Kultūra - sigulda.lv

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas šī gada kopīgajai lasīšanai izraudzītajās grāmatās centrālo vietu ieņem attiecības starp cilvēku un dabu. Siguldas novada bibliotēkā tā sāksies ar Rītausmas lasījumiem bērniem, animācijas filmas skatīšanos un radošu darbnīcu 15. novembrī plkst. 11.00. Tajā bērniem piedāvās noklausīties grāmatas “Ja tu satiec lāci” lasījumu.

“Ja tu satiec lāci” ir stāsts, kas radies sadarbībā starp Somijas zviedrietēm Mālinu Kiveli un Lindu Bundestamu un dāni Martinu Glasu Serupu. Ar sirsnīgu humoru bilžu grāmata pēta jautājumu par to, kas tev jādara, ja tu satiec lāci. Grāmata ir nominēta Ziemeļu Ministru Padomes bērnu un jaunatnes literatūras balvai 2022.

Savukārt Ziemeļvalstu literatūras nedēļas Krēslas stundas lasījums sakrīt reizē ar Grāmatu kluba tikšanos 15. novembrī plkst. 17.00. Šajā reizē – sarunas par Ziemeļvalstu literatūru un dabas tēlojumu tajā. Lasīsim fragmentus no brīnišķīgās Tūves Jansones grāmatas “Vasaras grāmata”.

Pēc sarunām par dabu Ziemeļvalstu literatūrā, būs iespēja noskatīties lieliskās Bergmana aktrises un godalgotās zviedru režisores Pernilas Augustes kaislību drāmu “Nopietnā spēle” (“Den allvarsamma leken”), kuras pamatā ir mīlestība no pirmā acu skatiena, kā arī vērojamas Zviedrijai raksturīgās dabas ainavas . Filma tapusi pēc lasītāju iemīļotā zviedru literatūras klasiķa Jalmāra Sēderberga 1912. gada romāna. Filma zviedru valodā ar subtitriem latviešu valodā. Stāsta “Nopietnā spēle” galvenos varoņus — žurnālistu Arvidu Šērnblūmu un mākslinieka meitu Lidiju Stilli vieno sapnis par lielu, tīru, nepiesātināmu mīlestību. Tomēr sapņa piepildīšana prasa daudz lielākus upurus, nekā abi jelkad spējuši iedomāties. Filma ir par izvēlēm, kuras mūsu priekšā noliek vai nenoliek dzīve. Par izvēlēm un to sekām.

Un vēl 16. novembrī plkst. 16.00 piedāvāsim noklausīties fragmentu no Patrika Svensona grāmatas “Zuša evaņģēlijs: stāsts par noslēpumaināko zivi pasaulē”. Cik daudz gan iespējams zināt par zuti? Vai par cilvēku? Šī gada kopīgās lasīšanas grāmata stāsta par noslēpumaino zuti, taču reizē arī par rakstnieka attiecībām ar savu tēvu un to, kā zutis saveda viņus kopā.

Noslēgumā aicināsim noskatīties filmu “Tsatsiki, tētis un olīvu karš”. Vasaras brīvdienas Tsatsiki pavada pie tēva Krētas salā. Finansiālu problēmu spiests, tēvs grasās pārdot ģimenes olīvu birzi, bet Tsatsiki kopā ar saviem draugiem cenšas palīdzēt tēvam, lai to glābtu. Šī ir ģimenes filma par eksistenciāliem pusaudžu dzīves jautājumiem.

Visi minētie pasākumi ir bezmaksas. Filmu demonstrēšana notiek sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Rīgā.

Ziemeļvalstu Litertūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru.

Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 24. reizi, Latvijā – 23. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Pasākums nenotiks!
26. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies režisors, producents un grāmatas “1001 guru” autors Miks Ozoliņš, kas aicina ikvienu interesentu uz atvērtā dialoga tūri “

”.

Atvērtā dialoga pirmajā daļā būs iefilmēti komēdijskeči, ko papildinās Mika stāsti. Otro daļu bagātinās skatuves partneres – bestselleru autore Karīna Račko un psihoterapeite Anna Lieckalniņa. Atvērtā dialoga tūre “Mans lielākais guru” Latvijā viesosies tikai trīs pilsētās – Liepājā, Rīgā un Siguldā.

“Pēc ārkārtīgi lielas pozitīvās rezonanses, kuru vēl ik dienu saņemu gan no grāmatas “1001 guru” lasītāju atsauksmēm, gan no intervijas ar Dž. Dž. Džilindžeru skatītājiem, iedvesmojos izveidot kaut ko tikpat atklātu, godīgu, un pašironisku jaunā formā”, tā režisors Miks ozoliņš par atklāto dialogu.

