Kultūra - sigulda.lv

Februārī Latvijas Pasākumu forums trešo gadu pēc kārtas pasniedza Izcilības balvas, novērtējot labākos 2022. gada pasākumus, koncertus, koncertturnejas, festivālus, kultūras pasākumus, konferences, līdzdalības akcijas, pilsētas svētkus, bērnu un sporta pasākumus, pasākumu scenogrāfiju un noformējumu. Šogad Siguldas novada iestādes, kultūras notikumi bija vairāku nomināciju pretendenti.

Kultūras centrs “Siguldas devons” otro gadu pēc kārtas tika atzīts par izcilāko pasākumu norises vietu novados. Savukārt nominācijās “2022. gada izcilākais festivāls” un “2022. gada izcilākais notikums Vidzemē” šūpoļu festivāls “Lieldienas šūpojas Siguldā”, kā arī Mālpils Kultūras centra organizētais “Valentīns Skulme 100 vēstulēs” bija starp trim labākajiem.

Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas mērķis ir atzīmēt izcilu notikumu pasākumu jomā, izcelt iepriekšējā gada izcilākās gada norises pasākumu nozarē, noteikt nozares izcilības, personības, profesionāļus, izcilākos pasākumus un notikumus. Balvu saņēmējus nosaka visi nozares profesionāļi kopīgā balsojumā.

Savukārt Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2022” kategorijā “Literatūra” balvu saņēma Ieva Struka – monogrāfijas par Anšlavu Eglīti “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore.

“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls “LSM.lv”. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

Darboties turpina Siguldas Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas tika izveidota ar tādu pašu mērķi kā pieaugušo kultūras konsultatīvā padome, lai kopā darbotos un veicinātu pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā.

Piecām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām uzdots veikt pētniecisko vai radošo uzdevumu, kas šajā pavasarī jāatrāda jau ar konkrētu rezultātu. Siguldas pirmsskolas izglītības iestādei “Tornīši” būs sadarbība ar aktieri Vari Klausītāju, lai, pētot objektus sev apkārt, iegūtu skatuvisko pieredzi, savukārt pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” bērni pilsētvides pētniecībā sadarbosies ar mākslinieci Daigu Krūzi.

Mālpils pirmskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” bērni jau čakli pastrādājuši, veicot savu pagalmu izpēti. Kopā ar vecākiem bērni izveidojuši savu pagalmu maketus un visi kopā izveidojuši savu sapņu pagalmu. Sadarbībā ar Olitu Jakoveli, kurš ikdienā strādā par kultūras projektu vadītāju Latvijas Leļļu teātrī un ir kustības “Apkārt Latvijai” entuziaste, Mālpils bērni domās kā iedzīvināt pagalmus un kā tajos būt laimīgiem. Pats galvenais – viņi zina, kā būt laimīgiem! Ņemsim piemēru no bērniem un ļausim ieskanēties pagalmiem!

Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmsskolas grupa kopā ar dizaineri, vietu veidotāju Leili Kerimovu strādās pie interjera idejām bērnu literatūras telpai Lēdurgas bibliotēkā. Savukārt Allažu pamatskolas pirmsskolas grupa kopā ar ZS “Zutiņi” lielisko saimnieci Rūtu Beiroti ķersies klāt pie garšaugu audzēšanas.

Bērnu kultūras konsultatīvās padomes sadarbības galvenais uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas radošuma veicināšanā, īpaši bērnu auditorijai.

Jau sestdien, 18. februārī, lasītājs tiek aicināts uz Dr. philol. Māras Grudules stāstu “Teksts un tā lasītājs, latvietis un vācietis Krievijas impērijā 19. gadsimta otrajā pusē”. Tikšanās notiks Turaidas muzejrezervātā, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, plkst. 11.00.

Priekšlasījumā atļaus ielūkoties latvieša, Tērbatas universitātes studenta un vēlāk mācītāja vācu kolonijā Saratovas guberņā Frīdriha Dzirnes (1835−1872) mājas bibliotēkā, mēģinot saprast – viņs garā bijis latvietis vai tomēr vācietis? Iepazīstinās ar Rīgas vīna tirgotāja meitas Baltijas vācietes Luīzes Šnīdevindas (Antēnija, 1850−1921) lasīšanas paradumiem un mājas atmosfēru.

