus pieslēguši centralizētajai sadzīves kanalizācijas sistēmai 36 iedzīvotāji 2018. gadā un 79 iedzīvotāji 2019. gadā.
Centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu paplašināšanas darbi notiek projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas notekūdeņu aglomerācijā, V kārta” Nr.5.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu.
Projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas notekūdeņu aglomerācijā, V kārta” Nr.5.3.1.0/16/I/001 īstenošana uzsākta 2017. gadā un tā realizācijas laikā paredzēts attīstīt centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot to pieejamību un mazinot vidē novadīto piesārņojumu no mājsaimniecību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Siguldas notekūdeņu aglomerācijā. Projekta kopējās izmaksas ir 1 522 439,26 eiro. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 258 214,26 eiro, no kurām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 980 789 eiro.
Siguldas novada pašvaldība atgādina, ka, pieslēdzoties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ir iespēja izmantot pašvaldības līdzfinansējumu. Pašvaldība aicina iedzīvotājus pieslēgties pilsētas komunikācijām, jo, nākotnē plānojot grantēto ielu pārbūvi, priekšroka tiks dota tām ielām, kur visi iedzīvotāji ir pieslēgušies centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Savukārt, lai mazinātu neattīrītu notekūdeņu, nosēdumu nonākšanu vidē, kā arī nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti vietējās ūdensapgādes sistēmās, saskaņā ar Ministru kabineta un pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Siguldas novadā” Siguldas novada administratīvajā teritorijā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai, decentralizētā kanalizācijas sistēma ir jāreģistrē un jānodrošina tās atbilstība Ministru kabineta noteikumiem līdz 2021. gada 31. decembrim.
Lai veicinātu mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, tādējādi atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību, Lauku atbalsta dienests no 3. jūnija līdz 3. augustam organizēs projektu pieņemšanu pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”.
Ceturtajā projektu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Atbalsta apmērs vienai mazajai saimniecībai ir 15 000 eiro. Jāmin, ka šajā kārtā netiks piemērots reģionalizācijas princips.
Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais apgrozījums pēc nodokļu nomaksas pēdējā noslēgtā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtība projekta iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 eiro, bet nepārsniedz 15 000 eiro.
Piesakoties atbalstam, darījumdarbības plānu jāsagatavo vismaz diviem kalendārajiem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Savukārt projekta iesniegumu jāgatavo sadarbībā ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju. Apstiprināto konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts, kā arī projekta iesnieguma veidlapa pieejama šeit.
Projektu iesniegumus jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis informācijai 67095000.
Projektu iesniegumu pieņemšana norisinās Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Lauku atbalsta dienesta
Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Kristīne Ilgaža
E‑pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv
Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā Dzimtsarakstu nodaļa klātienes klientus apkalpo katru darbdienu no plkst. 10.00 līdz 12.00, taču klātienē tiek nodrošināta tikai dzimšanas un miršanas fakta reģistrācija. Tāpat Dzimtsarakstu nodaļā reģistrē pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pieteiktās laulības, ievērojot Ministru kabineta rīkojumā noteikto maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu vienkopus, tomēr Dzimtsarakstu nodaļa aicina pārus drošības apsvērumu dēļ veikt laulības reģistrāciju tikai liecinieku klātbūtnē bez viesiem.
Tiem laulājamajiem un citām personām, kas ir ieceļojušas no ārvalstīm, ir jāievēro 14 dienu karantīna un tos var salaulāt tikai pēc karantīnas termiņa beigām. Ja personas vēlas laulības reģistrāciju pārcelt, lūgums sazināties un vienoties par citu laulības noslēgšanas laiku, rakstot uz e‑pasta adresi inita.vigante@sigulda.lv. Savukārt iesniegumu laulību reģistrācijai, ko abas personas ir parakstījušas ar drošu elektronisko parakstu un kuram ir laika zīmogs, var iesniegt tikai elektroniski, nosūtot uz e‑pasta adresi inita.vigante@sigulda.lv. Ārzemniekiem iesniegt iesniegumus laulības noslēgšanai šobrīd nav iespējams.
