2023. gads ir Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gads. Tiem cītīgi gatavojas visa Latvija, arī Siguldas novads, kas svētku gājienā būs pamanāms ar Siguldas senāko un raksturīgāko suvenīru dalībnieku rokās – Siguldas koka spieķi. Kopā 730 meistares Antras Plavgo darinātie spieķi svētku gājienā pavadīs novada dejotājus, dziedātājus, pūtējus un folkloristus. Siguldas spieķa darināšanas prasme iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Meistare Antra Plavgo stāsta par to, kā tapuši Siguldas spieķi un cik nozīmīgi tie ir siguldiešiem.
Spieķi – Siguldas simbols un ģimenes mantojums
Spieķi ir senākais un atpazīstamākais Siguldas simbols, kam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture. Arī meistares Antras Plavgo ģimenē spieķis ir ģimenes mantojums – tas savulaik bijis vīra vecāku arods, ko iemācījis kaimiņš, kad visi atgriezās mājās no izsūtījuma Sibīrijā. Kad Antra ģimenē ieprecējās, viņu bizness jau bija beidzies, jo vīra vecāki no lauku mājas bija pārcēlušies uz dzīvokli Turaidā, kur spieķus nevarēja ne izgatavot, ne turēt. Tas fiziski nebija iespējams.
Bet meistare ar vīru un bērniem izvēlējās dzīvi laukos – 10 kilometrus no Siguldas, Krimuldas pagastā. Un kā pati smej “šeit ir visi ideālie apstākļi spieķu gatavošanai. Mūsu mežā, kas nav mazs, 100 hektāri, krūkļi, no kuriem gatavo spieķus, ir biezā daudzumā”. Bērni bija mazi, uz darbu izbraukāt pagrūti, un tas bija labs piepeļņas veids, neskatoties un konkurenci, kas Siguldas novadā netrūka. Tā palēnām spieķu gatavošana Antras ģimenē pārvērtās par galveno peļņas avotu.
Spieķu gatavošana
Spieķu gatavošana nav vienkāršs process. Viss sākas ar krūkļu griešanu mežā – to vislabāk darīt vēlu rudenī, vai agri pavasarī – bezlapu stāvoklī. Tālāk līdz apstrādei tos uzglabā vēsā, pietiekami lielā vietā. Ideāla ir pagraba priekštelpa – ne par aukstu, ne par karstu, lai vai kāds gadalaiks un laikapstākļi. Turpinājumā sākas sarežģītākais process ar krūkļu vārīšanu, mizošanu, locīšanu un pats svarīgākais – taisnošanu, kamēr tie tiek žāvēti. Šajā procesā iesaistās vīrs, pieliekot savu spēku. Lielos un vidējos spieķus vāra speciālā, no bieziem metāla gabaliem sametinātā vannā, mājās. Toties mazie spieķi tiek gatavoti darbnīcā Siguldas pils kvartālā, kur notiek gan meistarklases, gan ir iespēja ikdienā iegādāties spieķus un dažādus citus no koka gatavotus suvenīrus.
Vidējā izmēra spieķi, kuri būs Dziesmu un Deju svētku gājiena dalībniekiem, tiek žāvēti nedēļu vai dažreiz pat vairākas. Žāvēšanas procesā ik dienu notiek arī spieķu taisnošana, kas ir diezgan smags process, bet vajadzīgs, lai tie būtu perfekti taisni. Pēc tam seko spieķu apgleznošana, tiem piedodot krāsas un latvju zīmju spēku, tās iededzinot. Mazākos spieķus pēc iededzināšanas var iekrāsot arī ar krāsām, bet lielākiem smalkais darbs notiek tikai dedzināšanas procesā. Kopumā dizaina ziņā ir maz iespēju izpausties – lielākā daļa latvju zīmes jau bija apgūtas no senčiem, bet daži jauni risinājuma dizaini meistarei Antrai tomēr ir sanākuši.
Vienojošais simbols Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem
Lai gan Antra nav vienīgā spieķu izgatavotāja Siguldā, viņa ir vienīgā, kura piekrita izgatavot spieķus 730 Siguldas novadniekiem – Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem!
Dziesmusvētku dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tas vīsies pa galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmu svētku svinēšana. Un tieši šogad – Dziesmu svētku 150-gades gājienā pirmo reizi kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi, kur katrs varēs dižoties un gājienā izrādīt tieši savu kultūrzīmi, kopā parādot mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā.
