Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēkā atvērta ceļojošā izstāde “Muminu ģimene no Somijas”. Siguldas novada bibliotēka līdz 29. aprīlim aicina iepazīt trollīšu muminu pasauli – trollīši Mumini ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi.

Mumini ir skandināvu troļļu ģimene, balti, apaļīgi un ar lielu purnu, kas rada līdzību ar nīlzirgiem. Viņiem ir daudz draugu, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi. Šķiet, ikviens lasījis par trollīti Muminu un viņa ģimeni – omulīgo Mumina mammu, piedzīvojumu meklētāju Mumina tēti, kā arī svilpasti, murmuļus, bumbulīti un ķiparus. Izstādē eksponētas Tūves Jānsones sarakstītās un ilustrētās grāmatas par trollīti Muminu, dažādas rotaļlietas, kas saistītas ar Muminiem, bērnu apģērbi un trauki, uz kuriem tie attēloti.

Trollīšu Muminu izstādi ir veidojis Somijas Institūts Igaunijā sadarbībā ar partneriem: trollīšu Muminu autortiesību turētāju Moomin Characters, izdevniecību grāmatām zviedru valodā Schildts&Soderstrom, kā arī trollīšu Muminu žurnāla izdevēju izdevniecību Egmont. Trollīši Mumini palīdz pasaulei iepazīties ar somu kultūru. Izstādes sadarbības partneris Latvijā ir Somijas vēstniecība Rīgā.

Par Muminiem un Tūvi Jānsoni
Brīnišķīgos un jaukos varoņus no Muminu ielejas ir radījusi somu rakstniece un māksliniece Tūve Jānsone (1914–2001). Mumini jau vairākus gadu desmitus priecē un sajūsmina mazos lasītājus visā pasaulē. Latviešu lasītājs par Muminu uzzināja 1968. gadā, kad tika izdota pirmā tulkotā rakstnieces grāmata “Neredzamais bērns un citi stāsti”. Tūve Jānsone ir sarakstījusi 13 grāmatas par Muminiem, un tās tulkotas vairāk nekā 40 valodās. Par Muminiem ir radītas filmas, televīzijas raidījumi, animācijas filmas, dziesmas un pat Muminu opera.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Vijolnieks Daniils Bulajevs kopā ar paša izveidoto stīgu kamerorķestri “Davinspiro camerata” aprīlī uzstāsies vairākās Latvijas pilsētās. Pirmais koncerts okteta sastāvā notiks sestdien, 8. aprīlī, plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncerttūres pirmais koncerts, kas notiks koncertzālē “Baltais flīģelis”, apvienos astoņus mūziķus – oktetu – un Daniila Bulajeva vadībā atskaņos divus romantisma laika skaņdarbus: Pētera Čaikovska stīgu sekstetu “Atmiņas par Florenci” un Fēliksa Mendelszona stīgu oktetu.

Čaikovski zinām kā izcilu simfoniju autoru, baletu (“Gulbju ezers”, “Riekstkodis”, “Apburtā princese”) un operu (“Jevgēņijs Oņegins”, “Pīķa dāma” un citi) radītāju, īpaši izceļama ir viņa eksistenciālā Sestā jeb “Patētiskā” simfonija, taču komponists sacerējis arī kamermūzikas darbus. Viņa spalvai pieder četri kvarteti, viens trio un stīgu sekstets “Atmiņas par Florenci”. Pēteris Čaikovskis radījis šo opusu, gremdējoties skaistās atmiņās par Itālijā pavadīto laiku. Šis ir viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem, tas tapis dzīves nogalē radošajā posmā starp “Pīķa dāmu” un Sesto simfoniju.

Tupretī Fēliksa Mendelszona Stīgu oktets ir komiponista jaunības darbs. Šis skaņdarbs astoņiem stīginstrumentiem ir pirmais šī žanra paraugs un iemīļots koncertprogrammās līdz pat šai dienai. Kā norāda mūzikas kritiķis Konrāds Vilsons: “Šī jauneklīgā kvēle, mirdzums un pilnība padara oktetu par vienu no 19. gadsimta brīnumiem mūzikā.” Klausītājiem Siguldā būs iespēja baudīt šo salīdzinoši reti Latvijā atskaņoto skaņdarbu.

