Kultūra - sigulda.lv

15. jūnijā plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” koncertu sniegs starptautiski atzītais bērnu koris “TAPIOLA” no Somijas pilsētas Espo.

Bērnu koris “TAPIOLA” šogad svin 60. gadadienu kopš tā dibināšanas. Jubilejas gadu koris “TAPIOLA” diriģenta Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) vadībā atzīmē ar koncerttūri Baltijas valstīs un pirmoreiz tā vēsturē – Latvijā. Koris koncerttūrē dosies aptuveni 40 dziedātāju sastāvā. Koncerttūres mērķis ir iepazīt Baltijas valstu mūziku un kultūru, kā arī veidot jaunas draudzības. Latvijā kora sadarbības partneris ir Rīgas Doma meiteņu koris “TIARA” diriģentes Airas Birziņas vadībā.

Kora “TAPIOLA” koncertprogrammai Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” dots nosaukums “Apkārt pasaulei un atgriežoties Somijā”. Koncerta pirmajā daļā simbolisks mūzikas ceļojums vēstīs par tām valstīm, kurās koris savā 60 gadu ilgajā darbības laikā viesojies un koncertējis, – skanēs Zviedrijas, Kanādas, ASV, Austrālijas, Filipīnu, Japānas Izraēlas, Ungārijas, Francijas, Vācijas un Igaunijas komponistu oriģinālmūzika un tautasdziesmu apdares. Koncerta otrajai daļai izvēlēta izcilāko, pasaulē pazīstamāko somu komponistu mūzika – kora sniegumā skanēs E. Rautavāras, Ž. Sibēliusa, T. Turkka, J. Linkola, H. Wessman un A. M. Kähärä kordarbi.

Diriģents Pāsi Hioki par viesošanos Latvijā saka: “Koris “TAPIOLA” savas darbības laikā apceļojis gandrīz 40 valstis. Šogad – par godu kora 60. gadadienai – esam pagodināti pirmoreiz viesoties Latvijā. Mēs vēlamies Latvijas klausītājiem piedāvāt gan dažādus ārzemju komponistu kordarbus, gan īpaši korim TAPIOLA sacerētu somu komponistu kormūziku. Kora TAPIOLA mākslinieciskais mērķis jau no tā darbības pirmsākumiem bijis attīstīt un veidot daudzpusīgus mūziķus – un tieši tādēļ mūsu dziedātāji ne tikai dzied, bet arī spēlē mūzikas instrumentus.”

Koncerta norisi atbalsta Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” un Rīgas Doma meiteņu kora biedrība. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Koris “TAPIOLA” ir pasaulē pazīstams un godalgots bērnu koris no Espo, Somijas. Kopš dibināšanas koris TAPIOLA no skolas kora ir kļuvis par viens no pasaulē pazīstamākajiem bērnu un jauniešu koriem, izceļoties ar tā īpašo, atšķirīgo kora skaņu, ko novērtējuši daudzi mūzikas kritiķi visā pasaulē. Kori 1963. gadā dibinājis profesors Erkki Pohjola, viņa darbu no 1994. līdz 2008. turpināja Kari Ala-Pöllänen, bet kopš 2008. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) – kora TAPIOLA absolvents, bijušais dziedātājs. Šobrīd korī dzied aptuveni 50 jaunie mūziķi vecumā no 9 līdz 19 gadiem. Līdztekus dziedāšanai katrs kora dalībnieks spēlē arī kādu mūzikas instrumentu.

Kora repertuārs ir ļoti daudzveidīgs – no džeza mūzikas līdz laikmetīgajam un klasiskajam repertuāram, no tautas mūzikas līdz sakrālajai kormūzikai. Nozīmīga ir kora TAPIOLA mākslinieciskā sadarbība ar mūsdienu komponistiem – vairāki somu un ārvalstu komponisti ir komponējuši un veltījuši skaņdarbus tieši korim TAPIOLA.

“TAPIOLA” aktīvi koncertā Somijā un ārvalstīs. Īpaša tradīcija kopš 1960-tajiem gadiem ir ikgadējie Ziemassvētku koncerti. Koris veicis daudzus desmitus ierakstu, ieguvis balvas un atzinību vairākos nozīmīgos koru konkursos, piemēram, BBC koru konkursa Let the Peoples Sing galveno balvu Silver Rose Bowl (1971), kā arī saņēmis UNESCO mākslas veicināšanas balvu (1996). Darbības laikā koris TAPIOLA devies vairāk nekā 80 starptautiskās koncerttūrēs visā pasaulē.

Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) (1970) ir kordiriģents, mūzikas maģistrs un soprānists (īpašs kontrtenora veids). Kopš 2008 gada P. Hyökki ir kora “TAPIOLA” mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir arī YL (Ylioppilaskunnan Laulajat) vīru kora (Somijas pazīstamākā un vecākā somu valodā dziedošā vīru kora; koris dibināts 1883. gadā) mākslinieciskais vadītājs un paša dibinātā kamerkora EMO Ensemble galvenais viesdiriģents. Kopā ar kamerkori EMO Ensemble, vokālo ansambli Talla un kamerkori Cantabile, ieguvis uzvaras daudzos koru un vokālo ansambļu konkursos un vairākos no tiem arī saņēmis diriģenta balvu. Diriģents P. Hioki bieži veic ierakstus ar visiem saviem koriem, strādājot gan kā diriģents, gan producents. Viņa veiktie ieraksti kopā ar vokālo ansambli Talla, kamerkori EMO Ensemble un YL vīru kori Somijā atzīti par Gada kora disku. P. Hioki 2014. gadā Somijā saņēma izcilo Klemetti balvu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada bibliotēkā Leona Paegles ielā 3 līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu komiksu izstāde “IZSTĀSTĪTIE. Ukrainas bērnu stāsti”.

Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā “Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto, bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.

Jau 2,5 miljoni Ukrainas bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.

“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijis pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.

Kamēr grāmata vēl tikai top, Siguldas novada bibliotēkā varēs aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T‑kreklu grafikas.

“Ir pieredzes, kuras pārtop klusēšanā. Tās atstāj prātā attēlu šķembas, kuru savādā gaisma vēl ilgi apspīd notikumus ap mums,” komiksu grāmatas “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” ievadā raksta Linda Gabarajeva.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra, atbalsta SIA “Latvijas Finieris”, SIA “Gardu muti” un izdevniecība “Aminori”.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā Iveta Hamčanovska

Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama plašu atzinību guvušā fotogrāfa Kristapa Kalna fotoizstāde “Tirgus ļaudis,” kas sirsnīgos un kolorītos portretos ļauj ielūkoties atdzimušā Siguldas tirgus ikdienas dzīvē. Izstādes atklāšana norisinājās Siguldas svētku ietvaros Siguldas tirgū.

Izstādē piedāvātā fotogrāfiju izlase ļauj iepazīt īstus, nesamākslotus cilvēkus sev ierastajā tirgus vidē un izcelt skaisto vienkāršajā ikdienā. Tie ir dārzeņu un stādu audzētāji, kūpinājumu un zivju tirgotāji, bitenieki, maizes cepēji – lepni un čakli sava darba darītāji, kuru pievilcību veido nevis glancēts skaistums, bet gan sastrādātas rokas un gandarījuma krunciņas sejā.

“Izstāde ”Tirgus ļaudis” ir fotogrāfa un vides kopīgi veidots stāsts par to kas notiek tepat blakus Siguldā. Centrā ir cilvēks ar savām vērtībām,” uzsver Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.

“Sigulda ir mana bērnības pilsēta – mans tēvs bija ārsts Siguldas slimnīcā un ģimene jau ilgus gadus organizē Siguldas opermūzikas svētkus. Tāpēc liels bija mans prieks pavadīt laiku ar Siguldas ļaudīm tirgus vidē – lieliskā, vitālā un košā sastapšanās vietā,” stāsta fotogrāfs Kristaps Kalns.

“Ar šo fotogrāfiju izlasi vēlamies vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pamanīt un novērtēt īstas vērtības mums apkārt. Viena no tādām pavisam noteikti ir mūsu Siguldas tirgus cilvēki – skaisti savā vienkāršībā un darba tikumā. Tāpēc ceram, ka “Tirgus ļaudis” kalpos par iedvesmu vēl ciešāk iepazīt Siguldu un tās krietnos cilvēkus,” saka Ēriks Grūbe, uzņēmējs un Siguldas tirgus attīstītājs.

Izstādes varoņi Siguldas tirgū sastopami katru dienu.

