Līdz 20. oktobrim pilsētvidē uz konstrukcijām pie Siguldas dzelzceļa stacijas izvietota biedrības “Building Design and Construction council” (BDCC) organizētā ceļojošā lielformāta fotoizstāde “Arhitektūra. Inženierija. Formu spēks”. Izstādes ceļš pie skatītājiem sākās 2023. gada decembrī Āgenskalna tirgus laukumā un turpinās dažādās Latvijas pilsētās visā 2024. gada garumā.
Šāda veida ceļojošo izstāžu organizatore astoņu gadu garumā nemainīgi ir biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC), Gunitas Jansones un Agritas Lūses vadībā. Izstādes vienmēr tiek eksponētas publikas pulcēšanās vietās – pilsētvidē, pie satiksmes mezgliem, promenādēs. Cienot būvju īstenotājus, pie objektiem tiek norādīti pasūtītāji, projektētāji, būvnieki, būvuzraugi. Izstādes stendos integrēti QR kodi, sniedzot skatītājiem iespēju plašāk uzzināt par katru objektu.
Organizatori atzīmē, ka izstādei ir gan informatīva nozīme, kas var vedināt saplānot brīvdienu maršrutus objektu apskatei gan Valmierā, Liepājā, Ogrē un citur, kā arī var iedvesmot skaistu un lietderīgu objektu radīšanā pasūtītājus un projektētājus, jo daļa objektu pelnīti godalgoti konkursos – Latvijas Būvniecības Gada balva un starptautiskajā konkursā Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā. Katrā objektā atrodama kāda mūsu laikmeta būvniecības inovācija, kas ar laiku taps par ikdienu.
Ekspozīcijā aplūkojami šādi objekti:
Skolēnu interese par iespēju mācīties jaunajā skolas ēkā bija milzīga, un papildus 10.−12. klases posmam tika atvērtas vēl deviņas devītās klases. Jaunā skolas ēka un sporta bāze apliecina, ka Ogres novadā Egila Helmaņa vadībā pamatīgi strādā, lai jauniešiem iedotu pašu labāko. Baltijas konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2023” iegūta 1. vieta nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts” un Grand Prix konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2023”.
Valmieras pilī uz jaunā ekspozīcija “de Woldemer” atvērta 2023. gada jūlijā un nosaukta senajā Valmieras vārdā – de Woldemer. Tā apskatāma gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās ēkās. Pamata uzstādījums bija izveidot mūsdienīgu telpu, kurā stāstīt par Valmieras pils vēsturi, kā arī restaurēt un iekonservēt esošās pils drupas. Kultūrvides centra būvapjoms risināts kā lakonisks, kompozicionāli vienkāršs apjoms, kas kontrastē ar ģeometriski sarežģīto pils vidi.
Kā aizrautīgas un uzņēmīgas personības atdzīvina Latvijas laukus, ienesot tajos arī arhitektūru, labs piemērs ir Dūrmuiža Saldus pusē. Īpašuma saimniecei, spilgtai personībai un rotu galerijas īpašniecei, noslēdzās burvīgs posms dzīvē – vairāk nekā 20 gadu darbs ar māksliniekiem un lieliskām rotām, 132 izstādēm, kas pavēris durvis uz kardināli citu posmu – no pilsētas trokšņiem brīvu lauku dzīvi. Sandris Apsīts, būvuzņēmuma “Aimasa” valdes priekšsēdētājs, projektu vērtē kā skaistu sirdsdarbu, kur estētikai ierādīta primāra loma, bet vienlīdz svarīga bijusi funkcija un materiālu ilgmūžība.
Vēsturiskais tilts pār Gauju būvēts 1909. gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Pirms pārbūves tiltu klāja trīs veidu segumi: asfaltbetons, koka segums un dabīgais bruģakmens. Pārbūves gaitā no jauna pilnībā izbūvēts 7. balsts uz 13 dzītajiem pāļiem, izgatavots dzelzsbetona laidums no 5. līdz 7. balstam (tilts sastāv no 7 balstiem). 5 starpbalsti pastiprināti un pārklāti ar torketsastāvu. Tagad visas tilta konstrukcijas veido monolīts dzelzsbetons, iegūts vienots arhitektoniskais veidols.
