Siguldas uzņēmuma “BeeTech Services” radītā mobilā lietotne-biškopības asistents “BeeKing”, ko izmanto darbam dravā – pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaitei –, kļuvusi par pirmo Latvijas projektu, kas nominēts Eiropas Lauku tīkla rīkotajā konkursā “Lauku iedvesmas balva”.
Šogad konkursā saņemti 125 pieteikumi no 22 dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, uz noslēguma balvu pasniegšanas ceremoniju virzot 20 projektus. Konkursa uzvarētājs tiks noskaidrots 25. martā, bet līdz tam norisinās arī sabiedrības balsojums, balsot par projektiem ir iespējams šeit. Balsošana norisināsies līdz 24. marta plkst. 24.00.
Lietotnes “BeeKing” mērķis ir apvienot biškopības praksi ar tehnoloģiju radītajām iespējām, padarot biškopja ikdienu mūsdienīgāku un ērtāku. Lietotnes jaunākā versija biškopim dod iespēju pierakstus veikt viedtālrunī ar roku un/vai balsi, vai mobilo tālruni pietuvinot stropiem piestiprinātiem speciāliem marķieriem.
Aizvadītajā sezonā ar Latvijā radīto risinājumu uzsākta citu valstu biškopjus iepazīstināšana, lai novērtētu tā atbilstību citu valstu speciālistu vajadzībām un definētu eksporta mērķa tirgus. Šobrīd lietotne “BeeKing” ir pieejama četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un zviedru. Ārpus Latvijas aplikāciju ir izmēģinājuši vai jau lieto vairāk nekā 400 biškopju.
“BeeKing” ir ieguvis Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai LEADER finansējumu. Pērn lietotnes uzlabošanai uzņēmums saņēmis arī Siguldas novada pašvaldības un SEB bankas grantu programmas “(ie)dvesma” atbalstu, ļaujot uzņēmumam veikt būtisku “Android” lietotnes funkcionalitātes uzlabošanu.
Eiropas Lauku iedvesmas balva ir Eiropas Lauku tīkla un dalībvalstu Lauku tīklu īstenoto projektu novērtējuma konkurss, kas tiek rīkots jau vairākus gadus, ikreiz izvēloties gada tēmu. 2021. gada Lauku iedvesmas balvu tēma ir “Mūsu lauku nākotne”. Konkursa mērķis ir palielināt lauku attīstības politikas redzamību un Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai ieguldījumu lauku reģionu ilgtermiņa redzējumā, veicināt zināšanu apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu starp lauku attīstības ieinteresētajām pusēm.
No 8. marta uzsākts mērķtiecīgs darbs pie Siguldas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2021.–2045. gadam izstrādes, kuras laikā jau aizsākta iedzīvotāju aptauja. No 16. marta līdz aprīļa vidum norisināsies attālinātas dažādu ekspertu darba grupu sanāksmes, kuru laikā konkrētās jomas speciālisti sniegs savu redzējumu un viedokli par nākotnes Siguldas novadu.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes mērķis ir noteikt pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu (vīziju), stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un specializāciju, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu aprakstoši un grafiski.
Eksperti grupās līdz desmit cilvēkiem katrā piedalīsies šādās darba sanāksmēs, kuras norisināsies reizi mēnesī tiešsaistes platformā “Zoom”:
Katrā darba grupā iesaistīti dažādu jomu un vecuma eksperti, tostarp jaunieši un nozares speciālisti. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi veiks SIA “Metrum”, un tā norisināsies līdz šā gada oktobrim.
Jau ziņots: lai pēc iespējas plašākas sabiedrības grupas iesaistītos aptaujā, tā līdz 19. aprīlim pieejama vairākos veidos: tīmekļa vietnē, kas aizpildāma gan datorā, gan viedierīcēs, drukājams PDF fails, ko aizpildītu aicinām ienest jebkurā no novadu pašvaldību klientu centriem, kā arī izdrukātā veidā, kas pieejams pašvaldību klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās.
Vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “Jumis” aicina iedzīvotājus Latvijas Zaļā punkta rīkotās kampaņas “Marts – tekstila šķirošanas mēnesis” laikā pārskatīt savu drēbju skapju saturu un nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu nodot kādā no Siguldā pieejamajiem speciālajiem tekstila šķirošanas konteineriem. Pusgada laikā Siguldā kopā savākts 141 kubikmetrs tekstila materiāla. Siguldas novadā tekstila šķirošanas konteineri publiskai lietošanai atrodas pie tirdzniecības centra “Šokolāde”, pie veikala “TOP” un Siguldas pilsētas SIA “Jumis” atkritumu šķirošanas laukumā “Zemdegas”.
