Kultūra - sigulda.lv

Allažu Tautas namā decembrī notiks dažādas pirmssvētku aktivitātes – koncerti, amatierteātra izrāde un meistarklases. Laipni aicināts piedalīties ikviens novada iedzīvotājs.

8. decembrī plkst. 18.00 Allažu Tautas namā uz tikšanos ar vienu no Latvijas labākajiem kokļu meistariem Eduardu Klinti aicina bērnu un jauniešu folkloras kopa “Tiptaiņi”. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar dažādiem mūzikas instrumentiem un ieklausīties to skanējumā. Ieeja pasākumā – bez maksas.

9. decembrī plkst. 19.00 norisināsies apsveikuma kartīšu meistarklase “Pastkarte ziemas ainavas rakstiem smalkiem”. Meistarklases vadītāja – mākslas pieredzējuma kuratore un gleznotāja Adele Bērziņa. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26545054, vietu skaits ierobežots. Biļetes cena– 7 eiro.

11. decembrī plkst. 16.00 notiks Allažu Tautas nama amatierteātra “AKA” izrāde “Burvīgie blēži”. Izrādes režisore – Aiva Grundmane. Lomās: Laura Gehtmane, Kristaps Zvilna, Ruta Ramata, Lāsma Teriņa, Rita Teriņa, Inga Dulpe, Aiva Grundmane, Igors Kokars un Miks Bērze. Izrāde divos cēlienos, tās kopējais garums ir 1 stunda un 40 minūtes. Izrāde norisinās Siguldas novada amatierteātru skates ietvaros. Biļetes cena – 2 eiro. Biļetes varēs nopirkt Allažu Tautas namā pirms pasākuma.

16. decembrī plkst. 18.00 Allažu Tautas namā norisināsies Ziemassvētku rotājumu veidošanas meistarklase. Meistarklases vadītāja – Anita Piroga. Materiāli tiks nodrošināti, tomēr dalībniekiem līdzi jāņem šķēres un lāpāmā adata. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26545054, vietu skaits ierobežots. Biļetes cena – 7 eiro.

20. decembrī plkst. 19.00 tautas namā ar koncertprogrammu “Ziemas dārzs” uzstāsies Aivars Hermanis un Ieva Akuratere. Koncertā izskanēs abu mākslinieku sadarbībā tapušās dziesmas, kā arī tradicionālās Ziemassvētku dziesmas mūziķu interpretācijā. Biļetes cena – 12 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes var iegādāties Allažu Tautas namā (tālrunis 26545054) un kultūras centrā “Siguldas devons”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, jau no decembra sākuma Krimuldas Tautas namā norisināsies dažādi svētku ieskaņas pasākumi, uz kuriem aicināts gan liels, gan mazs.

4. decembrī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā varēs noskatīties režisora Aigara Graubas spēlfilmu “Circenīša Ziemassvētki”. Režisors un filmas radošā komanda ir radījuši filmu visai ģimenei, izstāstot Ziemassvētku stāstu, kurā nejauši satikušies svešinieki piedzīvo īstu brīnumu saspringtajā svētku laikā. Filmas gaurums – 1 stunda un 57 minūtes. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā – 2,50 eiro. Pēc seansa pie Krimuldas Tautas nama notiks Ziemassvētku egles iedegšana.

No 10. līdz 22. decembrim Krimuldas Tautas namā būs skatāma Ziemassvētku dāvaniņu, mīļlietiņu un rotājumu izstāde “Dāvana no sirds”, kuras ekspozīcijas būs iespējams arī iegādāties.

21. decembrī plkst. 19.00 notiks koncerts “Sajūti Ziemassvētkus”. Tajā izskanēs skaistākās Ziemassvētku melodijas, kas uzburs svētku sajūtu kopā ar dziedātāju Ivetu Baumani un mūziķi Robertu Pētersonu. Biļetes cena – 8 eiro, iepriekšpārdošanā – 6,50 eiro. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā.

