Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama plašu atzinību guvušā fotogrāfa Kristapa Kalna fotoizstāde “Tirgus ļaudis,” kas sirsnīgos un kolorītos portretos ļauj ielūkoties atdzimušā Siguldas tirgus ikdienas dzīvē. Izstādes atklāšana norisinājās Siguldas svētku ietvaros Siguldas tirgū.
Izstādē piedāvātā fotogrāfiju izlase ļauj iepazīt īstus, nesamākslotus cilvēkus sev ierastajā tirgus vidē un izcelt skaisto vienkāršajā ikdienā. Tie ir dārzeņu un stādu audzētāji, kūpinājumu un zivju tirgotāji, bitenieki, maizes cepēji – lepni un čakli sava darba darītāji, kuru pievilcību veido nevis glancēts skaistums, bet gan sastrādātas rokas un gandarījuma krunciņas sejā.
“Izstāde ”Tirgus ļaudis” ir fotogrāfa un vides kopīgi veidots stāsts par to kas notiek tepat blakus Siguldā. Centrā ir cilvēks ar savām vērtībām,” uzsver Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.
“Sigulda ir mana bērnības pilsēta – mans tēvs bija ārsts Siguldas slimnīcā un ģimene jau ilgus gadus organizē Siguldas opermūzikas svētkus. Tāpēc liels bija mans prieks pavadīt laiku ar Siguldas ļaudīm tirgus vidē – lieliskā, vitālā un košā sastapšanās vietā,” stāsta fotogrāfs Kristaps Kalns.
“Ar šo fotogrāfiju izlasi vēlamies vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pamanīt un novērtēt īstas vērtības mums apkārt. Viena no tādām pavisam noteikti ir mūsu Siguldas tirgus cilvēki – skaisti savā vienkāršībā un darba tikumā. Tāpēc ceram, ka “Tirgus ļaudis” kalpos par iedvesmu vēl ciešāk iepazīt Siguldu un tās krietnos cilvēkus,” saka Ēriks Grūbe, uzņēmējs un Siguldas tirgus attīstītājs.
Izstādes varoņi Siguldas tirgū sastopami katru dienu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju” Siguldas Jaunās pils salonā vienkopus ļauj iepazīties ar mākslinieces pēdējos gados radītajiem darbiem. Dambergas radītās skulpturālās instalācijas, skulptūras un performances video, apmeklētājam liek pievērst uzmanību keramikas objektu formas dinamiskajai izteiksmībai un individualitātei, reizē runājot par vielas matēriju un mākslinieces mijiedarbību ar to darbu radīšanas procesā.
Balstoties uz izpratni par matēriju, izriet kultūru izpratnes par apkārtējo pasauli un lietu kārtību. Laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju” uzdod jautājumu – kas ir matērija un objekts mūsdienu tik ļoti mainīgajā laikmetā. Keramika ir burtiska matērijas māksla – zemes masu ierobežošana, saruna, kur roka rada objektu un kuru vada pati māla masa, pats topošais objekts.
Māksliniece savus darbus rada, ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā – tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā.”
Egija Damberga studējusi keramiku gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā – bakalauros un maģistros. Egijas darbos raksturīga eksperimentāla pieeja keramikas mākslai, radot ne tikai skulpturālas instalācijas, bet arī performances un multimediālo mākslu. Piedalījusies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius‘22”, 3. Latvijas keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021”, Marka Rotko mākslas centrā, izstādē “Savējie” eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” un citās izstādēs.
Izstāde “Sarunas ar matēriju” apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 9. jūlijam. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
Siguldas pilsdrupu estrādē Līgo vakarā būs iespēja baudīt “Skroderdienas Silmačos” 120. jubilejas iestudējumu.
Savukārt Līgo nakts ieskaņai Siguldas pils dārzā plkst. 18.00 koncertēs Strādnieku maršu orķestris no Norvēģijas. Orķestris dibināts 1921. gadā un tajā ir aptuveni 50 entuziastisku Janičāru vecumā no 17 līdz 70 gadiem, tas ir labi pazīstams un iemīļots nelielajā Norvēģijas pilsētiņā Verdālā. Orķestris katru gadu uzstājas vairākos koncertos Norvēģijā. Latvijā kolektīvs viesojas pirmo reizi.