Šajās tekstilam paredzētajās tvertnēs iedzīvotāji tiek aicināti ievietot apavus un apģērbu, kas savu laiku nokalpojuši, izgājuši no modes vai vienkārši apnikuši. Tāpat tajos var nodot mājas tekstilu – aizkarus, gultas veļu un citus līdzīga veida izstrādājumus. Savukārt konteineros nedrīkst izmest tekstilu, kas izmantots tīrīšanas darbos, bijis saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā u.c.), kā arī slapju vai saplēstu tekstilu. Tāpat tekstila šķirošanas tvertnēs nedrīkst izmest citus atkritumus, lai tie nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.
Visi tekstila šķirošanas konteineros sašķirotie materiāli nonāk SIA “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas centrā Tukumā, kur tiek veikta to pāršķirošana vairāk nekā 30 dažādās kategorijās atbilstoši to tālākās izmantošanas iespējām – atkārtotai lietošanai vai pārstrādei. Tāpat augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi un apavi tiek novirzīti arī labdarībai.
Vairāk informācijas par Siguldas pilsētas SIA “Jumis” nodrošinātajām atkritumu šķirošanas iespējām un citiem pakalpojumiem var uzzināt uzņēmuma tīmekļa vietnē www.jumis.lv.
Ceturtdien, 25 martā, pieminot 1949. gada 25. martā notikušo visplašāko Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs Juris Ivars Čivčs, ievērojot drošības pasākumus, noliks ziedus pie piemiņas akmens “Lielā Stēla”.
Novadnieki aicināti individuāli pieminēt Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Iedzīvotāji, kuri vēlas nolikt ziedus pie piemiņas akmens “Lielā Stēla”, aicināti ievērot sociālo distancēšanos.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēkus.
Atceroties traģiskos vēstures notikumus, šajā dienā pie ēkām paceļami valsts karogi sēru noformējumā.
Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar sadarbības partneriem valsts, pašvaldību un privātajās institūcijās turpmāko gadu laikā plāno atjaunot aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā, tostarp arī vairākās vietās Siguldas novadā – Gaujas Nacionālajā parkā un Zušu-Staiņu sēravotu dabas liegumā.
Šīs aktivitātes paredzētas Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kuru līdz 2023. gada beigām Dabas aizsardzības pārvalde īstenos kopā ar sadarbības partneriem.
Projekta laikā atjaunošana un apsaimniekošana galvenokārt notiks biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas – zālājos un parkveida ainavās, zāļu purvos, pelēkajās kāpās un virsājos. Savukārt mežos paredzēts veicināt to daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi. Paredzēts arī uzlabot Gaujas Nacionālā parka upju straujteču stāvokli, no koku sagāzumiem un bebru dambjiem attīrot 15 upes, tādējādi atjaunojot straujtecēm raksturīgo ūdens plūsmu un veicinot Gaujas pietekām raksturīgo lašveidīgo zivju migrāciju un nārstu.
Būtiska sadaļa projekta aktivitātēs veltīta aizsargājamo aleju atbildīgai apsaimniekošanai. Latvijā kopumā ir 62 aizsargājamas koku alejas, kurām ir gan kultūrvēsturiska, gan ekoloģiska vērtība, un daudzu aleju koku vecums pārsniedz 100 gadu. Turpmāko gadu laikā 13 koku alejās Latvijā plānots veidot un sakopt koku vainagus, lai tā dotu iespēju paildzināt to mūžu un saglabāt veco koku ainavisko vērtību.
Biotopu atjaunošana plānota īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā, piemēram, dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”, dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Randu pļavas”, “Vecdaugava” un “Ziemeļu purvi”, Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos un vēl 20 aizsargājamās dabas teritorijās, vienā mikroliegumā un 13 īpaši aizsargājamās alejās. Prioritāri izvēlēti tādi biotopi un sugu dzīvotnes, kuru atjaunošana sniedz vislielāko ieguldījumu konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķu sasniegšanā vai valsts līmenī veicinās labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu.
Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā, un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.
Papildu informācija par projektu apskatāma tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.