Iesniegumus par atkārtotām civilstāvokļa aktu apliecībām un izziņām var iesniegt elektroniski tīmekļa vietnēs www.latvija.lv vai www.epakalpojumi.lv. Papildu informācija apskatāma šeit.
Ārkārtējās situācijas laikā Siguldas novada Sociālais dienests strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, lai apzinātu novada iedzīvotāju nepieciešamību pēc palīdzības un varētu nodrošināt vajadzīgo palīdzību pēc iespējas ātrāk.
Atsākoties skolēnu mācībām attālināti, sociālie darbinieki apzinājuši katru pašvaldības redzeslokā esošo sociālā riska ģimeni, noskaidrojot, ka ikviena ģimene spēj nodrošināt piemērotus apstākļus, tostarp pagatavot siltu ēdienu paši. Sociālais dienests nodrošina Eiropas Sociālā fonda pārtikas pakas, kā arī higiēnas preču pakas trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm. Nākamajā nedēļā ģimenēm vai personām, kurām tas būs nepieciešams, būs iespēja saņemt “Paēdušai Latvijai” pārtikas pakas. Tāpat novadniekiem nepieciešamības gadījumā ir iespēja pieteikties pabalstam krīzes situācijā ēdināšanai.
Tāpat Sociālais dienests sadarbībā ar citām novada biedrībām un organizācijām apzina situāciju senioru vidū, it īpaši pārliecinoties par iespējām vientuļajiem senioriem nodrošināt visu nepieciešamo ikdienas vajadzībām.
Sociālais dienests ir izstrādājis darbības shēmu ārkārtas situācijās, lai nepieciešamo palīdzību spētu nodrošināt pēc iespējas ātrāk. Novadnieki, kuriem ir nepieciešama palīdzība, aicināti vērsties Sociālajā dienestā, zvanot uz tālruņa numuriem 67800966, 26459154 vai 67385298.
Siguldas novada Sociālais dienests pateicas par iedzīvotāju atsaucību un sadarbību ar dažādiem speciālistiem ārkārtējās situācijas laikā!
Saskaņā ar satiksmes ministra rīkojumu vīrusa Covid-19 izplatīšanās riska mazināšanai no piektdienas, 27. marta, uz ārkārtējās situācijas laiku reģionālajos maršrutos tiks ierobežots pārvadāto pasažieru skaits vienā autobusā, tādējādi nodrošinot lielāku distanci starp pasažieriem. Plānots, ka autobusā katra otrā sēdvieta būs iezīmēta un pasažieri tajā nedrīkstēs sēdēt.
Ņemot vērā to, ka turpmāk reģionālo maršrutu autobusos pieejamo sēdvietu skaits tiks samazināts uz pusi, visi iedzīvotāji aicināti izvērtēt brauciena nepieciešamību. Priekšroka pārpildītu autobusu reisos tiks dota tiem iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbu un pēc tam – atpakaļ mājās, īpaši tad, ja persona ir nodarbināta medicīnas, tiesību aizsardzības vai tirdzniecības jomā.
Plānots, ka autobusā pasažieri varēs ieņemt katru otro sēdvietu. Turklāt tās tiks izkārtotas pamīšus, lai veidotos lielāka distance no visām pusēm. Mikroautobusos pasažieri nevarēs izmantot stāvvietas. Tāpat autobusos, kur vadītāja sēdvieta nav nodalīta no pārējā transportlīdzekļa salona, netiks nodrošināta biļešu tirdzniecība uz sēdvietām, kas atrodas aiz šofera.
Pasažieri tiek aicināti gadījumos, kad tas ir iespējams, biļeti iegādāties, maksājot ar bankas karti, vai biļeti pirkt internetā vai autoostā.
Autotransporta direkcija turpina pārskatīt reģionālo maršrutu reisu skaitu. Ja būs nepieciešamība, tiks izvērtēta iespēja palielināt autobusu reisu skaitu konkrētā maršrutā.
Informāciju sagatavoja:
VSIA Autotransporta direkcija
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Zane Plone