Apzinoties, ka latvieši vienmēr pelnījuši īsteni latvisku ielīgošanu režisora Imanta Strada radītajā iestudējumā pēc viņa aicinājuma, kopā pulcējas aktieri no gandrīz visiem Latvijas lielākajiem teātriem. “Skroderdienas Silmačos” lomas izspēlēs spilgts aktieru kolektīvs: Kristīne Nevarauska (Antonija), Edgars Pujāts vai Ģirts Ķesteris (Dūdars), Madara Melne Tomsone (Elīna), Ivo Martinsons (Aleksis), Artis Jančevskis (Kārlēns), Imants Strads (Pindaks), Elīna Bojarkina vai Zane Aļļēna (Ieviņa), Meinards Liepiņš (Rūdis), Marģers Eglinskis (Ābrams Vulfsons), Ģirts Liuzniks (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum), Ieva Puķe vai Regīna Devīte (Pindacīša), Elīna Vāne vai Sigita Pļaviņa (Bebene), Māra Mennika vai Baiba Valante (Tomuļu māte).
“Parēķiniet paši – 120 gadi ir kā minimums sešas paaudzes, kuras ir uzaugušas ar Skroderdienām. Mums ir iespēja dziedāt līdzi un smieties par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecvecvecvecāki,” spriež izrādes režisors Imants Strads. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt – dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka “Skroderdienas” var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu – tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod no paaudzes paaudzē.
Pēc izrādes ap plkst. 21.50 kopā ar folkloras kopu “Putni” un “Senleja” dalībniekiem kopā iedegsim Jāņu ugunskuru. Bet ap plkst. 22.30 uz zaļumballi aicinās Dainis Skutelis un “Līgo orķestris” Jura Kristona vadībā.
Biļetes cena ir 15 eiro (izrādes un zaļumballes apmeklējums),
Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40% Pirmskolas vecuma bērniem ieeja brīva. Pasākuma dienā biļetes cena – 15 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. No plkst. 22.00 būs iespēja iegādāties biļetes ieejai zaļumballē, tās cena ir 10 eiro.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Vasara ir piedzīvojumi dabā, parkos un pilsētu laukumos. Arī brīvdabas koncerti un festivāli. Tāpēc, noskaņoties vasarai, iedvesmos laikmetīgā cirka izrāde, kuru uz Siguldas svētkiem vedīs igauņu mākslinieku trupa “Big Wolf”. Plkst. 15.00 Svētku laukumā svinētājus pārsteigs gaisa akrobātikas stāsts “Trīs māsas”.
“Trīs māsas” ir izrāde, kas stāsta par izcilajām Ziemeļvalstu sievietēm. Par viņu maigumu, spēku, pārliecību un bailēm. Noslēpumi atklājas patiesībā un pazūd starp debesīm un zemi. Nav pareiza vai nepareiza, nav laba vai slikta, sieviete ir tikai miesa un kauls māsas mīlestības plīvurā.
Veidojot izrādi, komanda pētīja senās ziemeļvalstu laulību tradīcijas, sievietes lomu un ģimeniskās vērtības senatnē, kā arī to transformāciju (vai nē) mūsdienās.
Projekta “Trīs māsas” pamatā ir gaisa akrobātikas disciplīnu (šūpuļtīkls, stīpa) un asprātīgas komēdijas apvienojums, kas papildināts ar tautasdziesmu stāstos balstītu horeogrāfiju un sociāli aktīvas pozīcijas impulsiem.
Izrādes ilgums: 45 minūtes. Izpilda: Grete Gross (Igaunija), Lizeth Wolk (Igaunija), Alise Bokaldere (Latvija). Idejas autors: “Big Wolf Company”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Foto: Harry Tiits
Maija otrā pusē Cesvainē Bērnu un jauniešu folkloras svētkos “Pulkā eimu, pulkā teku” satikās 71 bērnu un jauniešu folkloras kopa no visas Latvijas, kopskaitā vairāk nekā tūkstotis dalībnieku, to vidū arī Siguldas novada kolektīvi.
No Siguldas novada uz Cesvaini devās Allažu Tautas nama folkloras kopa “Tiptaiņi” (vadītāja Liena Tetrovska) un Lēdurgas Kultūras nama “ Putni” ( vadītāji Mārtiņš Āboliņš un Ilze Kļaviņa).
Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku” katru gadu notiek citā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā, piemēram, 2011. gadā tas notika Turaidā un Lēdurgā, bet šogad Cesvainē. Ik gadu sarīkojums veltīts tēmai, kuru dalībnieki pēta vietējo tradīciju kontekstā. 2023. gada tēma bija “Amati, amatnieku meistarstiķi un niķi”.
