No 1. līdz 4. maijam Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona zemessargi kopā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes policistiem trenēs kopēju patrulēšanu Siguldā, turpinot Zemessardzes spēju pārbaudi vīrusa Covid–19 izplatības ierobežošanā. Aicinām iedzīvotājus nesatraukties, redzot mācību nolūkā pārvietojamies militāro transportu, zemessargus un karavīrus formas tērpos. Mācību laikā Siguldā zemessargi kopā ar policistiem trenēsies patrulēt gan ar policijas transportlīdzekļiem, gan kājām.
Mācību laikā zemessargi un policisti trenēs savstarpējās sadarbības procedūras un sakaru līdzekļu savietojamību, ziņojumu un koordinācijas kārtību, lai būtu gatavi kopēju patruļu veikšanā, ja radīsies tāda nepieciešamība. Mācību laikā tiks ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās preventīvās instrukcijas un karavīri un zemessargi izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Zemessardzes gatavības pārbaudes sadarbībai ar valsts un pašvaldības institūcijām notikušas vairākkārt, sniedzot pārliecību, ka Zemessardze ir gatava un nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu Covid-19 ierobežošanā, piemēram, Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde var nodrošināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ar teltīm, ja radīsies tāda nepieciešamība.
Siguldas novads ietilpst Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona atbildības teritorijā, līdzās Saulkrastu, Amatas, Cēsu, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Limbažu, Krimuldas, Sējas un daļai Salacgrīvas novada. Bataljona komandieris kopš 2018. gada ir pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis.
Informāciju sagatavoja:
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes
Informācijas daļa
Trešdien, 29. aprīlī, Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks ganību sezonu uzsācis Siguldas dabiskajās pļavās – desmit Galoveju šķirnes gotiņas ieradušās pļavā Klauku līcī un nākamnedēļ tām sekos “kolēģes”, kas ganīsies Balonu pļavā un Melnajos krastos. Visas ganības šķērso gājēju takas, tāpēc ar mobilā ganāmpulka gotiņām šovasar varēs iepazīsies visi dabas taku apmeklētāji.
Katrā no trīs Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzībā esošajām valsts pļavām ganīsies 7 līdz 10 govis ar teliņiem. Pēc šo pļavu noganīšanas – aptuveni pēc mēneša – govis ceļos uz citām Siguldas apkārtnes privātām un valstij piederošām pļavām. Kopumā šajā sezonā Siguldas apkaimē plānots noganīt 10 pļavas 80 hektāru platībā.
Siguldas pļavās sastopami īpaši aizsargājami biotopi – Klauku līcī ir parkveida pļavas un ganības, Melnajos krastos sugām bagātas ganības, bet Balonu pļavā – sausi zālāji kaļķainās augsnēs un mēreni mitru pļavu un smiltāju zālāju mozaīka. Klauku līcī DAP jau pirms vairākiem gadiem sākusi parkveida ainavas atjaunošanu, taču tā kā šo pļavu nopļaut ir sarežģīti, jau otro gadu palīgā nāks mobilais ganāmpulks.
Latvijas Dabas fonds norāda, ka visas takas ir pieejamas, ganībām droši var doties cauri, tomēr jāievēro šādi noteikumi:
Ja ievērotas kādas problēmas ganībās vai bojāti aploki, aicinām sazināties ar Latvijas Dabas fondu, zvanot uz tālruņa numuru 29119612 vai rakstīt uz e‑pasta adresi ldf@ldf.lv!
Mobilā ganāmpulka uzdevums ir noganīt vērtīgās dabiskās pļavas dažādās Latvijas vietās, kuras ir grūti pieejamas pļaušanai vai kādu citu iemeslu dēļ netiek apsaimniekotas tā, kā nepieciešams dabiskajām pļavām. Noganīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt pļavām atgūt augu sugu daudzveidību un pierasto pļavu puķu krāšņumu. Projekta GrassLIFE ietvaros izveidotais mobilais ganāmpulks palīdzēs pļavām pildīt to ekoloģisko funkciju – būt par mājvietu augiem un dzīvniekiem, kā arī saglabāt augsnes veselību un skaistu ainavu. Mobilais ganāmpulks Latvijā darbojas jau trešo gadu.