18 gadus vecais vijolnieks Daniils Bulajevs plūcis laurus konkursos Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Ķīnā, Itālijā, Krievijā. Piecu gadu vecumā Daniils uzstājās ar kamerorķestri, savukārt pēc diviem gadiem ar simfonisko orķestri. 8 gadu vecumā Daniils Bulajevs sniedza savu pirmo solokoncertu. Uzstājies ar LNSO, Liepājas SO, “Kremerata Baltica”, “Glasperlenspiel Sinfonietta”, Makao SO, “Philharmonia Orchestra” un citiem orķestriem. Daniils šobrīd mācās Leopolda Mocarta centrā Vācijā, profesora Petru Munteanu klasē un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Nellijas Sarkisjanas klasē. Daniils ir piedalījies neskaitāmās meistarklasēs pie pasaulslaveniem mūziķiem. Piedalījies Starptautiskajā “Musica Mundi” festivālā 2013. gadā Beļģijā, kā arī Starptautiskajās Kronberga Akadēmijas vijolnieku meistarklasēs 2019. gadā. 2022. gadā uzstājies Lielbritānijas karalim Čārlzam III.

“Davinspiro camerata” ir Daniila Bulajeva izveidots stīgu kamerorķestris, kas apvieno jaunus un talantīgus latviešu mūziķus, kas studē Latvijā un ārzemēs. Spēlējot kopā ar domubiedriem paša izveidotajā orķestrī, Daniils izvēlējies repertuāru, kurā var parādīt savas solista kvalitātes, kā arī izveidot ciešu saspēli starp orķestra mūziķiem un sevi kā solistu. Viņa vijoles skanējums organiski saplūdīs ar pārējo instrumentu balsīm, jo pats Daniils darbosies kā atskaņojuma vadītājs. Tā ir priekšrocība, ko sniedz nepastarpināta sadarbība starp līderi un pārējiem orķestra mūziķiem.

Biļetes cena – no 12 līdz 24 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē. Ar Siguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm ar Siguldas novada ID karti un mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem – 40% atlaide.

Līdz 30. aprīlim kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma mākslas tandēma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”. Šī būs daļēji retrospektīva ekspozīcija, kurā apmeklētājiem piedāvāta iespēja vienkopus aplūkot pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus.

Kristians Brekte un Modris Svilāns ir Latvijā atzīts mākslinieku tandēms, kas guvis panākumus un pieredzi arī ārpus valsts robežām. Jau vairākus gadus abi mākslinieki aktīvi strādā pie sev personīgi interesējošu tēmu estētiskas pētniecības, skarot arī plašākai sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Brektes un Svilāna sadarbībā tapušas tādas izstādes kā “ALL’ARM” (2020) un “Lūk še, kā šeitan dzīvo!” (2017) Rīgas mākslas telpā, kā arī “HELIOS” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā (2018). Abi mākslinieki kopīgi veidojuši arī Pāvilostas Novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Auguste Petre ir neatkarīgā kuratore, mākslas procesu pētniece un producente. A. Petre kūrējusi vairākas laikmetīgās mākslas izstādes ar starptautisku mākslinieku dalību, viņa ir arī vairāku izstāžu koncepciju un pavadošo tekstu autore. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam A. Petre bijusi “Rīgas Mazākās galerijas” programmas direktore un “Rīgas Mazāko izsoļu” cikla līdzautore. A. Petre producē izstādes un dažādus kultūras projektus. Kopš 2017. gada A. Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, regulāri veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem, tostarp strādājusi par Baltijas redaktori portālā Arterritory.com. Viņa arī vairāku zinātnisko publikāciju autore. Kopš 2021. gada Auguste pastiprināti pievērsusies akadēmiskajai darbībai, strādājot kā vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa “Zelta Ābele 2022” uzvarētāji astoņās kategorijās, tostarp arī Turaidas muzejrezervāta izdevums “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”. Konkursā pašvaldība jau otro gadu pasniedza specbalvu, suminot Ellu Mežuli, kura tika nominēta kategorijā “Literatūra jaunatnei”.

Grāmatu dizaina konkursu Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) šogad rīko jau trīsdesmito reizi un konkursam “Zelta Ābele 2022” no pērn iznākušo grāmatu klāsta 52 izdevēji tajā bija pieteikuši 102 grāmatas.

Kategorijā “Dokumentālie izdevumi” žūrija balvu piešķīrusi Jiržīja Holīka grāmatai “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”. Faksimilizdevums un zinātniskie komentāri. Izdevējs: “Turaidas muzejrezervāts”, dizainu veidojis “DUE”, drukāta tipogrāfijā “PNBPrint”.

Mūsdienās pasaulē zināmi vien trīs šīs retās, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā iespiestās grāmatas eksemplāri, viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā.