8. jūnijā plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā aicina uz sarunām ar Gaujas plostnieku Māri Mitrevicu un maijā iznākušās grāmatas “Gaujas plostnieka stāsts” prezentācija.
Māra Mitrevica grāmatas “Gaujas plostnieka stāsts” pirmā daļa ietver 1998. gadā izdoto atmiņu grāmatu “Aiz nākošā līkuma” — 1960. gada plostnieka dienasgrāmatu par darbošanos uz plosta ar plostnieka ķeksi posmā Turaida – Murjāni.
Savukārt, otrā daļa iever Māra Mitrevica jeb Gaujas Mitrā personīgo atmiņu stāstu bildēs no agras bērnības līdz šodienai – par Gauju, baļķiem un plostniekiem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā Iveta Hamčanovska
Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju” tiks atklāta šo sestdien, 27. maijā, plkst. 17.00. Siguldas Jaunās pils salona viesus tā iepazīstinās ar novada jaunās paaudzes mākslinieces daiļradi. Izstādē būs apskatāmas Egijas Dambergas radītās skulpturālās instalācijas, kas apmeklētājām liks pievērst uzmanību keramikas objektu formas dinamiskajai izteiksmībai un individualitātei.
Balstoties uz izpratni par matēriju, izriet kultūru izpratnes par apkārtējo pasauli un lietu kārtību. Laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju” uzdod jautājumu – kas ir matērija un objekts mūsdienu tik ļoti mainīgajā laikmetā. Keramika ir burtiska matērijas māksla – zemes masu ierobežošana, saruna, kur roka rada objektu un kuru vada pati māla masa, pats topošais objekts.
Māksliniece savus darbus rada ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā – tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā”.
Egija Damberga studējusi keramiku gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā – bakalaura un maģistra programmās. Egijas Dambergas darbos raksturīga eksperimentāla pieeja keramikas mākslai, radot ne tikai skulpturālas instalācijas, bet arī performances un multimediālo mākslu. Piedalījusies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius‘22”, 3. Latvijas Keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021” Marka Rotko mākslas centrā, izstādē “Savējie” eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” un citās izstādēs.
Izstāde “Sarunas ar matēriju” apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 25. jūnijam. Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas, citā laikā – ieejas maksa ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Šogad jau 12. reizi no dažādām Latvijas vietām un dažādu paaudžu tautas deju kolektīvu dalībnieki dosies uz Inčukalna Deju svētkiem. Tā ir iespēja ikvienam dejotājam un arī skatītājam sajust “Mūžīgā dzinēja” enerģiju, ko tik ļoti gaidam vasaras lielajā notikumā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.
Svētku mākslinieciskais vadītājs ir Andrs Briņķis.
Šogad Inčukalna Deju svētkos piedalīsies 25 kolektīvi. Mūsu Siguldas novadu pārstāvēs VPDK “Dūka”, JDK “Māra”, SDK “Kniediņš” un inčukalnieši BDK “Minkāns”, VPDK “Virši”, VPDK “Runči un Kaķes”, SDK “LG Virši” un arī pūtēju orķestris. Īpašu enerģiju katros svētkos ienes jaunieši. Šogad bagātīgi tiks pārstāvēti deju ansambļi “Liesma”, “Pērle” un “Dzintariņš”.
Inčukalnieši svētkus izjutīs jau no paša rīta 27. maijā, kad sākas mēģinājumi estrādē. Bet no plkst. 15.00 līdz 21.00 ikviens ir aicināts apmeklēt svētku tirdziņu Zvaigžņu ielā pie Inčukalna pamatskolas.
Svētki noslēgsies ar zaļumballi kopā ar grupu “Pipari”, kas dejotgribētājus gaidīs no plkst. 21.30 līdz 2.30. Ieejas maksas ballē ir 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 4 eiro.
Visi mīļi aicināti uz Inčukalnu 27. maijā!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sestdien, 27. maijā, plkst. 16.00 pie Siguldas pagasta Kultūras nama norisināsies Āra Lasītavas sezonas atklāšana. Lasītavas pirmā viešņa būs daudzpusīgā Ilona Balode-Ūdre, grāmatu “Rīga–Pekina” un “Ielu muzikantu piezīmes” autore. Pasākuma laikā dzirdēsim autores stāstījumus par grāmatu tapšanu procesu, to fragmentu lasījumus un Ilonas muzikālos priekšnesumus.
