Kultūra - sigulda.lv

Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā-konkursā “No baroka līdz rokam 2023” saņem I pakāpi.

Šogad pēc divu gadu pārtraukuma klātienē norisinājās Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivāls – konkurss “No baroka līdz rokam”. Festivāls-konkurss norisinājās divās kārtās, pirmajā – video formātā tika izvērtēti un izvirzīti dalībnieki uz otro kārtu – klātienē.

23. februārī Rīgas 45. vidusskolā Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” startēja konkursa otrajā kārtā, kur izpildīja Ata Priedīša skaņdabu “Mazie rūķīšī”, saņemot 40,08 punktus un I pakāpi.

Konkursa dalībniekus vērtēja īpaša komisija: Dainis Tarasovs (Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas instrumentspēles un kameransabļu klases pedagogs), Māris Vitkus (Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas nodaļas pedagogs), Paula Saija (vokālā pedagoģe, dziedātāja), Egils Šķetris (Nemateriāla kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts).

Paldies bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītājam Atim Priedītim par ieguldīto sirds darbu! Sveicam ar panākumiem!

18. martā plkst. 14.00 un 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” būs iespēja baudīt koncertuzvedumu “Nestāstot”. Koncertuzvedums ir veltījums mīlestībai. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs sava jubilejas gada ieskaņā saviem draugiem un talanta cienītājiem ir sagādājis pārsteigumu! Viņš ir gatavs atklāt vēl kādu savu aizraušanos, ko līdz šim turējis noslēpumā – aicinājumu izteikt dzejas rindās savas sajūtas, savas pārdomas, ilgas un pieredzēto.

Agra Daņiļeviča mīlestībai veltītā dzeja sasauksies ar deju, kaisles pilnās spāņu mūzikas ritmiem un smeldzīgo liriku. Mūzika, deja un dziesma izdejos un izdziedās mīlestības stāstus, tos nestāstot.

Koncertā skanēs dziesmas no Federiko Garsija Lorkas (Federico García Lorca) un Manuela de Falja (Manuel de Falla) cikliem, Isaaka Albenisa (Isaac Albéniz) klavieru svīta, Federiko Moreno Torroba (Federico Moreno Torroba) skaņdarbi ģitārai, Hoakina Rodrigo (Joaquín Rodrigo) opusi ģitārai, klavierēm un balsij.

Piedalās: Agris Daņiļevičs (dzeja un horeogrāfija), Aleksandra Špicberga (balss un deja), Kristīne Šmite (klavieres), Vladimirs Kudrins (ģitāra), Paulis Bārzdiņš (deja).

Apmeklētājus pārsteidz koncerta programma, kurā izskanēs spāņu kamermūzika, deja un Agra Daņiļeviča dzeja autora lasījumā.

Koncerts norisināsies vienā daļā, norises ilgums – aptuveni 1,5 stunda.

Biļetes cena no 15 līdz 18 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

27. februārī Bērnu kultūras konsultatīvās padomes ietvaros, Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas “Mākonīši” bērni, tiešraidē Zoom platformā tikās ar Rūtu Beiroti no savas lielās siltumnīcas.

Rūta saimnieko zemnieku saimniecībā “Zutiņi”, kas atrodas dzimtas mājās “Lejnieki” Krimuldas pagastā. “Zutiņi” ir ģimenes saimniecība, kurā audzē dažādus kultūraugus – sākot ar graudaugiem un pupām, beidzot ar tomātiem un ziediem. Bērniem bija iespēja ieskatīties saimniecības siltumnīcā un noskaidrot kādi augi tajā jau aug.

Bērni kopīgi ar kultūras centra “Siguldas devons” vadītāju Jolantu Borīti un Rūtu Beiroti pārrunāja, kādas pasakas ir zināmas par augiem. Bērni iepazinās ar dažādām grāmatām par augiem. Jolanta Borīte pirmsskolas izglītības iestādei uzdāvināja I. Čeksteres grāmatu “100 vainagi Latvija”.