Informāciju sagatavoja:
Liene Brizga-Kalniņa
Latvijas Dabas fonda
GrassLIFE komunikācijas koordinatore
Centrālā statistikas pārvalde ir uzsākusi visaptverošu lauksaimniecības skaitīšanu, kurā tiks apzināti aptuveni 85 tūkstoši Latvijas lauksaimniecību. Informācija tiks iegūta par visām lauksaimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu – apsaimnieko lauksaimniecības zemi vai audzē lauksaimniecības dzīvniekus, vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī neatkarīgi no tā, vai apsaimnieko īpašumā esošo zemi vai nomā no citiem lauksaimniekiem.
Skaitīšana notiek saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktām vienotām prasībām reizi desmit gados. Iegūtā informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošinās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības plānošanai nepieciešamo informāciju.
Lauksaimniekiem būs jāsniedz tikai tie dati, kas nav pieejami Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības datu centra reģistros.
Lauksaimniecības skaitīšanā iegūs vispārīgu informāciju par lauksaimniecību, lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm un mēslošanas līdzekļu apsaimniekošanu, kā arī lauksaimniecībā nodarbinātajiem un citām saimniecības aktivitātēm.
Centrālā statistikas pārvalde aicina iesniegt informāciju 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai tiešsaistē tīmekļa vietnē www.e.csb.gov.lv. Ar lauksaimniecībām, kas nebūs iesniegušas datus tiešsaistē, no 1. oktobra sazināsies intervētāji, kā arī turpināsies elektroniskā datu vākšana līdz 22. decembrim.
Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti atbildēs uz jautājumiem par anketas aizpildīšanu, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 80202808 darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00 vai rakstot uz e‑pasta adresi ls2020@csb.gov.lv.
Aktuālā informācija par 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanu pieejama Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē www.csb.gov.lv/lauki2020.
Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem – 1920. gadā – vienlaicīgi ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.
Saskaņā ar Statistikas likumu Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās ziņas netiek izpaustas, un iegūto informāciju izmantos tikai apkopotā veidā.
Lai arī turpmāk nodrošinātu pašvaldības apmaksāta Sociālā dienesta psihologa pakalpojuma (konsultāciju) pieejamību Siguldas novada iedzīvotājiem, pašvaldība noslēgusi nomas līgumu ar privāto pirmsskolas izglītības iestādi SIA “Pumpurdārzs”, psihologa telpas iekārtojot Līvkalna ielā 26, Siguldā.
Telpas ir ērti pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un jaunajiem vecākiem ar maziem bērniem (bērnu ratiņiem). Apmeklētājiem nodrošināta uzgaidāmā telpa, garderobe un pieeja labierīcībām, kas pielāgotas personām ar kustību traucējumiem.
Novada iedzīvotāji Sociālā dienesta psiholoģes Dainas Blumbergas konsultācijai var pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 26369206 vai rakstot uz e‑pasta adresi daina.blumberga@sigulda.lv. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā psihologa konsultācijas tiek nodrošinātas arī attālināti, iepriekš savstarpēji vienojoties par konkrētu laiku. Šobrīd klātienes konsultācijas iespējams sarunāt pēc vienošanās.
Atgādinām, ka patlaban Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki telpu trūkuma dēļ strādā divās dažādās Siguldas novada pašvaldības ēkās: Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā, un “Iespēju mājas” ēkā Rīgas ielā 1, Siguldā. Nevienā no šīm adresēm, kā arī citās pašvaldībai piederošās ēkās nav piemērotu telpu, kur varētu iekārtot kabinetu psihologa darbībai. Tādēļ šā gada sākumā tika organizēta nomas objekta piedāvājumu atlase, kurā pieteicās viens pretendents – SIA “Pumpurdārzs”. Izvērtējot uzņēmuma iesniegto pieteikumu, piedāvātās telpas Sociālā dienesta psihologa darbības nodrošināšanai ir atbilstošas, un Siguldas novada pašvaldība ar SIA “Pumpurdārzs” nomas līgumu noslēgusi uz trim gadiem.
AS “Cata” informē, ka saistībā ar maijā gaidāmajiem valsts svētkiem Siguldā 1. un 4. maijā sabiedriskais transports kursēs pēc svētdienas grafika. Tāpat iedzīvotāji aicināti ņemt vērā, ka nekursēs valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atceltie reisi. VSIA “Autotransporta direkcija” ziņo, ka no 30. aprīļa līdz 5. maijam visā Latvijā, tostarp maršrutu autobusiem, kas kursē pa valsts autoceļu A2, būs izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā – kopumā izmaiņas gaidāmas turpat 500 reģionālajiem autobusu maršrutiem.