2023. gada 13. oktobrī lietotājiem tika atvērts līdz šim vērienīgākais ceļu infrastruktūras būves projekts Latvijas vēsturē – Ķekavas apvedceļš, kur pirmo reizi Latvijā, arī triju Baltijas valstu mērogā, tika lietots publiskās un privātās partnerības (PPP) realizācijas modelis. Projekta kopējais budžets 20 gadu griezumā ir 250 miljoni eiro (bez PVN), kas ietver gan projektēšanas, gan būvniecības, gan finansēšanas, gan uzturēšanas un atpakaļnodošanas izmaksas. Pēc 22 mēnešu būvdarbiem tapis 17,2 kilometru garais ceļš, kurā atļautā ātruma posmi dažviet sasniedz 12 kilometrus. Kopumā trasē ir deviņi dažādi rotācijas apļi, pieci divlīmeņu pārvadi, trīs tuneļi, gājēju tilts un četras lielizmēra caurtekas, vairāk nekā 20 kilometru paralēlo ceļu un gandrīz 8 kilometru gājēju un velo infrastruktūras.
Viens pārvads veidots no MSE (Mechanically stabilized earth) sienām, un šis konstrukcijas veids šobrīd ir unikāls Latvijā – tas dod iespēju ievērojami samazināt minerālmateriālu patēriņu, būvējot uzbērumu šaurās vietās, un rada estētiski baudāmu risinājumu. Vēl jāmin Latvijai unikālas saliekamās betona caurtekas, kas lietotas gājēju tunelī trases 14. kilometrā pie Ostvalda kanāla, gan arī četrās citās pamattrases vietās. Apvedceļā uzstādītas inteliģentās sistēmas, kas atbilst Eiropas labākajai praksei ceļu satiksmes uzraudzības un uzturēšanas jomā un fundamentāli atšķir Ķekavas apvedceļu no jebkura cita ceļubūves objekta Latvijā. 17 kilometru garajā ceļa posmā ir uzstādīta 21 videonovērošanas kamera un izvietotas divas meteostacijas, kas ik piecām minūtēm sniedz aktuālo informāciju par laika apstākļiem. No dizaina puses uzmanības vērts ir gājēju tilts apvedceļa 10. kilometrā, kura sarkanās metāla konstrukcijas piedod elegantus akcentus un dinamiku, un dekoratīvais apgaismojums, kas iestrādāts gandrīz visu mākslīgo būvju balstos. Grand Prix konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2023”.
Mārupes Mūzikas un mākslas skolas ēka piedzīvojusi kvalitatīvas arhitektūras un būvniecības pārmaiņas. Uzsverama ir vērtīgo padomju laika būvelementu un apdares detaļu saglabāšana projekta attīstībā. Padomju laikā būvētajai ēkai apkārt apliecas jauns, divus stāvus augstāks apjoms, un pēc atjaunošanas ēkā ir ietilpināta pilna prasīto telpu programma 423 audzēkņu apmācībai mākslas un profesionālās mūzikas jomā. Jaunais apjoms ir kā savdabīgs aizkars – elegantajā šampanieša toņa fasādē ietverti simboli, kas raksturīgi mākslām, – līniju zīmējums fasādē atgādina fiksētus skaņu viļņus, vai tikpat labi tā var būt īpaša grafikas kompozīcija, kas veidota no šaurām līnijām dažādā garumā.
Brasas satiksmes pārvads ir viena no galvenajām un pazīstamākajām Rīgas pilsētas transporta artērijām. Uzbūvēts 1959. gadā, piedzīvojis nelielus remontus 20. gadsimta 90. gados, un 2023. gada novembrī noslēgusies vērienīgākā rekonstrukcija pārvada pastāvēšanas laikā. Pirmo, 2019. gadā sākto rekonstrukciju nācās pārtraukt, jo pēc darbu sākšanas atklājās, ka pārvads ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā bija domāts. Tas prasīja kardināli citus risinājumus un izmaksas – izmaiņas bija tik fundamentālas, ka vecā pārvada vietā bija jāizbūvē jauns pārvads. Otrajā būvniecības posmā projekts paredzēja izbūvēt divus pārvadus vienu blakus otram, sadalot būvniecību divās kārtās, un tā ir būtiska atšķirība, salīdzinot ar vēsturisko pārvada veidolu. Neraugoties uz šķēršļiem, būvnieki otrajā piegājienā darbus paveica saskaņā ar grafiku, un 2023. gada 20. jūnijā, lai atvieglotu nokļūšanu uz Dziesmu un deju svētkiem, tika atvērta 11. tramvaja satiksme uz Mežaparku, bet 2023. gada novembrī tika pabeigti visi darbi. Kvalitatīvi veicot uzturēšanas darbus, pārvads kalpos vismaz 100 gadus.