Aktīva atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla, un došanās pārgājienos ir lielisks veids, kā iepazīt daudzveidīgo Latvijas dabu. Iedzīvotājiem tiek piedāvātas arvien plašākas iespējas izmantot “gājējam draudzīgu” uzņēmumu pakalpojumus, tādējādi pārgājienā radot sajūtu “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Sagaidot pavasari, īpašu zīmi “Gājējam draudzīgs” saņems vairāki pakalpojumu sniedzēji Siguldas novadā – Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs Ausekļa ielā 6, Siguldā, tūrisma informācijas centrs “Gūtmaņala”, Krimuldas muiža un kempings “Siguldas pludmale”. Zīme “Gājējam draudzīgs” tiek piešķirta projekta “Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts “Mežtaka”” ietvaros.
Zīme “Gājējam draudzīgs” parāda, ka uzņēmējs saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvājot būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju naktsmītnē izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu ekipējumu.
Zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs, kas vēlas piedāvāt kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, naktsmītņu vietas, kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali un citas vietas. Šogad zīme “Gājējam draudzīgs” piešķirta 87 Latvijas uzņēmumiem, kuri atbilda noteiktajiem kritērijiem. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu. Nākamā zīmes saņemšanas iespēja plānota šā gada maijā; tai var pieteikties rakstot uz e‑pasta adresi lauku@celotajs.lv. Plašāka informācija par zīmes saņemšanas iespējām apskatāma šeit.
Projekts “Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts “Mežtaka”” (04/01/2019–06/30/2021) daļēji finansēts ar Eiropas Savienības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu. Projekts LLI-448 “Mežtakas izveide Latvijā un Lietuvā un Jūrtakas pagarināšana Lietuvā” (Pārgājienu projekts) tiek realizēts ar Eiropas Savienības Interreg V‑A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 788 104,45 eiro. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 669 888,76 eiro.
AS “Cata” informē, ka no 8. marta, kad Siguldas novadā atsāksies attālinātās mācības, gaidāmas izmaiņas maršrutā Nr. 5607 Sigulda–Nurmiži, Nr. 3112 Sigulda–Turaida–Krimulda, Nr. 5624 Stīveri–Skola–Sigulda–Stīveri un Nr. 6645 Sigulda–Institūts–Jūdaži.
Tiek atcelti šādi maršruta reisi:
► maršruta Nr. 5607 Sigulda–Nurmiži autobuss, kas no Siguldas autoostas darbdienās izbrauc plkst. 7.00;
► maršruta Nr. 3112 Sigulda–Turaida–Krimulda autobuss, kas no Siguldas autoostas darbdienās izbrauc plkst. 7.15 un no pieturas “Krimulda” plkst. 7.35;
► maršruta Nr. 5624 Stīveri–Skola–Sigulda–Stīveri autobuss, kas no pieturas “Stīveri” darbdienās izbrauc plkst. 7.35 un 15.30;
► maršruta Nr. 6645 Sigulda–Institūts–Jūdaži autobuss, kas no Siguldas autoostas darbdienās izbrauc plkst. 6.55 un 15.20.
Divi maršruta Nr. 6645 Sigulda–Institūts–Jūdaži reisi tiks izpildīti saskaņā ar skolēnu brīvlaika grafiku: autobuss no Siguldas autoostas darbdienās izbrauks plkst. 6.55 un 15.10.
Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un paņemt biļeti par savu braucienu, atgādinot, ka statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot uz tālruņa numuru 27776621.
Lai veicinātu pilnīgu pāreju uz jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Leona Paegles ielas deviņu namu kvartālā, kā arī pilnveidotu atkritumu šķirošanas viedpunkta funkcionalitāti, no 8. līdz 21. martam testa režīmā tiks noņemti līdzšinējie sadzīves atkritumu konteineri. Līdz ar to kvartāla iedzīvotāji šajā laikā atkritumus varēs izmest tikai viedpunkta tvertnēs.
Atkritumu šķirošanas viedpunktā Leona Paegles ielas kvartāla namu iedzīvotāji aicināti izmest gan sadzīves, gan arī par zemāku tarifu bioloģiski noārdāmos atkritumus, ievietojot tos lielajos konteineros, izmantojot savu Siguldas novada iedzīvotāja ID karti. Savukārt līdzās tam speciāli uzstādītajos publiskajos dalītās vākšanas pazemes konteineros iespējams bez maksas šķirot vieglo iepakojumu jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojumu, kā arī stikla taru.