Paciemojoties Vidzemes laukos, Zeiboltu Jēkaba (1867−1924) dzimtajās mājās Iekaros pie Smiltenes, var uzzināt, ka tur 1870. gados vēl arvien saime ar dzīvu interesi lasa Anša Leitāna latviskoto “Grāfa lielmāti Genovevu”, bet tikko septiņu gadu vecumu sasniegušais Jēkabs no mājiniekiem slēpj, ka ir patstāvīgi iemācījies lasīt.

Dr. philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes (LU), Literatūras folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un LU profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs – “Latviešu grāmatai 500”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 31. martam Mālpils bibliotēkā ir skatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu ekspozīcija “PŪĶI NĀK!”.

Izstādē skatāmi pie skolotājas Ērikas Zuteres zīmēšanas stundās tapušie, 1.–3. klašu audzēkņu priekštati par pūķiem. Zīmējumi izceļas ar interesantām idejām un smalki izstrādātām tekstūrām. Īsts pūķu specialists bijis Kārlis Gackis (darbu tapšanas laikā 8. gadi) – izstādē skatāmas gan viņa skices, gan komikss, gan ēdienkarte pūķim.

Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā. Iepriekšējā izstāde “Našķi” no februāra sākuma skatāma Mālpils vidusskolas bibliotēkā.

Trešdien, 15. februārī, plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” šā gada otrā saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis rakstnieku, tulkotāju un dramaturgu Jāni Joņevu.

Saruna būs par Jāņa Joņeva debijas romāna “Jelgava 94” panākumiem gan Latvijā, gan citās valstīs, par pusaudžu skatījumu uz pagājušā gadsimta 90. gadu notikumiem Latvijā, par tā laika mūzikas lomu jauniešu domāšanā un pasaules uztverē. Savukārt 2022. gadā iznākušais detektīvromāns “Decembris” – laba ierosme sarunai par šo žanru latviešu literatūrā un Jāņa Joņeva savdabīgo pieeju reāliem notikumiem un faktiem. Varēs dzirdēt pārdomas par tulkošanu, dramaturģiju un darbu dokumentālajā kino.

Jānis Joņevs (1980) – rakstnieks, dramaturgs. Romāna “Jelgava 94” (2013), stāstu krājuma “Tīģeris” (2020) un dokumentāla detektīvromāna “Decembris” (2022) autors. Debijas romāns “Jelgava 94”, kas vēsta par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un smagā metāla mūziku, saņēmis vairākas godalgas, kā arī tulkots vairāk nekā desmit valodās. 2019. gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta režisora Jāņa Ābeles filma. Kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu izdota Jāņa Joņeva grāmata bērniem “Slepenie svētki”.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

Jāņa Joņeva foto: Edgars Jurjāns.

Šajā mācību gadā mākslu skola “Baltais flīģelis” uzsākusi sadarbību ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, un tā tiek uzsākta ar izglītojošu izstādi, kas dos skolas audzēkņiem un novada bērniem un jauniešiem iepazīt laikmetīgās mākslas specifiku. Tādēļ līdz 3. aprīlim mākslu skolā “Baltais flīģelis” būs skatāma mākslinieka Andra Kaļiņina izstāde “Klusā daba nav daba, bet ir”.

Izstādi veido gleznas, kas iedvesmotas no klusās dabas žanra klasikas, bet runā par to ar konceptuālu pieeju. Šajā projektā paredzēts iesaistīt Siguldas novada skolas, lai iepazīstinātu audzēkņus ar laikmetīgo mākslu, izmantojot īpaši tam sagatavotas darba lapas.

Vārdam “daba” skaidrojošajā vārdnīcā piemīt divas nozīmes: visa apkārt eksistējošā ārējo veidolu ainaviskā izpratnē; par “dabu” tiek sauktas arī kādas parādības galvenās īpašības, kas varētu izteikt to būtību. Reflektējot par šo nozīmju mijiedarbību, Andris Kaļiņins izstādē redzamajos darbos meklē veidus, kā attēlot klasiskajā mākslas žanrā pieņemtos sižetus, neattēlojot to ārējo formu. Tā vietā attēlojums tiek aizstāts ar triepieniena rakstura, darba izmēra un konteksta saspēli.