Īstenojot projektu, uzbūvēta mūsdienīga, plaša un ērta Alūksnes Sporta centra ēka un tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra. Nojaukts vecais sporta angārs, tā vietā izveidojot plašu un ērtu automašīnu stāvlaukumu. Pārbūvēts blakus esošās Darba ielas posms. Ēkas saimnieki ir Alūksnes Sporta skola. Jaunā ēka ir būtisks ieguvums mācību procesam, vienlaikus arī iedzīvotāju un sporta biedrību aktivitātēm un dažādu sporta sacensību organizēšanai. Centra atklāšanā Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsvēra, ka pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai novadā būtu mūsdienīga infrastruktūra kultūrā, izglītībā, un tagad tāda ir arī sportā.
Alūksnes Biznesa stacija, kas kalpo par ražošanas platformu novada uzņēmumiem, tapusi pēc pašvaldības pasūtījuma, nojaucot četras vidi degradējošas būves Alūksnē, Tālavas ielā 5, un sakārtojot vēsturiskā kvartāla teritoriju līdzās tautā iemīļotajai Alūksnes Bānīša stacijai. Būvdarbi tika pabeigti 2022. gada nogalē, un kopš 2023. gada sākuma šeit jau darbojas vietējie ražotāji un notiek arī kultūras pasākumi. Projekta realizācijas procesā jāizceļ uzņēmēja “Velve-AE” kompetence. Vadītājs Egīls Elksnis norāda, ka Latvijas pilsētas sāk domāt par dizainu un arhitektūru, radot īpašas sajūtas, jo kopā tiek paveikts kas nozīmīgs.
Rēzeknes novadā pie gleznainā Adamovas ezera atrodas unikāli, vairāk nekā piecus metrus augsti arhitekta Inta Pujāta radīti vides objekti Oduma meitys (Ādama meitas). Autors skaidro, kas tas ir veltījums tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos un kuriem Oduma meitys ir kā gaismas simbols ceļam mājup. Objekta tēli rada emocionālu pārdzīvojumu – divas sieviešu figūras rokās tur izgaismotu elementu, simbolizējot Mēness gaismu un ceļu caur tumsu. Vides objektu Oduma meitys idejas autors un finansētājs ir arhitekts Ints Pujāts.
Uzvaras parks savu nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku, atbrīvojot Rīgu. 2023. gada novembrī parks ieguvis jaunu saturu, kalpojot par kvalitatīvu aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu plašam sabiedrības lokam. Parka atjaunošanu raksturojošie skaitļi ir ievērojami – kopumā moderni labiekārtoti gandrīz deviņi hektāri, iestādot vairākus tūkstošus jaunu koku, augu, krūmu un sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas (ziemā) un skrituļošanas (vasarā) celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus. Īpašs aprīkojums paredzēts bērniem – smilšu kaste, šūpoles un iekārtas fiziskajām aktivitātēm. Šeit izbūvēti trīs unikāli tuneļi un ainaviskais skeitparks, kāds Ziemeļeiropā ir vienīgais. Šeit prasmīgi sportisti varot arī apmest 360 grādu kūleni īpašā betona megakonstrukcijas vulkānā. Būvniecības uzņēmuma “PS Aidaco Grou” vadītājs Valdis Koks atzīst, ka četros mēnešos projektēt un izbūvēt šādu apjomu bija gandrīz vai neiespējamā misija, taču to paveica, mobilizējot visus resursus un pārdomāti vadot darbus.
Auces pusē ir atdzimusi un tapusi par dizaina oāzi kādreizējās piena lielsaimniecības kompleksa ēka ar 200 gadu senu vēsturi. Atpūtas komplekss “Art&Wedding Resort Losbergi” ir vieta, kas atrodas neskartas dabas ielokā, plašu reljefainu pļavu un mežmalu ieskauta, auklējot četrus ainaviskus dīķus, dižozolu un liepu aleju, ķiršu dārzu un senu namu, kas pavisam nesen ticis pie mūsdienīgām telpām, lai tās piepildītu ar mīļi gaidītu viesu svētkiem un atpūtas brīžiem. Dizaineres Antijas Bronušas rūpīgi lolotajā namā ir pārdomāts ik sīkums gan funkcionāli, gan dizainiski.
