Kultūra - sigulda.lv

19. oktobrī plkst. 12.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā, Anšlava Eglīša ielā 5, Inciemā, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieci Ievu Kalniņu, kura uzstāsies ar priekšlasījumu “Starpkaru perioda literārie grupējumi – zaļvārnieši un trauksminieki”.

Starpkaru Latvijas Republikas literārās dzīves rosība guva izpausmi dažādu biedrību, organizāciju un literātu grupu darbībā, gan oficiāli dibinātu, gan pašiniciatīvas radītu. Starp tām bija arī mākslinieku un literātu veidotā “Zaļā vārna” (1925–1939) un jauno dzejnieku lolojums “Trauksme” (pagājušā gadsimta 20. gadu beigas un 30. gadu sākums). Kas mudināja dzejniekus, rakstniekus un māksliniekus apvienoties? Kur viņi smēlās iedvesmu? Kāds bija viņu darbības mērķis? Kādas izpausmes ieguva viņu radošā enerģija un, nenoliegsim, arī ambīcijas? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes “Rītā ar literatūrzinātnieku”.

Dr. philol. Ievas E. Kalniņas zinātniskās intereses saistītas ar latviešu dzejas vēsturi starpkaru periodā, atsevišķu dzejnieku dzīves un daiļrades izzināšanu, dzejas tekstu analīzi, tekstoloģiju. Vairāku rakstu krājumu sastādītāja (“Latviešu rakstnieku portreti”, “Poētika tuvplānā: Viena dzejoļa analīzes antoloģija”, “Mūsdienu literatūras teorijas” (kopā ar Kārli Vērdiņu)). Sastādījusi Ārijas Elksnes un Veronikas Strēlertes Rakstus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Oktobra vidus ir rakstnieka un mākslinieka Anšlava Eglīša dzimšanas dienas laiks, tāpēc 18. oktobrī plkst. 18.00 Inciema tornī norisināsies Anšlava Eglīša 118. jubilejas svinības. Pasākumu bagātinās sarunas ar māksliniekiem Vitoldu Kucinu un viņa audzēkni Kristeru Makaru, kurš, mācoties Krimuldas vidusskolā skolotāja Kucina vadībā, izveidoja spēli “Cirks”, kas balstīts uz Anšlava Eglīša atmiņu romāna “Pansija pilī” notikumiem.

Jaunais mākslinieks Kristers Makars savam veidotajam darbam devis nedaudz ironisku nosaukumu “Dzīves cirks”, jo tas apvieno klasisko kauliņu spēli ar Anšlava Eglīša dzīves periodu Inciemā. Pasākumā ikviens apmeklētājs varēs klausīties un piedalīties sarunās ar māksliniekiem un baudīt zināmās Inciema kafejnīcas “Pansija” cepto ābolmaizi, kas ir ikgadēji svarīgs Anšlava Eglīša dzimšanas dienas svinību gardums.

Inciema torņa otrajā stāvā 2021. gadā ar toreizējās Krimuldas novada domes atbalstu sadarbībā ar dizaina biroju H2E izveidota Anšlava Eglīša ekspozīcija, kas aizraujošos stāstos un vizualizācijās aptver rakstnieka un mākslinieka dzīvi un darbu. Šajā laikā torņa trešajā stāvā tapa arī Anšlava lasītava un kopienas telpa, kurā tiek rīkoti dažādi pasākumi gan inciemiešiem, gan visiem Anšlava Eglīša darbu mīļotājiem.

Anšlava Eglīša ekspozīciju iespējams apmeklēt katru nedēļu no otrdienas līdz sestdienai plkst. 10.00–17.00, kā arī sekot informācijai par ekspozīcijā notiekošo sociālo mediju lapās Facebook @anslavseglitisjaunaiscilveks un Instagram @anslavseglitis.lv, bet pamatinformāciju var atrast tīmekļa vietnē www.anslavseglitis.lv. Anšlava Eglīša ekspozīciju atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere

Siguldas novada bibliotēkā no 26. oktobra būs skatāma jau trešā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde. Izstādes atklāšana norisināsies 26. oktobrī plkst. 13.00.

