Kultūra - sigulda.lv

Vokālās studijas “Siguldiņa” 10 gadu jubileju vēlamies svinēt ar īpašu notikumu un iepriecināt visus Siguldas novada un Latvijas bērnus ar jaunu koncertuzvedumu, kas norisināsies 16. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons”. Komponists Jānis Šipkēvics, dzejnieks Marts Pujāts tika uzrunāti, ir tapis jauns skanīgs koncertuzvedums visai ģimenei “Dienas darbi”.

Dziesmu cikls “Dienas darbi” atklās stāstu par praktiskiem bērna ikdienas darbiem, pienākumu risināšanu, ikdienas rūpēm un emocionālo pasauli. Dziesmas ir kā palīgs vecākiem, mācot bērnu patstāvīgi apģērbties, tīrīt zobus, būt uzmanīgam, šķērsojot ielu, tikt galā ar dusmām vai mūsdienās tik aktuālo “ekrāna laika” jautājumu. Mūziku mīlošie bērni kopā ar profesionāļiem izstāstīs koncertstāstu par bērna ikdienas norisēm caur dziesmām, kustību un spēli. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt līdz šim vēl Latvijā nesastaptu draugu… Kurš tas būs? Nāc uz koncertuzvedumu un satiec viņu!

Bērnu vokālā studija “Siguldiņa” izveidota 2012. gadā, un kopš tās dibināšanas to aizrautīgi vada Elīna Gruzniņa un Sarmīte Skrastiņa. “Siguldiņa” 10 gadu laikā ir bijusi klāt dažādām norisēm un jaunradei. Piedalījusies divu koncertuzvedumu radīšanā “Es esmu Sigulda” un “Kropotkina stāstiņi” Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, ierakstīts CD albums un sadarbībā ar “Sigulda Adventures” komandu tapa videoklips dziesmai “Gaisa vagoniņš”.

Koncertuzveduma radošā komanda: Jānis Šipkēvics (mūzikas autors, vokāls, taustiņi); Marts Pujāts (dzejnieks); Anrijs Grinbergs (sitaminstrumenti); Valters Sprūdžs (bass); vokālā studija “Siguldiņa”; Elīna Gruzniņa (idejas autore/mākslinieciskā vadītāja/vokālā pedagoģe); Kristaps Kiršteins (režisors/scenogrāfs); Sarmīte Skrastiņa (vokālā pedagoģe); Dace Andersone (māksliniece); Evelīna Lapa (horeogrāfe); Madara Rasiņa (grafiskais dizains).

Biļešu cena 10 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek pamērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm arSiguldas novada ID karti – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Pasākuma norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība “BON ART”, kultūras centrs “Siguldas devons” un Zemgus poligrāfijas serviss.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

22. martā plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Šoreiz Guntars Godiņš aicinājis literatūrzinātnieci, valodnieci, publicisti un rakstnieci Janīnu Kursīti.

Sarunā dzirdēsim Janīnas Kursītes stāstu par trim dzejniekiem – Mirdzu Ķempi, Laimu Līvenu, Pēteri Brūveri. Literatūrzinātniece mēģinās noskaidrot, kāda ir Mirdza Ķempe saistība ar šlāgerdziesmu “Manu mazu mērkaķīti, ū‑ū-ū, nepaliec par vientulīti viens pats tu”. Kāpēc M. Ķempe atbalstīja PSRS iebrukumu Čehoslovākijā, bet vienlaikus palīdzēja politiski represētajiem dzejniekiem un bija pret Staburaga iznīcināšanu. Kāpēc padomju kritiķus tracināja Līvenas rindas “Ezers guļ ielejā/Kā dieva spļāviens” un ko viņa bija domājusi ar dzejoli “Vēl viens guldenis nākotnei nozagts, sudraba rīkle, kas pārāk daudz zin”. Par Pēteri Brūveri un prūšu tautas likteni, kā arī par Kurbadu un Guntaru Godiņu ar domu – kā dzīvot tālāk.

Janīna Kursīte-Pakule ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece un politiķe. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Vairāku grāmatu autore. 20. gadsimta 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts būs pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

18. martā plkst. 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā pēc ilgāka laika atgriežas nu jau tradicionālais senioru deju kopu “Preilene” un “Sniegaroze” draugu koncerts “Mēs tikāmies dejā… dienvidjūru kruīzā”. Katru reizi koncertā tiek likts uzsvars uz citu tēmu, šogad tā ir austrumu, silto zemju dejas.