25. decembrī plkst. 22.00 gaidāma Krimuldas pagasta Ziemassvētku balle. Muzikālais noformējums grupas “Smalkais stils” gaumē. Biļetes cena – 25 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 10% atlaide. Dalība pasākumā jārezervē līdz 21. decembrim (tālruņa numurs uzziņām 27737303).

Sestdien, 10. decembrī, plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks mākslu skolas “Baltais flīģelis” Teātra studijas pirmizrāde – Baiba Jukņeviča “Rūķi” viencēliena luga bērniem.

Izrādes režisore ir Ārija Liepiņa-Stūrniece, skatuves kustība/deja – Madara Luīze Muzikante, māksliniece – Zinaīda Ceske.

Izrādes apraksts: Tuvojas Ziemassvētki. Rūķu darbnīcā tiek darinātas dāvanas bērniem. Kādā brīdī, kad rūķi izgājuši, ierodas ļaunais mājas gariņš Minks. Viņš izložņā visus stūrus, samaina vietām rūķu darbarīkus, beigās atrod cepumu dozi, izēd to un aizmūk. Kāpēc viņš tā dara? Viņam apnicis dzīvot pie cilvēkiem, kur viss ir kārtīgs, pareizs. Garlaicīgi. Bet rūķīši ir pilnīgā nesaprašanā par notikušo viņu darbnīcā. Ierodas rūķu policija. Sākas iztaujāšanas un nedarbnieku meklēšana, jo par sastrādāto ir jāsaņem sods. Bet Minks veikli visu noveļ uz trim čaklākajiem rūķīšiem. Viņaprāt, tā ir jautrāk. Taču jautrība beidzas, kad meli nāk gaismā, Minks atkal paliek viens un bez draugiem. Bet Ziemassvētku laiks ir mīlestības, gaismas un piedošanas laiks. Minka atzīšanos, solījumu vairāk neapmelot citus un lūgumu neatstāt viņu vienu visi uzklausa un piedod. Kā saka Sniegavīrs: “Labi, ka viss labi beidzās! Būs skaisti Ziemassvētki!”

Ieeja – bez maksas.

17. decembrī plkst. 15.00 Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs Marijas Naumovas Ziemassvētku koncerts “Gavilējiet zvaigznes”. Šis pirmssvētku koncerts ir kļuvis par dziedātājas Marijas Naumovas tradīciju, kad ziemīgi dziesmotā un liegā tikšanās ar skatītāju notiek Latvijas kultūras centros un dievnamos.

Koncertā skanēs gan Raimonda Paula, gan Nika Matvejeva labi zināmas un arī pavisam nedzirdētas kompozīcijas, kā arī Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča un Ingus Feldmaņa dziesmas un dziesmas no mākslinieces Marijas Naumovas pēdējā albuma “Uz ilūziju tilta” un jaunas oriģinālkompozīcijas. Koncertā mūzicēs – Rolands Beļēvičs (taustiņi), Norberts Skraucis (bass), Ingus Feldmanis (ģitāra), Andris Buiķis (bungas), Līga Robežniece (balss), Jegors Kovaikovs (ģitāra).

Koncerta “Gavilējiet zvaigznes” ilgums – 90 minūtēs un plānots vienā daļā bez pārtraukumiem.

Biļetes cena – 15 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

No 5. līdz 23. decembrim Mores bibliotēka aicina apmeklēt izstādi “Cimdi”, kurā būs skatāmi lietišķās mākslas pulciņa “More” dalībnieču adītie cimdiņi.

Latvietis un cimds jau izsenis ir bijuši cieši saistīti dažādās dzīves situācijās – gan ikdienas norisēs, gan godos. Latvietim cimds pat ikdienai ir ticis adīts ar īpašu rūpību un mīlestību, piemeklējot gan rakstu, gan krāsas. Rakstaino cimdu adīšana ir senas amata prasmes, kuras ir svarīgi turpināt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Šodien aizvien retāk ir sastopamas dubulto rakstaino cimdu adīšanas prasmes.

