Kultūra - sigulda.lv

27. novembrī plkst. 15.00 Mālpils Kultūras centra Lielajā zālē uzstāsies Suntažu amatierteātris “Sauja” ar izrādi “Silta vietiņa”.

Negaidītas un komiskas situācijas, pārpratumi, nelaimīga mīlestība, parādi, meli, franču zupa, viens šāviens, daudz mūzikas un tukši, bet romantiski solījumi! Jā, tā ir “Silta vietiņa” – klasiska komēdija mūsdienīgā izpildījumā, kurā cilvēks var ieraudzīt dzīvi no malas, atviegloti uzelpot un sirsnīgi pasmieties.

Biļetes cena – 2 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 5. līdz 25. novembrim Mālpils bibliotēkā būs skatāma izstāde “Siguldas novads ir daļa no Latvijas”.

Ikviens interesents tiek aicināts uz izstādi, kurā caur grāmatām par Siguldu un dažādiem citiem materiāliem, tai skaitā presi, varēs uzzināt vairāk par Siguldas novadu, tās vēsturi, apskates objektiem un novada paplašināšanos.

12. novembrī plkst. 11.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” noslēguma pasākums, kas veltīts mūsdienu rakstniekiem Siguldas novadā.

Pasākumā piedalīsies pieci autori, kuri kādu savas dzīves posmu saistījuši ar Siguldas novadu, – Inga Ābele, Guntars Godiņš, Artis Ostups, Luīze Pastore un Edvīns Raups. Varēs dzirdēt gan autoru lasījumus, gan literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones vadīto sarunu par radošo darbu Siguldas novadā, aktuālo rakstniecībā un citām tēmām.

Cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” gaitā kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekiem soli pa solim jeb pagastu pa pagastam iepazīstinājis ar personībām, notikumiem, parādībām literatūrā, kas raksturīgas Siguldas novadam. Uzzinājām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Mora trīs talantīgajiem bērniem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kā Mālpils mācītājs vakcinēja pret bakām savu draudzi un daudz ko citu tikpat aizraujošu.

Pasākums norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonds atbalstu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Lai mijkrēšļa stundā dziesmu aplī godinātu Dainu tēvu viņa 187. dzimšanas dienā un pieminētu savu dzimtu iepriekšējo paaudžu mīļos cilvēkus, 31. oktobrī, veļu laikā un latviešu folklorista, rakstnieka un publicista Krišjāņa Barona dzimšanas dienā, plkst. 18.30 folkloras kopa “Senleja” aicina satikties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā.

Dziesmām mijoties ar īsiem atmiņu stāstiem, mīklām un rotaļām, tiks godāti senči un ar gaismas liesmiņām visumā tiks sūtīta pateicība iepriekšējām paaudzēm, tādējādi turpinot tradīciju rudens tumšajā laikā domās, vārdos, darbos un dziesmās pieminēt savējos un domās satikties ar viņiem. Ikviens aicināts līdzi ņemt āra svecītes, lai vairotu gaismu pasaulē un dvēselē.

Veļu laiks latviešu dzīvesziņā ir īpašs, kad vasaras lielie darbi apdarīti, dienas kļūst īsākas un naktis pamazām garākas, ir vairāk laika pārdomām un sarunām ar sevi. Siguldā šajā laikā daudzi, ikdienas gaitās steidzoties, uz brīdi apstājas, lai apbrīnotu lielos miglas vālus, kas redzami Gaujas senielejā, klusā ainavā vai pēkšņā burvībā pār ceļu. Latviešu gadskārtu svētkos ik reizi pateicībā tiek pieminēti senči, bet veļu laikā tas tiek darīts īpaši. Veļu laiku tradicionālās kultūras interesenti mūsdienās svin daudzveidīgi, taču biežāk tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, posta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un danči, minētas mīklas, risinātas sarunas, asinot prātu un vairojot atjautību.

Veļu vakara svinēšana ir dzīva tradīcija. Šogad Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet tās kodols paliek nemainīgs – pateikties un būt vienotiem arī turpmākajās gaitās, jo dzimtas turpinās.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja

17. novembrī plkst. 19.30 Inčukalna Tautas namā uzstāsies latviešu rokgrupa “Dzelzs vilks”.

Atzīmējot trīs desmitgades latviešu rokmūzikā, “Dzelzs vilks” īpašā programmā apkopojis sulīgākās dziesmas no dažādiem “Dzelzs vilka” daiļrades posmiem, tām pievienojot populārākās kompozīcijas un pavisam jaunas dziesmas, cerot uz jaudīgu tikšanos ar grupas faniem.

