Rīgas plānošanas reģions, turpinot darbu pie militārā mantojuma tūrisma projekta “Military Heritage”, meklē cilvēkstāstus par notikumiem no Pirmā pasaules kara sākuma līdz pat padomju režīma noslēgumam, kas ietver cilvēku likteņus, ikdienas sadzīvi un pastāvēšanu dažādu varu krustcelēs. Tāpat aicināti atsaukties tie iedzīvotāji, kuru teritorijā atrodas vēl kāds neapzināts militārā mantojuma objekts ar tūrisma potenciālu.

Militārā mantojuma projekta mērķis ir attīstīt militārā mantojuma tūrisma potenciālu Latvijas un Igaunijas teritorijā, izveidojot pievilcīgu un kopīgu militārā mantojuma tūrisma produktu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Projekta rezultātā būs izstrādāts tūrisma produkts ar vairāk kā 150 dažādām militārā mantojuma vietām Latvijā un Igaunijā, kā arī ceļvedis un 10 tematiski tūrisma maršruti. Arī biedrība “Mores muzejs” ir militārā mantojuma projekta partneris un projekta laikā veiks Mores kauju muzeja brīvdabas militārās tehnikas eksponēšanas uzlabojumus un teritorijas labiekārtošanu.

Lai īstenotu projekta mērķus, Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar iedzīvotājiem vēlas apzināt iespējamos militārā mantojuma objektus, kas attiecas uz laika periodu no Pirmā pasaules kara sākuma līdz pat padomju režīma noslēgumam, un šobrīd nav zināmi plašākai sabiedrībai. Tāpēc tiek meklēti cilvēki, kuru īpašumos slēpjas vēl neatklāti mantojuma dārgumi, ar iespējamu potenciālu tos nākotnē pārveidot par tūrisma objektiem un daļu no militārā mantojuma produkta.

Arī cilvēkstāsti ir būtiska vēstures liecība, kas nereti pazūd un netiek saglabāta, bet pauž nozīmīgas detaļas par cilvēku ikdienu un vienkāršo dzīvi laikā, kad Latviju plosīja dažādi militāri konflikti un svešas varas. Tieši tāpēc projekta ietvarā taps ceļvedis, kas sastāvēs ne tikai no objektu aprakstiem, bet arī cilvēkstāstiem un viņu atmiņām par dažādiem laika periodiem Latvijas vēsturē 20. gadsimtā. Projekta īstenotāji vēlas uzrunāt cilvēkus, kuri savās atmiņās glabā kādus unikālus stāstus par abiem Pasaules kariem un padomju režīmu un kas vēlās ar šiem stāstiem dalīties, lai bagātinātu tūrisma produkta saturu un emocionālo pienesumu.

Ikviens, kurš zina par kādu vēl neapzinātu militārā mantojuma objektu, un ikviens, kas vēlas dalīties ar savu stāstu, lūgts sazināties ar Rīgas plānošanas reģiona projekta “Militārais mantojums” komunikācijas speciālisti Katrīnu Valaini, rakstot uz e‑pasta adresi katrina.valaine@rpr.gov.lv vai sūtot vēstuli pa pastu uz adresi Rīgas plānošanas reģions, Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris 18, LV-1050.

Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Lai veicinātu saldūdens zivju resursu aizsardzību Siguldas novada ūdenstilpēs, novērstu vai apkarotu nelikumīgus zvejniecības pārkāpumus un sekmētu veiksmīgu zivju resursu aizsardzību Gaujas upē un tās pietekās, kā arī Jūdažu ezerā, Siguldas novada Pašvaldības policija projekta “Iekšējo ūdeņu bioloģisko resursu saglabāšana un aizsardzība Siguldas novadā” ietvaros plāno iegādāties kvadriciklu un termokameru.

Kvadricikls, ko varētu izmantot gan publiskajos koplietošanas ceļos, gan bezceļos, būtiski atvieglotu piekļuvi Siguldas novadā esošo ūdenstilpju vietām, kur citkārt piekļūšana ir neiespējama vai būtiski apgrūtināta. Savukārt termokamera Pašvaldības policijai nodrošinātu likumpārkāpēju novērošanas, identificēšanas un administratīvā pārkāpuma pārtraukšanas iespējas arī diennakts tumšajā laikā, kurā ierasti tiek izdarīts lielākais pretlikumīgo darbību īpatsvars nelikumīgu zvejas resursu ieguves jomā.