Tuvojas laiks, kad svecīšu vakaros pieminam mirušos, tādēļ pašvaldība aicina, pirms iedegt svecītes aizgājušo tuvinieku piemiņai, sakopt kapu kopiņas. Šoruden svecīšu vakari novada kapsētās norisināsies no 5. oktobra līdz 24. novembrim.
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri šajā laikā vēlas tirgot ziedus, sveces, vāzes, kapu soliņus vai tamlīdzīgas preces, atgādinām, ka ielu tirdzniecība pašvaldības administratīvajā teritorijā notiek tikai ar Siguldas novada pašvaldības izsniegtu atļauju. Pēc atļaujas saņemšanas tirgotājiem jau laikus jāsazinās ar konkrētās kapsētas pārzini.
Svecīšu vakaru norise novada kapsētās:
SIA “Saltavots” informē, ka 27. septembrī ir ūdensapgādes pārtraukums Lēdurgā un Raganā. Ūdensapgādes traucējumu dēļ nav ietekmēts pašvaldības iestāžu darbs.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Bērzu ielā 1, Raganā ūdensvada avārijas dēļ ir pārtraukta ūdensapgāde daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām Ābeļu ielā 1, Skolas ielā 6, Vidus ielā 2, Raganā.
Savukārt elektrotīkla bojājuma dēļ ir pārtraukta ūdensapgāde visiem nekustamajiem īpašumiem Lēdurgā.
Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Pirmoreiz Latvijā norisinājies konkurss “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024”. Patlaban noslēgusies konkursa otrā kārta, un starp 12 finālistiem iekļuvis arī Krišjāņa Barona ielas 14 nama pagalms Siguldā. Līdz 10. oktobrim norisinās simpātiju balsojums; iedzīvotāji aicināti būt aktīviem un balsot par savu simpātiju šeit (balsot iespējams katru dienu). Konkursu rīko Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrība “Mājoklis”, piesaistot profesionālu žūriju.
24 dzīvokļu nams Krišjāņa Barona ielā 14 tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1988. gada pavasarī. Laika gaitā nama iedzīvotāji dzīvokļus privatizēja, kļuva par to īpašniekiem, atpirka un ieguva kopīpašumā zemi, tai skaitā pagalma teritoriju. 2020. gadā, pateicoties iedzīvotāju kopējai vēlmei un uzņēmībai uzlabot sadzīves apstākļus, ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” iesaisti un mājokļa atbalsta programmas “Altum” atbalstu tika uzsākta energoefektīva mājas siltināšana un fasādes renovācija. Remontdarbi pabeigti 2021. gada pavasarī. Pēc tam veikts kāpņu telpu kosmētiskais remonts; mājas iedzīvotāji saviem spēkiem izveidojuši soliņus un atkritumu urnu vākus. Lai uzlabotu vides kvalitāti un padarītu dzīves telpu un mājai piegulošo apkārtni pievilcīgāku, veikta ēkas teritorijas labiekārtošana, tai skaitā autostāvvietas pārbūve, asfaltēšana, piebraucamo ceļu un autostāvvietas lietusūdens sistēmas pārbūve, izveidots pārdomāts pagalma zonējums, katram dzīvoklim izveidota numurēta stāvvieta, savukārt ciemiņu rīcībā pieejamas vairākas nenumurētas stāvvietas (kopumā uz 24 dzīvokļu namu ir 40 automašīnu stāvvietas), uzstādīta arī kompakta un slēdzama atkritumu konteineru novietne. Drošības nolūkos diennakts tumšajā laikā daudzdzīvokļu nama pagalmā ir uzstādīts energoefektīvs apgaismojums. Pilns cikls no ieceres, projekta sagatavošanas, koordinēšanas attiecīgajās institūcijās, tostarp Siguldas novada pašvaldībā, lai projekta īstenošanai iegūtu 50 % līdzfinansējumu, un realizēšanas kopumā ilga vairāk nekā divus gadus – projekts uzsākts 2022. gada pavasarī un noslēdzies 2024. gada vasarā. Papildus svarīgi atzīmēt, ka ļoti labā stāvoklī ir mājas pagrabi, kas nepieciešamības gadījumā var tikt izmantot civilās aizsardzības vajadzībām.