“Mans lielākais guru” saturs iekļaus sevī divas daļas, pirmajā būs Mika Ozoliņa stāsts ar plašāku iztirzājumu par toksiskām attiecībām, kuras viņu “iestūma” grāmatas rakstīšanā, un kuru laikā viņš daudz tika sāpināts, izaicināts un manipulēts. Otrajā daļā Mikam uz skatuves pievienosies psihoterapeite Anna Lieckalniņa un rakstniece Karīna Račko.

Skatītājām būs arī iespēja uzdot jautājumus klātienē, pavisam atklāti vai anonīmi. Par īpaši pievilcīgu cenu pasākuma laikā skatītāji varēs iegādāties Mika Ozoliņa grāmatu “1001 guru”.

Biļetes var iegādāties biļešu paradīzes kasēs.

3. decembrī, Siguldas alusdarītava “Kussh brewery” aicina uz dziesminieka Goran Gora akustisko koncertu. Mūziķa koncerti ierasti notiek kā saruna ar klausītājiem, izpildot oriģināldziesmas ar Knuta Skujenieka, Imanta Ziedoņa un paša mūziķa Goran Gora rakstītajiem dziesmu vārdiem.

Koncerta sākums plkst. 20.00, apmeklētāji aicināti ierasties no plkst. 19.00. Koncerta biļetes pieejamas bezrindas.lv. Plašāka informācija zvanot uz tālruņa numuru 29252028.

No 16. novembra kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde “Filca anatomija”. Izstāde iepazīstinās ar neaustās šķiedras apstrādes tehnikas – filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā. Vienas tehnikas ietvaros skatītājam tiks sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējuši un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.

Lai arī vilnas velšana (filcēšana) ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen. 21. gs. sākumā. Latvijā tikai nedaudzi profesionāli tekstilmākslinieki vilnas velšanu izvēlējušies par savu pamattehniku, savos darbos atrādot mūsdienu filca mākslas divejādās tendences – neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāk izmantojot tēlojošās iespējas, krāsu un faktūru dažādībai.

Izstādes apmeklētājs varēs iepazīt dažādus virzienus, redzot gan grafiskus, gan gleznieciskus, biezus un plānus, gan izšūtus, apdrukātus un dažādām autortehnikām papildinātus filcējumus un filca audumu. Tekstilmākslas darbus var pieņemt gan kā materiālu lietu, tehniski izsmalcināti radītu brīnumu, gan neatkarīgi no izpildījuma – kā prāta un emocionālās pieredzes nesēju.

Izstādē eksponēto darbu autori – Aija Baumane, Ruta Bogustova, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Kristīne Krastiņa – Indāne, Ūna Laukmane, Ruta Linīte, Agnese Ondzule, Baiba Osīte, Anna Pommere, Karīna Štrause, Agnese Tukāne, Signe Zeļeznaka

Latvijas Tekstilmākslas asociācijas veidotā izstāde bez maksas Siguldā būs apskatāma līdz 30. decembrim.

24. novembrī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz radošo sajūtu un iedvesmas grāmatu veidošanas darbnīcu. Darbnīcas norisināsies izstādes sajūtu grāmatu izstādes “Atvērums” ietvaros. Darbnīcu vadīs viena no izstādes dalībniecēm – tekstilmāksliniece Ērika Zutere. Lūgums iepriekš pieteikt savu dalību darbnīcā, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67700865. Notiks arī radošā papīra darbnīca bērniem, kurā piedalīsies Siguldas pilsētas vidusskolas 4. m klase.

Izstāde “Atvērums” bibliotēkā skatāma līdz 30. novembrim. Tās darbi tapuši projekta “Daba rada” laikā. Izstāde atklāj mākslinieku radošo jaunradi – eksperimentējot un radoši ielūkojoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē – no dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnēm tika radītas sajūtu grāmatu lapas, starplapas, kolāžas un vāki. Rezultātā katrs izveidoja savu oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt.

Izstādes sajūtu grāmatu autori: Ērika Māldere, Ērika Zutere, Ilze Dilāne, Evija Freidenfelde, Līga Strapcāne, Iveta Pērkone, Jolanta Borīte, Jolanta Sausiņa, Dace Runča un Antra Jaunzeme.