Jaunais aprīkojums ļaus Pašvaldības policijas darbiniekiem efektīvāk kontrolēt zivju resursu un ūdensdzīvnieku uzraudzības un aizsardzības pasākumus Gaujas upē un tās pietekās, Jūdažu ezerā, kā arī perspektīvā – jaunizveidojamās Siguldas novada administratīvās teritorijas esošajās ūdenstilpēs, vienlaikus kontrolēt un pārbaudīt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīku atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt prevencijas darbu savvaļas lašu un taimiņu, kas nārsto Gaujas upē un tās pietekās, populācijas saglabāšanu un attīstības progresu.

Līdz šim zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumi tika veikti sistemātisku reidu veidā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta speciālistiem, kā arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona amatpersonām, kuru rīcībā ir atbilstošs materiāltehniskais aprīkojums. Līdz ar sava aprīkojuma iegādāšanos Pašvaldības policija turpmāk varēs veikt regulārus un pēctecīgus zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus visās Siguldas novada ūdenstilpēs.

Projekts “Iekšējo ūdeņu bioloģisko resursu saglabāšana un aizsardzība Siguldas novadā” norisinās ar Zivju fonda atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 8750 eiro, no tām 6562,50 eiro ir atbalsta summa no Zivju fonda, savukārt 2187,50 eiro – pašvaldības budžeta līdzfinansējums.

Neskatoties uz to, ka katrs cenšamies rūpēties par sevi un apkārtējiem, mums ir jābūt zinošiem un modriem situācijās, kad vīruss var skart arī kādu no mums. Ja ir diagnosticēta saslimšana ar Covid-19, ar personu telefoniski sazināsies ģimenes ārsts un sniegs norādījumus turpmākajai ārstēšanai. Saziņā ar ģimenes ārstu jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par savu veselības stāvokli un jāpilda ārsta norādījumi. Vieglu simptomu gadījumā ārstēšanās notiek mājas apstākļos. Ja slimības simptomi ir smagi, tad pacients ārstējas stacionāri. Arī darba devēja iesaiste Covid-19 saslimušās kontaktpersonas noteikšanā ir liela, tādēļ svarīgi ievērot Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) izstrādātos noteikumus. Arī ģimenes locekļiem šāds gadījums var būt mulsinošs, tādēļ aicinām iepazīties ar tuvinieku rīcību, ja mājsaimniecībā ir saslimušais.

Ja ir saņemts pozitīvs testa rezultāts, gaidot epidemiologa zvanu, jāsagatavojas sarunai. Jāņem vērā: ja dienā ir 200–250 jauni Covid-19 pozitīvie gadījumi, epidemiologs piezvanīs 24–36 stundu laikā. Jautājumi, ko uzdos epidemiologs, ja būsi saslimis ar Covid-19, apskatāmi šeit. Tālāk darbinieks attālināti informē darba devēju par saslimšanu ar Covid-19. Epidemiologs vienlaikus informē darba devēju par saslimušo darbinieku.

Darba devējs apzina kontaktpersonas darba kolektīvā. Aizpilda tabulu ar kontaktpersonu sarakstu, kura pieejama SPKC tīmekļa vietnē (www.spkc.gov.lv/lv/darba-devejiem) un nosūta šo sarakstu SPKC uz e‑pasta adresi dezurants.riga@spkc.gov.lv. Svarīgi ir sazināties ar visiem darbiniekiem, kuri ir kontaktpersonas.

Tāpat svarīgi atzīmēt, ka šiem darbiniekiem nekavējoties jādodas mājās ievērot karantīnu, jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai vienotos par medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā saņemtu darbnespējas lapu. Ja vienojas ar darba devēju, var strādāt attālināti no mājām.

Secīgi epidemiologs pārbauda no darba devēja saņemto kontaktpersonu sarakstu, nodod informāciju par kontaktpersonām ievadīšanai portālā E‑veselība.