Grupu 1991. gadā Mālpilī dibināja tās solists, ģitārists un dziesmu autors Juris Kaukulis. Grupas sastāvā muzicē Kaspars Tobis (sintezatori), Mārcis Judzis (bungas) un Kārlis Alviķis (bass). Grupa izdevusi četrpadsmit studijas albumus un saņēmusi septiņas Mūzikas gada balvas.

Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 8 eiro.

3. novembrī plkst. 10.00 Inčukalna tautas namā viesosies radošās apvienības “Teātris un Es” režisora Armanda Ekšteta leļļu izrāde bērniem “Sarkangalvīte un vilks”. Šī pazīstamā pasaka ir pārvērsta jautrā izrādē, kura patiks gan lieliem, gan maziem.

Izrādē netrūkst pazīstamā stāsta, humora, dziesmu un jautrības, kas tiks izspēlēti jaunā interpretācijā. Ja apmeklēsiet izrādi, šis aizraujošais stāsts noteikti beigsies labi – kā jebkurā īstā pasakā. Izrādes beigās visi varēs dejot kopā.

Sarkangalvīte nav vienkārša meitene. Viņa mācās svešvalodas. Dzied un dejo. Vēl – pieprot cīņas mākslu. Mežā Sarkangalvītei ir daudz draugu, par kuriem viņa rūpējas un aizstāv tos. Bet kāpēc ceļš pie vecmāmiņas izrādās noslēpumiem pilns? Un no kā tad īsti mežā visi baidās? To jūs uzzināsiet jaunajā leļļu izrādē bērniem “Sarkangalvīte un vilks”.

Režisors – Armands Ekštets. Lelles veidojuši animācijas studijas “Avārijas brigāde” mākslinieki. Izrādes ilgums – 45 minūtes; tā piemērota pirmsskolas vecuma bērniem.

Biļetes cena – 3 eiro.

Otrdien, 1. novembrī, plkst. 16.40 mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā tiks atklāta mākslinieka Jāņa Puriņa personālizstāde “Manai pilsētai Siguldai”. Ekspozīcija mākslu skolā būs skatāma līdz 26. novembrim.

Jānis Puriņš ir dzimis Siguldā 1952. gadā, mācījies Siguldas 2. vidusskolā. Mākslinieka radošā darbība sākusies 1976. gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas Kultūras namā par mākslinieku, noformētāju un dekoratoru.

No 1980. līdz 1987. gadam mācījies Maskavas Mākslas universitātē glezniecību – stājgrafiku pie profesora Grohotova. Paralēli tam apguvis iemaņas arī Rīgā, studijā “Kolorīts”, pie mākslinieka Harija Blunava.

Jānis Puriņš strādā akvareļglezniecībā, kā arī eļļas, guašas un tempera tehnikā, gleznojot dabas ainavas, kluso dabu un portretus. Ir vairāk nekā 2000 mākslas darbu autors.

1985. gadā Siguldas pagasta Kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Izstāde skatāma darbdienās plkst. 10.00–19.00 un sestdienās plkst. 10.00–14.00.

Novembrī Allažu bibliotēkā būs skatāmas vairākas izstādes, norisināsies stāstu vakars, kā arī tiks svinēta Mārtiņdiena un Valsts svētki.

No 1. līdz 30. novembrim būs skatāma Literārā izstāde “Latvija!” un V. Vāveres foto izstāde “Allaži”, savukārt no 8. līdz 30. novembrim bibliotēkā būs izstādīti Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērnu darbi – “Mārtiņa gailēni”.

8. novembrī plkst. 9.30 notiks Mārtiņdienas svinēšana. Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērni minēs mīklas, klausīsies ticējumus un izdzīvos Mārtiņdienas tradīcijas.

15. novembrī plkst. 9.30, Valsts svētku nedēļā, Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērni ar stāstu un grāmatu palīdzību iepazīs Dzimteni. Latvija fotogrāfijās, grāmatās, dzejā, dziesmās. Plkst. 14.00 notiks mīlestības un vēlējumu vēstuļu rakstīšana dzimtenei.