Ērika Zutere beigusi JRRMV un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu. Latvijas Tekstilmākslas asociācijas, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre, Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas pedagoģe. Dalība šķiedru mākslas izstādēs no 1995. gada Latvijā, Eiropā un pat Ķīnā un Korejā. Darbos sākotnēji dominē tekstilmateriāli, vēlākajos darbos vairāk dabīgo šķiedru rokassmēluma papīrs un augļu un dārzeņu papirusi, no tekstila saglabājot šūšanu un izšūšanu. Māksliniece dod priekšroku mazajām formām un miniatūrām.

Nākamā gada vasarā notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Tradicionāli par svētku tuvošanos liecina arī amatiermākslas kolektīvu skates. Šogad Latvijas vokālo ansambļu konkursa pirmā kārta norisinās oktobra un novembra mēnesī visos Latvijas reģionos.

Siguldas novada ansambļi žūrijas priekšā stājās 6. novembrī Gulbenē. Visveiksmīgāk skati aizvadīja Lēdurgas vīru kopa, saņemot augstākās pakāpes diplomu. Skatē piedalījās arī Mālpils Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis “Vokālā bilance,” iegūstot I. pakāpes diplomu, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” senioru dāmu ansamblis ”Melodija”, kas saņēma II. pakāpes diplomu.

Vokālo ansambļu fināls notiks 27. un 28. maijā Rīgā. Tā dalībniekus Latvijas Nacionālā Kultūras centra izveidotā žūrija paziņos līdz 20. novembrim, bet jau tagad ir skaidrs, ka Siguldas novadu tajā noteikti pārstāvēs Lēdurgas vīru kopa Imanta Toča vadībā.

Lēdurgas Kultūras nama vīru kopa sākusi savu pastāvēšanu 2017. gadā, kopā sanākot astoņiem dziedošiem Lēdurgas vīriem. Vīru muzicēšanai Lēdurgā ir senas tradīcijas – līdzīga kopa uzstājusies arī pirmajos Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos 1873. gadā, tolaik gan tā darbojusies baznīcas paspārnē. Tuvojoties Latvijas simtgadei, vīri nolēma atjaunot dziedāšanas tradīciju un sākotnēji darbojās diriģentes Ilzes Krūmiņas vadībā.

Patlaban Lēdurgas vīru kopā ir 7 braši vīri un diriģents Imants Točs. Visi, kas vēlas dzirdēt viņu sniegumu, aicināti uz Lēdurgu 11. novembrī, kur Gaismas skrējiena koncertā uzstāsies arī Lēdurgas vīru kopa.

23. novembrī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, Siguldā notiks nākamā cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Šoreiz dzejnieks Guntars Godiņš uz tikšanos aicinājis dzejnieci, grāmatu redaktori, bērnu literatūras autori un izdevēju Inesi Zanderi.

Tikšanās reizē tiks spriests par dažādām tēmām – bērnu un jauniešu literatūras tendences latviešu un ārzemju autoru grāmatās, teksts un mākslinieciskais noformējums, kādas grāmatas bērns un jaunietis labprātāk lasa, sadarbība ar skolām un citi.

Inese Zanderes ieguldījums bērnu un jauniešu literatūras attīstībā ir nenovērtējams. Viņa ir daudzu dzejas un prozas grāmatu autore. Dzejnieces teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Nozīmīgu darbu Inese Zandere veic arī izdevniecībā “Liels un mazs”. Zandere ir vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas, Literatūras gada balvas ieguvēja. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu Siguldā svinēs ar etnomūzikas grupas “Tautumeitas” muzikālajiem stāstiem koncertprogrammā “Skrejceļš”. Koncerts kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies 18. novembrī plkst. 18.00.

“Tautumeitas” ir etnomūzikas meiteņu grupa no Latvijas, kuras sastāvā ir sešas dziedātājas – Asnate, Aurēlija, Laura L., Ilona, Laura V. un Gabriēla. Meitenes izmanto latviešu tautasdziesmu melodijas un tekstus, veido spēcīgas harmonijas un sakausē tās ar mūsdienīgiem bītiem un skaņām, veidojot maģisku un spēcīgu jaunu latvisko skanējumu.

Meitenes ir radošas arī ar savu vizuālo tēlu – viņu tērpi un kroņi atspoguļo to, cik tuvs patiesībā ir “tradicionālais” un “futūristiskais”. Viņu izskats ir kosmisks, tomēr reizē arī autentisks, spēcīgs un sievišķīgs.