Dažādu cilvēku dažādu iemeslu dēļ atstumtās, nevajadzīgas, vecās grāmatas pārtop jaunās papīrloksnēs, uz kurām atkal dzimst jaunas domas un atziņas, rodas jaunas mākslinieku oriģinālgrāmatas (artist book), gaismas objekti (light art) un stājmāksla, kas daudzpusīgi demonstrē papīra un augu šķiedru izmantošanas iespējas un valodā runā par cilvēkam svarīgo – emocionālo labbūtību visos dzīves vecuma posmos.

Mākslas darbi ir radušies, iedvesmojoties no Cēsu novada Dzērbenes radošās mājas “MEMBERI” ikgadējā vasaras projekta “DABA RADA” aktivitātēm, atbalsta VKKF, Vidzemes vēsturisko zemju attīstības programma un Lampu dizaina darbnīca.

Izstādi organizē Dzērbenes radošā māja “MEMBERI”, Ērika Māldere un Ērika Zutere sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku.

“DABA RADA” ir Dzērbenes radošās mājas “MEMBERI” projekts, kas notiek jau piekto gadu un pulcē kopā papīrmāksliniekus no visas Latvijas, tostarp IAPMA – Starptautiskās papīrmākslinieku asociācijas biedrus. Norisēs tiek apgūtas un pilnveidotas papīrizgatavošanas, lampu-gaismas skulptūru un mākslinieku oriģinālgrāmatu izgatavošanas prasmes. Dalībnieki zīmē, glezno, pēta augus, to šķiedras, meklē jaunas, radošas dabas un otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošanas iespējas mākslā, dalās zināšanās un māca to darīt citiem apmeklētājiem un noslēgumā rada jaunus mākslas darbus kopīgām grupas izstādēm.

Ceturtdien, 17. oktobrī, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” (3. stāvā) plānota Kultūras konsultatīvās padomes sēde.

Kultūras konsultatīvās padomes sēdē plānots apspriest izmaiņas līdzšinējā Siguldas novada Kultūras centra darbības struktūrā, pasākumu plānu 2025. gadam, pārrunāt kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursa prioritātes nākamajam gadam, kā arī izskatīt citus aktuālos jautājumus.

Sestdien, 19. oktobrī, plkst. 15.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studiju “URGA” un “MĀL-PILS” kopīgā izstāde “Divas sezonas”. Izstādē ir apvienoti darbi no divu pēdējo sezonu radošā veikuma, izstādēm “Eksperiments” un “Mozaīku iedvesmoti”, kurās dalībniekiem bija iespēja meklēt jaunus, citādus ceļus darbu radīšanai. Tā bija arī iespēja atbildēt uz jautājumu – vai es to varu?

Tekstila un keramikas studiju ilgstošā sadarbība un veidotās kopīgās izstādes pierāda abu amatniecības veidu harmoniju.

Tas ir pierādījums tam, ka māksla un amatniecība var būt tilts starp dažādi domājošiem cilvēkiem un dažādām paaudzēm. Radītie darbi atspoguļo ne tikai individuālās meistaru spējas, bet arī kopīgos centienus saglabāt un attīstīt tradicionālās tautas mākslas tehnikas mūsdienu kontekstā.

Ja amatniecībā mēs varam runāt par tradīciju saglabāšanu un tālāku nodošanu nākamajām paaudzēm, tad māksla vienmēr ir bijusi par robežu pārkāpšanu un jaunu ceļu meklēšanu. Drosme izmēģināt ko jaunu ļauj atklāt sev nezināmo, radīt unikālus darbus un paplašināt savas radošās robežas, nebaidīties eksperimentēt un izaicināt tradicionālās normas.

Gan viena, gan otra studija savu darbību cenšas attīstīt abos virzienos gan tradīcijā, gan jaunradē.

Izstāde “Divas sezonas” varētu būt arī stāsts par draudzību, par kopīgu radošu ceļojumu, kopēju mērķu realizēšanu.