Koncerta apmeklētāji aicināti pievienoties deju kruīzā pa saulainajām Vidusjūras zemēm, baudīt mazliet austrumnieciskas eksotikas un pat aizokeāna brīnumus. Mūzikā iemirdzēsies gan klasikas pērles, gan mūsdienīgi ritmi, savukārt deju daudzveidībā dominēs senioru dejas dažādu tautu deju soļu rakstos. Skatītājus priecēs arī siguldietēm īpaši iestudētās Vijas Vētras horeogrāfijas un pavisam ugunīgi priekšnesumi Siguldas eksotisko deju studijas “Soul Sisters” izpildījumā.

Dienvidjūru kruīzā dodas: Siguldas novada senioru deju kopas “Preilene”, “Sniegaroze” un “Dāmītes”; senioru deju kopas no kaimiņu novadiem – “Astras” no Ogres, “Gaujmalietes” no Carnikavas, “Vijas” no Ikšķiles; Rīgas senioru deju kopas “Aspazija” un “Magdalēna”. Koncerta īpašie viesi – Siguldas eksotisko deju studija “Soul Sisters”.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Siguldas novads gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem un uzsāk iepazīstināšanu ar novada kolektīviem, kas svētkos pārstāvēs Siguldas novadu.

Šovasar, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, notiek XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs 43 kolektīvi – gan amatiermākslas kolektīvi, gan skolu kolektīvi: 9 kori, 17 deju kolektīvi, 4 folkloras kopas un 4 orķestri, 7 tautas lietišķās mākslas studijas, 1 amatierteātris un 1 vokālais ansamblis.

Svētki tuvojas, un tāpēc Siguldas novada Kultūras centrs aizsāk iepazīstināšanu ar topošajiem svētku dalībniekiem, kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā divas reizes nedēļā publicējot nelielu aprakstu par kolektīvu un ieskatu kolektīva mēģinājumu procesā, kas tapis, pateicoties fotogrāfei Gintai Zīvertei. Līdz Dziesmu un Deju svētku atklāšanai būsim iepazinušies ar visiem novada svētku dalībniekiem – gan tiem, kas darbojas Siguldā un Mālpilī, gan tiem, kas pārstāv Allažus, Raganu, Lēdurgu, Inčukalnu un Mori.

Tikmēr paši dalībnieki kopā pulcēsies 2. jūlijā, lai līdz ar pašvaldības vadību Rīgā dižotos svētku 150. jubilejas gada gājienā. Bet pārējo svētku laiku kolektīvi aizvadīs gan intensīvos mēģinājumos, gan krāšņos koncertos kopā būšanas un kopā jušanas zīmē.

Svētku ietvaros notiks gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan folkloras diena Vērmanes parkā, tautas lietišķo studiju izstāde, amatierteātru izrādes, pūtēju orķestru, vokālo un koklētāju ansambļu koncerti un dažādi citi koncerti parkos, kultūras centros, baznīcās un citviet Rīgā.

Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas gadā svētki solās būt patiesi iespaidīgi – tiem kopumā gatavojas aptuveni 1700 kolektīvu – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām! Šobrīd aktīvi notiek svētku dalībnieku reģistrēšanās svētku organizatora – Nacionālā Kultūras centra – izstrādātā lietotnē. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs aptuveni 1600 dalībnieku.

Ceļā uz Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem kolektīvi gatavojas jau sen, un pavasarī tradicionāli notiek arī spēku pārbaude skatēs. Šajā nedēļas nogalē notiks pat vairākās – deju kolektīvi no Siguldas un Ādažu novada pulcēsies Mālpilī, kur notiks deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skate. Skates sākums Mālpils Tautas namā ir plkst. 17.00 un to apmeklēt aicināti visi, kas ilgojas izbaudīt deju svētku sajūtu.

Savukārt Inčukalna Tautas nama amatierteātris dosies uz Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde” finālu, kas notiks Jūrmalas Kultūras centrā. Nākamajā nedēļā uz skati pošas pūtēji orķestri. Martā notiek arī darbu atlase tautas lietišķās mākslas izstādei “Mēs”, bet aprīlī – koru skates.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās apskatāma Siguldas pilsētas vidusskolas Radošo industriju virziena 10., 11., 12. klases skolēnu izstāde “Ievēro! Saudzē! Mīli!”. Siguldas jaunieši aicina laikabiedrus izcelties sabiedrības pelēkajā masā un ievērot, mīlēt, saudzēt dabu, cilvēkus, pasauli un sevi.