Mores Tautas nama lietišķās mākslas pulciņš “More” aizvadītajā sezonā īpašu vērību ir pievērsis dubulto rakstaino cimdu adīšanas prasmju apgūšanai, pilnveidošanai un saglabāšanai. Šajā tehnikā adītie cimdi ir īpaši silti, kā arī krāšņi savās rakstu iespējās. Pulciņa dalībnieces ir tikai nedaudz apzinājušas šīs īpašās cimdu adīšanas tehnikas iespējas.

Decembrī Inčukalna pagasta iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja apmeklēt dažādus muzikālus pasākumus, Ziemassvētku tirdziņu un izstādes.

2. decembrī Inčukalna pagastā notiks svētku egļu iedegšana – plkst. 17.00 Gaujas ciematā Gaujaslīču ielā, plkst. 19.00 Inčukalnā pie Tautas nama.

10. decembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 pie Inčukalna Tautas nama norisināsies Ziemassvētku tirdziņš, plkst. 12.00 tautas namā notiks Ziemassvētku koncerts ar Inčukalna amatiermākslas kolektīvu piedalīšanos un lietišķās mākslas izstādes “Adi, raksti, man’ māsiņa, nu es tev vaļu devu!” atklāšana. Ieeja pasākumos – bez maksas. Plkst. 18.00 turpat tautas namā tiks demonstrēta animācijas filma pieaugušajiem “Mans laulību projekts”. Filma ir neticami spēcīgs vēstījums par sievietes dziļākajiem rīcības motīviem. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

17. decembrī plkst. 11.00 Inčukalna Tautas namā viesosies Siguldas mākslu skolas “Baltais flīģelis” Teātra studijas iestudētā izrāde bērniem “Rūķi”. Autore – Baiba Jukņēviča, režisore – Ārija Liepiņa-Stūrniece, skatuves kustības, deja – Madara Luīze Muzikante, māksliniece – Zinaīda Ceske. Ieeja pasākumā – bez maksas. Plkst. 18.30 norisināsies tradicionālais “Vilku mēneša sadancošanās” koncerts. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

20. decembrī plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā būs skatāma režisora Aigara Graubas ģimenes filma “Circenīša Ziemassvētki”. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

27. decembrī plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā būs skatāma ģimenes filma “Polijs”. Filma ir par desmit gadus veco Sesilu, kura kopā ar savu mammu no Parīzes pārceļas uz laukiem. Tā ir sirsnīga ģimenes filma par draudzību un mīlestību pret dzīvniekiem, kuras pamatā ir bērnu iemīļotās rakstnieces Sesilas Obrijas grāmatas. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

Vienlaikus atgādinām, ka līdz 11. decembrim Inčukalna Tautas namā ir skatāma izstāde “50 foto stāsti”, kurā izstādītas iedzīvotāju iesūtītās fotogrāfijas ar Inčukalna pagasta atainojumu.

21. decembrī plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī īpašu noskaņu radīs koncerts “Ziemassvētki pilī – veltījums gaismai”. Lai spertu soli tuvāk gada sirsnīgākajiem, siltākajiem un cerību pilnākajiem svētkiem, aicinām ikvienu klausītāju būt kopā! Koncertā uzstāsies Santa Šillere (vokāls), Jānis Pastars (ģitāra) un Jānis Rubiks (kontrabass).

“Veltījums Gaismai” ir muzikāls ceļojums, kura laikā ikvienam būs iespēja satikties ar sev sirdij tuvām melodijām, sen dzirdētām intonācijām gan no bērnības, gan svētku ieskautām atmiņām un radīt katram savu unikālo veltījumu gaismai, sperot soli tuvāk gaišajam un īpašajam Ziemassvētku laikam.