Ar Siguldas Dziesmu un Deju svētku kolektīviem vari iepazīties “Siguldas devons” Facebook lapā.
Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane
Turaidas muzejrezervātā 21. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 21.00 visi aicināti smelties senas un mūsdienīgas zināšanas par pļavu augiem un Jāņu vainagiem, izjust savu piederību dabai un tautas tradīcijām, kā arī gūt spēkus un enerģiju visai vasarai un gadam.
Pasākumi:
Ieeja: muzeja biļete – 2,85 eiro.
Savukārt no 21. līdz 25. jūnijam Turaidas pils pagalmā aicinām piedalīties foto akcijā “Līgo Turaidā!”. Nofotografējieties pie izrotātā foto rāmja, atsūtiet savas fotogrāfijas uz norādīto tālruni un esiet daļa no mūsu svētku galerijas!
No 21. līdz 29. jūnijam akcija “Iepazīsti vasaras pļavu!”. Apmeklētāju centrā saņemot Jāņu zāļu meklēšanas ceļvedi, iespēja izstaigāt pļavu un iepazīt pļavu augus un Jāņu zāles.
Īpašs svētku piedāvājums Līgām un Jāņiem, savā vārda dienā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ieeja Turaidas muzejrezervātā ir bez maksas.
Lai košs un pozitīvas enerģijas piepildīts vasaras saulgriežu laiks!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēka 16. jūnijā plkst. 17.00 aicina apmeklēt Roberta Kulpes privātkolekcijas izstādi “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē” un tikšanos ar izstādes autoru.
Izstādē apskatāmas Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes un citi priekšmeti no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Latvijas novadu dziesmu svētkiem, Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā, kā arī festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.
Roberts Kulpe jau vairāk nekā trīsdesmit gadus vāc unikālu latviešu dziedāšanas svētku nozīmīšu kolekciju. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 400 nozīmīšu, medaļu, svētku programmiņu, dziesmu grāmatu, fotogrāfiju un daudz citu priekšmetu, kas saistīti ar dziesmu un deju svētkiem gan Latvijā, gan ārzemēs, gan lielās pilsētās, gan pavisam mazos novados.
Roberta Kulpes kolekcijas vecākie eksemplāri ir 1868. gada nozīmīte par godu Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai, 1910. gada V Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņas medaļa un 1926. gada VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīmīte ar uzrakstu “Dzied māsiņa tu pret mani, es pret tevi gavilēšu”.
Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 31. augustam.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas
irektora vietniece bibliotekārajā darbā
Iveta Hamčanovska
Siguldas novada bibliotēka vasaras sezonas laikā no jūnija līdz augusta beigām piedāvā pakalpojumu saviem lietotājiem – videi draudzīgu grāmatu un citu izdevumu piegādi uz mājām ar īpašu grāmatu velosipēdu “Siguldieši lasa”. Velo bibliotēka kā pakalpojums darbosies visā Siguldas pilsētā.
Vasaras sezonas laikā pakalpojumu aicināti izmantot iedzīvotāji, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta, – seniori un ģimenes ar maziem bērniem.
Velo bibliotēka darbosies otrdienās un ceturtdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00 Siguldas pilsētas robežās. Velo bibliotēkas pakalpojums tiek nodrošināts sadarbībā ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmu.
Velo bibliotēkas pakalpojumu lūgums iepriekš pieteikt Siguldas novada bibliotēkā, zvanot uz tālruņa numura 67973258.
Piektdien, 16. jūnijā, plkst. 19.00 pie Siguldas pagasta Kultūras nama norisināsies Āra lasītava pirmsjāņu noskaņās. Lasītavā viesosies etnogrāfe, pērn iznākušās grāmatas “100 vainagi Latvijai” autore Indra Čekstere, kā arī atraktīvā folkloras kopa “Senleja”.
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt grāmatas tapšanas, vainagu darināšanas un Jāņu tradīciju stāstus, klausīties jāņu laika dziesmas un piedalīties rotaļās folkloras kopas “Senleja” vadībā. Apmeklētājiem būs pieejama arī jāņuzāļu darbnīca, kurā ikviens būs aicināts iemēģināt roku vainagu pīšanā un kopīgi darināt vīteni svētku noformējumam.