Kritēriji kontaktpersonu noteikšanai darba vietā: jāvērtē divas pilnas dienas pirms darbinieks saslima ar Covid-19 (parādījās simptomi vai Covid-19 uzrādīja tests). Par kontaktpersonām nosaka tos darbiniekus, kuri:

• ar saslimušo šajā laikā bija personīgā kontaktā tuvāk par 2 metriem un ilgāk par 15 minūtēm;
• bijuši fiziskā kontaktā, piemēram, sarokojušies, apskāvušies u.tml;
• bijis neaizsargāts tiešs kontakts, piemēram, saslimušais uzklepojis vai uzšķaudījis.

Svarīgi pieminēt, ka par kontaktpersonām jānosaka arī tie darbinieki, kuri kopā ar saslimušo bijuši slēgtā vidē, piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā ilgāk par 15 minūtēm.

Aicinām ikvienā darba vietā ievērot SPKC rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumus:

• sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
• bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
• ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
• izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
• izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
• klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
• tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem;
• regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

Lai pasažieri varētu pagūt pārsēsties no viena transportlīdzekļa citā, no 14. decembra tiks saīsināts vairāku reisu izpildes laiks maršrutā Nr. 3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda, Nr. 3117 Sigulda–Saltavots–Pelītes–Sigulda, Nr. 5607 Sigulda–Nurmiži, Nr. 5591 Sigulda–Mālpils, Nr. 6876 Sigulda–Allaži–Mālpils un Nr. 6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda.

Autobusu maršruti un to izmaiņas no 14. decembra:

► Nr. 3113 Sigulda–Kaķīškalns–Institūts–Sigulda
Autobuss no Siguldas autoostas darbdienās izbrauks plkst. 7.05 (līdz šim izbrauca plkst. 7.15).
► Nr. 3117 Sigulda–Saltavots–Pelītes–Sigulda
Autobuss no Siguldas autoostas darbadienās izbrauks plkst. 7.15 (līdz šim izbrauca plkst. 7.00), nemainot pienākšanas laiku galapunktā. Autobuss, kas no Siguldas autoostas darbadienās izbrauc plkst. 15.30, galapunktā pienāks plkst. 16.10 (līdz šim pienāca plkst. 16.20).
► Nr. 5607 Sigulda–Nurmiži
Autobuss, kas no Siguldas autoostas darbadienās izbrauc plkst. 9.10, galapunktā pienāks plkst. 9.50 (līdz šim pienāca plkst. 9.58). Autobuss, kas no Siguldas autoostas darbdienās izbrauc plkst. 12.10, galapunktā pienāks plkst. 12.50 (līdz šim pienāca plkst. 12.58).
► Nr. 5591 Sigulda–Mālpils
Autobuss no pieturas Mālpils katru dienu izbrauks plkst. 18.20 (līdz šim izbrauca plkst. 18.10).
► Nr. 6876 Sigulda–Allaži–Mālpils
Autobuss no Siguldas autoostas katru dienu izbrauks plkst. 17.25 (līdz šim izbrauca plkst. 17.15).
► Nr. 6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda
Autobusam, kas no Siguldas autoostas no pirmdienas līdz sestdienai izbrauc plkst. 7.20 un 13.10, tiks mainīts apstāšanās laiks pieturā Mazkangari, Plānupe un Tumšupe (nemainot atiešanas un pienākšanas laiku galapunktā).

Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un paņemt biļeti par savu braucienu, atgādinot, ka statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot mūsu kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot uz tālruņa numuru 27776621.

Atgādinām, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 11. janvārim valdība noteikusi stingrākus drošības pasākumus vīrusa Covid-19 ierobežošanai. Sabiedriskajā transportā (arī ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku) visiem jānēsā mutes un deguna aizsegi. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

Informācijas centrs iebraucējiem informē, ka turpmāk atbalstu integrācijas jomā Latvijā trešo valstu valstspiederīgajiem turpinās sniegt biedrība “Patvērums “Drošā māja””, savukārt tautiešiem, kuri Latvijā atgriežas pēc ilgākas prombūtnes ārzemēs, – Informācijas centrs iebraucējiem. Tāpat integrācijas jomā sniegtie pakalpojumi varētu būt īpaši noderīgi tiem remigrantiem, kuru laulātie ir trešo valstu pilsoņi.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” iebraucējiem palīdzēs integrēties Latvijas sabiedrībā, sniedzot konsultācijas un atbalstu tādos jautājumos kā nodarbinātība un biznesa uzsākšana, mājoklis, migrācija, ģimenes tiesības, tulkošanas pakalpojumi.