Izstādes nosaukums norāda uz sava veida paradoksu, mēģinot definēt hrestomātisko mākslas žanru, tāpat kā izstādes darbi uzrāda sadzīves paradoksus. Veidojot darbus, Andris Kaļiņins citē vairākus labi zināmus māksliniekus – Bruno Vasiļevski, Renē Magritu un Džozefu Košutu –, kuru daiļradē objektīvā pasaule attēlota, darbiem saturot vairāk nekā to spēj fotogrāfiskās realitātes attēlojums.

Ideja veidot izstādi Balvu Novada muzejā radās sarunā ar muzeja direktori un vēloties atgriezties pie savām saknēm – gan mākslinieks Andris Kaļiņins, gan izstādes kuratore Kristīne Ercika abi dzimuši Balvos. Tāpat abiem šķiet svarīga laikmetīgās mākslas pieejamība un decentralizācija, kā arī iespēja strādāt ārpus lielo mākslas centru robežām, tajā pašā laikā iepazīstinot reģiona iedzīvotājus ar laikmetīgās mākslas norisēm. Izstādi papildinās arī izglītības programma, kas ietvers ekskursijas skolēniem, darba lapas izstādes apmeklējumam bērniem un pusaudžiem, kā arī īpašu tikšanos ar senioriem un sarunas izstādē ar mākslinieku.

Iztāde kopā ar izglītojošu programmu nākamgad būs skatāma arī Preiļos, Ludzā un Rēzeknē.

Andris Kaļiņins (1994) studējis Latvijas Kultūras koledžā un Latvijas Mākslas akadēmijā Scenogrāfijas nodaļā (prof. A. Freibergs, M. Pormale, V. Jansons), savas zināšanas papildinājis Vīnes Mākslas akadēmijā pie prof. Annas Fībrokas (Anna Viebrock). Kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks veidojis izrādes Valmieras drāmas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī, kā arī neatkarīgo teātru projektos. Kā patstāvīgs mākslinieks piedalījies vairākās grupu izstādēs (tostarp izstāžu zālē “Arsenāls”, Kalnciema kvartāla galerijā, Cēsu alus brūzī, Rīgas Riharda Vāgnera namā). Šovasar atklāta pirmā mākslinieka personālizstāde “Andra Kaļiņina eļļas glezniecība” Jūrmalas muzejā.

Kristīne Ercika (1994) – kuratore un izglītības programmas veidotāja studējusi Latvijas Kultūras koledžā un Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas vēstures nodaļā. Strādājusi “Kim?” Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē, Eiropas Kultūras centra organizētājā Venēcijas arhitektūras biennālē (Venēcija) un šobrīd Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā.

Izstāde mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma darbdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Šajā sestdienā, 11. februārī, plkst. 20.00 Allažu Tautas namā norisināsies Valentīndienai veltīta balle pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Dejām un līdzi dziedāšanai piemērotu mūziku nodrošinās muzikālā apvienība “Zēgevaldes Trio”.

Grupas “Zēgevaldes Trio” repertuārā ir dzīvas un skanīgas dziesmas – šlāgers, blūzs, rokenrols, roks kā arī pasaulē un Latvijā zināmas dažādu populāru mākslinieku dziesmas, kurām ir dažādu paaudžu klausītāju loks.

Grupas sastāvā muzicē trīs dalībnieki: Indars Grasbergs – patīkamas balss īpašnieks, kordiriģents un mūzikas skolotājs, spēlē gan ģitāru, gan taustiņinstrumentus, dziesmu autors; Aivars Meijers – mūziķis, kurš var muzicēt jebkādā stilā un uz jebkāda veida basa, kam ir stīgas, un kura iespēlēto basa partiju varat dzirdēt slavenajā dziesmā “Ripoja akmens” sadarbībā ar Andri Ērgli, kā arī daudzos citos sastāvos un projektos; Aleksandrs Pļeskačs – sitamo instrumentu un perkusiju spēles speciālists, kuram vienlīdz tuva ir arī džeza un bigbendu mūzika.

Biļetes cena – 9 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 7 eiro. Galdiņu rezervācija un biļešu iepriekšpārdošana, zvanot uz tālruņa numuru 26545054 vai rakstot uz e‑pasta adresi ance.berze@sigulda.lv. Atgādinām, ka Siguldas novada ID kartes atlaide pasākuma dienā netiek piemērota!

Pasākums norisināsies līdz plkst. 1.00.

Informācijai par pasākumiem Allažu Tautas namā iespējams sekot līdzi Allažu Tautas nama lapā sociālo tīklu vietnē “Facebook”.