Konkursa otrajā kārtā žūrija apmeklēja visus 12 finālistus, lai savām acīm skatītu darbu rezultātu un novērtētu objektus klātienē. Konkursā tika vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi: ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts), estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana), novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā), efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība), oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas), ietekme uz pilsētvidi, pozitīvas vietas un cilvēka attiecības, unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi), ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte, spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija) un finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.
Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī konferences “Mājoklis 2024” ietvaros. Konferences programma pieejama šeit.Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no 5 nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.
Piektdien, 27. septembrī, Siguldas novadā iepazīšanās vizītē viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (H. E. Ms Eimear Friel), lai tiktos ar Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāju Linardu Kumski, kā arī apmeklētu starptautisko festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” – “Latvian Literature” atdzejas darbnīcas noslēguma lasījumus Siguldā.
Vizītes sākumā vēstniece kopā ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Linardu Kumski apmeklēja Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā.
Apmeklējot kultūras centru “Siguldas devons”, direktores vietniece Zanda Dūdiņa-Spoģe iepazīstināja ar centra piedāvājumu, tur esošajām ekspozīcijām un kultūras daudzveidīgi kā Siguldā, tā novada apkaimēs. Siguldas novada bibliotēkās direktore Jeļena Ozoliņa, direktores vietniece Iveta Hamčanovska un bibliotēku informāciju speciāliste Ieva Kokareviča pastāstīja par bibliotēkas aktuālajiem projektiem, ārzemju literatūras pieprasījumu lasītāju vidū, kā arī par līdzšinējo sadarbību lasītveicināšanas un citos projektos ar ārvalstu autoriem.
Vēstniece iepazīstināta ar literatūras nozīmīgumu novadā – tas sākas jau no pašas bērnības, kad jaundzimušajiem Siguldas novada bibliotēka dāvina pirmo grāmatiņu, kā arī veiksmīgo sadarbību ar pirmsskolas izglītības iestādēm, kas nostiprina mazāko novadnieku, ģimeņu mīlestību pret grāmatām un lasīšanu, un citām aktivitātēm un idejām, kas īstenotas vai vēl tikai padomā.
“Siguldas novadā turpinām aizrautību ar literatūru – gan aizsāktais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, gan bibliotēku, izglītības iestāžu un kultūrvietu, kā arī visas kopienas sadarbība literatūras popularizēšanā, lasīšanā un rakstīšanā. Mūsu novada un vēstnieces aizrautība un interese par literatūru būs kā sākums kopīgiem projektiem,” novērtējot vizīti, uzsvēra Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Vēstniece atzinīgi novērtēja pašvaldības un tās iestāžu darbu literatūras popularizēšanā un dažādu aktivitāšu organizēšanā, kas piesaista gan jaunākus, gan vecākus lasītājus un interesantus. Pozitīvo piemērs, ko vēstniece gribētu popularizēt arī citviet – bibliotēkas pakalpojumu mobilitāte – bibliomāts, āra lasītava un velo bibliotēka. Tikšanās laikā pašvaldība vadība, kultūras centra un bibliotēkas pārstāvji nonāca pie vairākām idejām, kuras īstenot sadarbībā ar Īrijas māksliniekiem, autoriem, tādējādi veicinot lasītprasmi mazāko vidū un atgriežot lasīšanas tradīciju ikkatrā vecumā.
Vizītes noslēgumā vēstniece devās uz kafejnīcu “Valhalla Lounge” Siguldā, kur notika atdzejas darbnīca, kurā piedalās dzejnieki no Īrijas Gormfhlaith Ní Shíocháin Ní Bheoláin, Diarmuid Johnson un Ceaití Ní Bheildiúin. Literārais pasākums notiek Īrijas vēstniecības atbalstu.
Lai noteiktu labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzējus, atvērta pieteikšanās dalībai ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības veidotajā konkursā “Latvijas labākais tirgotājs 2024”. Līdz 18. oktobrim iespējams pieteikt Siguldas novada tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, novērtējot viņu sniegtos pakalpojumus. Pieteikt Siguldas novada uzņēmumus nominācijai “Latvijas labākais tirgotājs 2024” iespējams, aizpildot anketu, kas pieejama šeit.