Visi pakalpojumi Informācijas centrā iebraucējiem tiks nodrošināti latviešu, krievu un angļu valodā. Nepieciešamības gadījumos konsultāciju laikā tiks piesaistīts reto valodu tulks vai valodas zinātājs ar šādām valodu prasmēm: dari, farsi, puštu, urdu, arābu, franču, tadžiku, kurdu, pundžabi, ķīniešu, turku, uzbeku, hindi, spāņu, tamilu, bengāļu, vjetnamiešu, armēņu un citas. Tāpat Informācijas centrs iebraucējiem nodrošina arī bezmaksas psihologa konsultācijas.

Papildu informācija par integrācijas atbalsta pasākumiem pieejama tīmekļa vietnēs www.integration.lv vai www.patverums-dm.lv.

4. decembrī tiešsaistes platformā “Zoom” notika seminārs “Saimniekošana videi draudzīgā saimniecībā”, ko organizēja Siguldas novada pašvaldība un SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Siguldas nodaļa/Pierīgas konsultāciju birojs. Semināra laikā notika diskusija, meklējot praktiskus risinājumus, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi, lai līdzās varētu pastāvēt dažādi saimniekošanas modeļi lauksaimniecībā.

Seminārā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku, kuri izteica šādus priekšlikumus:

• rast iespēju vienoties kopējā pētījumā par augsnes stāvokli lauksaimniecības zemēs;
• atbalstīt konsultējošās institūcijas, t.sk. izglītojošu pasākumu organizēšanu, lai sekmīgi varētu saimniekot, jo liela loma ir zināšanām;
• lauksaimniekiem un biteniekiem abpusēji sadarboties informācijas apmaiņā. Izveidot neatkarīgu ekspertu komandu, lai apzinātu esošo situāciju pašvaldības teritorijā, kā arī izveidot elektronisku augu aizsardzības līdzekļu aprites sistēmu, kurā pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu konkrētā laukā un arī informācija par bišu novietņu atrašanās vietām;
• Pierīgas konsultāciju biroja darbības teritorijās noskaidrot lauksaimnieku viedokli –iespēju veidot aizsargjoslas jeb buferjoslas ap apdzīvotām vietām, kurās nelietotu augu aizsardzības līdzekļus.
• tāpat domapmaiņas laikā izskanēja aicinājums sākt katram ar sevi, ar savas rīcības, savu prioritāšu izvērtējumu, tad skatīties tālāk, uz kurieni virzīties, lai izvērtētu zaļo ideju iedzīvināšanu lauksaimniecībā.

Atgādinām, ka semināra “Saimniekošana videi draudzīgā saimniecībā” galvenās tēmas bija par videi draudzīgu saimniekošanu Siguldas novadā, kā arī par to, kā apsaimniekojam lauksaimniecības zemes, kā izvēlētā saimniekošanas metode ietekmē augsni. Tika aplūkota informācija arī par bioloģiskās un konvenciālās produkcijas pašizmaksu, par to, cik var nopelnīt katrā no saimniekošanas shēmām. Eksperti dalījās viedoklī arī par rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai un par bitēm un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu praksē.

Seminārā piedalījās Siguldas novada pašvaldības darbinieki; ar prezentācijām piedalījās SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja Kristīne Ragaine-Volnianko, Ekonomikas nodaļas konsultants Kristaps Vītols un Raivis Andersons, Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle un Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, kā arī Latvijas Biškopības biedrības konsultants un pētnieks Valters Brusbārdis.

Papildus tam, turpinoties darbam pie Gaujas nacionālā parka teritorijas apsaimniekošanu, ikvienam ir iespēja iesaistīties diskusijā saistībā ar Gaujas nacionālā plāna apsaimniekošanas plāna izstrādi, sūtot priekšlikumus par tā teritorijas apsaimniekošanas nosacījumiem SIA “Estonian, Latvian & Lithunian Environment” (gauja@environment.lv). Tikmēr pašvaldība turpina apkopot viedokļus un veicināt sadarbību lauksaimniecības uzņēmumu starpā.