Ņemot vērā izmaiņas maršrutu tīklā, pirms brauciena vēlams atkārtoti pārbaudīt autobusu kustības sarakstu tīmekļa vietnes www.atd.lv sadaļā Kustības saraksti vai jautājumu gadījumā vērsties pie pārvadātāja. Rūpējoties par savu un citu līdzcilvēku veselību, pasažieri aicināti biļeti iegādāties savlaicīgi tiešsaistē, autoostā vai maksājot ar bankas norēķinu karti autobusā.
“Autotransporta direkcija” aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un paņemt biļeti par savu braucienu, atgādinot, ka statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot “Autotransporta direkcijas” kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot uz tālruņa numuru 27776621.
Siguldas novada Pašvaldības policija ir apsekojusi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, konstatējot, ka joprojām 83 daudzdzīvokļu namu pagalmos nav izveidotas slēgta tipa atkritumu konteineru novietnes. Namu apsaimniekotājiem tiks izsūtītas brīdinājuma vēstules ar lūgumu nekavējoties uzsākt novietņu izveidi.
Labiekārtota slēgta tipa atkritumu konteineru novietne vizuāli uzlabo ārtelpu, ierobežo nepiederošu personu, dzīvnieku un putnu piekļuvi atkritumiem, kā arī nodrošina, ka konteineros netiek nelegāli izmesti citu māju iedzīvotāju atkritumi, tādā veidā samazinot izdevumus par atkritumu izvešanu.
Atkritumu konteineru novietnes var veidot gan viena, gan vairākas daudzdzīvokļu mājas viena kvartāla ietvaros, un tajās jānodrošina vieta gan nešķiroto, gan šķiroto atkritumu konteineriem – vieglajam iepakojumam, stiklam un, sākot ar 2021. gadu, arī bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, ja to dalītās vākšanas punkts nav izvietots dzīvojamo ēku kvartāla robežās. Atkritumu konteineru novietnēm jāatrodas vietā, kas ērti sasniedzama iedzīvotājiem un kur tām netraucēti var piekļūt atkritumu apsaimniekotāju specializētais transports, un tās ieteicams novietot desmit metru attālumā no dzīvojamās mājas logiem. Par slēgta tipa atkritumu konteineru novietņu ierīkošanu uz koplietošanas zemes ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, pēc tam to novietojums un būvniecība jāsaskaņo pašvaldības Būvvaldē. Prasības atkritumu konteineru novietņu izveidošanai, kā arī četru dažādu variantu skices atrodamas saistošajos noteikumos Nr. 17 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā”.
Siguldā jau ir izveidotas vairākas slēgtas atkritumu konteineru novietnes – Nurmižu ielā 33, Dzērveņu ielā 5, Leona Paegles ielā 3A, Krišjāņa Barona ielā 2, Institūta ielā 5, Pulkveža Brieža ielā 22, Jaunatnes ielā 8, Zinātnes ielā 10, Helmaņa ielā 9 un Pulkveža Brieža ielā 95.
Atgādinām: palielinoties valsts noteiktajam dabas resursu nodoklim, šogad Latvijā būtiski pieaugusi maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ aicinām iedzīvotājus atkritumu šķirošanā iesaistīties arvien rūpīgāk. Šķirojot atkritumus un pārstrādājot otrreiz izmantojamos materiālus, ir iespējams ne tikai samazināt atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, bet arī samazināt izdevumus par atkritumu izvešanu. Plašāku informāciju par slēgta tipa atkritumu konteineru novietņu izbūvi aicinām saņemt pie pašvaldības pilsētvides plānotājas Zanes Gateres, rakstot uz e‑pasta adresi zane.gatere@sigulda.lv.
Jau iepriekš ziņots, ka pašvaldība ar līdzfinansējumu līdz 90% apmērā atbalsta daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus, kuri vēlas sakārtot daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus, tostarp iebraucamos ceļus un stāvlaukumus, pagalmus un arī atkritumu konteineru novietnes. Lai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu, daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem pašvaldībā līdz katra gada 1. oktobrim jāiesniedz pieteikums, tāme un projekts plānotajiem darbiem. Iesniegtos pieteikumus izvērtē pašvaldības speciālisti, un atbilstošas dokumentācijas gadījumā pašvaldības domes deputāti lemj par atbalstu iesniegtajiem labiekārtošanas darbiem. Plašāka informācija par pašvaldības līdzfinansējumu pieejama Teritorijas attīstības pārvaldē, rakstot uz e‑pasta adresi ipasumi@sigulda.lv.
