Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēka aicina aplūkot sajūtu grāmatu izstādi “Atvērums”, kurā darbi tapuši projekta “Daba rada 2022” laikā. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim. Tikšanās ar māksliniecēm notiks 29. oktobrī plkst. 11.00.

Lai radošās izpausmēs un saskarsmēs atbalstītu māksliniekus un izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, šovasar Dzērbenes radošajā mājā “Memberi” tika realizēts projekts “Daba rada 2022”. Tas jau trešo vasaru piedāvāja iespēju eksperimentēt un radoši ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē.

Darbs aizsākās ar Papīrmākslas darbnīcu, kur tika izgatavotas mākslinieciskas dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes, savukārt Augu darbnīcā tika pētītas augu izmantošanas iespējas, kā labāk nokrāsot papīru un šķiedru, apgūta batika un dabas druka (ecoprint), kā arī citi paņēmieni.

Projekta dalībnieki iegūtos materiālus tālāk izmantoja savās radošajās izpausmēs – sajūtu grāmatas lapām, starplapām, kolāžām un vākiem. Rezultātā katrs izveidoja savu mākslinieka oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt.

Projektu realizē grafiķe un dizainere Ērika Māldere un tekstilmāksliniece Ērika Zutere, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas biedres un mākslas pedagoģes.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 1. decembrim Mālpils bibliotēkā būs apskatāma Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu ekspozīcija “Laiks sēņot!”.

Darbus vieno kopīga tematika, bet izstādē apskatāmi dažādi mākslas veidi un tehnikas. Ekspozīcijas centrālo daļu veido pie skolotājas Māras Ārentes stikla dizaina stundās radītais – kompozīcijas stiklā, kuru tapšanā izmantota stikla matēšana un gravēšana.

Bez stikla darbiem izstādē skatāmas no dabas zīmētās sēņu studijas un krāšņas kolāžas par tēmu “Trakais sēņotājs”. Zīmējumi un kolāžas radīti skolotājas Ērikas Zuteres mācību stundās.

Iepriekšējā ekspozīcija “Burtu spēles” no 13. oktobra apskatāma Mālpils vidusskolas bibliotēkā.

Oktobrī un novembrī Turaidas muzejrezervātā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Siguldas pagasta Kultūras namā par godu tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” 50 gadu jubilejai, tiks atvērta izstāde “Sapņi. Ceļš. Ejam.”. Izstāde ar īpašu stāstu, ko vēlas pastāstīt pašas dalībnieces. 12. novembrī plkst. 15.00, atzīmējot svētkus, būs iespēja tikties ar māksliniecēm Turaidas muzejrezervātā.

Sapņi.

Mēs ikkatrs sapņojam par to, ko vēlētos sasniegt, izdarīt, iegūt. “Vīgriezes” meiteņu sapņi pārtop krāsainās segās un lakatos, rakstainos cimdos un zeķēs, baltās un krāsainās, linu galdsegās un dvieļos, un citos domās izauklētos darbos.

Kas gan vēl labāk bez vārdiem var raksturot studijā darbojošās sapņu īstenotājas kā it kā necilā, visur esošā vīgrieze. Tā aug visur – mežmalās, pļavās, ēnainos mežos, ezeru un upju krastos. Tāpat kā rokdarbnieces, ja paskatās apkārt, vienmēr kādu var atrast. Vīgriezes ir tikpat izturīgas un sīkstas kā studijas dalībnieces, ārstnieciskas kā nodarbošanās ar rokdarbiem. To ziedi ir tikpat smalki un skaisti kā rokdarbi un to reibinošā smarža kā prieks par pašas darinātu rokdarbu. Laikam jau vīgriežu reibinošā smarža vilina sapņot un rast prieku to īstenošanā.

Ceļš.