Informāciju apkopoja:
Siguldas novada pašvaldības 
Īpašumu un vides pārvaldības nodaļas galvenā lauku attīstības speciāliste
Ineta Eriksone
Tālrunis: 67800955
e‑pasts: ineta.eriksone@sigulda.lv

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Tieslietu ministrija informē, ka no 3. decembra ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi (izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros), tajā skaitā kāzu svinību pasākumi, kuros plānots pulcēties vairākiem cilvēkiem vienkopus. Šobrīd ir atļauta laulību reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

Laulības kā juridiska fakta reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā ir iespējama tikai gadījumos, kad dzimtsarakstu nodaļa vai baznīca spēj nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un ir iespējams ievērot citus noteiktos sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Ja dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā nav iespējams nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un nav iespējams ievērot citus noteiktos sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tad attiecīgajā dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā laulības reģistrācija šobrīd nav iespējama.

Tieslietu ministrija aicina personas būt atbildīgas un rūpīgi izvērtēt nepieciešamību šobrīd veikt laulības reģistrāciju, kā arī pirms laulības reģistrācijas lūgums sazināties ar dzimtsarakstu nodaļu vai baznīcu par tās iespējām nodrošināt visus nepieciešamos drošības pasākumus.

Informācija par Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļas darbību un iespējām pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 67385829 vai 67973300, kā arī rakstot uz e‑pasta adresi inita.vigante@sigulda.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

3. decembrī tika atzīmēta vispasaules cilvēku ar invaliditāti diena. Katru gadu Tiesībsarga birojs kopā ar apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku atgādina par tiem cilvēkiem, kuri nesavtīgi darbojas cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, veicina sabiedrības izpratni un iesaista cilvēkus ar invaliditāti savā ikdienas dzīvē. Galveno balvu nominācijā “Pakalpojuma nodrošinātājs” ir saņēmusi novadniece Siguldas novada invalīdu biedrības “Aicinājums Tev” vadītāja Mārīte Rozentāle, kuru vislabāk raksturo teiciens – tie klusie ūdeņi ir visdziļākie! Šī ir diena, kad vēlreiz tiek atgādināts, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi mūsu sabiedrībā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 20% no pasaules iedzīvotājiem ir cilvēki ar dažāda veida invaliditāti.

Mārītei ir plašas zināšanas, kuras tiek pielietotas stāstot par cilvēku ar invaliditāti problēmām, tāpat biedrības vadītāja ir sekmīgi strādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas koordinācijas komitejā.

Novēlam arī turpmāk nezūdošu enerģiju savu aicinājumu īstenošanā!

Lai gan šis gads ir bijis kā liels pārbaudījums ikvienam no mums, tiesībsarga ieskatā bija vēl svarīgāk pateikties tiem cilvēkiem, kuri nodrošina, lai cilvēku ar invaliditāti tiesības tiktu ievērotas un viņu dzīves kvalitāte tiktu uzlabota. Tāpēc arī šajā gadā tika izsludināts konkurss “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”, kuram šogad pieteicās rekordliels pieteicēju skaits.

Virtuālā gada balvas pasniegšana.

Lai pašvaldības iedzīvotāji saņemtu atbalstu krīzes situācijā vai palīdzību īslaicīgu problēmu risināšanā, pašvaldība saskaņā ar saistošajiem noteikumiem piešķir pabalstu 80 eiro apmērā vienai personai pamatvajadzību nodrošināšanai. Papildus tam tiek piešķirti 50 eiro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu, taču saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā pašvaldības krīzes pabalsta lielums būs atkarīgs arī no tā, vai iedzīvotājam ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Sociālajā dienestā katrs gadījums tiek izskatīts individuāli. Atgādinām, ka krīzes situācijā palīdzību var saņemt ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie novadnieki, bet arī tie, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās, piemēram:

► ja persona zaudējusi ienākumus ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, atrodoties bezalgas atvaļinājumā, personai piešķirts bezdarbnieka statuss, bet vēl nav saņemts bezdarbnieka pabalsts, kā arī citas personas, kas zaudējušas ienākuma avotu;
► ja ģimenei vai personai, kura atrodas pašizolācijā, ir radušies papildu neplānoti izdevumi;
► ja ģimene atrodas vai ir atradusies karantīnā un tai nav iztikas līdzekļu, kā arī citos gadījumos.