Līdz 20. decembrim Siguldas Jaunās pils salonā aplūkojama mākslinieces Anetes Kalniņas izstāde “Laimes kods”. Jūtot, vērojot un ieklausoties cilvēku stāstos, meklējot cilvēka laimes kodu, māksliniece ir radījusi 12 sajūtu portretus. Katram portretam piemeklējot izteiksmes tehniku, kas vizuāli labāk to atklāj. Anete Kalniņa savās gleznās ienes dabas motīvus, lai stāstītu personīgus stāstus, tos izceļot no tieša realitātes atspoguļojuma un pārceļot jau abstraktā mākslas izteiksmē. Daba, koki kā autonomi tēli kalpo notikumu, sajūtu atspoguļošanai.

Uzsākot darbu pie gatavošanās izstādei, māksliniece iecerēja portretēt 12 personības, kuras iemieso laimes kodu un kuru dzīve saistīta ar Siguldas novadu. Tāpēc Siguldas novada iedzīvotāji tika aicināti dalīties ar stāstiem par sev svarīgiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši, palīdzējuši un būtu pelnījuši tikt iemūžinātiem gleznā.

Māksliniece daudz runājusi gan ar pieaugušajiem, gan jauniešiem un bērniem, un izstādes tapšanas laiks ir bijis kā ceļš – jaunas pieredzas un atziņām bagāts. Tas sniedzis atklāsmi par to, ka laimes kods nav tik daudz sasniegtais, cik cilvēka esība pati par sevi un mūsu spēja izjust gan sāpes, gan prieku. Laimes kods ir meklējams tajā, kā cilvēks apzinās sevi attiecībās ar tuviniekiem, tas ir gan nemanāmā ikdienas līdzās būšanā, gan dzīves svarīgajos mirkļos. Laimes koda meklējumos izdarītās izvēles nereti nav vieglas un atteikšanās lielāka mērķa vārdā dažkārt liek upurēt sev tuvākos, tomēr nepieciešamība būt godīgam pret sevi iet roku rokā ar cilvēka spēju būt laimīgam.

Portretos redzami gan bērni, gan pieaugušie – gan tie, kuri bijuši sirdsstāstu centrā, gan stāstu stāstītāji. Mums ir sava Mona Lisa ar apgaroti noslēpumainu acu skatienu, ir vieds vīrs, kas piepildījumu radis misijas aicinājumā. Un makšķernieks, kura būtība pārlīst viņa upē. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem nav zināmi plašākai sabiedrībai, bet kādam viņi ir ļoti īpaši un iemieso laimi dažādākajās tās izpausmēs.

Cilvēka laimes kods ir ierakstīts viņa dvēseles spogulī – acīs. Tās lūkojas tālumā, caur mūžībai un laikiem, liekot skatītājam caur sirdi pieskarties pārlaicīgajam.

Anete Kalniņa dzimusi 1985. gada 12. jūnijā Rīgā. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (2001–2005). Latvijas Mākslas akadēmijā apguvusi Restaurācijas nozari, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu (2009) un maģistra grādu mākslā (2011). Mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas maģistrantūrā (2015–2016). Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2018). No 2018. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūras studente. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (2017). Ir starptautiskā pieredze, kas gūta līdzdarbojoties 9. Baltijas valstu restauratoru triennālē (Viļņa, 2011), 7. Pekinas Starptautiskajā Mākslas Biennālē (Ķīna, 2017) un 1. Dafen Starptautiskā eļļas glezniecības biennālē (Ķīna, 2018). Strādā restaurācijā un glezniecībā, ir darinājusi sienu un griestu gleznojumus. Grupu izstādēs piedalās no 2005. gada. Ir sarīkojusi 13 personālizstādes. Saņēmusi Paula Puzinas stipendiju (2013), ir biennāles “Marina ‘2017” starptautiskās jūras tematikai veltītās glezniecības konkursizstādes kategorijā “Mākslas studenti” galvenās balvas laureāte (2017), izstādes “Latvijas Valsts mežu stipendija mākslā” galvenās balvas laureāte (2018), izstādes “Jaunie talanti Latvijas valsts simtgadei” galvenās balvas laureāte (2018). Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā un Zviedrijā.

Izstāde “Laimes kods” ir pirmā mākslinieces Anetes Kalniņas personālizstāde Siguldā, tā tapusi ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Ieejas maksa izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Līdz oktobra beigām zālienā pie kultūras centra “Siguldas devons” apskatāma mākslinieku apvienības “Orbīta” veidota skaņas un gaismas instalācija “No ētera”.