Ir pagājuši tikai 50 gadi kopš 1972. gadā, kad Ilgas Kļaviņas vadībā izveidojās Siguldas ciema lietišķās mākslas pulciņš. Pulciņa rokrakstu vēlākajos gados veidoja jaunā tekstilmāksliniece Daiga Senoussaoui (Štālberga). Lielo pārmaiņu laikā (1993. gadā) pulciņa vadību uzņemās Irita Lukšo. Būtisks pavērsiens Siguldas pagasta lietišķās mākslas pulciņa darbībā bija 2003. gadā, kad dalībnieču darbi tika augsti novērtēti, un pulciņš pelnīti iegūst godpilno tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) nosaukumu. 2012./2013. gada sezonu un 41. darbības gadu TLMS “Vīgrieze” uzsāka Gundegas Pētersones, kura īpašu mīlestību velta smalkiem rokdarbiem, vadībā. Savukārt no 2014. līdz 2017. gadam studiju vadīja Linda Džeriņa-Riekstiņa, bet kopš 2017. gada TLMS “Vīgrieze” vadītāja ir Sandra Kanča. Taču katra no bijušajām un esošajām studijas dalībniecēm ir neatkārtojama radošas personas, kuras ir veidojušas studiju un, pateicoties viņām, tā pastāv un darbojas ar savu neatkārtojamo garšu.

Kopš pulciņa dibināšanas tajā nomainījušās vairākas audēju un rokdarbnieku paaudzes. No senčiem mantotās un dzīves laikā iegūtās zināšanas un prasmes tiek saglabātas un nodotas jaunajām studijas dalībniecēm. Daudz ir iegūts, mācoties no mūsu draugu studijām un darbošanās laikā satiktajiem skolotājiem.

Jau vairākus gadus studijas dalībnieces realizē ar tautas lietišķo mākslu saistītus projektus (jostu, Latvijas karodziņu aušana un etnogrāfisko kreklu šūšana), kuros var iesaistīties jebkurš Siguldas vai kaimiņu novada iedzīvotājs. Nozīmīga studijas darbības daļa ir dalība pasākumos “Satiec savu meistaru”.

Gadu gaitā mūsu sabiedrība un ikdiena ir mainījusies, jo darbošanās tautas lietišķajā mākslā vairs nav nepieciešamība nodrošināt savu ģimeni ar ikdienai vajadzīgām lietām. Studijā darbojas tie, kuri vēlas veidot savu brīnišķīgo pasauli, radoši darbojoties – aužot, adot, tamborējot, izšujot un ne tikai. Tajā darbojas savam priekam, vienlaikus apzināti vai neapzināti arī pildot pienākumu saglabāt un pilnveidot mūsu senču doto mantojumu. Studijas dalībniecēm tas ir dzīvesveids, kas prasa nemitīgu darbošanos, rosīšanos, sapņošanu un mācīšanos.

Laika gaitā studijas dalībnieces ir piedalījušās vairāk nekā 100 citu vai pašu organizētās izstādēs, 17 no tām bijušas studijas dalībnieču personālizstādes, 32 – TLMS “Vīgrieze” dalībnieču darbu izstādes ne tikai Siguldas novadā, bet arī citviet Latvijā. Studijas dalībnieces aktīvi seko līdzi un izstāda savus darbus gan dažādās citu lietišķo mākslu studiju un apvienību rīkotajās izstādēs, gan republikas mēroga izstādēs, kā arī, protams, Dziesmu svētku izstādēs.

Ejam.

Studijas dalībnieču darbošanās tautas lietišķajā mākslā ir nepārtraukts radošs process, kas nekad nebeidzas, jo, vienu darbu pabeidzot, prātā jau nākošais darāmais darbs. TLMS “Vīgrieze” 50 gadu jubileja un izstāde Turaidas muzejrezervātā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Siguldas pagasta Kultūras namā ir kā pieturas punkts, lai paraudzītos uz piedzīvoto un novērtētu katras dalībnieces paveikto.

Studijai jaunās sezonas lielākais notikums ir XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lietišķās mākslas izstāde. “Vīgriezes” kolektīvs cer, ka darbi tiks novērtēti un eksponēti šajā izstādē, jo tieši dalība šajā izstādē ir kā atskaites punkts, reizē arī motivācija paskatīties uz citiem un parādīt sevi.

Studija attīstās, ja tai pievienojas jauni dalībnieki, tādēļ durvis vienmēr ir atvērtas “jaunajiem” interesentiem gan ar, gan bez priekšzināšanām rokdarbos. Studijas darbošanās viens no stūrakmeņiem ir pamatu izpratne un prasmju apguve ne tikai caur darbošanos, bet arī nedaudz caur teoriju. Ja vien esi gatavs darboties, nāc arī Tu.