Siguldas novada Pašvaldības policijā nogādāts suns, kurš klaiņojis Vidus ielā 1, Siguldā. Suns ir čipots, bet nav reģistrēts. Pagaidām suns atrodas Pašvaldības policijas telpās, bet, ja saimnieks neatradīsies, tad suns tiks nogādāts dzīvnieku patversmē.
Suņa saimniekus aicinām sazināties ar Pašvaldības policiju, zvanot uz tālruņa numuru 26160288.
Lai operatīvi varētu sazināties ar klaiņojošo dzīvnieku saimniekiem, Pašvaldības policija atgādina, ka dzīvnieku saimniekiem ir jāveic suņu apzīmēšana ar zemādas mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Pašvaldības policija atsākusi velopatruļas – izmantojot videi draudzīgu pārvietošanās veidu, policijas inspektori var ērtāk apsekot teritorijas, kur ikdienā nav iespējams piekļūt ar autotransportu, piemēram, parkus un namu pagalmus. Pašvaldības policisti gada siltajā laikā velopatruļās dodas jau kopš 2012. gada. Velopatruļas atbilstošos laikapstākļos notiek ik dienu un tās turpināsies līdz pat rudenim.
Siguldas ielās ar velosipēdiem pārvietojas vienlaikus divi policisti, velopatruļu maršrutos aptverot visu pilsētu. Policijas inspektori, rūpējoties par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, ārkārtējās situācijas laikā pastiprinātu uzmanību pievērš valstī noteikto ierobežojumu ievērošanai, kā arī uzrauga citas sabiedriskās kārtības jomas, tostarp nepieļaujot situācijas, kad publiskās vietās tiek lietots alkohols vai bojāti pilsētvides elementi.
Iedzīvotāji ar Pašvaldības policiju var sazināties, zvanot uz diennakts tālruņa numuru 26160288. Tāpat ar Pašvaldības policiju iespējams sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi policija@sigulda.lv vai Siguldas mobilajā lietotnē, sadaļā “Ziņo Pašvaldības policijai”.
Lai mazinātu Sosnovska latvāņa izplatību, Siguldas novada pašvaldība aicina zemes īpašniekus, kuru teritorijas invadētas ar latvāni, savlaicīgi uzsākt latvāņu ierobežošanas pasākumu veikšanu. Panākumus latvāņu ierobežošanā iespējams gūt, ja tā apkarošanā savlaicīgi un sistemātiski iesaistās visi ar latvāni invadēto zemju īpašnieki.
Zemes īpašnieka pienākums ir veikt latvāņu ierobežošanas pasākumus, par to informējot Valsts augu aizsardzības dienestu, iesniedzot iesniegumu par latvāņu ierobežošanas pasākumu veikšanu. Latvāņu ierobežošanai iespējams izmantot četras latvāņu izplatības ierobežošanas metodes: mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto. Izvēloties latvāņu ierobežošanas metodi, jāņem vērā ar latvāņiem invadētās platības lielums, audzes blīvums, latvāņu attīstības stadija, kā arī apvidus īpatnības, zemes lietošanas veids, augsnes īpašības, vides aizsardzības ierobežojumi.
Siguldas novada latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānā 2018.–2022. gadam iekļautas 44 zemes vienības, par kurām zemes īpašnieki ir iesnieguši iesniegumu ar informāciju par plānotajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem Valsts augu aizsardzības dienestā, un 25 zemes vienības ar kopējo platību 34,12 hektāri, kurās Siguldas novada pašvaldībai ir tiesības organizēt latvāņu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neveic latvāņu ierobežošanu vai nav iesniedzis informāciju Valsts augu aizsardzības dienestā par latvāņu ierobežošanas pasākumu veikšanu.
Zemes īpašnieki, kuru teritorijas invadētas ar latvāņiem, aicināti līdz 10. jūnijam Siguldas novada pašvaldībā, rakstot uz e‑pasta adresi ineta.eriksone@sigulda.lv, iesniegt informāciju par plānotajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem, ja tiek plānots veikt latvāņu ziedkopu nogriešanu, savākšanu un iznīcināšanu tā ziedēšanas laikā teritorijās, kurās pavasara periodā veikta latvāņu ierobežošana, pielietojot ķīmisko metodi, vai teritorijās, kurās aizliegts izmantot ķīmisko ierobežošanas metodi, piemēram, gar ūdensobjektiem 10 metru aizsargjoslā.