“Latviešu tautas vasaras saulgrieži ar Zāļu vakaru, jāņuzālēm, vainagiem, Jāņu uguņu un līgotņu burvību, ar visu paaudžu kopību vasaras skaistākajā brīdī, savieno cilvēkus un dabu kopīgā mīlestības aplī. Svētku vainags simbolizē Saules gaitu Debesīs, vainags priecē un dziedina, liek sajust mīlestību, pateicību un zemes spēku. Cilvēki no Latvijas novadiem dalījušies ar savām atmiņām un izjūtām, pinot vainagus, lasot zālītes un puķes, dziedot un pušķojot savas mājas un mīļos cilvēkus, klājot galdus, iekurot ugunskurus un iededzinot jāņugunis, sagaidot rītausmu ar svētīgo rasu un ar sev tuvu jāņuzāli Latvijas vainagā vēlot labu savai dzimtajai zemei un cilvēkiem,” stāsta grāmatas autore Indra Čekstere.
Dalība pasākumā – bez maksas.
Foto: Edgars Semanis
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Turpinot ikgadējo vasaras tradīciju, arī šogad jūlija svētdienu rītos brokastis varēs baudīt Siguldas Jaunās pils dārzā skaistas mūzikas pavadījumā. Šogad Muzikālo brokastu rītus patīkamā atmosfērā kopā ar izcilu mūziku, draugiem, ģimeni un tuvākajiem piedzīvosim trīs reizes.
Muzikālo brokastu cikls tiks uzsākts 9. jūlijā plkst. 11.00 ar muzikālo dzejas branča plates izrādi “Ziemeļnieks”, kurā skanēs Jāņa Ziemeļnieka dzeja, Jura Kulakova un Svena Vilsona mūzika trīs Vilsonu izpildījumā. Izrādē piedalīsies Mārtiņš Vilsons (aktieris), Svens Vilsons (ģitāra), Gustavs Vilsons (kontrabass).
16. jūlijā plkst. 11.00 Siguldas Jaunās pils dārzā būs baudāma vasarīga pasaules kamermūzikas atspirdzinājumu izlase koncertā “Deja un sadziedāšanās”. Koncertā piedalīsies Sofija Kirsanova (Latvija/Austrālija) (vijole), Ilze Kirsanova (vijole), Agnese Egliņa (klavieres) un XV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu dalībnieku kameransambļi.
Muzikālo brokastu ciklu 23. jūlijā plkst. 11.00 noslēgs izsmalcinātu skaņu gardumu degustācija Ludviga Van Bēthovena, Nino Rotas un Georga Pelēča mūzikā. Pasākumā uzstāsies trio “Fabel”, Anna Gāgane (Latvija/Šveice) (klarnete), Linda Leine (Latvija/Vācija) (klavieres) un Kristaps Bergs (Latvija/Beļģija) (čells).
Ieeja pasākuma ciklā ir bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, Inčukalnā, Aleksandra parka brīvdabas estrādē, 18. jūnijā plkst. 17.30 notiks Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerts.
Koncerts tiks aizvadīts Saules zīmē un tas sniegs iespēju ieskatīties svētku repertuārā, kā arī atklāt to vēstījumu. Ieskaņas koncerts pulcēs vairāk nekā 600 Siguldas novada amatiermākslas kolektīvu dalībnieku – Inčukalnā ieradīsies Siguldas novada jauktie, sieviešu un vīru kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri. Koncerta izskaņā vasaras saulgriežus ieskandinās folkloras kopa “Mālis”.
Laikā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kuru nozīmīgākais un atpazīstamākais notikums būs Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Tiem, kam nebūs iespēja būt klātienē Mežaparkā, droši aicināti skatīties koncertu kopā, šeit pat Siguldā. Siguldas novada pašvaldība 9. jūlijā plkst. 19.30 Siguldas pils paviljonā sadarbībā ar Latvijas televīziju nodrošinās Noslēguma koncerta “Kopā augšup” translāciju. Noslēguma koncerts “Kopā Augšup” ir veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadiem un vēlējums uz mūsu visu kopīgu un gaišu rītdienu. Svinēsim svētkus kopā!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Vasarā atgriešanos uz skatuves piedzīvos leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu, Maiju Lūsēnu un ģitāristu Aivaru Gudro.. 45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pasific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas (“Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”, “Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem.
Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji — Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.