Minētajā zinātnisko publikāciju un komentāru sējumā sniegts īss pārskats par augļu koku potēšanas vēsturi pasaulē, tajā skaitā tagadējās Latvijas teritorijā, Jiržīja Holīka dzīves gājumu un literāro devumu, tā atspoguļojumu čehu un vācu historiogrāfijā, un augļu koku potēšanas tēmai veltīto latviešu valodā izdoto literatūru līdz 19. gadsimta vidum.

Grāmatas tulkojumu no vācu valodas veicis Turaidas muzeja galvenais speciālists Edgars Ceske.

Grāmatas vērtēja žūrija piecu ekspertu sastāvā – mākslinieks Roberts Koļcovs (žūrijas priekšsēdētājs), mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Juris Petraškevics, Rīgas Valsts tehnikuma direktore, poligrāfijas eksperte Dagnija Vanaga, uzņēmuma “Arctic Paper” pārstāve Lolita Butāne un dizainers Miķelis Baštiks.

Grāmatu iespējams iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā, kā arī attālināti, rakstot pasūtījuma vēstuli uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67971402.

30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” laureātu apbalvošana un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 30. gadu jubilejas svinības. Siguldas novada pašvaldība šogad speciālbalvu piešķīra māksliniecei Ellai Mežulei, kura tika nominēta kategorijā “Literatūra jaunatnei”.

Ella Mežule grāmatu mākslas konkursā tika nominēta par dizainu un ilustrācijām lietuviešu rakstnieces Ignes Zarambaites grāmatai “Melndzelmji”, kuru izdevis apgāds “Jānis Roze”. Balvu pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Linards Kumskis, norādot, ka “Siguldas novadā mēs grāmatu un lasīšanu turam godā, īpaši mudinām un rosinām bērnus un jauniešus uz lasītprieku, tāpēc mūsu uzmanība un speciālbalva šogad veltīta jauniešu literatūrai.”

Māksliniece Ella Mežule balvā saņēma iespēju pavadīt trīs dienas Vasaras rezidencē Ziedoņa muzejā Murjāņos, kā arī radošo stipendiju darbam. Balva tiek pasniegta sadarbībā ar Ziedoņa muzeju.

Siguldas novada pašvaldība īpaši sveic Turaidas muzejrezervātu ar balvu kategorijā “Dokumentālie izdevumi” par Jiržīja Holīka grāmatas “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība” faksimilizdevumu un zinātniskajiem komentāriem.

Grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele 2022” nominētās un apbalvotās grāmatas aprīlī būs skatāmas izstādē kultūras centrā “Siguldas devons”.

Latvijas grāmatniecībā nozīmīgajam apgādam “Zelta ābele” un tā dibinātājam Miķelim Gopperam ir zināma vēsturiska saistība ar Siguldas novadu. Viņa tēvs 1931. gadā iegādājās Eikažu muižas centru, kur ģimene uzturējās vasarās. Miķelis Goppers Eikažos pavadījis daudz radošu un ražīgu brīvdienu, viņš bieži uz turieni līdzi ņēma savus draugus un apgāda “Zelta ābele” līdzstrādniekus. Ne velti tieši Eikažos Goppers vēlējās izveidot grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, “kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām”. Kara dēļ Miķelim Gopperam šī iecere diemžēl neīstenojās.

4. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta režisores Kristīnes Briedes dokumentālā filma “Svārstības”. Pēc filmas seansa būs iespēja satikt režisori.

Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju, lai gan pirms tam divdesmit gadu garumā sievietes veiksmīgi kalpoja par mācītājām. Kamēr daļa garīdznieču, nespējot ar to samierināties, emigrē, lai veidotu pilnvērtīgu dzīvi citviet pasaulē, citas ieņem otršķirīgus amatus Latvijas baznīcas hierarhijā, strādājot par sludinātājām un mācītāja pienākumu izpildītājām. Tomēr vairākas sievietes teoloģes vairs nav ar mieru stāvēt malā un samierināties ar viņām piešķirto otršķirīgo lomu. Ar pārliecību, kas mijas ar šaubām, ar paklausību, kas mudina uz sacelšanos, Rudīte, Dace un Agrita bruģē ceļu uz nākotni, kurā vieta pie altāra paredzēta arī sievietēm.

Filmas ilgums: 1 stunda un 17 minūtes.

Biļetes cena – 5 eiro, ar Siguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide.

Līdz 20. maijam mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā skatāma mākslinieces Ingas Jurovas personālizstāde “Zelta laikmets”. Tā būs apskatāma darbdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00.