Konkursa mērķis ir veicināt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas standartu un kultūras uzlabošanu uzņēmumā, vienlaikus paaugstinot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu nozares uzņēmēju piedāvātā servisa kvalitāti, motivējot apkalpojošā personāla individuālo ieguldījumu. Tas ir nekomerciāls atklāts konkurss, kurā dalību var pieteikt ikviens Latvijas uzņēmums, kas darbojas nozarē.
Konkurss “Latvijas labākais tirgotājs” pastāv kopš 1995. gada, un tā pastāvēšanas laikā atzinību izpelnījušies vairāk nekā 1490 dažādi Latvijas tirdzniecības nozares objekti.
No 27. septembra līdz 7. oktobrim militārajā poligonā Ādaži notiks kaujas šaušanas nodarbības gan no militārajiem lidaparātiem, gan dažāda veida ieročiem, kas var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni. Nodarbības notiks gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Ar valsts finansējuma atbalstu Siguldas novada Pašvaldības policija īstenojusi “Zivju fonda” projektu Nr. 24-00-S0ZF03-000020 “Par ūdens bioloģisko resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma apgādi”. Projekta īstenošanas rezultātā Pašvaldības policija veicinājusi materiāltehnisko apgādi un nodrošinājusi laikmetīga, augsto tehnoloģiju bezpilota gaisa kuģa (drona) DJI Mavic 3 Thermal iegādi, divasu transportējamās piekabes Rydwan, kas vienlaikus ļauj divu kvadriciklu transportēšanu, iegādi, kā arī mitruma un aukstuma izturīga apģērba (hidrotērpu) Scorpena Elite2 7mm iegādi.
Tehniskie un tehnoloģiskie apgādes risinājumi, kuri sevi jau pierādījuši un attaisnojuši iepriekšējos zivju resursu aizsardzības pasākumos, nodrošinās Pašvaldības policijas klātbūtnes efektu arī nomaļās un grūti aizsniedzamās ūdenstilpju vietās, kas mazinās prettiesiskus zvejas un makšķerēšanas gadījumus ar aizliegtiem zvejas rīkiem, mazinās makšķerēšanas gadījumus bez makšķerēšanas kartēm vai licencēm, kā arī – būtiskākais – mazinās iedzīvotāju vēlmi plānot, organizēt un īstenot ekstremālas un nelegālas zivju resursu ieguves aktivitātes.
Pašvaldības policija regulāri plāno, organizē un īsteno zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus, tostarp organizējot un plānojot starpresoru iestāžu (institūciju) sadarbību, kā rezultātā zivju resursu aizsardzības pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar Valsts vides dienesta speciālistiem un Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī Valsts policijas un Zemessardzes 27. Kājinieku bataljona speciālistiem.
Projekts Nr. 24-00-S0ZF03-000020 “Par ūdens bioloģisko resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma apgādi” norisinās ar “Zivju fonda” atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 11 910,60 eiro, kuru veido valsts finansējums 8813,84 eiro un pašvaldības līdzfinansējums 3096,76 eiro apmērā.
Ceturtdien, 26. septembrī, norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 80 lēmumprojekti; būtiskākie no pieņemtajiem lēmumiem apkopoti šajā rakstā. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Nākamā domes sēde norisināsies oktobrī. Domes sēdes norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Rudenī dzīvnieki ir biežāk sastopami pie ceļa – pārnadžiem (aļņiem un staltbriežiem) sākas riesta laiks, tāpat dzīvnieki iznāk ēst ābolus, kas aug ceļmalās, un citu lauksaimniecības produkciju. Līdz ar rudens iestāšanos pasliktinās arī redzamība – rītos vēlāk paliek gaišs, bet vakaros ātrāk satumst, biežāk līst lietus un ir migla. Tāpēc autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem, īpaši posmos, kas aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm “Savvaļas dzīvnieki” un meža apvidū. Valsts ceļu tīklā ar ceļazīmēm, kas brīdina par savvaļas dzīvniekiem ir aprīkoti 98 ceļu posmi.