Nodarbības beigās visi vienojās, ka tiksies klātienē marta beigās, lai ķertos klāt pie sēšanas un stādīšanas darbiem.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas skolotāja
Iveta Linde

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē svētdien, 5. martā plkst. 16.00 notiks izstādes “Kursabiedri” atklāšana un tikšanās ar māksliniecēm – Lolitu Katkovsku un Aivu Bumburi.

Izstādes autores ir Latvijas Mākslinieku Savienības biedres Lolita no 1990. gada, Aiva no 1991. gada. Mākslinieces regulāri piedalās ādas dizaina izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Lolita un Aiva ir grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas dibinātājas un dalībnieces no 2004. gada. Pārsvarā tie ir “vienas grāmatas” projekti – Knuts Skujenieks “Poga”, ORLAN, M. Grasmane “Latvieša cimdi” un citi orģinālsējumi dažādu autoru interpretācijā.

Interesanta un patstāvīga sadarbība izveidojusies ar igauņu kolēģiem grāmatsējumu projekta “Scripta manent” ietvaros.

Kopīgi veidotā izstāde ir atskats uz radošo darbību pēdējo gadu laikā. Aivas orģinālsējumos pārstāvēts plašs grāmatsējumu spektrs – sākot no klasiskā līmes sējuma līdz pat eksperimentiem ar dažādiem bezlīmes sējumiem, kuros ir pielietoti dažādi, šķietami nesavienojami materiāli.

Lolitai patīk eksperimentēt ar dizaina priekšmetu formu, veidojot unikālu modes aksesuāra dizainu – somas lielas, somas mazas, somas kā objekti. Pielieto dabīgu ādas materiālu. Liels uzsvars tiek likts uz jau rūpnieciski izgatavotu alternatīvu materiālu pielietojumu modes aksesuāru izveidē. Lolitas Katkovskas kolekcija “re!SOMA” 2013. gadā “Gada balva dizainā” ieguva Latvijas Dizainera savienības atzinību Latvijas Dizainera savienības profesionālā konkursa nominācijā “Par zaļo domāšanu modes aksesuāru dizainā”. Lolita Katkovska un Aiva Bumbure tic un uztur grāmatsiešanas tradīcīju prasmes, cerot, ka rokās turēt un lasīt orģinālsējuma grāmatu ir un būs mūsdienīgi.

Ieeja pasākumā bez maksas.

2. martā plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta “Grafikas vasaras skola 2022” dalībnieku kopizstāde. Iedvesmu saviem darbiem jaunie mākslinieki guvuši Siguldas ainavās un kultūrvēsturiskajos objektos. Izstāde būs apskatāma līdz 31. martam.

Siguldietes Patricijas Brektes-Pannetjē mākslas studija “Art Studio Peahen” jau trešo gadu aicināja Siguldas un tās apkārtnes jauniešus piedalīties “Grafikas vasaras skolā”. Notikums ir kļuvis par tradīciju un gaidītu notikumu vasarā. Tas nodrošina radošas iniciatīvas un pašizpausmes veicināšanu jauniešu vidū, alternatīvu brīvā laika pavadīšanas veidu, popularizē izglītību. Nodarbības vada profesionāli grafikas pasniedzēji, tiek pārstāvētas dažādas tehnikas un notiek inovatīvas radošās darbnīcas ar vieslektoriem.

Ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu konkursa atbalstu “Grafikas vasaras skolā” tika uzaicināti izcili mākslinieki un MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskolas” Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagogi – Raitis Hrolovičs ar tehniku kartongriezums, Ināra Garklāva ar tehniku sausā adata un Kristīne Belte – ar eksperimentālo monotipijas tehniku un linogriezumu. Eksperimentālās monotipijas tehnikā drukāti tika krāsainie foni, par pamatni izmantojot kartonu ar apvilktu foliju. Fons radīja vidi, kur, izmantojot grafikas presi, tālāk tika novilkti dažādi Siguldas objektu silueti. Skatītājs jauniešu grafikas darbos pamanīs gan bobsleja un kamaniņu trasi “Sigulda”, gan Siguldas Jaunās pils torni un vārtus, gan stacijas ēku, gan arī iemīļoto Siguldas vagoniņu. Izstādē apskatāmi Emīla Vanaga, Kristiānas Eglītes, Elmas Kalhojas, Sofijas Gaides, Paulas Gavares, Annas Leilandes, Noras Jansones, Dārtas Egles, Madaras Rumbass, Patrīcijas Žaimundes, Rūtas Kaukules un Esteres Adienes darbi dažādās tehnikās. No 25. līdz 29. jūlijam piecās radošās, eksperimentiem piepildītās dienās jaunieši kopā ar profesionāliem pasniedzējiem iepazina dažādus grafikas procesus, tehnikas, vēsturi un tehnoloģiju, kā arī apguva, kā noformēt un ierāmēt savus darbus.

“Grafikas vasaras skolas” mērķis ir caur praktisku darbu un radošiem eksperimentiem paplašināt izpratni par grafiku un amatniecību, popularizēt to. “Grafikas vasaras skolas” mērķauditorija ir jaunieši no 12 līdz 18 gadu vecumam. “Grafikas vasaras skolas” nodarbībās piedalījās 12 dalībnieki. Projekta mērķis ir jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība vasaras periodā un radoša darbošanās, izzināšana, sadarbošanās ar uzaicinātajiem grafikas jomas speciālistiem. Projekta “Grafikas vasaras skola” īstenošanas vieta ir Sigulda, mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē mākslas studija “Art Studio Peahen”. Ar mākslu skolas “Baltais flīģelis” atbalstu tika nodrošināta lietošanā mazā grafikas prese. Telpu nodrošinājumu un organizatoriskos darbus uzņēmās biedrība “Peahen”.

“Grafikas vasaras skolai 2022” bija aicināti piedalīties interesenti, kuri mācās vai ir noslēguši studijas kādā no mākslas skolām vai vecāko klašu studenti, īpaši Siguldas novada mākslu skolu skolēni vai absolventi, kā arī vietējie Siguldas jaunieši, kuri ir ieinteresēti apgūt, ko jaunu un izzināt grafikas procesu, vēsturi, tehnoloģijas, kultūru un eksperimentēt rados savus darbu dažādās tehnikās. Tādējādi veicinot vietējo jauniešu, sabiedrības iesaistīšanu lokālajās iniciatīvās Siguldas novada identitātes un piederības stiprināšanai.

Piektdien, 3. martā, plkst. 14.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta mākslinieka Nikolaja Lindes gleznu izstāde “Uz zaļās vārnas spārna”. Izstādē būs apskatāma daļa no mākslinieka darbiem, kas atrodas Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijā. Siguldas dabas ainavu krāšņums un strāvojums, kas tuvs ikvienam, kurš pastaigājies Gaujas upes takās, saglabājies kā mākslinieka vēstījums par savu dzimto novadu.

Nikolajs Linde (1904–1980) dzimis Rīgas apriņķa Siguldas pagastā 1904. gada 21. augustā. Jaunības gados Nikolajs Linde mācījies Rīgas Tautas augstskolā un Romana Sutas studijā (1930–1936), kurš pats aktīvi darbojās mākslinieku biedrības “Zaļā vārna”. Tā bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika dibināta 1925. gadā un pastāvēja līdz 1939. gadam, kurā savu ieguldījumu devis arī N. Linde. Mākslinieku biedrībai “Zaļā vārna” bija raksturīga dažādu kultūras nozaru tuvināšanas tendence. Šajā biedrībā bija apvienojušies jauni un neatzīti mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāti, kuri darbojās sekcijās.