Siguldas pilsētas vidusskola realizē Radošo industriju virzienu jau astoto gadu. Šajā virzienā padziļināti tiek piedāvāts apgūt kultūru un mākslu, dizainu un tehnoloģijas un angļu valodu, lai veidotu izpratni par radošajām industrijām un iespējām tajās. Papildus programmā tiek piedāvāti specializētie kursi – radošā rakstīšana, publiskā runa, kultūras menedžments, digitālais dizains un citi. Mācību ietvaros notiek dažādas mācību aktivitātes – tikšanās ar nozares speciālistiem, projektu apmeklēšana un dažādas mācību darbnīcas.

Siguldas pilsētas vidusskolai jau vairāku gadu garumā izveidojusies cieša sadarbība ar kultūras centru “Siguldas devons”.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka trešdien, 8. martā, bibliotēka Siguldā, Leona Paegles ielā 3, būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 13.30. Bibliotēkas kolektīvs atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Nepieciešamības gadījumā lūdzam apmeklēt citas Siguldas novada bibliotēkas.

29. martā plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā gaidāma cikla “Sarunas bibliotēkā” tikšanās ar alpīnistiem un grāmatas “Pamirs mana sirds mīlestībā” autoriem Kristīni un Kristapu Liepiņiem.

Alpīnisti Kristīne un Kristaps Liepiņi dalīsies stāstos par saviem piedzīvojumiem un mīlestību pret kalniem. Kristīne un Kristaps Liepiņi ir vieni no pieredzējušākajiem un vispusīgākajiem aktīvajiem Latvijas alpīnistiem. Kristaps ir alpīnists un alpīnisma instruktors ar gandrīz 40 gadu pieredzi, savukārt Kristīne kalnos kāpt sākusi tikai pirms desmit gadiem. Šajos gados abi kopā sasnieguši aptuveni pusotru simtu kalnu virsotņu piecos kontinentos, veicot maršrutus gan uz augstkalnu virsotnēm, gan arī uz tehniski ļoti sarežģīti sasniedzamām vertikāla ledus un klinšu smailēm. Grāmata “Pamirs mana sirds mīlestībā” ir Kristīnes un Kristapa Liepiņu ar emocijām un pieredzi bagātais kalnu mīlestības stāsts, kurš bagātīgi papildināts ar ekspedīcijas gaitā uzņemtajām fotogrāfijām.

Īsā laikā grāmata radījusi necerēti lielu interesi Latvijā. To lasa ne tikai rūdīti kalnos kāpēji un iesācēji, bet pat tie, kas nemaz negatavojas kalnos kāpt. Grāmatā atrodamas arī atbildes uz jautājumiem, kurus cilvēki parasti baidās skaļi pajautāt. Taču pamatā ir stāsts par to, kāpēc cilvēks vispār kāpj kalnos, kādēļ riskē ar dzīvību.

Pasākumā Kristīnes un Kristapa Liepiņu stāstījums tiks papildināts ar krāšņām fotogrāfijām.

18. martā plkst. 11.00 Mālpils muižā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās. Šoreiz vēsturniece Kristīne Zaļuma stāstīs par “lasīšanas revolūcijas” atbalsīm Vidzemes muižu bibliotēkās un lasītāju sirdīs. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Priekšlasījumā ielūkosimies Vidzemes muižu bibliotēku grāmatu plauktos, īpaši 19. gadsimta pirmajā pusē, un meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas patiešām aizkustināja lasītāju sirdis, savā ikdienas dzīvē iekļaujot lasāmvielu dažādās valodās un nozarēs. Kas muižas laikos veidoja šo īpašo lasīšanas kultūrtelpu Vidzemes laukos?