Siguldas pilsētas SIA “Jumis” atgādina, ka viedpunkta izmantošanas kārtība ir ērta un prasa veikt tikai dažas darbības:
Tāpat SIA “Jumis” atgādina – pirms ievietot atkritumus viedpunkta konteinerā, jāņem vērā, ka vienā lūkas atvēršanas reizē drīkst izmest ne vairāk kā 37 litrus atkritumu. Atkritumi nedrīkst būt sablietēti un tiem ir jābūt brīvi ievietojamiem lūkas atverē. Pretējā gadījumā viedpunkta iekārta tiek bojāta un var radīt tehniskas problēmas nākamajiem sistēmas lietotājiem, neļaujot nodot atkritumus. Turklāt Siguldas pilsētas SIA “Jumis” atgādina, ka skaits, cik reizes tiks atvērta konteinera lūka, neietekmē izmaksas – labāk lielāku atkritumu daudzumu ievietot vairākos maisiņos un izmest atsevišķi.
Gadījumā, ja šo divu nedēļu laikā atkritumu šķirošanas viedpunkta darbībā tiek novērotas kādas tehnikas kļūdas, iedzīvotāji aicināti informēt, zvanot vai rakstot īsziņu uz telefona numuru 29398627. Ja tiks novērotas būtiskas nepilnības, kas liedz viedpunktā izmest atkritumus, iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja izmantot arī līdzšinējos konteinerus.
Siguldas pilsētas SIA “Jumis” pateicas visiem, kuri jau aktīvi izmanto viedpunktu, tostarp šķiro savas mājsaimniecības atkritumus. Tāpat aicina iedzīvotājus būt saprotošiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt pilnvērtīgu atkritumu šķirošanas viedpunkta darbību, kā rezultātā iedzīvotājiem būs iespēja norēķināties tikai par personīgi radīto atkritumu apjomu.
Papildu informācija par atkritumu šķirošanas viedpunktu, atkritumu apsaimniekošanas maksu un citiem jautājumiem pieejama šeit. Jautājumu gadījumā par viedpunkta darbību vai tehniskiem bojājumiem iespējams sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 26112288.
Latvijā konstatētās putnu gripas dēļ turpmāk mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, kā arī jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus. Mājputnu turēšanas ierobežojumi, kā arī biodrošības pasākumi attiecas uz pilnīgi visām mājputnu saimniecībām, tostarp tādām, kurās tiek turēti tikai viens vai divi mājputni.
Līdz pastiprinātu biodrošības pasākumu atcelšanai atkarībā no putnu gripas epidemioloģiskās situācijas Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs noteikti šādi ierobežojumi:
Putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība. Galvenie vīrusa pārnesēji un izplatītāji ir savvaļas putni, īpaši ūdensputni. Mājputni var inficēties, kontaktējoties ar inficētiem savvaļas putniem, uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni, kā arī uzturoties inficētā ārējā vidē. Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, apaviem un apģērbu, pakaišiem un citiem priekšmetiem.
Putnu gripa ir īpaši bīstama, jo, ja kaut viens mājputns saimniecībā saslimst ar putnu gripu, slimības apkarošanas procesā būs jālikvidē un jāiznīcina pilnīgi viss mājputnu ganāmpulks. Tāpat ap saimniecību 3 kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tas nozīmē, ka visām kaimiņu saimniecībām un uzņēmumiem, kas ietilpst šajā teritorijā, būs ierobežojumi mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai un pārvietošanai.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka mājputniem pat tad, ja tiek turētas tikai pāris vistas, jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Tikai tad, ja mājputni būs reģistrēti, slimības uzliesmojuma gadījumā, novietnes īpašnieks varēs pretendēt uz zaudējumu kompensāciju.
Ja mājputniem novērotas slimības pazīmes – mājputni atsakās no barības un ūdens, ir samazinājusies dējība vai novērojama putnu mirstība –, nekavējoties par to jāziņo veterinārārstam un PVD, kas veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ganāmpulku nav skārusi putnu gripa.
Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, PVD aicina ievērot dažādus drošības pasākumus visu gadu:
PVD aicina arī ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem vai vairākiem vienkopus (vairāk par 3–5) mirušiem savvaļas putniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni-automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka kopumā 24 posmos, kur pērn veiktā virsmas apstrāde ir ar defektiem, ceļu būvniecības uzņēmēji ir noslaucījuši atdalījušās šķembas. Šķembu slaucīšana veikta arī vairākos Siguldas novada un tuvākās apkārtnes posmos: posmā Jūdaži–Nītaure (V85) (7,4.–11,1. km); Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (35,98.–42,42. km), Sigulda–Vildoga–Līgatne (V83) (2.1.–7.93. km); Murjāņi–Sēja (V79) (0,3.–7,75. km). Šķembas pēc nepieciešamības tiks slaucītas arī atkārtoti. Lai samazinātu bojājumu riskus, patlaban posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti arī ātruma ierobežojumi 50 un 70 kilometri stundā. “Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka defekti garantijas ietvaros tiks laboti pavasarī.