““Zelta laikmets” vienmēr ir bijis pagātnē vai būs nākotnē. Pandēmijas un kara gaisotnē esmu nonākusi pie secinājuma, ka vienīgais iespējamais zelta laikmets ir šodien, šeit un tagad. Par to domājot un izjūtot, esmu veidojusi savus darbus. Baudām un novērtējam katru mirkli un pasaules daudzveidību,” stāsta māksliniece Inga Jurova.

Inga Jurova pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņu aizrauj darbos atainotā situācija, patīk ainavās iekļaut figūras.

Inga Jurova dzimusi Rīgā, 1972. gada 16. martā. No 1996. gada viņa piedalās mākslas projektos kā gleznotāja un kuratore, kā arī ir sarīkojusi vairākas personālizstādes. Izglītojusies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) – 1998. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas bakalaura grādu. 2000. gadā iegūts mākslas maģistra grāds un gleznotājas specialitāte un absolvēta Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīca.

2020. gadā māksliniece Ģederta Eliasa balvas konkursa izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ieguvusi Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu mūsdienu glezniecībā.

Godalgotais darbs “Dindiņu saimnieki. Alfrēds un Elfrīda” konkursa žūriju uzrunājis ne vien ar savu tehnisko izpildījumu, bet arī dziļi personisko stāstu.

Savukārt 2020., 2021. un 2022. gadā māksliniece par saviem darbiem nominēta Jāzepa Pīgožņa piemiņas balvai konkursa izstādēs “Latvijas ainava” Sv. Pētera baznīcā.

16. aprīlī Siguldas pagasta Kultūras namu pieskandinās un pierībinās deju grupas “A‑Zarts” performance. Pasākums norisināsies divās daļās, un izskanēs plkst. 16.00 un 19.00.

Siguldas pagasta Kultūras namā pirmajā daļā izskanēs koncerts “Veltījums”. Tajā būs baudāma deju grupas “A‑Zarts” 12 gadu pastāvēšanas laikā tapušo labāko deju izlase. Krāšņs, daudzveidīgs un humora ieskauts notikums.

Pēc tam apmeklētājus priecēs dejas izrāde “Tīklā”. Tās laikā mākslinieki pievērsīs uzmanību problēmai – pārmērīga ekrānu lietošana. Viedierīces mūsu dzīvē kļuvušas tik pieejamas un neaizvietojamas, ka, izejot no mājas bez tās, jūtamies kā bez rokām. Vai tiešām vairs nespējam risināt sadzīves situācijas bez viedierīču palīdzības? Ko mēs tajā meklējam? No kā bēgam? Nenoliedzami mūsdienu straujajā dzīves ritumā mobilais tālrunis ir nenovērtējams palīgs un tempa paātrinātājs, bet vai, lūkojoties ekrānos, garām nepaiet, kas ievērības cienīgs? Varbūt to, ko meklējam viedierīcēs, neredzam sev blakus? Ko varam iegūt, ko zaudēt, ko palaist garām, kamēr acis piesietas ekrānam un kamēr esam iepinušies “Tīklā”.

Horeogrāfe: Gunda Ģēģere, Katrīna Albuže un Guna Briža; uzstāsies deju grupa “A‑Zarts”.

Biļešu cena – no 4 līdz 8 eiro, tās varēs iegādāties tiešsaistē.

Šā gada pavasarī intensīvu filmēšanas procesu sāk vairāki projekti no tiem, kas finansiālu atbalstu ražošanai saņēmuši no Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu instrumenta REACT-EU; NKC konkursā tika atbalstītas četras spēlfilmas, četras daudzsēriju filmas, tai skaitā arī astoņu sēriju filma “Pansija pilī” un viena pilnmetrāžas dokumentālā filma.

Aprīlī filmēšanas periodu sāks studijā “Mistrus Media” veidots projekts – astoņu sēriju filma “Pansija pilī”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša “atmiņu romāna” motīviem. Stāsta centrā ir Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgas personas – Anšlava Eglīša tēvs Viktors Eglītis un viņa dzīvesbiedre Hilda Vīka, arī Anšlavs un viņa jaunākais brālis Vidvuds. 20. gadsimta 20. gados ģimenei valsts piešķir īpašumā nolaistu muižiņu ar visiem tās dīvainajiem iemītniekiem, un Rīgas inteliģentu ģimene vienu vasaru pavada aizraujošos un komiskos notikumos – tie tiks atklāti septiņās sērijās, bet astotā, dokumentālā sērija, izsekos konkrēto vēsturisko personāžu un vēsturisko vietu likteņiem.