Maija otrā pusē Cesvainē Bērnu un jauniešu folkloras svētkos “Pulkā eimu, pulkā teku” satikās 71 bērnu un jauniešu folkloras kopa no visas Latvijas, kopskaitā vairāk nekā tūkstotis dalībnieku, to vidū arī Siguldas novada kolektīvi.

No Siguldas novada uz Cesvaini devās Allažu Tautas nama folkloras kopa “Tiptaiņi” (vadītāja Liena Tetrovska) un Lēdurgas Kultūras nama “ Putni” ( vadītāji Mārtiņš Āboliņš un Ilze Kļaviņa).

Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku” katru gadu notiek citā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā, piemēram, 2011. gadā tas notika Turaidā un Lēdurgā, bet šogad Cesvainē. Ik gadu sarīkojums veltīts tēmai, kuru dalībnieki pēta vietējo tradīciju kontekstā. 2023. gada tēma bija “Amati, amatnieku meistarstiķi un niķi”.

Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju” Siguldas Jaunās pils salonā vienkopus ļauj iepazīties ar mākslinieces pēdējos gados radītajiem darbiem. Dambergas radītās skulpturālās instalācijas, skulptūras un performances video, apmeklētājam liek pievērst uzmanību keramikas objektu formas dinamiskajai izteiksmībai un individualitātei, reizē runājot par vielas matēriju un mākslinieces mijiedarbību ar to darbu radīšanas procesā.

Balstoties uz izpratni par matēriju, izriet kultūru izpratnes par apkārtējo pasauli un lietu kārtību. Laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju” uzdod jautājumu – kas ir matērija un objekts mūsdienu tik ļoti mainīgajā laikmetā. Keramika ir burtiska matērijas māksla – zemes masu ierobežošana, saruna, kur roka rada objektu un kuru vada pati māla masa, pats topošais objekts.

Māksliniece savus darbus rada, ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā – tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā.”

Egija Damberga studējusi keramiku gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā – bakalauros un maģistros. Egijas darbos raksturīga eksperimentāla pieeja keramikas mākslai, radot ne tikai skulpturālas instalācijas, bet arī performances un multimediālo mākslu. Piedalījusies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius‘22”, 3. Latvijas keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021”, Marka Rotko mākslas centrā, izstādē “Savējie” eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” un citās izstādēs.

Izstāde “Sarunas ar matēriju” apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 9. jūlijam. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane

Siguldas pilsdrupu estrādē Līgo vakarā būs iespēja baudīt “Skroderdienas Silmačos” 120. jubilejas iestudējumu.

Savukārt Līgo nakts ieskaņai Siguldas pils dārzā plkst. 18.00 koncertēs Strādnieku maršu orķestris no Norvēģijas. Orķestris dibināts 1921. gadā un tajā ir aptuveni 50 entuziastisku Janičāru vecumā no 17 līdz 70 gadiem, tas ir labi pazīstams un iemīļots nelielajā Norvēģijas pilsētiņā Verdālā. Orķestris katru gadu uzstājas vairākos koncertos Norvēģijā. Latvijā kolektīvs viesojas pirmo reizi.

Apzinoties, ka latvieši vienmēr pelnījuši īsteni latvisku ielīgošanu režisora Imanta Strada radītajā iestudējumā pēc viņa aicinājuma, kopā pulcējas aktieri no gandrīz visiem Latvijas lielākajiem teātriem. “Skroderdienas Silmačos” lomas izspēlēs spilgts aktieru kolektīvs: Kristīne Nevarauska (Antonija), Edgars Pujāts vai Ģirts Ķesteris (Dūdars), Madara Melne Tomsone (Elīna), Ivo Martinsons (Aleksis), Artis Jančevskis (Kārlēns), Imants Strads (Pindaks), Elīna Bojarkina vai Zane Aļļēna (Ieviņa), Meinards Liepiņš (Rūdis), Marģers Eglinskis (Ābrams Vulfsons), Ģirts Liuzniks (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum), Ieva Puķe vai Regīna Devīte (Pindacīša), Elīna Vāne vai Sigita Pļaviņa (Bebene), Māra Mennika vai Baiba Valante (Tomuļu māte).

“Parēķiniet paši – 120 gadi ir kā minimums sešas paaudzes, kuras ir uzaugušas ar Skroderdienām. Mums ir iespēja dziedāt līdzi un smieties par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecvecvecvecāki,” spriež izrādes režisors Imants Strads. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt – dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka “Skroderdienas” var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu – tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod no paaudzes paaudzē.