N. Linde savu radošo uzplaukumu sasniedzis padomju gados, aktīvi piedalījies Siguldas un republikas mākslas norisēs. Viņa darbos galvenokārt vērojams reālistisks skatījums ar gleznieciski dinamisku izpildījumu, tā atklājot raksturīgo Gaujas senielejas panorāmu un Siguldas dabas krāšņumu tās dažādajās noskaņās. Viņa ainavas ir saules gaismas piepildītas un zemes spēka pilnas. Klusās dabas piesaista ar krāsu un formas harmoniju.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma no 3. marta līdz 16. aprīlim Siguldas Jaunās pils darba laikā.

Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā ir bez maksas, citā laikā – izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, bet apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Otrdien, 28. februārī, plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atvērta mākslu skolas “Baltais flīģelis” pirmo klašu audzēkņu izstāde “Atspīdumu vētra”.

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pirmo klašu audzēkņi darbu tapšanā iedvesmojušies no mākslinieces Dinas Dubiņas emaljas darbiem. Darbi tapuši “Baltā flīģeļa” skolotājas Daces Andersones vadībā.

Izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma līdz pat 31. martam.

Februārī Latvijas Pasākumu forums trešo gadu pēc kārtas pasniedza Izcilības balvas, novērtējot labākos 2022. gada pasākumus, koncertus, koncertturnejas, festivālus, kultūras pasākumus, konferences, līdzdalības akcijas, pilsētas svētkus, bērnu un sporta pasākumus, pasākumu scenogrāfiju un noformējumu. Šogad Siguldas novada iestādes, kultūras notikumi bija vairāku nomināciju pretendenti.

Kultūras centrs “Siguldas devons” otro gadu pēc kārtas tika atzīts par izcilāko pasākumu norises vietu novados. Savukārt nominācijās “2022. gada izcilākais festivāls” un “2022. gada izcilākais notikums Vidzemē” šūpoļu festivāls “Lieldienas šūpojas Siguldā”, kā arī Mālpils Kultūras centra organizētais “Valentīns Skulme 100 vēstulēs” bija starp trim labākajiem.

Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas mērķis ir atzīmēt izcilu notikumu pasākumu jomā, izcelt iepriekšējā gada izcilākās gada norises pasākumu nozarē, noteikt nozares izcilības, personības, profesionāļus, izcilākos pasākumus un notikumus. Balvu saņēmējus nosaka visi nozares profesionāļi kopīgā balsojumā.

Savukārt Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2022” kategorijā “Literatūra” balvu saņēma Ieva Struka – monogrāfijas par Anšlavu Eglīti “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore.

“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls “LSM.lv”. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

Darboties turpina Siguldas Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas tika izveidota ar tādu pašu mērķi kā pieaugušo kultūras konsultatīvā padome, lai kopā darbotos un veicinātu pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā.

Piecām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām uzdots veikt pētniecisko vai radošo uzdevumu, kas šajā pavasarī jāatrāda jau ar konkrētu rezultātu. Siguldas pirmsskolas izglītības iestādei “Tornīši” būs sadarbība ar aktieri Vari Klausītāju, lai, pētot objektus sev apkārt, iegūtu skatuvisko pieredzi, savukārt pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” bērni pilsētvides pētniecībā sadarbosies ar mākslinieci Daigu Krūzi.

Mālpils pirmskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” bērni jau čakli pastrādājuši, veicot savu pagalmu izpēti. Kopā ar vecākiem bērni izveidojuši savu pagalmu maketus un visi kopā izveidojuši savu sapņu pagalmu. Sadarbībā ar Olitu Jakoveli, kurš ikdienā strādā par kultūras projektu vadītāju Latvijas Leļļu teātrī un ir kustības “Apkārt Latvijai” entuziaste, Mālpils bērni domās kā iedzīvināt pagalmus un kā tajos būt laimīgiem. Pats galvenais – viņi zina, kā būt laimīgiem! Ņemsim piemēru no bērniem un ļausim ieskanēties pagalmiem!

Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmsskolas grupa kopā ar dizaineri, vietu veidotāju Leili Kerimovu strādās pie interjera idejām bērnu literatūras telpai Lēdurgas bibliotēkā. Savukārt Allažu pamatskolas pirmsskolas grupa kopā ar ZS “Zutiņi” lielisko saimnieci Rūtu Beiroti ķersies klāt pie garšaugu audzēšanas.

Bērnu kultūras konsultatīvās padomes sadarbības galvenais uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas radošuma veicināšanā, īpaši bērnu auditorijai.

Jau sestdien, 18. februārī, lasītājs tiek aicināts uz Dr. philol. Māras Grudules stāstu “Teksts un tā lasītājs, latvietis un vācietis Krievijas impērijā 19. gadsimta otrajā pusē”. Tikšanās notiks Turaidas muzejrezervātā, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, plkst. 11.00.

Priekšlasījumā atļaus ielūkoties latvieša, Tērbatas universitātes studenta un vēlāk mācītāja vācu kolonijā Saratovas guberņā Frīdriha Dzirnes (1835−1872) mājas bibliotēkā, mēģinot saprast – viņs garā bijis latvietis vai tomēr vācietis? Iepazīstinās ar Rīgas vīna tirgotāja meitas Baltijas vācietes Luīzes Šnīdevindas (Antēnija, 1850−1921) lasīšanas paradumiem un mājas atmosfēru.

Paciemojoties Vidzemes laukos, Zeiboltu Jēkaba (1867−1924) dzimtajās mājās Iekaros pie Smiltenes, var uzzināt, ka tur 1870. gados vēl arvien saime ar dzīvu interesi lasa Anša Leitāna latviskoto “Grāfa lielmāti Genovevu”, bet tikko septiņu gadu vecumu sasniegušais Jēkabs no mājiniekiem slēpj, ka ir patstāvīgi iemācījies lasīt.

Dr. philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes (LU), Literatūras folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un LU profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs – “Latviešu grāmatai 500”.

Līdz 31. martam Mālpils bibliotēkā ir skatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu ekspozīcija “PŪĶI NĀK!”.

Izstādē skatāmi pie skolotājas Ērikas Zuteres zīmēšanas stundās tapušie, 1.–3. klašu audzēkņu priekštati par pūķiem. Zīmējumi izceļas ar interesantām idejām un smalki izstrādātām tekstūrām. Īsts pūķu specialists bijis Kārlis Gackis (darbu tapšanas laikā 8. gadi) – izstādē skatāmas gan viņa skices, gan komikss, gan ēdienkarte pūķim.

Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā. Iepriekšējā izstāde “Našķi” no februāra sākuma skatāma Mālpils vidusskolas bibliotēkā.

Trešdien, 15. februārī, plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” šā gada otrā saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis rakstnieku, tulkotāju un dramaturgu Jāni Joņevu.

Saruna būs par Jāņa Joņeva debijas romāna “Jelgava 94” panākumiem gan Latvijā, gan citās valstīs, par pusaudžu skatījumu uz pagājušā gadsimta 90. gadu notikumiem Latvijā, par tā laika mūzikas lomu jauniešu domāšanā un pasaules uztverē. Savukārt 2022. gadā iznākušais detektīvromāns “Decembris” – laba ierosme sarunai par šo žanru latviešu literatūrā un Jāņa Joņeva savdabīgo pieeju reāliem notikumiem un faktiem. Varēs dzirdēt pārdomas par tulkošanu, dramaturģiju un darbu dokumentālajā kino.

Jānis Joņevs (1980) – rakstnieks, dramaturgs. Romāna “Jelgava 94” (2013), stāstu krājuma “Tīģeris” (2020) un dokumentāla detektīvromāna “Decembris” (2022) autors. Debijas romāns “Jelgava 94”, kas vēsta par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un smagā metāla mūziku, saņēmis vairākas godalgas, kā arī tulkots vairāk nekā desmit valodās. 2019. gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta režisora Jāņa Ābeles filma. Kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu izdota Jāņa Joņeva grāmata bērniem “Slepenie svētki”.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

Jāņa Joņeva foto: Edgars Jurjāns.