Mūsdienās dažādu Latvijas un ārzemju atmiņas institūciju krājumos glabātie Latvijas muižu bibliotēku katalogi, grāmatu saraksti un grāmatu eksemplāri sniedz plašu un bagātīgu informāciju par iespieddarbu un dokumentu privātajiem krājumiem. Vidzemes, tostarp arī Siguldas novada, muižās lasīšanas kultūru un cilvēku ikdienas dzīves paradumiem, kur rosīgas izglītošanās un laiskas atpūtas centrā, nereti izvirzījās grāmatu un laikrakstu lasīšana. Tie kalpo kā lielisks izziņas avots par Vidzemes muižu sabiedrības vēsturi un kādreizējām kultūras vērtībām muižās.

Kristīne Zaļuma ir vēsturniece, Latvijas Universitātes zinātniskā grāda vēsturē pretendente, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja. Pētniecības un zinātnisko interešu loks aptver vēsturisko krājumu izcelsmes (proveniences), kultūras mantojuma aizsardzības, lasīšanas kultūras, Latvijas muižu un bibliotēku vēstures jautājumus. Grāmatu “Liepupes muiža” (2014), “Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas” (2019), “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas simts gados (1919–2019)” (2019), “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” (2022) un vairāku zinātnisku un populāru publikāciju autore.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” šogad pēta dažādos grāmatas ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Cikls sagatavots sadarbībā ar Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Tas pievērš uzmanību gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs – pasākumu cikls “Latviešu grāmatai 500”.

Izmantotais attēls: Atpūtas brīdis, lasot laikrakstus, Krimuldas muižas kungu mājas lievenī, pa labi muižas īpašniece Natālija fon Līvena, dzimusi fon der Pālena (1842–1920). 1897. gada foto. No: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājums, RIL‑1,240, 8. lpp., 27. attēls.

Inčukalna Tautas nams aicina iedzīvotājus uz dažādiem pasākumiem, piedāvājot gan izrādi bērniem, filmas ģimenei, koncertus un citas aktivitātes.

3. martā plkst. 10.00 Inčukalna Tautas namā – ceļojošā leļļu teātra “Rikko lelles” izrāde bērniem “Sniegavīra sirds”. Biļetes cena – 3 eiro.

8. martā plkst. 19.00 Inčukalna Tautas namā – režisores Ināras Kolmanes spēlfilma “Mātes piens”. Biļetes cena – 3 eiro.

14. martā plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā – animācijas filma “Lielais Indriķis”. Biļetes cena – 3 eiro.

17. martā plkst. 19.30 Inčukalna Tautas namā – Dzintara Čīčas 30 gadu jubilejas koncerts “Vajag tikai mīlēt”. Biļetes cena – 12 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.

25. martā plkst. 15.00 Inčukalna stacijas laukumā – piemiņas brīdis, 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīda upuru godināšana.

26. martā plkst. 17.00 Inčukalna Tautas namā – “Ceļazīmes” jeb Inčukalna amatierteātra 20 gadu darbības publiska inventarizācija 12 ainās ar aizstāvību, spriedumu un kūku epilogā. Aicināti visi, kam bijusi tā izdevība piedalīties izrādēs, kā arī līdzjutējiem un interesentiem. Līdzi jāņem atmiņas un groziņš. Ieejas maksa – 3 eiro.

Līdz 10. aprīlim Inčukalna Tautas namā – Daces Saulītes gleznu un Modra Baloža grafiku izstāde “Pāreja uz vasaras laiku”. Ieeja bez maksas.

Laipni aicināti!

Lēdurgas Kultūras nams aicina iedzīvotājus uz dažādiem pasākumiem, tai skaitā uz XXI Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivālu,

4. martā plkst. 16.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks XXI Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivāls. Biļetes cena – 2 eiro. 13. martā plkst. 18.00 būs iespēja noskatīties Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens” un tikties ar galvenās varones atveidotāju aktrisi Maiju Doveiku. Biļetes cena – 3 eiro.

25. martā plkst. 14.00 norisināsies atceres pasākums “Lēdurga–Sibīrija” – piemiņas brīdis pie represēto piemiņas akmens Lēdurgā. Vēl šajā dienā Lēdurgas Kultūras namā plkst. 15.00 izskanēs Riharda Saules koncertprogramma “Nepateiktie vārdi”. Biļetes cena – 5 eiro.

26. martā plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā notiks putnu modināšana no ziemas miega,saules sagaidīšana un Lielās dienas svinēšana. Šis gads ir pasludināts par Lībiešu mantojuma gadu, tāpēc putnu modināšana, dziedot dziesmu “Tšītšōrlinkizt”, paredzēta visās vietās, kur senāk dzīvojuši lībieši. 26. marts ir simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšanas un godināšanas diena, un, atminoties to, Lēdurgas Kultūras namā plkst. 9.00 norisināsies līvu karoga pacelšana.