Sekojot studijas jau veiksmīgi aprobētajai metodei, kas tika izmēģināta daudzsēriju filmā “Emīlija, Latvijas preses karaliene”, arī šim seriālam piesaistīti vairāki režisori – Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone un Dāvis Sīmanis, dokumentālo sēriju veidos Gints Grūbe –, seriāla operators ir Andrejs Rudzāts, māksliniece – Kristīne Jurjāne, scenāristi – Ivo Briedis un Tabita Rudzāte. Lomām izvēlēti un šobrīd tiek apstiprināti dažādu paaudžu aktieri, filmēšana notiks visu vasaru Kurzemē, Kuldīgas apkārtnē. Seriāls top sadarbībā ar straumēšanas platformu “Go3” un televīzijas kanālu “TV3”, uz ekrāniem tas nonāks 2024. gada janvārī.

Ar ERAF REACT-EU atbalstu veidotās filmas uz kinoekrāniem nonāks 2024. gadā.

Pūpolsvētdienas priekšvakarā, 1. aprīlī, plkst. 18.00 Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīva “Sidrabdancis” aicina visus tautas skatuviskās dejas mīļotājus uz koncertu Siguldas pagasta Kultūras namā.

“Sidrabdanča” dejotāji atzīst, ka deja ir jaunības eliksīrs, ko “Sidrabdancis” lieto ar baudu un jaudu, tāpēc šajā dienā koncerta jaudu stiprinās arī viņu draugi. Koncertā piedalīsies senioru deju kolektīvi “Baltābele” no Garkalnes, “Munsturis” no Straupes, “Saiva” no Salacgrīvas, “Saulgrieži” no Saulkrastiem, Rīgu pārstāv “SenVija”, Ķekavu – “Sidrabaine” (Ķekava), Suntažus – “Suncele”, bet Carnikavu – “Tacis”.

“Sidrabdancis” dibināts jau 1961. gadā un ir viens no novada deju kolektīviem, kas šobrīd aktīvi gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem. Šogad svētkos “Sidrabdancis” piedalīsies jau 13. reizi un darīs to kopā Terēzu Jozefu, kas kolektīvu vada no 2020. gada rudens.

Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes varēs iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā stundu pirms koncerta sākuma.

3. aprīlī plkst. 14.00 Mālpils kultūras centrā notiks pirmais biedrības “Cerību spārni” popielas pasākums.

Pasākumā piedalīsies biedrības “Cerību spārni” jaunieši un darbinieki no Mālpils, Siguldas, Cēsīm un Spāres. Gatavošanās popielas pasākumam ir ļoti aizraujoša, arī izaicinājumiem pilna, taču svarīgākais, ka visā procesā ir daudz prieka, atbalsta un visam pamatā draudzība.

Jēgpilni piepildīts laiks un aktīva sabiedriskā dzīve ir mūsu ikdiena. Biedrība “Cerību spārni”, sniedzot nepieciešamo atbalstu, iestājas un nodrošina cilvēkcienīgas dzīves apstākļus cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Mēs katrs esam savādāks, taču vajadzības, vēlmes un sapņi mums ir līdzīgi. Šoreiz izsapņosim sapni par skatuvi. Noteikti jāpiemin, ka Mālpils popielas pasākumā piedalīsies izcili un mūžam dzīvi mākslinieki no visas Pasaules.

Aicināts ikviens interesents!

Etno-pop mūzikas grupas “Tautumeitas” izsludina albuma “Skrejceļš” pavasara koncerttūri un 1. maijā plkst. 18.00 viesosies Mālpils Kultūras centrā.

Grupa “Tautumeitas” ar sava aktuālā albuma “Skrejceļš” programmu tikko aizvadīja veiksmīgu deviņu koncertu tūri dažādās Latvijas pilsētās.

Albums “Skrejceļš” iznāca šī gada aprīlī un tas veidots kopā ar jau ilglaicīgo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu, zviedru producentu Povelu Olsonu (strādājis ar grupu “Prāta Vētra”) un Arni Račinski. Albumā apkopotas 14 dziesmas, ieskaitot tādas dziesmas kā “Muoseņa”, “Guli guli”, “Panama” un “Mežā”.

Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista, Biļešu paradīzes kasēs vai šeit. Biļešu cenas 15, 20 un 25 eiro, ar Siguldas ID karti – 20 % atlaide biļetēm iepriekšpārdošanā.