2012. gadā un šogad pārizdoto grāmatu par Ilonas un mūziķa Rolanda Ūdra stopēšanu uz Ķīnas galvaspilsētu “Rīga-Pekina jeb Ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā” bieži dēvē par bezrūpības slavinājumu. Atraktīvais humora, dzīvesprieka un pašironijas pilnais vēstījums iekaroja gan lasītāju, gan kritikas simpātijas: darbs 2013. gadā ieguva LALIGABA nomināciju “Spilgtākā debija”.
Ilonas Balodes otrajā grāmatā “Ielu muzikantu piezīmes” skaidri nolasāmi divi laiki viņas dzīvē: “pirms” un “pēc”. Pirms nelaimes gadījuma ar dzīvesbiedru Rolandu un pēc tā. Abi šie laiki autores un viņas līdzgaitnieku dzīvēs pamīšus atspoguļoti, savijoties jau pazīstamajai ceļotāju bezrūpībai, vieglam dzīves tvērumam, mākslinieciskam, neparastam skatījumam uz pasauli un norisēm tajā, ar skaudru, eksistenciāli dziļu cilvēka būtības un sūtības analīzi. No zemeņu un zeķu zagšanas, bohēmiska trakuma līdz nopietnām pārdomām par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par sāpēm un nāvi.
Dalība pasākumā – bez maksas.
Ir veiksmīgi pabeigta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģijas izstrāde, kuras laikā notikušas gan tikšanās ar iedzīvotājiem un jomas speciālistiem, gan praktisko ideju ģenerēšanas darbnīcas un semināri. Aicinot nozares kolēģus un novada iedzīvotājus uz noslēguma sarunu un plānoto vidējā termiņa rīcību prezentāciju, Siguldas novada pašvaldība organizē trīs prezentāciju dienas:
Jau ziņots, ka tikšanās reizēs piefiksēti iedzīvotāju ieteikumi un idejas piecos attīstības virzienos: sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums; aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana; kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība; kultūras darbinieku profesionālā izaugsme, jauno talantu izaugsme un mākslinieciskā jaunrade un pētniecība (arī literatūras jomā).
Vairāk nekā divus mēnešus visā Latvijā norisinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koprepertuāru nozaru skates, kurās starp 444 koriem, 686 deju kolektīviem, 61 pūtēju orķestra un 74 koklētāju ansambļiem veiksmīgi piedalījās arī Siguldas novada kolektīvi.
Ar lepnumu varam teikt, ka XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku Koru konkursa finālā 1. jūlijā Siguldu pārstāvēs kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Atvars” Jāņa Baltiņa vadībā.
Priecājamies arī par Siguldas novada kultūras centra “Absolventu orķestri”, kuri Andra Muižnieka vadībā pamatoti ir nopelnījuši uzaicinājumu uz pūtēju orķestru fināla skati-konkursu Ogrē, 4. jūnijā.
Savukārt no deju kolektīviem fināla skatē-konkursā, kurš notiks 17. jūnijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, piedalīsies kultūras centra “Siguldas devons” jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”, vadītāja Indra Ozoliņa.
Īpaši liels prieks, ka XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lielkoncertā “Balts” novadu pārstāvēs seši Siguldas novada kolektīvi:
Sveicam visus kolektīvus un viņu vadītājus! Lai veicas fināla skatēs-konkursos un deju lielkoncertā!
Informācija sagatavota, ņemot vērā Latvijas Nacionālā kultūras centra publiskotos datus.
16. maijā Siguldas novada Kultūras centra orģinālliteratūras programmas ietvaros dzejniece Inese Zandere viesojās Mālpils vidusskolā, lai tiktos ar 4., 5. un 6. klašu skolēniem.
Tikšanās laikā dzejniece aicināja ielūkoties dzejas tapšanas aizkulisēs. Skolēni iepazina dažādus dzejas rakstīšanas stilus, ielūkojās topošās grāmatas ilustrācijās, ieklausījās gan lasītos, gan vēl tikai manuskriptā turētos dzejoļos, kā arī lieliski tika galā ar dzejnieces uzdotajiem uzdevumiem.
Oriģinālliteratūras programmu īsteno Sigulda novada Kultūras centrs, un tās mērķis ir veicināt skolēnu interesi par oriģinālliteratūru, oriģinālilustrāciju, kā arī profesijām – rakstnieks un ilustrators. Šogad programmā piedalījušies ilustratore un rakstniece Rūta Briede, rakstnieks Jānis Joņevs un dzejniece Inese Zandere.