Pēc izrādes ap plkst. 21.50 kopā ar folkloras kopu “Putni” un “Senleja” dalībniekiem kopā iedegsim Jāņu ugunskuru. Bet ap plkst. 22.30 uz zaļumballi aicinās Dainis Skutelis un “Līgo orķestris” Jura Kristona vadībā.

Biļetes cena ir 15 eiro (izrādes un zaļumballes apmeklējums),Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40% Pirmskolas vecuma bērniem ieeja brīva. Pasākuma dienā biļetes cena – 15 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. No plkst. 22.00 būs iespēja iegādāties biļetes ieejai zaļumballē, tās cena ir 10 eiro.

Vasara ir piedzīvojumi dabā, parkos un pilsētu laukumos. Arī brīvdabas koncerti un festivāli. Tāpēc, noskaņoties vasarai, iedvesmos laikmetīgā cirka izrāde, kuru uz Siguldas svētkiem vedīs igauņu mākslinieku trupa “Big Wolf”. Plkst. 15.00 Svētku laukumā svinētājus pārsteigs gaisa akrobātikas stāsts “Trīs māsas”.

“Trīs māsas” ir izrāde, kas stāsta par izcilajām Ziemeļvalstu sievietēm. Par viņu maigumu, spēku, pārliecību un bailēm. Noslēpumi atklājas patiesībā un pazūd starp debesīm un zemi. Nav pareiza vai nepareiza, nav laba vai slikta, sieviete ir tikai miesa un kauls māsas mīlestības plīvurā.

Veidojot izrādi, komanda pētīja senās ziemeļvalstu laulību tradīcijas, sievietes lomu un ģimeniskās vērtības senatnē, kā arī to transformāciju (vai nē) mūsdienās.

Projekta “Trīs māsas” pamatā ir gaisa akrobātikas disciplīnu (šūpuļtīkls, stīpa) un asprātīgas komēdijas apvienojums, kas papildināts ar tautasdziesmu stāstos balstītu horeogrāfiju un sociāli aktīvas pozīcijas impulsiem.

Izrādes ilgums: 45 minūtes. Izpilda: Grete Gross (Igaunija), Lizeth Wolk (Igaunija), Alise Bokaldere (Latvija). Idejas autors: “Big Wolf Company”.

Foto: Harry Tiits

8. jūnijā plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā aicina uz sarunām ar Gaujas plostnieku Māri Mitrevicu un maijā iznākušās grāmatas “Gaujas plostnieka stāsts” prezentācija.

Māra Mitrevica grāmatas “Gaujas plostnieka stāsts” pirmā daļa ietver 1998. gadā izdoto atmiņu grāmatu “Aiz nākošā līkuma” — 1960. gada plostnieka dienasgrāmatu par darbošanos uz plosta ar plostnieka ķeksi posmā Turaida – Murjāni.

Savukārt, otrā daļa iever Māra Mitrevica jeb Gaujas Mitrā personīgo atmiņu stāstu bildēs no agras bērnības līdz šodienai – par Gauju, baļķiem un plostniekiem.

Informāciju sagatavoja:

Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā Iveta Hamčanovska

Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju” tiks atklāta šo sestdien, 27. maijā, plkst. 17.00. Siguldas Jaunās pils salona viesus tā iepazīstinās ar novada jaunās paaudzes mākslinieces daiļradi. Izstādē būs apskatāmas Egijas Dambergas radītās skulpturālās instalācijas, kas apmeklētājām liks pievērst uzmanību keramikas objektu formas dinamiskajai izteiksmībai un individualitātei.

Māksliniece savus darbus rada ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā – tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā”.

Egija Damberga studējusi keramiku gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā – bakalaura un maģistra programmās. Egijas Dambergas darbos raksturīga eksperimentāla pieeja keramikas mākslai, radot ne tikai skulpturālas instalācijas, bet arī performances un multimediālo mākslu. Piedalījusies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius‘22”, 3. Latvijas Keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021” Marka Rotko mākslas centrā, izstādē “Savējie” eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” un citās izstādēs.