“No ētera” ir antenu birzs, kas, kā jau uz to norāda mākslas darba nosaukums, uztver ēterā noķeramos signālus un pārvērš tos cilvēka maņām piemērotākos formātos. Atkarībā no tā, cik piesātināts ir ēters instalācijas apkaimē, mainās darba skaņas (dienā) un gaismas (tumsā) intensitāte.

Instalācija reflektē par šobrīd aktuālajiem pārstrādāšanas jautājumiem, arī pats darbs veidots no pārstrādāta “materiāla” – cilvēku emitētiem signāliem. Viļņi, ko cilvēks laiž ēterā – radiopārraidēs, mobilajos sakaros, rāciju sarunās un pat, izmantojot barošanas blokus sadzīves tehnikas darbināšanai, – ir enerģija, tās tiešajā nozīmē. Tādējādi šī instalācija atspoguļo “ētera spriegumu” Siguldā un izmaiņas tajā. Jāpiebilst gan, ka šādi salasāmas enerģijas nav daudz, bet pietiek, lai pie katras antenas uz mirkli iemirgotos diode vai ieskanētos pīkstulis.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kuri kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā. “Orbītas” sastāvā ir Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs. Instalācijas “No ētera” tehniskais risinājums veidots, piesaistot tehniskos ekspertus radio entuziastu Vladislavu Bogdanovu un metālmākslinieku Jēkabu Voļatovski.

Paredzēts, ka instalācija apceļos arī citas vietas Latvijā un pasaulē, tādējādi atspoguļojot katras konkrētās vietas enerģijas lauka piesātinātību.

Uz koncertu kultūras centrā “Siguldas devons” 28. oktobrī plkst. 19.00 aicina Siguldas Absolventu orķestris diriģenta Andra Muižnieka vadībā. Koncerts veltīts Ilgvara Ikasa piemiņai, kura aranžētās melodijas siguldiešiem ir pazīstamas jau gadiem.

Ilgvars Ikass (1936–2012) ikdienā bija inženieris un ķīmiķis, dzīvoja Ķekavā. Bet sirdī viņš bija mūziķis – ne vien klarnetists un saksofona spēles virtuozs, bet arī talantīgs komponists un aranžētājs. Ilgvars Ikass bijis cieši saistīts ar Siguldu – savulaik spēlējis Siguldas pūtēju orķestrī “Satezele” un bigbendā “Sigulda”.

Sirsnīga draudzība ar Andri Muižnieku izveidojusies deviņdesmitajos gados, kad viņš uzaicināja Ilgvaru Ikasu palīdzēt papildināt Siguldas jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” repertuāru. Tā ar pasaules džeza klasikas melodijām iepazinās gan jaunie mūziķi, no kuriem daļa šobrīd spēlē “Absolventu orķestrī”, gan klausītāji. Sadarbība ar Andri Muižnieku un “Sudrabskaņa” izvērtās ļoti ražīga, Ilgvars Ikass aranžējis daudz skaņdarbu arī Siguldas bigbendam.

Koncertā Siguldas Absolventu orķestris un diriģents Andris Muižnieks piedāvā ieskatu Ilgvara Ikasa aranžiju daiļradē. Koncertā izskanēs pasaulē zināmi diksilendi, džeza balādes un dziesmas, kā arī pa kādai latviešu dziesmu un skaņdarbu aranžijai.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 4 eiro.

20. oktobrī plkst. 18.00 notiks mākslinieces Anetes Kalniņas izstādes atklāšana Siguldas Jaunās pils salonā. Jūtot, vērojot un ieklausoties cilvēku stāstos, meklējot cilvēka laimes kodu, māksliniece ir radījusi 12 sajūtu portretus. Katram portretam piemeklējot izteiksmes tehniku, kas vizuāli labāk to atklāj. Anete Kalniņa savās gleznās ienes dabas motīvus, lai stāstītu personīgus stāstus, tos izceļot no tieša realitātes atspoguļojuma un pārceļot jau abstraktā mākslas izteiksmē. Daba, koki kā autonomi tēli kalpo notikumu, sajūtu atspoguļošanai.

Cilvēka laimes kods ir ierakstīts viņa dvēseles spogulī – acīs. Tās lūkojas tālumā, caur mūžībai un laikiem, liekot skatītājam caur sirdi pieskarties pārlaicīgajam.

Izstāde “Laimes kods” ir pirmā mākslinieces Anetes Kalniņas personālizstāde Siguldā, tā tapusi ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma no 20. oktobra līdz 20. novembrim.