Bet visam pāri turpināsim sapņot un savus sapņus īstenot, jo tas ir tik skaisti un tas padara mūsu ikdienu krāsainu.

Informāciju sagatavoja:
TLMS “Vīgrieze”dalībniece
TDM Irita Lukšo

5. novembrī kultūras centrā “Siguldas devons” notiks koncertu programma ar 3 populāriem Latvijas mūziķiem – Raimondu Paulu, Raimondu Ozolu, Raimondu Macatu.

Gandrīz katru gadu pazīstamais Latvijas vijolnieks Raimonds Ozols piedāvā klausītājiem jaunu, oriģinālu, augsti profesionāla līmeņa koncertprogrammu. 2020. gadā Raimonds Ozols kļuva par jauna muzikālā projekta “Trīs Raimondi” iniciatoru, kā rezultātā tapa jauns albums ar Maestro Raimonda Paula mūziku Raimonda Macata oriģinālajos aranžējumos tieši šim muzikālajam sastāvam.

2022. gadā beidzot izdevās realizēt šī projekta 3 koncertus un prezentēt jauno albumu. Koncerti noritēja ļoti sekmīgi un tika pieņemts lēmums pagarināt koncertu sēriju 2022. gada rudenī un ziemā. Ieskaities aicinājumā

Koncertā piedalīsies arī citi pazīstami Latvijas mūziķi – Mārcis Auziņš (ģitāra), Oskars Sproģis (bass), Ainis Zavadskis (sitamie instrumenti). Pirmajā daļā skanēs fragmenti no Raimonda Ozola jubilejas programmas ar Nikolo Paganīni un Astora Piazzolla mūziku. Otrajā daļā Raimonda Paula brīnišķīgā mūzika iegūs jaunu, unikālu skanējumu un pārsteigs publiku ar Maestro vienreizējo talantu šī oriģinālā muzikālā kolektīva izpildījumā.

Koncerta programma ir izvēlēta plašai klausītāju gaumei un izpildītāji sola emocionālu baudījumu visiem, jo koncerta satura veidošana un muzicēšana ir sirds darbs, pirmkārt, pašiem mūziķiem.

Biļetes cena 15–30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit. ArSiguldas novada ID karti, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide.

Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē līdz 1. decembrim skatāma mākslinieku Rutas Līnītes un Kārļa Siliņa darbu izstāde “KOPĀ. ABI”.

Ruta Linīte mākslinieces gēnu saņēma no savas vecmammas, gleznotājas. Viņas lielizmēra gleznas mazo meiteni iedvesmoja. Lai arī laika gaitā gleznas izklīdušas, tomēr viens pirms 70 gadiem gleznots akvarelis joprojām grezno viesistabu. Labi zīmēja Rutas māte un vecākā māsa, tomēr likteņa rotaļas dēļ par profesionālu mākslinieci un pedagogu kļuva tieši Ruta. Ruta Linīte absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu un ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka izstrādājumu dizaina programmas vadītāja. Savukārt Kārlis Siliņš uzskatāms par daudzpusīgu mākslinieku, vairumā gadījumu gleznojis stilizētas figurālas kompozīcijas, klusās dabas, ainavas. Sākumposmā, 80-tajos gados, vērojamas lauztas formas, kas raksturīgas ekspresionisma un kubisma estētikai. Eksperimentējis ar krāsu un faktūru, izmantojot pastas un glezniecības tehnikas.

Abu mākslinieku kopīgā darba suģestija veidojas izstādē – “KOPĀ. ABI”, kura veidota ar īpašu precizitāti un īpašu vērību. Izstādē satiekas gan klasiski austais gobelēns, gan eksperimenti tekstilmākslā ar dažādiem griezumiem – rezultāts ir smalks grafisks zīmējums, kuram pa vidu iegulstas Kārļa Siliņa gleznotās stilizētās figurālas kompozīcijas, klusās dabas un ainavas.

Mākslinieki ir aktīvi izstāžu dalībnieki – Ruta Linīte savu dalību izstādēs sākusi 1989. gadā, savukārt Kārlis Siliņš – 1981. gadā. Ruta Līnīte 2022. gadā saņēmusi Cimzes balvu, kas ir īpašs apbalvojums skolas pedagogam – izcilībai par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību darbā, ko piešķir reizi mūžā. Kā uzsvēra Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, 28 darba gadu laikā viņa devusi neatsveramu ieguldījumu radošajā izaugsmē gan kā interjera dizaina pedagogs, gan kā koka izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja.