Koncertprogrammu radījuši Latvijas džeza jaunās paaudzes talanti – džeza dziedātāja Santa Šillere, ģitārists Jānis Pastars un kontrabasists Jānis Rubiks –, apvienojot visu laiku skaistākās Ziemassvētku melodijas, pašu oriģinālkompozīcijas, kā arī latviešu komponistu – Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna un Ulda Marhileviča – muzikālās pērles jaunā, vēl nedzirdētā skanējumā, pašu radītos aranžējumos un džeza improvizācijas lidojumā.

Biļetes cena ir 20 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

9. decembrī plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” viesosies Kaspars Zemītis un Elza Rozentāle, lai klātesošo sirdis sildītu ar ziemas noskaņas koncertprogrammu visai ģimenei “Tas vakars”.

Koncertprogrammā “Tas vakars”, kura tiek īpaši gatavota, tuvojoties Ziemassvētkiem, tiks iekļauti šī laika noskaņai un sajūtām atbilstoši skaņdarbi – dažādu tautu Ziemassvētku dziesmas, publikā iemīļotu latviešu komponistu Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa un citu autoru dziesmas, gan arī pašu mākslinieku oriģināldarbi.

Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās 4. decembrī plkst. 17.00 līdz ar Ziemassvētku egles iemirdzēšanos, iedegsies arī svētku noskaņa izstādē “Ziemassvētki senajās pastkartēs”.

Kad tuvojas Ziemassvētki un uzsnieg pirmais sniegs, mēs visi kļūstam mazliet sentimentāli. Šajā laikā tik ļoti gribas piedzīvot sajūtu, ko sauc par brīnumu… Un šo svētku gaidīšanas laiku pavadīt, rakstot Ziemassvētku kartītes tuviem un mīļiem draugiem, kaimiņiem, ģimenei un piepildīt pasauli ar labām domām un sirsnību!

Ziemassvētku kartīšu rakstīšanas tradīcija aizsākās jau 15. gadsimtā un mēs to varētu turpināt arī šogad! Šogad krāsainu un neparastu atklātnīšu pilsētiņu koprades laboratorijās uzburs mākslinieki Ināra Liepa un Uldis Liepa, kas ļaus ielūkoties ne tikai savā unikālajā seno laiku leļļu, eglīšu rotājumu un Ziemassvētku atklātnīšu kolekcijā, bet radīs arī ēnu teātri, kurā jautrā karuselī griezīsies atklātnīšu pasaku varoņi. Varbūt uz kādas senās atklātnītes izlasītais novēlējums atsauks atmiņā kādu jūsu sen aizmirstu stāstu.

Izstāde būs apskatāma līdz 6. janvārim.

Siguldas novada bibliotēkas vēsture ir notikumiem bagāta un saistīta ar nozīmīgām personībām. Mainījušies laiki, varas, adreses, kā arī nosaukumi, bet bibliotēka arvien ir bijusi kā siguldiešu un pilsētas viesu vienotāja ceļā uz jaunām zināšanām un kultūras bagātībām. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar bibliotēkas vēsturi, visu decembri bibliotēkā būs skatāma izstāde “Siguldas novada bibliotēka laiku lokos”. 1. decembrī, bibliotēkas dzimšanas dienā, interesentiem tika piedāvāta iespēja iejusties bibliotekāra lomā – iepazīties ar to, kas jāzina un jāprot, lai apkalpotu lasītājus, apstrādātu jaunās grāmatas un iepazītu darbu ar informācijas sistēmu.

Savu ceļu Siguldas novada bibliotēka sāka kā Siguldas miesta valdes bibliotēka ar bibliotekāru Jāni Zuzi, kas atradās Ausekļa ielā 7 miesta (vēlāk – pilsētas) valdes telpās.

Par bibliotēkas dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1927. gada 1. decembris. Ziņas par to atrodamas laikrakstā “Vidzemes Šveice” 1930. gada 1. februārī. Pēc Siguldas pilsētas tiesību iegūšanas 1928. gada 25. februārī bibliotēka kļuva par Siguldas pilsētas bibliotēku.