“Pirmie rudens mēneši ir laiks, kad cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, gan vadot automašīnu, gan pastaigājoties mežā. Tagad aļņiem un staltbriežiem ir sācies riesta laiks. Viņi daudz pārvietojas un viņu domas ir aizņemtas ar citām lietām, tāpēc nepievērš uzmanību transporta līdzekļiem uz ceļa un arī cilvēkiem. Riesta laikā meža dzīvnieki pār ceļu var pārvietoties ne tikai krēslas stundās, bet arī no rītiem un pa dienu,” skaidro Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Viņš norāda, ka parasti vietās, kur ceļu bieži šķērso meža dzīvnieki, ir izvietotas attiecīgas ceļazīmes. Dzīvnieki mēdz uzturēties vietās, kur pļavas un tīrumi robežojas ar meža masīvu vai arī vienā pusē ir mežs, bet otrā pusē apstrādāts lauks, piemēram, ar kukurūzu. Dzīvnieki dodas pāri ceļam, lai barotos šajā laukā. Autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem arī mežainos apvidos un ceļa posmos ar nelielu attālumu starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Valsts meža dienesta dati arī liecina, ka biežāk sadursmes ar dzīvniekiem notiek vietās, kur ceļa tuvumā ir upe.
“Tomēr ne tikai lielie meža dzīvnieki mēdz izskriet uz ceļa, rudenī arī mazie dzīvnieki kļūst aktīvi un viņiem patīk uzturēties ceļu tuvumā. Lapsas un jenotsuņus pievilina, piemēram, jau notriektie un vēl nesavāktie dzīvnieki, kas kļūst par viņu barību. Arī ceļmalā augošās ābeles rudenī piesaista dzīvniekus,” stāsta J. Baumanis. Viņš arī piebilst, ka galvenie iemesli, kāpēc rudenī ir grūtāk pamanīt dzīvniekus ceļmalās, ir tas, ka dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdzko uzsnieg sniegs, redzamība uzlabojas.
Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks
“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties.
Arī J. Baumanis norāda, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku, ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt straujus manevrus. “Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas, bet, kā jau minēju, nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas kustības,” brīdina J. Baumanis. Viņš arī uzsver – ja tas ir neliels meža dzīvnieks, tad stūre ir jātur taisni un jāsamazina ātrums, pat ja notiks sadursme, tad iznākums būs tikai notriekts bebrs, bet cilvēki paliks neskarti. Ir bijuši gadījumi, kad autovadītājs, vēloties izvairīties no sadursmes un paglābt dzīvnieku, veic straujus manevrus un beigu beigās iebrauc grāvī.
Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!
Ja noticis negadījums
Ja tomēr ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija.
Savukārt, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests. Tomēr Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone norāda: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.”
Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112. Notriektie meža dzīvnieki ir jānovāc Valsts meža dienestam, bet mājdzīvnieki – to īpašniekiem. Bezīpašnieka dzīvniekus novāc pašvaldība. Ja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas un nodrošinātu autoceļa tīrību, par to tiek informēti ceļa uzturētāji un tiem jāorganizē beigtā dzīvnieka novākšanu vienas diennakts laikā.
Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.
Dzīvnieku žogi
Dzīvnieku žogi gar Latvijas valsts ceļiem ir izbūvēti tikai atsevišķās vietās, kopumā 60,5 km garumā. Tie atrodas pie Tallinas šosejas (A1) posmā no pagrieziena uz Saulkrastiem līdz pagriezienam uz Zvejniekciemu, Bauskas šosejas (A7) sešu kilometru garā posmā pie Dzērumiem un autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) desmit posmos kopumā 19,2 km garumā, gar Ķekavas apvedceļu dzīvnieku žogi uzstādīti 27,5 kilometru garumā.
“Mazākas nozīmes ceļu posmos žogi netiek paredzēti, jo autoceļš ar daudziem pieslēgumiem un krustojumiem nav piemērots dzīvnieku žogu izbūvēšanai. Ja dzīvnieks pieslēguma vietā iznāk uz ceļa, žogs no efekta pārvēršas par defektu, neļaujot dzīvniekam tikt atpakaļ mežā. Pieslēgumu vietas ir jāaprīko ar vārtiem, žogi rūpīgi jāuztur, jo bojājumu vietās dzīvnieki tiek uz ceļa. Žogus bojā krītoši koki, riestojoši aļņi un arī cilvēki. Žogu izbūve un uzturēšana ir dārga un uz vairākuma Latvijas ceļu neefektīva. Lai autobraucēji varētu dzīvniekus savlaicīgi pamanīt, ceļa nodalījuma josla ir regulāri jāatbrīvo no krūmiem, kokiem, kā arī jāpļauj,” skaidro VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Būvniecības pārvaldes vadītājs Gints Alberiņš.