31. martā plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā varēs apmeklēt balli, kurā par muzikālo noformējumu parūpēsies grupa “Zelta kniede” un dīdžejs GynarzWildz. Biļetes cena – 12 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti 10 eiro. Vietu pie galdiņa iespējams pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 29166140.

Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā-konkursā “No baroka līdz rokam 2023” saņem I pakāpi.

Šogad pēc divu gadu pārtraukuma klātienē norisinājās Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivāls – konkurss “No baroka līdz rokam”. Festivāls-konkurss norisinājās divās kārtās, pirmajā – video formātā tika izvērtēti un izvirzīti dalībnieki uz otro kārtu – klātienē.

23. februārī Rīgas 45. vidusskolā Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” startēja konkursa otrajā kārtā, kur izpildīja Ata Priedīša skaņdabu “Mazie rūķīšī”, saņemot 40,08 punktus un I pakāpi.

Konkursa dalībniekus vērtēja īpaša komisija: Dainis Tarasovs (Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas instrumentspēles un kameransabļu klases pedagogs), Māris Vitkus (Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas nodaļas pedagogs), Paula Saija (vokālā pedagoģe, dziedātāja), Egils Šķetris (Nemateriāla kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts).

Paldies bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītājam Atim Priedītim par ieguldīto sirds darbu! Sveicam ar panākumiem!

Martā Mālpils Kultūras centrs piedāvā plašu kultūras programmu, tostarp izstādes, pasākumus ģimenēm, kā arī jubilejas koncertu un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIIDeju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” lielkoncertu.

1. martā plkst. 19.30 varēs baudīt jauktā kora “Mergupe” koncertu. 4. martā plkst. 18.00 norisināsies Siguldas novada dejotāju koncerts “Deju karuselis”. Koncertā piedalīsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas no Siguldas novada. Koncertā “Deju karuselis” tiks izdejotas dejas no Dziesmu un deju svētku repertuāra. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista. 5. martā plkst. 16.00 notiks Ingvildas Knāviņas darbu izstādes atklāšana.

8. martā plkst. 11.00 būs skatāma Latvijas Leļļu teātra izrāde “Joka pēc alfabēts”. Radošā komanda aicina pievienoties alfabēta apgūšanas spēlei bērnus no trīs gadu vecuma un pārliecināties, ka mācīšanās var būt jautra un radoša. Biļetes cena – 7 eiro; iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 20% atlaide; Siguldas novada ID kartes īpašniekam, kura ģimenei piešķirts statuss “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērnu”, – 40% atlaide. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

11. martā plkst. 17.00 izskanēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skates. Tajā piedalīsies Siguldas un Ādažu novada deju kolektīvi.

18. martā plkst. 11.00 Mālpils muižā norisināsies pasākuma cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku”. Šoreiz tā temats ““Lasīšanas revolūcijas” atbalsis Vidzemes muižu bibliotēkās un lasītāju sirdīs”, par ko vēstīs Kristīne Zaļuma.

18. martā plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz Māra Slokas 60 gadu jubilejas koncertu. Koncerta īpašais viesis – grupa “Apvedceļš”. Biļetes cena – no 12 līdz 18 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

21. martā plkst. 18.00 varēs noskatīties režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

25. martā plkst. 12.00 Mālpilī pie Šopu akmens – komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.

26. martā no plkst. 11.00 līdz 14.00 būs iespēja apmeklēt pasākumu ģimenēm “Augstāk par zemi”. Pēc trīs gadu pārtraukuma Mālpils Kultūras centrā atgriežas pasākumu cikls ģimenēm “Augstāk par zemi”, kura ietvaros aicinām radoši pavadīt svētdienas rītu, kopīgi spēlējot galda spēles, satiekoties un esot kopā. Šajā reizē svinēsim Mālpils grāmatu maiņas plaukta trīs gadu dzimšanas dienu un spēlēsim dažādas galda spēlēs. Pasākumi tiek īstenoti kopā ar biedrību “Mālpils iedvesmo”. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Līdz 5. martam Mālpils Kultūras centrā vēl ir skatāma Māra Upzara izstāde “Uzaicinājums”.