Ja zemes īpašniekam piederošā nekustamajā īpašumā netiks veikti latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi vai Siguldas novada pašvaldībā līdz 10. jūnijam netiks saņemta informācija par latvāņu ierobežošanas pasākumu veikšanu, zemes īpašnieks tiks saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. pantu.
Atgādinām, ka zemes īpašniekiem ir tiesības pieteikties nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem 90% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, ja īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir zeme, kas invadēta ar latvāni, bet nekustamā īpašuma lietošanas mērķis noteikts kā lauksaimniecības zeme vai mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu vai ūdens objektu zeme, vai derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme, un ja zemes vienībā tiek veikti latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi.
Valsts meža dienests no 24. aprīļa noteicis meža ugunsnedrošo laiku visā valsts teritorijā, kas nozīmē, ka šajā laikā jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, lai saudzētu apkārtējo dabu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” meža ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts:
Meža ugunsnedrošajā laika posmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Tāpat saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.1 pantu meža īpašniekam ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā, kā arī pēc Valsts meža dienesta amatpersonu pieprasījuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.
Ugunsnedrošajā periodā arī Dabas aizsardzības pārvalde vērš uzmanību piesardzības ievērošanai aizsargājamās dabas teritorijās un mežos. Ugunskuru kurināšanai piknikos apmeklētāji tiek aicināti izmantot labiekārtotos atpūtas laukumus, kuros ir izveidotas speciālas ugunskuru vietas, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos. Atpūtas laikā, kurinot ugunskurus, tas jādara tā, lai uguns nevarētu izplatīties, bet, beidzot kurināt ugunskuru, jāpārliecinās, ka tas ir pilnībā nodzēsts – apliets ar ūdeni vai apmests ar zemi.
Meža degšanas gadījumā jāzvana Rīgas reģionālās virsmežniecības operatīvajam dežurantam uz tālruņa numuru 20290468 vai meža uguns apsardzības inženierim uz tālruņa numuru 29358889, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruņa numuru 112.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centros, neraugoties uz kluso periodu tūrismā, šis ir bijis rosīgs laiks. Ir tapuši jauni maršruti, pārskatīti jau esošie, plauktos un atvilktnēs notikusi lielā pavasara revīzija – bukleti sarindoti, gaidot savus lasītājus. Pilsētas viesus gaida jaunas āra tūrisma planšetes, lai iepazītu Siguldas novada takas un gravas. Ar tūrisma centru darbinieču prasmēm un zināšanām tapuši arī šī gada Lieldienu rotājumi, kas atrodami Siguldas dabas takās – tos šogad sociālās akcijas “Satiec sevi” laikā meklēt devās teju katru novada iedzīvotājs.
Sauklis “Satiec sevi” viennozīmīgi attiecas arī uz tūrisma jomas darbiniekiem, jo ir nepierasti strādāt klusumā, nesatiekot cilvēkus. Šis pavasaris viennozīmīgi ir krasi atšķirīgs no visiem iepriekšējiem un visiem nākamajiem. Tūrisma informācijas centra darbinieki ļoti gaida atsākamies tūrisma sezonu, lai atkal varētu komunicēt ar tūristiem, novadniekiem, sadarbības partneriem un domu biedriem klātienē. Tāpēc TIC jau drīzumā atsāks savu darbu ierastā režīmā, vienlaikus aicinot visus apmeklētājus būt atbildīgiem pret sevi un līdzcilvēkiem.
Šodien, 22. aprīlī, plkst. 14.00 norisināsies tiešsaistes seminārs “Kā tikt galā ar stresu šobrīd?”, kurā aicināti piedalīties nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. Semināru vadīs supervizore, profesionāls koučs, biznesa un koučinga trenere, Latvijas Supervizoru apvienības biedre Evija van der Beek, kurai ir ilggadēja pieredze vadošos amatos starptautiskos uzņēmumos.
Semināra laikā tā dalībniekiem būs iespēja uzzināt:
Seminārs notiks tiešsaistē “Zoom” platformā, tāpēc nepieciešams iepriekš reģistrēties šeit, norādot precīzu e‑pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta saite uz semināra platformu. Plānotais semināra ilgums – divas stundas.