Ņemot vērā finansējuma trūkumu, apaugums – zāle un krūmi – gar valsts ceļiem tiek pļauts pārāk reti un ne visā platumā, kurā būtu vēlams. Zāli gar intensīvākajiem autoceļiem pļauj divas reizes veģetācijas periodā, bet gar pārējiem – vienu reizi. Šāda pļaušana izpilda minimālās prasības, kuras definētas Ministru kabineta noteikumos. Lai nodrošinātu labu pārskatāmību, tā būtu jāpļauj vairākas reizes sezonā un lielākā platumā. Lai piecu gadu laikā pilnībā izkoptu visu valsts ceļu nodalījuma joslu no krūmiem un cita apauguma, būtu nepieciešami papildu 30 milj. eiro (uz pieciem gadiem), savukārt lai pēc tam uzturētu visu šo teritoriju kārtībā, vairākas reizes gadā pļaujot zāli visā nepieciešamajā platībā, papildu nepieciešami ap 10 milj. eiro gadā.
Zāles pļaušana ceļa nodalījuma joslā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, tajos ir definētas minimālās prasības ceļu uzturēšanai.
Informāciju sagatavoja:
VSIA “Latvijas Valsts ceļi”
Komunikācijas daļa
24. septembrī “Bureau Veritas” veica SIA “ZAAO” integrētās vadības sistēmas ārējo uzraudzības auditu, secinot, ka uzņēmuma ieviestā un uzturētā sistēma atbilst starptautiskajiem standartiem LVS EN ISO 9001:2015 un LVS EN ISO 14001:2015, kas apliecina uzņēmuma darbību kā kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu.
Auditori atzinīgi novērtēja “ZAAO” spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, kā arī uzsvēra sabiedrības iesaisti un vides izglītības programmu īstenošanu, kas būtiski sekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Īpaši tika izcelta darbinieku kompetence un zināšanas par procesiem, nepārtrauktā attīstība un pārmaiņu vadība, kas stiprina uzņēmuma konkurētspēju.
“ZAAO” bija pirmā atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība Latvijā, kuras darbībā jau 2002. gadā tika izveidota, ieviesta un joprojām tiek uzturēta integrētā vadības sistēma, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes un vides pārvaldības standartiem.
Interesenti aicināti piedalīties divos informatīvajos semināros. 3. oktobrī notiks seminārs “Praktiski risinājumi graudkopībā klimata pārmaiņu ietvaros”, bet 4. oktobrī – informatīvs seminārs par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtu.
Bezmaksas informatīvais seminārs “Praktiski risinājumi graudkopībā klimata pārmaiņu ietvaros” notiks 3. oktobrī plkst. 10.00–13.00 platformā Zoom. Semināra ietvaros būs iespēja izzināt praktiskus risinājumus ziemāju (kviešu, rapša) ražības veicināšanā, ņemot vērā siltos rudens mēnešus un sējumu dīgtspējas aktivitāti. Par augu lapu analīžu veikšanu – efektīva metode kā noteikt augam nepieciešamās barības vielas, samazinot izmaksas. Kādas atskaites iesniedzamas EKO platību maksājuma programmā, kurām programmām atskaitēs jāpievieno foto fiksāža, kā iesniegt datus VAAD “LIZ pārvaldības sistēmā” – praktiska un aktuāla informācija.
Semināra lektori:
Semināru organizē LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Pieteikties semināram iespējams, aizpildot pieteikumu šeit. Pēc semināra ir iespēja saņemt apliecinājumu zināšanu ieguvei augkopībā 3 stundu apjomā.
Savukārt seminārs par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtu notiks 4. oktobrī plkst. 15.00 Dārza ielā 2, Siguldā. Biedrība “Lauku Attīstības Partnerība” aicina interesentus uz informatīvo semināru par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtā, rīcībā 2.2.1. “Jauniešu iniciatīvu, aktivitātes, prasmju, zināšanu un kompetences veicināšanai”, finansējuma saņemšanas iespējām.
Rīcības atbalsta apmēra kopsumma: 42 000 eiro. Atbalsta intensitāte: 100%. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: fiksētais summas maksājums vienam projektam: 6000 eiro.
Projektu iesniegumu pieņemšanas termiņš: 10.10.2024.–10.11.2024.
Plašāka informācija pieejama šeit.