Grupas debijas albums ar nosaukumu “Tautumeitas” ieguva Latvijas mūzikas ierakstu balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Gada tautas/pasaules mūzikas albums 2018”, bet albums “Dziesmas no Aulejas” ieguva balvu kā labākais “Folk/Pasaules mūzikas albums 2020”.

Latvijas Radio 2 rīkotajā Muzikālās bankas dziesmu konkursā “Gada vērtīgākā dziesma 2021” sadarbībā ar mūzikas grupu “Prāta Vētra” tapusī dziesma “Tur, kur Dieva kamanas slīd” ieguva titulu “Gada vērtīgākā dziesma 2021”.

Grupa ir arī četrkārtīgi ieguvusi Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”.

“Tautumeitas” ir sadarbojušās ar populāro latviešu mūzikas producentu Reini Sējānu, kā arī zviedru komponistu un mūzikas producentu Povelu Olsonu.

Grupa uzstājas ne tikai Latvijā, bet ir koncertējusi arī tādās valstīs kā Ķīna, Japāna, Krievija, Šveice, Vācija un Polija.

2022. gada pavasarī apvienībai iznācis jaunākais albums ar nosaukumu “Skrejceļš”, kurš vasaras izskaņā tika izdziedāts plašākai auditorijai lielkoncertā Skultes ostā.

Latvijas Valsts svētkos grupas “Tautumeitas” jaunākais veikums, koncertprogramma “Skrejceļš” izskanēs arī uz “Siguldas devona” skatuves, aicinot ikvienu novada iedzīvotāju un tā viesus smelties latvisko spēku un pārliecību mūzikas maģiskajā vēstījumā.

Ieeja ir bez maksas. Visas ieejas kartes uz etnogrupas koncertu ir izdotas. Uz tikšanos koncertā!

26. novembrī plkst. 18.00 Krimuldas muižā ar koncertprogrammu “Svētku mozaīka” uzstāsies Dita Krenberga (flauta), Raimonds Ozols (vijole), Ventis Zilberts (klavieres) un Evita Teterovska (operdziedātāja).

Mozaīka ir viens no glezniecības metodes veidiem, kur kompozīcija lielākoties tiek veidota plaknē no dabiskiem vai apstrādātiem akmeņiem, vai krāsainiem stikla gabaliņiem, vai glazētas keramikas plāksnītēm. Latviešu mākslinieku vidū mozaīkas stils nav ticis tik bieži izmantots, kā tas ir bijis senajās austrumu zemēs, antīkajā Grieķijā, Senajā Romā, Bizantijā, Itālijā un citur.

Solo dziedājumos, instrumentālajos skaņdarbos, muzicējot duetos, tercetos, un arī visiem kopā, programmas aptvere sniedzas pāri trim gadsimtiem – no baroka laika Johana Sebastiāna Baha mūzikā līdz pat mūsdienu skaņu krāsām Zigmara Liepiņa kompozīcijā.

Skanēs gan populāru operu un operešu ārijas, gan mūziklu un teātra mūzikas izcili paraugi, gan atpazīstami instrumentālās mūzikas opusi.

Norises vieta: Krimuldas muiža, Mednieku iela 3, Sigulda.

Norises laiks: no plkst. 18.00 līdz 19.30 (ierašanās no 17.00). Biļešu cena no 25 līdz 30 eiro. Biļešu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 vai rakstot uz info@krimuldasmuiza.lv

Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja bufetē iegādāties uzkodas un dzērienus no muižas kafejnīcas “Milly”.

Pasākums notiek ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

No 7. līdz 11. novembrim Latvijas Mūzikas akadēmijā norisināsies Starptautisks bigbenda projekts “What if…”, kura ietvaros koncertā izskanēs hipotētiska pasaka džeza bigbendam. Mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Dāvja Jurkas vadībā Erlenda Skomsvolla iestudētā hipotētiska pasaka “What if…” jeb “Kas būtu bijis, ja…” 10. novembrī plkst. 18.00 būs baudāma kultūras centrā “Siguldas devons”.

Projektā ar “Erasmus+” programmas atbalstu apvienojušies Olborgas (Dānija), Gēteborgas (Zviedrija), Roterdamas (Nīderlande), Tallinas (Igaunija) un Rīgas (Latvija) džeza studenti, kuri nedēļas laikā sagatavos trīs kombo programmas koncertam. Visu nedēļu ar projekta dalībniekiem strādās īpaši viesdocētāji – Ulfs Bandgrens (Zviedrija), Martins Granums (Dānija), Rezo Kiknadze (Gruzija) un Joosts Patočka (Nīderlande).