22. oktobrī plkst. 17.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” gaidāms kormūzikas koncerts “Satikšanās Siguldā”.

Koncertā piedalīsies Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni” Līgas Ādamsones un Helēnas Enias Kalniņas vadībā un Tērvetes novada Kultūras nama jauktais koris “Tērvete” Daces un Artūra Reiniku vadībā.

Koncertā Siguldā skanēs Alvja Altmaņa dziesmu programma, Imanta Kalniņa, Ērika Ešenvalda, Raimonda Tigula, Pētera Barisona un citu latviešu komponistu kora dziesmas, abiem koriem uzstājoties gan atsevišķi, gan kopā.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Kultūras centrā “Siguldas devons” 28. oktobrī plkst. 19.00 gaidāms Siguldas Absolventu orķestra koncerts ar diriģentu Andri Muižnieku.

Koncerts veltīts Ilgvara Ikasa piemiņai un tajā tiks atskaņotas pasaulē un Latvijā zināmas melodijas mākslinieka aranžijās

Biļetes cena – 5 eiro, ArSiguldas novada ID karti – 4 eiro.

30. oktobrī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā viesosies dziedātāja Līga Priede un ģitārists Andrejs Grimms ar koncertprogrammu “Imanta Kalniņa klusās dziesmas…”.

Akustiskajā koncertā tiks izdziedātas visiem zināmas un mīļas dziesmas, tādas kā “Piena ceļš”, “Bimini”, “Svētku diena”, “Betas dziesmiņa”, “Dūdieviņš”, “Smilšu rausis”, kā arī mākslinieki atklās ko jaunu par komponista daiļrades vēsturi, mūziku, kas spēj rasties tikai mūsu Latvijas vidē.

Dalības maksa – 5 eiro. ArSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20% atlaide dalības maksai. Koncerta dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā, tālrunis uzziņām – 27737303.

Trešdien, 19. oktobrī, plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē notiks sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” rudens sezonas pirmais pasākums. Tajā dzejnieks Guntars Godiņš uz sarunu aicinājis apvienības “Orbīta” pārstāvjus, kuriem nupat klajā nākusi dzejas koncertfilma “Motopoiesis”. Pēc sarunas notiks filmas seanss.

“Tā izšķiļas un sprakšķ tavā acu priekšā – dzeja, kas dzimusi no skaņas gara. Šīs tekstuālās pasāžas virza un padara izdzirdētas balsis, kuras darbina dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces. Četri tumši dzejnieku tēli – tagad jau arī skaņraži – tās apstrādā ar efektu procesoriem, bet skaņas pavadījuma avots ir dzejoļa ritms un intonācija. Tas viss tavā acu priekšā,” tā filmu piesaka Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kur 17. oktobrī notiks “Motopoiesis” pirmizrāde.

Četri apvienības “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs – pārtop par mūsu dzirdētā un redzētā montāžas režisoriem. Tapusi kā video performance, šajā darbā skaņa tiek radīta uz vietas, izmantojot ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektriskos magnētus, atsperes un daudzus citus elementus.

Filma “Motopoiesis” tapusi 2021. gadā, “Orbītai” strādājot Siguldas novada radošajā rezidencē.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kas kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Līdz 9. novembrim Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons”, būs skatāma igauņu tekstilmākslinieces un dzejnieces Marīlisas Teinfeldes-Grinsas (Maryliis Teinfeldt-Grins) personālizstāde, kurā aplūkojami krāsaini lielformāta gobelēni. Darbi izšūti, izmantojot cilpošanas adatu (punch needle), un to pamatā ir māksliniecei personīgi ilgošanās stāsti.

Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos atainoti personiski stāsti caur autorei nozīmīgām vietām. Katrs darbs ir kā vēstule no pagātnes – stāsts par ilgām pēc cilvēka vai vietas, kas ir bijusi svarīga mākslinieces dzīve, bet ir atvirzījusies no redzesloka un kļuvusi par atmiņu. Franču rakstnieks Marsela Prusta secināja, ka vienīgā patiesā paradīze ir zaudēta paradīze, norādot uz to, ka dzīves notikumu patiesā nozīme atklājas tikai retrospektīvi. Līdzīgi arī Teinfeldes-Grinsas darbi atspoguļo to, ka emocionāli intensīvi brīži, kas, notiekot likās maznozīmīgi, tomēr iepinās dziļi mākslinieces atmiņu dzijas kamoliņā, atklājot savu patieso nozīmi tikai pēc tam, vairākus gadus vēlāk.

Ģeogrāfiskas vietas, kas izceļas Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos, tiek atainotas no putnu lidojuma. Visticamāk tāpēc, lai saredzētu kaut ko pēc iespējas skaidrāk, nav vienmēr nepieciešams tam tikai pietuvināties, bet arīdzan attālināties. Teinfeldes-Grinsas darbi ir kā atmiņas kartes, kuru krāsas pasniedz ar vietu saistīto emociju spožumu. Kaut gan uz kartēm ir norādīti fiziski objekti, nav iespējams uz viņu pamata orientēties nevienā ģeogrāfiskā vietā. Tās ir mākslinieces atmiņu kartes, kur fiziskus objektus papildina tas, kas nav ar roku sataustāms un ar vārdiem izteicams. Šajā izstādē eksponētie darbi sniedz pārskatu par Marīlisas Teinfeldes-Grinsas Igaunijā izstādītajām un apbalvotajām stāstu sērijām. Ar izstādi autore pabeidz vienu nodaļu savā mākslinieciskā ceļojumā un virzās uz jaunu vizuālu valodu.

Marīlisa Teinfelde-Grinsa (dzimusi 1993. gadā) ir tekstilmāksliniece un dzejniece. Viņa savos darbos pievēršas mūsdienu ciema ainavai, stāstniecībai un Kadrinas dialektam, galvenokārt strādājot ar izšuvumiem, gobelēniem un rakstot dzeju. Vēlākajos darbos māksliniece strādā ar ainavu lasīšanas spējām. Teinfelde-Grinsa ir studējusi Pallas University of Applied Sciences tekstilmākslā, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, kā arī šobrīd studē Igaunijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā Laikmetīgajā mākslā. Teinfelde-Grinsa ir Igaunijas Kultūras ministrijas piešķirtās Eduard Wiiralt Scholarship stipendijas laureāte un Igaunijas Tekstilmākslinieku asociācijas 2019. gada Jaunais tekstilmākslinieks. Viņa ir arī Ādamsona-Ērika muzeja piešķirtās Ādamsona-Ērika stipendijas laureāte.

Vēl līdz 16. oktobrim Siguldas Jaunās pils apmeklētāji aicināti iepazīties ar mākslinieces Ērikas Zuteres darbiem, kas izstādē “Klusējošie stāsti” eksponēti pils salonā. Izstāde ir mākslinieces vizuāli taktilas pārdomas ar spēles elementiem.

Māksliniece stāsta savus stāstus, vārdus neizmantojot, – par to, kas priecē, sajūsmina, sāp un biedē. Dod iespēju skatītājam palikt pie vizuālo kvalitāšu baudīšanas, veidot savu stāstu, paņemot to, kas viņam nepieciešams. Darbos dominē dabas motīvi un dabas materiāli – augļu un dārzeņu papiruss, papīrs no dabīgām šķiedrām, lins un kokvilna. Daba ir izcilākais mākslinieks, skolotājs, ārsts un psihoterapeits, ar to nav vērts konkurēt, labāk piedalīties un iesaistīties.

Ērika Zutere beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Tekstilmākslinieku asociācijas un IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre. Šķiedru mākslas izstādēs piedalās no 1995. gada, sākotnēji dominējošos tekstilmateriālus arvien vairāk nomaina dabīgo šķiedru rokassmēluma papīrs un augļu un dārzeņu papirusi, no tekstila saglabājot šūšanu un izšūšanu. Dod priekšroku mazajām formām un miniatūrām.

Ieejas maksa izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

20. oktobrī plkst. 19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Rudais rudens” kultūras centrā “Siguldas devons”.

Piedalās deju kolektīvs “Vizbulīte” un viņu draugi.

Biļetes cena – 2,50 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti 20% atlaide.