20. gadsimta 40. gadu sākumā bibliotēka neiztika bez politiskās varas iejaukšanās ikdienas darbā: notika krājuma “tīrīšanas”, iznīcinot lielu daudzumu grāmatu, kas neatbilda padomju varas uzskatiem. Grāmatas tika gan dedzinātas, gan vestas pārmalt uz Līgatnes papīrfabriku. Taču daļu bibliotēkas grāmatu esot izdevies paglābt, tās slēpjot bibliotekāra Jāņa Zuzes mājas pagrabā. Otrā pasaules kara laikā bibliotēka bija spiesta uz laiku pārtraukt savu darbību.

Bibliotēka savu darbību atsāka 1945. gadā Pētera Adatas vadībā, par to liecina ieraksti inventāra grāmatā. Tā atradās Padomju (tagadējā Pils) ielā 1. 1950. gadā bibliotēkai tika mainīts nosaukums, pārtopot par Siguldas rajona bibliotēku. Lai gan lasītāji bibliotēku atceras kā gaumīgi iekārotu un mājīgu, taču telpas bijušas pārāk šauras bibliotēkas krājumam.

Lai novērstu telpu trūkumu, 1958. gadā bibliotēka tika pārcelta uz novadpētniecības muzeja ēku Imanta Sudmaļa (tagadējā Šveices) ielā 19. Šīs ēkas vietā mūsdienās atrodas mākslu skola un koncertzāle “Baltais flīģelis”.

1962. gadā tika likvidēts Siguldas rajons, līdz ar to bibliotēka tika iekļauta Rīgas rajonā kā Siguldas pilsētas bibliotēka, kā arī tā jau atkal bija mainījusi savu atrašanās vietu, proti, kopš 1963. gada bibliotēka atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 3 pansijas “Villa zaļā” telpās.

Bibliotēkas darbinieces atceras, ka darba apstākļi šajā ēkā esot bijuši visai skarbi – bieži vien ziemas mēnešos nācies strādāt ļoti aukstās telpās – ar cepurēm galvās un biezajiem velteņiem kājās. No 1978. gada bibliotēka tika pārorganizēta par Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas sistēmas 3. filiālbibliotēku. Šajā laikā bibliotēka darbojusies arī kā metodiskā darba centrs apkārtējo ciemu bibliotēkām.

1981. gada vasarā bibliotēka pārcēlās uz savu nākamo mājvietu – Padomju (tagadējo Pils) ielu 8. Liels nopelns šo telpu iegūšanai bija vadītājas Mildas Večenas iniciatīvai. Bibliotēka ieguva plašas telpas gan abonementam, gan lasītavai, turklāt pašā pilsētas centrā. Šajā ēkā aizritējuši bibliotēkas ražīgākie darba gadi, kā arī iegūts “Teicamas darba bibliotēkas” nosaukums.

1992. gadā tika likvidēta centralizētā bibliotēku sistēma, nododot arī Siguldas bibliotēkas pašvaldības rīcībā. Finansiāli bibliotēka kļuva atkarīga tikai no pilsētas vadības, bet savā darbībā ieguva vairāk patstāvības. 1992. gada nogalē finansiālu apsvērumu dēļ bibliotēku pārcēla uz pustukšā bērnudārza “Pīlādzītis” telpām Strēlnieku ielā 15. Šajā laikā bieži tika rīkoti dzejas lasījumi un tikšanās ar literātiem, īpaši ar apgāda “Teātra anekdotes” (vēlāk “Likteņstāsti”) vadītāju Anitu Mellupi, ar kuru kopā tika organizēti literāri muzikāli sarīkojumi. Šajos gados dibināts arī Lasītāju klubs.

Bibliotēkas attīstības augšupejas punkts sākās 1999. gadā, kad tika izstrādāts veiksmīgs projekts Sorosa fondam datoru un interneta pieslēguma iegādei. 2000. gada 23. martā Siguldas pilsētas bibliotēkā atklāja sabiedriskā interneta pieejas punktu, kas bija rezultāts bibliotēkas vadītājas Karitas Plakanes un Ligitas Zīvertes čaklajam darbam.