Autobraucēji aicināti informēt VSIA “Latvijas Valsts ceļi” par tiem gadījumiem, kad uz reģionālajiem autoceļiem ir novēroti defekti virsmas apstrādē vai ir nepieciešama atkārtota šķembu slaucīšana, zvanot uz bezmaksas diennakts informatīvo tālruni 80005555.
Kā skaidro uzņēmumā, defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ. Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija jeb bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere. Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.
“Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības.
Papildu informācija par virsmas apstrādi un veiktajiem ceļu slaucīšanas darbiem pieejama tīmekļa vietnē www.lvceli.lv.
Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība “Enter Gauja” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru piedalīsies pasaules vadošā tūrisma izstādē ITB Berlin NOW, kas tiešsaistes formātā norisināsies no 9. līdz 12. martam. Izstādē tiks popularizēti arī Siguldas novada tūrisma piedāvājumi.
Izstādē ik gadu piedalās pārstāvji no visas pasaules, klātienē pulcējot aptuveni 60 000 individuālo apmeklētāju un vairāk nekā 120 000 nozares pārstāvju. Ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, šogad izstāde notiks digitāli, nodrošinot tūrisma nozarei tiešsaistes platformu, kur vienuviet satikt savus potenciālos biznesa partnerus. Šīs izstādes uzsvars tiek likts uz biznesa tikšanās rīkošanu un pārrunu veikšanu ar potenciāliem sadarbības partneriem, tūrisma operatoriem, tūrisma nozares žurnālistiem un reklāmas speciālistiem. Minēto platformu biedrība “Enter Gauja” izmantos Gaujas Nacionālā parka pašvaldību, tūrisma uzņēmēju un “Enter Gauja biedru”, kā arī daudzpusīgo Gaujas Nacionālā parka tūrisma piedāvājumu popularizēšanai. Plašāka informācija par izstādi apskatāma šeit.
Gaujas Nacionālā parka teritorijā esošās pašvaldības – Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Kocēnu un Priekuļu – kopš 2012. gada īsteno stratēģiju par Gaujas Nacionālo parku kā vienotu tūrisma galamērķi. Tādējādi tūrisma piedāvājums ārvalstu izstādēs tiek popularizēts, pārstāvot Gaujas Nacionālā parka galamērķa vienoto zīmolu “Enter Gauja”, kurā darbojas vadošie reģiona tūrisma pakalpojumu sniedzēji izklaides, atpūtas, ēdināšanas un nakšņošanas jomā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija par ugunsgrēku gadījumiem liecina, ka Latvijā 2020. gadā ugunsgrēkos iznīcinātas 688 ēkas/būves, ugunsgrēkos cietuši 274 cilvēki, bet bojā gājuši kopumā 85 cilvēki, kas ir par 11,84% vairāk nekā 2019. gadā. Statistikas dati arī uzrāda, ka pērn Siguldas novadā reģistrēti 49 ugunsgrēki, kuros gājis bojā viens cilvēks, bet vēl viens – cietis.
VUGD norāda, ka liela daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Lai samazinātu risku izcelties šādiem nelaimes gadījumiem, efektīvākais tehniskais risinājums cilvēku brīdināšanai par ugunsgrēku ir mājoklī ierīkoti dūmu detektori, kas reaģē uz dūmiem.
Atgādinām, ka jau pērn 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, ka ikvienā dzīvoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā detektoram jābūt uzstādītam katrā stāvā, kā arī privātmājā papildus jānodrošina ugunsdzēsības aparāts.
Iedzīvotājiem, kuri ir uzstādījuši dūmu detektorus, tiek atgādināts, ka ierīce ir regulāri jāpārbauda. Līdzīgi kā citām ierīcēm, arī dūmu detektoram ir savi lietošanas nosacījumi. Atkarībā no ražotāja nosacījumiem reizi nedēļā vai reizi mēnesī būs jānospiež kontroles jeb testa poga, kas atrodas uz detektora korpusa, un jāsagaida signāls. Ja detektors izplata skaņu, tātad tas ir darbspējīgs. Vismaz reizi gadā detektoru ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt putekļus no ierīces.
Dūmu detektori obligāti jāuzstāda dzīvokļos un dzīvojamās mājās, dārza mājās, bet ieteicams tos uzstādīt arī citās dzīvošanai pielāgotās būvēs, piemēram, istabās, kas izbūvētas saimniecības ēkās.
Papildu informācija par dūmu detektoriem un to uzstādīšanu apskatāma šeit.