Pabalsts krīzes situācijā uz laiku līdz trim mēnešiem tiek piešķirts:

► 80 eiro personai un 80 eiro katrai apgādībā esošai personai, ja ģimenē viena darbspējīga persona ir zaudējusi ienākumus;
► 80 eiro katram ģimenes loceklim, ja visas ģimenē esošās darbspējīgās personas ir zaudējušas ienākumus.

Atbalsts krīzes situācijā pieejams pēc personas iesnieguma, kā arī situāciju pamatojošu dokumentu saņemšanas Sociālajā dienestā. Pieteikties pabalstam krīzes situācijā var, aizpildot e‑pakalpojumu pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv vai aizpildot šo iesnieguma paraugu un nosūtot elektroniski uz e‑pasta adresi socialais.dienests@sigulda.lv.

Ar Siguldas novada pašvaldības Sociālo dienesta var sazināties:

► zvanot uz tālruņa numuriem 67800966, 67385298 vai 67381454;
► nosūtot informāciju elektroniski uz e‑pasta adresi socialais.dienests@sigulda.lv ► ievietojot iesniegumu ar situācijas aprakstu, ja nepieciešams, pievienojot apliecinošu dokumentu kopijas, pasta kastītēs Sociālajā dienestā Zinātnes ielā 7, Peltēs, vai Rīgas ielā 1, Siguldā, kā arī Mores pagasta pārvaldē Siguldas ielā 11, Morē vai Allažu pagasta pārvaldē Birzes ielā 4, Allažos.

Siguldas novada pašvaldības, Sociālā dienesta un Bāriņtiesas speciālisti aicina iesaistīties sabiedrību palīdzības nodrošināšanā, ja līdzcilvēkiem klājas grūti. Aicinām informēt par vientuļiem senioriem, novārtā atstātiem bērniem vai ikvienu, kas nonācis grūtībās. Ja kāds vēlas palīdzēt novada ģimenēm vai vientuļiem cilvēkiem personīgi, aicinām sazināties ar Sociālā dienesta speciālistiem, kuri informēs par nepieciešamību! Būsim saudzīgi pret savu veselību un atbildīgi viens pret otra veselību, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus!

Biedrības “Cerību spārni” radošās darbnīcas dienas kārtība ziemas periodā ir pakārtota tematisku dāvanu, dekoru un rotājumu veidošanai. Izvērtējot ikviena biedrības dalībnieka individuālās prasmes, tiek piemeklēti rokdarbi, kas katram padodas vislabāk. Neskatoties uz to, ka pandēmijas laikā dalībnieku skaits ir samazinājies, joprojām darba iespējas biedrībā tiek novērtētas un izmantotas. Arī Valsts kanceleja Latvijas valsts svētku laikā novērtējusi dalībnieku prasmes un veikusi pasūtījumu ar biedrības “Cerību spārni” gatavotajām svecēm, tāpat svētku piedāvājumā pieejamās baltas keramikas bļodiņas tiek izgatavotas pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma.

Biedrība “Cerību spārni” darbinieki novērtē, ka arī vietējie iedzīvotāji atbalsta “Cerību spārnu” kopienas dalībnieku roku darbu, dodot priekšroku sociālā uzņēmuma “Visi var” veikalā piedāvātajām precēm un pat piedāvājot sadarbības iespējas.

Sociālā uzņēmuma “Visi Var” labdarības veikals atrodas arī Institūta ielā 5A, Siguldas pagastā, 1. stāvā, kur uzņēmums iekārtojis ne tikai veikaliņu, bet arī šūšanas un adīšanas ražotni. Ienākumi no ražotnes un labdarības veikala tiek novirzīti sociālās atstumtības riskam pakļauto personu darba vietu attīstībai, prioritāri nodrošinot darba vietas novada iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Tāpat “Visi var” produkciju ir iespējams iegādāties interneta veikalā un piegāde tiek veikta visā Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka rudenī durvis apmeklētājiem vērusi sociālā uzņēmuma “Visi Var” un biedrības “Cerību spārni” jaunā tirdzniecības vieta Stacijas laukumā 1, Siguldā. Ikvienam ir iespēja iegādāties sociālās atstumtības riskam pakļauto personu radītos rokdarbus, suvenīrus, preces bērniem, interjera aksesuārus un videi draudzīgus produktus.