Izstāde “Sarunas ar matēriju” apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 25. jūnijam. Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas, citā laikā – ieejas maksa ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Šogad jau 12. reizi no dažādām Latvijas vietām un dažādu paaudžu tautas deju kolektīvu dalībnieki dosies uz Inčukalna Deju svētkiem. Tā ir iespēja ikvienam dejotājam un arī skatītājam sajust “Mūžīgā dzinēja” enerģiju, ko tik ļoti gaidam vasaras lielajā notikumā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.

Svētku mākslinieciskais vadītājs ir Andrs Briņķis.

Šogad Inčukalna Deju svētkos piedalīsies 25 kolektīvi. Mūsu Siguldas novadu pārstāvēs VPDK “Dūka”, JDK “Māra”, SDK “Kniediņš” un inčukalnieši BDK “Minkāns”, VPDK “Virši”, VPDK “Runči un Kaķes”, SDK “LG Virši” un arī pūtēju orķestris. Īpašu enerģiju katros svētkos ienes jaunieši. Šogad bagātīgi tiks pārstāvēti deju ansambļi “Liesma”, “Pērle” un “Dzintariņš”.

Inčukalnieši svētkus izjutīs jau no paša rīta 27. maijā, kad sākas mēģinājumi estrādē. Bet no plkst. 15.00 līdz 21.00 ikviens ir aicināts apmeklēt svētku tirdziņu Zvaigžņu ielā pie Inčukalna pamatskolas.

Svētki noslēgsies ar zaļumballi kopā ar grupu “Pipari”, kas dejotgribētājus gaidīs no plkst. 21.30 līdz 2.30. Ieejas maksas ballē ir 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 4 eiro.

Visi mīļi aicināti uz Inčukalnu 27. maijā!

Sestdien, 27. maijā, plkst. 16.00 pie Siguldas pagasta Kultūras nama norisināsies Āra Lasītavas sezonas atklāšana. Lasītavas pirmā viešņa būs daudzpusīgā Ilona Balode-Ūdre, grāmatu “Rīga–Pekina” un “Ielu muzikantu piezīmes” autore. Pasākuma laikā dzirdēsim autores stāstījumus par grāmatu tapšanu procesu, to fragmentu lasījumus un Ilonas muzikālos priekšnesumus.

2012. gadā un šogad pārizdoto grāmatu par Ilonas un mūziķa Rolanda Ūdra stopēšanu uz Ķīnas galvaspilsētu “Rīga-Pekina jeb Ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā” bieži dēvē par bezrūpības slavinājumu. Atraktīvais humora, dzīvesprieka un pašironijas pilnais vēstījums iekaroja gan lasītāju, gan kritikas simpātijas: darbs 2013. gadā ieguva LALIGABA nomināciju “Spilgtākā debija”.

Ilonas Balodes otrajā grāmatā “Ielu muzikantu piezīmes” skaidri nolasāmi divi laiki viņas dzīvē: “pirms” un “pēc”. Pirms nelaimes gadījuma ar dzīvesbiedru Rolandu un pēc tā. Abi šie laiki autores un viņas līdzgaitnieku dzīvēs pamīšus atspoguļoti, savijoties jau pazīstamajai ceļotāju bezrūpībai, vieglam dzīves tvērumam, mākslinieciskam, neparastam skatījumam uz pasauli un norisēm tajā, ar skaudru, eksistenciāli dziļu cilvēka būtības un sūtības analīzi. No zemeņu un zeķu zagšanas, bohēmiska trakuma līdz nopietnām pārdomām par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par sāpēm un nāvi.

Dalība pasākumā – bez maksas.

Ir veiksmīgi pabeigta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģijas izstrāde, kuras laikā notikušas gan tikšanās ar iedzīvotājiem un jomas speciālistiem, gan praktisko ideju ģenerēšanas darbnīcas un semināri. Aicinot nozares kolēģus un novada iedzīvotājus uz noslēguma sarunu un plānoto vidējā termiņa rīcību prezentāciju, Siguldas novada pašvaldība organizē trīs prezentāciju dienas:

24. maijā plkst. 18.00 Krimuldas Tautas namā;
25. maijā plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā;
26. maijā plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrā.

Jau ziņots, ka tikšanās reizēs piefiksēti iedzīvotāju ieteikumi un idejas piecos attīstības virzienos: sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums; aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana; kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība; kultūras darbinieku profesionālā izaugsme, jauno talantu izaugsme un mākslinieciskā jaunrade un pētniecība (arī literatūras jomā).