2002. gadā ar bibliotēkas vadītājas Ligitas Zīvertes iniciatīvu bibliotēka veiksmīgi piedalījās BIS “Alise” projektu konkursā publiskajām bibliotēkām. Rezultātā tika ieviesta bibliotēku informācijas sistēma “Alise”. No 2005. gada janvāra jau intensīvi tika veidots bibliotēkas elektroniskais katalogs, par ko rūpējās sistēmbibliotekāre Saulcerīte Bernaute. Paralēli arī tika uzsākta Siguldas novadpētniecības datubāzes veidošana. Bet 2010. gada aprīlī bibliotēka jau uzsāka automatizētu lasītāju apkalpošanu BIS “Alise” un ieviesa vienotās novada elektroniskās lasītāju kartes.

Ar Siguldas novada pašvaldības domes 2009. gada 16. decembra lēmumu “Par Siguldas novada bibliotēku darbības reorganizāciju” no 2010. gada 1. janvāra bibliotēka pārgāja uz centralizētu novada bibliotēku modeli. Tā rezultātā Siguldas pilsētas bibliotēka kļuva par Siguldas novada bibliotēku, tai pievienoja Siguldas Bērnu bibliotēku kā Bērnu literatūras nodaļu un 4 filiālbibliotēkas: Siguldas pagasta, Allažu pagasta, Mores pagasta un Jūdažu bibliotēku.

Nozīmīgas pārmaiņas notika 2011. gadā, kad pašvaldībai bija nepieciešamas telpas bērnudārzam, bibliotēku nolēma pārvietot uz jaunām, plašākām telpām Skolas ielā 3.

Vadītājas Ligitas Zīvertes vadībā notika jauno telpu pārveides un labiekārtošanas procesā. Un tā 2011. gada 11. novembrī Siguldas novada vadība atklāja bibliotēkas jaunās telpas. Jauns posms bibliotēkas dzīvē notika 2020. gada vasarā, kad bibliotēkai atkal no jauna bija nepieciešams mainīt telpas, šoreiz uz īrētām telpām pilsētas centrā – Leona Paegles ielā 3.

Siguldas novada bibliotēka apmeklētājiem 2020. gada 18. septembrī tika atvērta jaunās, gaišās, mūsdienīgās un plašākās telpās. Līdz ar jauno telpu atvēršanu radīta jauna Siguldas novada bibliotēkas vizuālā identitāte, kas iekļaujas “S!gulda aizrauj!” kopējā koncepcijā, kā arī apliecina ceļojumu grāmatu pasaulē kā aizraujošu, pamanāmu un spējīgu aizraut. Lai to piedzīvotu, grāmata ir jāatver. Bibliotēkas telpas iekārtotas pēc atvērta tipa plānojuma, atsevišķi nodalot aktivitāšu un atpūtas zonas dažāda vecuma apmeklētājiem. Izmantojot plašās telpas, izveidotas atsevišķas zonas arī bērniem un jauniešiem, kur ērti varēs lasīt grāmatas un žurnālus, pildīt mājasdarbus, spēlēt spēles vai kā citādi lietderīgi pavadīt laiku. Pieaugušajiem radīta mājīga atpūtas zona lasīšanai. Periodikas lasītavā izveidota vieta gan individuālajam darbam, gan kafijas baudīšanai un sarunām. Izbūvēta telpa arī mākslas un pasākumu baudīšanai. Izbūvēts pacēlājs, kas atvieglos iespēju iekļūt bibliotēka jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem.

2021. gada oktobrī 1. oktobrī pēc novadu reģionālās reformas bibliotēka tika atkal izveidota par pašvaldības iestādi ar 11 struktūrvienībām: Allažu bibliotēka, Inciema bibliotēka, Inčukalna bibliotēka, Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs, Krimuldas bibliotēka, Lēdurgas bibliotēka, Mores bibliotēka, Mālpils bibliotēka, Sidgundas bibliotēka un Siguldas pagasta bibliotēka. Darbu uzsāka bibliotēkas jaunā vadītāja Jeļena Ozoliņa.