“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar ‑ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars” Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto. 2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums. Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu — tādu kā toreiz, izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.
“Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti, un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu — “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.
Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.
Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē.
Vasaras koncerttūrē uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai, Aivaram Gudrajam pievienosies arī Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis (papildvokāls).
Zodiaka vērienīgās atvadu turnejas koncerts Siguldas pilsdrupu estrādē gaidāms 16.jūnijā 20:00. Biļetes iepriekšpārdošanā – Biļešu Paradīzē. Rīko Producentu grupa 7.
Sestdien, 10. jūnijā, plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2023” atklāšanas pasākumu. Pasākumā viesosies rakstnieks Dzintars Tilaks ar stāstu par grāmatu “Zlatas ceļš”, būs konkursi, stāstījumi par citu grāmatu un ilustrāciju tapšanu. Ikviens varēs iepazīties ar žūrijas 2023. gada kolekcijas grāmatām un iesaistīties lasīšanas maratonā.
Dzintars Tilaks ir divdesmit grāmatu autors, un, kā pats saka, par rakstnieku kļuvis nejauši, radošajā darbā bieži paļaujas uz intuīciju. Apmēram puse no darbiem ir adresēti bērnu un pusaudžu auditorijai. 2022. gadā iznākusi grāmata “Zlatas ceļš”, kura vēsta par ļoti aktuālo Ukrainas kara tēmu. Dzintara Tilaka jaunā grāmata “Zlatas ceļš” ir pieaugšanas stāsts. Stāsts par bērniem, kuriem nelaikā nākas atvadīties no savas bērnības un kļūt pieaugušiem, lai izdzīvotu.
Dzintars Tilaks “Iespējams, ka grāmata nebūtu tapusi, ja vien ilgu laiku man nebūtu iespējas ikdienā tikties ar kādu Ukrainas ģimeni, kas apmetās mūsu mājās. Sarunas, prieki un asaras, stāsti, atmiņas, detaļas – tas viss iegūla gluži vai manā zemapziņā, lai pamazām taptu stāsts par meiteni un viņas ceļu uz glābiņu no kara. Par meiteni, kura dodas uz tālo Latviju.”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs jau 23. reizi izsludina lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” jauno grāmatu kolekciju. Lieli un mazi lasītāji jauno grāmatu kolekciju varēs vērtēt visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos varētu paziņot balsojuma rezultātus.
2023. gada programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” katrā vecumgrupā ir jāvērtē piecas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus atļaujot izvēlēties jebkuru grāmatu no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.
Šogad iekļauto grāmatu klāsts ir bagāts gan ar mūsdienām aktuālo tematiku, kas ļauj ielūkoties pagātnē, gan aizrauj ar pasakainu fantāzijas lidojumu. Kolekcijā varam lasīt dzeju, aplūkot un izpētīt komiksus, skaitīt skaitāmpantus, izvēlēties un vienā naktī izlasīt romānu, lēnām baudīt stāstu krājumus un priecāties par lielisko ilustratoru devumu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Līdzās citu Vidzemes mākslinieku darbiem Madonā līdz 25. jūnijam apskatāmi arī Siguldas novada mākslinieku darbi izstādē “ZEME DEG”. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālē pēc rekonstrukcijas viena no pirmajām izstādēm, kas pārsteigs apmeklētājus ir Vidzemes reģiona mākslinieku kopīgā darbu izstāde, kura ir iedvesmojoša tradīcija – Madonas, Cēsu, Valmieras, Siguldas, Alūksnes, Valkas, Limbažu un arī Rīgas, Smiltenes, Saulkrastu, Jūrmalas novados. Šogad tās mājvieta — MADONA – Vidzemes augstienes sirds, ar savām kultūrvēsturiskajām un mākslas tradīcijām.
Īpaši nozīmīga šī izstāde ir arī ar to, ka tā aplūkojama klātienē. Iepriekšējā izstāde kaimiņu novadā norisinājās virtuālā vidē, jo to ietekmēja visi pandēmijas ierobežojumi un tās veidošana bija izaicinājums organizatoriem. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, šī būs pirmā izstāde pēc vides pieejamības uzlabojumu darbiem, ar kuru atkal atvērtas durvis lielajās Izstāžu zālēs apmeklētājiem un mākslas cienītājiem.