Hipotētisks stāsts ir par to, kas nekad nav noticis, tajā pašā laikā mēģinot iedomāties, kā izskatītos lietas, ja būtu noticis tas, kas nekad nav noticis. Hipotētiskās pasakas autoru Erlendu Skomsvollu ieinteresēja fakts, ka džezs un klasiskā mūzika skan tik atšķirīgi, īpaši pirmajās džeza ēras desmitgadēs 20. gadsimta sākumā. Autors sāka spēlēties ar idejām, kā skanētu mūzika, ja Ņuorleānas džezs būtu saplūdis ar Arnolda Šēnberga atonālo 12 toņu tehniku. Tātad hipotētiskā pasaka ir par to, kas būtu bijis, ja džezs un klasiskā mūzika būtu ieklausījušies viens otrā, sākot ar 1910. gadu un turpmāk.

Erlends Skomsvolls (Erlend Skomsvoll) ir norvēģu komponists, aranžētājs un pianists, kurš izveidojis ritmiski un melodiski spilgti individuālu stilu. Liela daļa viņa dzīves saistīta ar Trondheimas džeza orķestri, kuram veidotas aranžijas koncertiem ar “Pat Metheny”, “New York Voices” un “Chick Corea”, kā arī ar viņa paša bigbendu “Skomsork”.

2000. gadā Moldes Džeza festivālā Erlends Skomsvolls ar Trondheimas Bigbendu atskaņoja lielisku koncertu ar “Chick Corea” mūziku un pašu Meistaru solista lomā. “Chick Corea” bija tik sajūsmināts par rezultātu, ka 2001. gadā devās koncerttūrē pa visu Norvēģiju ar Skomsvolla bendu.

Biļetes cena – 2,50 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 2 eiro. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” kasē un “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Svētdien, 13. novembrī, plkst. 17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks tradicionālā ikgadējā Siguldas, Inčukalna, Salaspils un Līgatnes pūtēju orķestru tikšanās, kuras laikā notiks orķestru kopmēģinājums un grandiozs noslēguma koncerts.

Šis koncerts ir kā nozīmīgs atspēriens, gatavojoties nākamā gada Vispārējiem latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Šādi koncerti ļauj orķestru dalībniekiem apzināties Dziesmu svētku kustības 150. gadadienu, kuru svinēsim nākamajā gadā. Turklāt dalībnieki efektīvāk apgūst svētku repertuāru, sajūtot tā patieso skanējuma jaudu gaidāmajos svētkos. Kolektīvi muzicē gan savās solo programmās, gan apvienojoties lielajā koporķestrī. Šāda orķestru kopā nākšana un kopā spēlēšana notiek jau kopš 2012. gada. Toreiz tā notika pirmo reizi, gatavojoties 2013. gada Vispārējiem latviešu XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkiem.

Koncertā piedalīsies Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris (diriģents Vitalis Kikusts), pūtēju orķestris “Salaspils” (diriģents Laimonis Paukšte), Siguldas Absolventu orķestris (diriģents Andris Muižnieks), Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš), Siguldas Jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš) un Līgatnes pūtēju orķestris (diriģents Anatolijs Terentjevs).

Koncerta koporķestra repertuārā ir iekļauti latviešu komponistu Gunāra Ordelovska, Aivara Krūmiņa, Raimonda Paula un citu autoru skaņdarbi, kuri skanēs nākošā gada svētkos, gan pūtēju orķestru koncertā, gan no Mežaparka atjaunotās estrādes.

Biļetes uz pasākumu varēs iegādāties stundu pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā. Biļetes cena 2,50 eiro. Norēķini tikai skaidrā naudā.

31. oktobra rītā plkst.10.00 Turaidas muzejrezervāts aicina pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai rītu sāktu ar tautasdziesmu.

Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus Turaidas muzejrezervāta ļaudis pulcējas pie Dainu tēva pieminekļa Siguldā viņa dzimšanas dienas rītā, lai godinātu Krišjāņa Barona paveikto, apkopojot, sistematizējot un publicējot tautasdziesmu krājumus. Pateicoties Barona, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrību. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa sarakstā.

Liels prieks, ka aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām pasākumā ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma siguldiešu. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast dainās spēku un ticību labajam.

Šajā dienā ikviens tiek aicināts piedalīties, līdzi ņemot savu mīļāko vai tā brīža aktuālāko tautasdziesmu un teikt to tautasdziesmu rītā pie Krišjāņa Barona pieminekļa.