Februārī Inčukalna Tautas namā norisināsies dažādi pasākumi, tostarp jauktā kora “Mežābele” 90 gadu un pūtēju orķestra 40 gadu jubileja.

11. februārī plkst. 12.00 pie Inčukalna Tautas nama norisināsies Meteņu svinēšana kopā

ar folkloras kopu “Putni” no Lēdurgas. Pasākumam aicinātas pievienoties ģimenes ar bērniem. Dalība ir bez maksas.

11. februārī plkst. 15.00 Inčukalna Tautas namā notiks Daces Saulītes un Modra Baloža

gleznu un grafiku izstādes “Pāreja uz vasaras laiku” atklāšana. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

18. februārī plkst. 17.00 notiks Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” 90 gadu, pūtēju orķestra 40 gadu un diriģenta Vitaļa Kikusta 80 dzīves gadu jubilejas koncerts. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

24. februārī plkst. 18.15 Inčukalna Tautas namā būs skatāma animācijas filma “D’Artanvau un trīs musketsuņi”. Tā ir piedzīvojumu filma visai ģimenei, kas stāsta par jauno musketieri D’Artanvau, kurš sapņo par iespēju pievienoties leģendārajiem musketsuņiem. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 2,50 eiro.

Līdz 5. februārim Inčukalna Tautas namā skatāma lietišķās mākslas izstāde “Adi, raksti, man’ māsiņa, nu es tev vaļu devu!”. Ieeja – bez maksas.

Sestdien, 11. februārī, no plkst. 11.00 līdz 14.00 notiks pirmais “Kultūr’Kūlenis”, kas ir kā turpinājums jau aizsāktajai Ģimeņu dienai, kas kultūras centrā “Siguldas devons” risinās reizi divos mēnešos.

Pasākuma programma:

► plkst. 11.00 “Bikibuku” oriģinālilustrāciju izstādes “Bikimetrs” atklāšana;
► plkst. 12.00–14.00 Rīgas cirka skolas Radošās meistarklases;
► plkst. 12.00 un 13.00 “Klaunāde” un žonglēšana kopā ar mākslinieku Mariano Cronopio Gedwillo no Argentīnas.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

Izstādes atklāšanā piedalīsies izdevniecības “Liels un mazs” pārstāvji. Svētku sajūtu papildinās arī muzikāli priekšnesumi, kuros uzstāsies mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi – Agape Sundukova (klavieres, sagatavošanas klase), Līga Zeltiņa (balss) un Aleksandrs un Viktors Poļisadovi (klavieru un vijoles duets).

Izdevniecība “Liels un mazs” uz Siguldu atvedusi brīnumaino “Bikibuku” izstādi, kur 101 kabatas formāta grāmatiņai katrai būs stāstāms savs stāsts. Izstādē apskatāmie oriģināldarbi dos iespēju salīdzināt tos ar iespaidiem, ko rada grāmata un piedzīvot arī ilustrāciju atdzīvošanos dabā.

Izstāde “BikiMETRS” piedāvā dzīvot līdzi arī bikibuku tapšanas procesam – tā līdzinās lappusēm no BIKIBUKA dienasgrāmatas: tajā varēsim uzzināt dažādus “bikifaktus”, pētīt skices un fotogrāfijas, lasīt fragmentus no darba sarakstes, mākslinieku komentārus, pētīt izmantotās tehnikas, iepazīt darbu prototipus.

Lieliska iespēja ģimenēm ar bērniem šajā dienā doties arī uz Siguldas novada biblotēku, kur plkst. 12.00 tiks atklāta lasīšanas veicināšanas programma “La(p)sa”.

Kultūras centrs “Siguldas devons” aizsāk pasākumu ciklu “Kultūr’Kūlenis jeb KuKū”, lai rādītu ceļu kultūrā un sniegtu citu, līdz šim neizmantotu kultūras pieredzi, dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Pasākumu cikls rādīs un popularizēs jaunus un jau zināmus piedāvājumus kultūrā, izmantojot dažādas pasākuma formas – izrādes, neparastas tikšanās, meistarklases, priekšlasījumus un demonstrējumus – un aicinot līdzdarboties.

Februārī aprit 35 gadi, kopš Mālpilī durvis saviem lielajiem un mazajiem apmeklētājiem vēra jaunais, ilgi gaidītais kultūras nams.