Vidzemes mākslinieku izstāde ir kopā sanākšana, savstarpējā satikšanās, arī jaunas iepazīšanās un savstarpējo krāsu sinerģija. Vidzemes mākslai ir sava garša, elpa un savs raksturs, kuru vēlamies parādīt prasīgajam un vērīgajam apmeklētājam. Tādēļ tēma un izstādes nosaukums ir “ZEME DEG”. Šo tēmu ļāvām māksliniekiem interpretēt visplašākajos formātos – kā reālus notikumus, kā ideju, kā asociāciju, kā burtisku nozīmi, kā sajūtu, domas vai krāsas. Izstādes tēma aktualizē pasaulē un valstī notiekošos procesus, kuri bieži vien ir sāpīgi smeldzīgi, neērti — ekonomiskās krīzes, covid19, pārtikas nepietiekamība dažādās pasaules valstīs, politisko spēku spēles, karus, plūdus, ugunsgrēkus un citas lietas, kas mūsu sajūtās liek “zemei degt zem kājām”. Izstāde runās par krīzes tēmām, kas ikdienā ir mums blakus esošas, un katram māksliniekam šī tēma var būt sava – iekšēja, ārēja, tuvāka vai tālāka, lokāla vai pasaulīga. Jebkuru tēmu arī var aplūkot no dažādiem aspektiem – kā ir un kā autors vēlētos lai būtu. Pilnīgi iespējams, ka krīze ir arī tad, ja par maz redzam vai sajūtam kaut ko, ko ļoti vēlamies redzēt un sajust, bēgot no krīzēm patveroties skaistajā un vēlamajā.
Aicinām apmeklēt izstādi “ZEME DEG”, kurā ir vairāk nekā 75 dažādu Vidzemes reģiona mākslinieku ar 120 dažādiem mākslas darbiem. Izstādē var aplūkot gan keramiku, papīra porcelānu, gleznas, tekstila darbus, fotogrāfijas, instalācijas un daudz ko citu. Šie darbi ir kā izbēgšana no tagadnes un problemātiskajām situācijām. Izstādes ideja ir iedvesmot un saliedēt sabiedrību priekš labākas nākotnes, kā arī izglītot apmeklētāju — kā māksla un mākslinieki var runāt par neērtām un ļoti aktuālām tēmām caur dažādiem izteiksmes līdzekļiem. Darbus apmeklētājs var interpretēt pēc sava skatījuma, bet ne vienmēr tas var sakrist ar autora ideju.
Izstādei dalību pieteica 91 mākslinieks, kopā piesakot 179 darbus (darbu grupas). Kopumā uz Madonu no pieteiktajiem mākslas darbiem tika atvesti 152 mākslas darbi/ darbu grupas. Izstādē pārstāvētie 79 mākslinieki:
Gaidām Jūs Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs un izstādes “ZEME DEG” laikā no 12. maija līdz 25. jūnijam Madonā, Skolas ielā 10a. Tikšanās ar māksliniekiem un mākslas darbu autoriem notiks 22. jūnijā plkst. 13.00 Izstāžu zālēs.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
Siguldas novada Kultūras centrs otro gadu pēc kārtas izsludina Siguldas novada radošās rezidences konkursu. Tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.
Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies: apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska).
Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu Siguldas pilsētā diviem cilvēkiem divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.
Rezidences noteikums: rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās nodarbības novada izglītības iestādēs.
Pieteikums rezidencei sastāv no:
Pieteikumus līdz 2023. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit (sadaļā “Citi”): https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/
Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.
Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere@sigulda.lv.
Atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
26. maijā Cēsu pilsdrupās notika 11. zēnu koru salidojums “Puikas! Dziedāsim!” Salidojumā tiesības piedalīties izcīnīja arī divi Siguldas novada zēnu kori – Siguldas 1. pamatskolas zēnu koris un Lēdurgas pamatskolas zēnu koris.
Festivālā piedalījās 45 zēnu kori no visas Latvijas. Siguldas 1. pamatskolā zēnu kora dziedāšanas tradīcijas ir senas. To aizsācēja ir Latvijā labi zināmā mūzikas skolotāja Olga Jakāne, kura ir bijusi arī zēnu koru salidojuma virsdiriģente. Kopš 2002.gada zēnu kori vada skolotāja Evija Rozena.
Gatavošanās salidojumam notika intensīvi. Viena gada laikā zēni apguva 19 dziesmas.