Bibliotēka savu darbību organizē atbilstoši ģimenes bibliotēkas modelim, nodrošinot visai ģimenei piemērotu un kvalitatīvu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, īpaši uzmanību pievēršot uz ģimeni vērstām aktivitātēm, radot jaunus pakalpojumus, – sarunu un izstāžu cikls “Sarunas bibliotēkā”, velo bibliotēka un lasītveicināšanas nodarbības “Pūčulēnu skola” projekta “Grāmatu starts” ietvaros.

3. decembrī plkst. 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies Magone Liedskalns un Jans Ikes, kuri prezentēs savu jaunāko dzejas kopdarbu “Austrumrūsa”.

Magoni Liedskalns mēs iepazinām pašmāju šovā “Slavenība bez filtra”, kurā dzejniece čakli rosās dārza darbos. Jans Ikes kontā ir divi dzejas krājumi un trīspadsmit dzejas kopkrājumi.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Nākamvasar, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Svētku ietvaros norisināsies gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan folkloras diena Vērmanes dārzā, amatierteātru izrādes, pūtēju orķestru, vokālo un koklētāju ansambļu koncerti parkos, kultūras centros, baznīcās un citviet Rīgā.

Gatavojoties lielajam notikumam, Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi šoruden darbojas īpaši aktīvi, apgūstot apjomīgo svētku repertuāru. Jau tradicionāli par svētku tuvošanos liecina arī amatiermākslas kolektīvu skates. Novembrī notika Latvijas vokālo ansambļu konkursa pirmā kārta, un finālā, kas notiks 27. un 28. maijā, Siguldas novadu pārstāvēs Lēdurgas vīru kopa Imanta Toča vadībā. Savukārt novembra vidū Siguldas pagasta Kultūras namā pulcējās pūtēju orķestri no Siguldas, Inčukalna, Salaspils un Līgatnes, lai klausītājus iepriecinātu ar dziesmām, kas iekļautas Dziesmu svētku programmā, muzicējot gan katram kolektīvam atsevišķi, gan apvienojot spēkus kopdziesmās.

4. un 11. decembrī kultūras centrā “Siguldas devons”, Allažu Tautas namā un Mālpils Kultūras centrā būs skatāmas novada amatierteātru skates izrādes. Novada kori jau no rudens reizi mēnesī Jāņa Baltiņa vadībā sanāk uz kopmēģinājumiem, lai gatavotos skatei aprīļa izskaņā, bet dejotāji piedalās dažādos koncertos un uz skates koncertu gan žūriju, gan skatītājus gaidīs pavasarī – marta sākumā. Tikmēr lietišķo studiju dalībnieki visā novadā čakli darbojas un gatavojas apjomīgajai Dziesmu svētku laika lietišķās mākslas izstādei.

Varbūt vēl nav par vēlu Dziesmu un Deju svētkus baudīt ne vien kā skatītājam un klausītājam, bet arī kā dalībniekam, pievienojoties domubiedriem Siguldā, Mālpilī, Allažos, Lēdurgā, Inčukalnā, Krimuldā vai Morē.

Kopumā Siguldas novadā patlaban darbojas 66 amatiermākslas kolektīvi: deviņi kori, 12 vokālie ansambļi (to skaitā pieci bērnu ansambļi), 22 deju kolektīvi un kopas (to skaitā seši bērnu kolektīvi), piecas folkloras kopas, pieci amatierteātri, trīs pūtēju orķestri, viens pūtēju ansamblis un viens bigbends, kā arī sešas tautas lietišķās mākslas studijas un divas keramikas studijas gan bērniem, gan viņu vecākiem.

Ikviens ir aicināts rast kopā būšanas un radīšanas prieku un notvert svētku burvību uzstāšanās reizēs!