Šajos gados mēs visi kopā esam auguši un attīstījušies. Veidojuši un organizējuši dažāda veida pasākumus, koncertus, teātra izrādes un izstādes, kas ieņem aizvien nozīmīgāku vietu mūsu ikdienā. Kultūras centrā darbojas 12 amatiermākslas kolektīvi, to skaits ir dubultojies kopš Kultūras centra atvēršanas, 7 no tiem šogad gatavojas XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem. Kolektīvu vadītāji, dalībnieki un, protams, darbinieki ir mūsu vislielākā bagātība. Mums patīk tas, ko mēs darām. Tas, ka radām, ka esam kustībā, ka nestāvam uz vietas. Zinām, ka Kultūras centrs ir daudzu mālpiliešu otrās mājas, kurās reizēm tiek pavadītas agras rīta stundas, reizēm dienas vidus, bet visvairāk jau vakari.

Laika gaitā mainās viss, mūsdienu dzīvē visbiežāk tieši nosaukumi – arī Mālpils Kultūras centrs savos pirmsākumos, 1988. gadā, bija kultūras nams. Savukārt tagadējais nosaukums, kā sacījusi skolotāja, ilggadējā Mālpils Kultūras centra apmeklētāja un pašdarbniece Ināra Bahmane, ir visprecīzākais – centram ir savs pievilkšanas spēks, ap to vienmēr kaut kas riņķo. Gandarījums ir arī par ikvienu uzlabojumu kultūras centrā, un tieši pēdējos gados ir paveikts visvairāk. Mēs bijām un esam, joprojām, ar vienu no lielākajām skatuvēm reģionā un jau piecus gadus visus priecē jaunā skatuves grīda un otro gadu arī jauni Lielās zālēs skatītāju krēsli.

Ir tāds sens teiciens: teātris sākas no garderobes. Mūsu kultūras centrā tā nesen tika atjaunota. Labiekārtošana ir veikta mērķtiecīgi, gadu no gada virzoties nelieliem solīšiem uz priekšu, pateicoties bijušajai Mālpils pašvaldības vadībai. Mēs esam pārvērtušies, bet tajā pašā laikā saglabājuši šīs ēkas arhitekta Laimoņa Tīkmaņa radīto vīziju.

Kopā ar kopienas uzņēmējiem esam uzsākuši veidot Mālpils svētkus – Zemeņu svētkus. Paldies par viņu atsaucību un interesi, un prieks par ikvienu apmeklētāju, kuru esam spējuši kopīgi uzrunāt un piesaistīt!

Kultūras centra paspārnē un atbildībā ir arī jauna, nesen atklātā kultūrtelpa – “Skulmju dzimtas mājas ekspozīcija” –, kas noteikti veidosies, attīstīsies un piesaistīs apmeklētājus veci un jauni, nāk pat veselām ģimenēm. Nāk tāpēc, ka zina – pēc darba būs rezultāts.

“Kāzas Mālpilī” nosvinētas pirms 10 gadiem. Nu ir laiks krustabām, tāpēc tiekamies Mālpils Kultūras centra 35 gadu jubilejas dižkoncertā “Krustabas Mālpilī” 18. februārī plkst. 17.00!

Janvāra izskaņā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”, norisinājās Latvijas valsts čempionāts 10 dejās. Aizvadot savu pirmo čempionātu, sporta deju kluba “Zīle” Bērnu grupas dejotāji Sendijs un Elvita 10 pāru konkurencē izcīnīja 4. vietu.

Latvijas sporta deju federācija katru gadu rīko čempionātus trīs sporta deju programmās: 10 dejās, Standartdejās un Latīņamerikas dejās. Bērnu grupā 10 deju čempionātā tiek dejotas 6 dejas – Valsis, Vīnes valsis, Kviksteps, Ča-ča-ča, Rumba un Džaivs.

Lai mazajiem dejotājiem raits deju solis arī turpmāk!

Pēc ilgāka laika pārtraukuma Siguldas pagasta Kultūras namā atgriežas sieviešu vokālais ansamblis. Ansamblis aicina pulkā radošus, enerģiskus un dziedāt gribošus dalībniekus!

Pieteikties iespējams, aizpildot anketu Siguldas pagasta Kultūras namā vai rakstot uz e‑pasta adresi jolanta.jankovska@sigulda.lv, norādot vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.