Izstādes atklāšanā ieeja bez maksas, pārējā laikā ieejas maksa iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Izstādi iespējams apskatīt līdz 1. decembrim darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un brīvdienās no 9.00 līdz 19.00.

No 29. septembra līdz 6. oktobrim Siguldas novada bibliotēkas darbinieki piedalījās “Erasmus+” mācību mobilitātes pieaugušo izglītības sektorā “Bibliotēkas darbinieku profesionālo kompetenču pilnveide pieaugušo izglītības, attīstības un jauninājumu veicināšanai” darba ēnošanā Polijā.

“Erasmus+” mācību mobilitātes pieaugušo izglītības sektorā darba ēnošanā uz Poliju devās septiņi darbinieki no dažādām Siguldas novada bibliotēkām.

Darbinieki apmeklēja pašvaldības iestādes, publiskās bibliotēkas, skolu bibliotēkas, piedalījās izzinošos semināros un radošajās darbnīcās. Darba ēnošanas programma bija specializēta bibliotēku darbiniekiem. Uzņemošās organizācijas Polijā “Fundacja Bądź Aktywny” nodarbošanās ir tiešā veidā saistīta ar pieaugušo izglītību, aktivitātēm, attīstot mūžiglītības iespējas gan profesionālajā, gan neformālajā izglītībā, līdz ar to darba ēnošanā Siguldas novada bibliotēkas darbinieki iepazinās ar Polijas labās prakses piemēriem tieši bibliotekārajā darbā un pakalpojumu klāstā.

Tika apmeklēta Varšavas Universitātes bibliotēka, kurā darbinieki iepazinās ar bibliotēku, veica darba vērošanu, ieguva noderīgu informāciju. Darbinieki tika iepazīstināti ar bibliotēkas krājumu, digitālajām tehnoloģijām un sistēmām, ko Varšavas Universitātes bibliotēka pielieto bibliotekārajā darbā. Tika apmeklēts Varšavas Universitātes bibliotēkas botāniskais dārzs, kas izveidots uz bibliotēkas jumta un apvieno mūsdienu tehnoloģiju laikmetu ar dabisku vidi.

Apmeklēta arī Moščenicas publiskā bibliotēka (Gminna Biblioteka Publiczna w Moszczenicy), kas krājuma un aktīvo lasītāju apjoma ziņā ir līdzvērtīga Siguldas novada bibliotēkai. Vizītes laikā bibliotekāri piedalījās lasītāju apkalpošanā, darbinieki tika iepazīstināti ar bibliotēku informācijas sistēmu SOWA OPAC, piedalījās grāmatu ilgtspējas procesu nodrošināšanā, tai skaitā grāmatu apvākošanā, iesiešanā. Notika arī tikšanās ar Moščenicas komūnas mēru, tādējādi darbinieki apmainījās ar starpvalstu labās prakses piemēriem. Mobilitātes dalībnieki piedalījās radošajās darbnīcās, kuru pamatā bija iespēja gūt pieredzi darbā ar ekoloģiskiem, dabai draudzīgiem un otrreizēji pārstrādātiem materiāliem.

Polijā daudzas bibliotēkas tiek dēvētas par mediatēkām, jo to krājumā ir plaši mediju materiāli (grāmatas, filmas, mūzika, preses izdevumi, virtuālā realitāte, videospēles) un plašs digitālais aprīkojums. Svarīgs aspekts Polijas bibliotēku tēla veidošanā, ko pamanīja bibliotekāri, ir ieguldījums bibliotēku telpu aprīkojumā, telpu plašums un ļoti labs, kvalitatīvs apgaismojums.

Mobilitātes ietvaros, darbinieki apmeklēja mediatēku “MEMO” Lodžas pilsētā, kurā uzsvars ir tieši uz digitālizāciju, ICT tehnoloģijām. Tā apvieno tradicionālās bibliotēku kolekcijas ar pieeju modernajām tehnoloģijām, aprīkota ar skaņu ierakstu un montāžas studijām; iekārtota spēļu telpa ar jaunākajām PlayStation un Xbox konsolēm, VR sistēmu, lidojumu un sacīkšu simulatoriem, LEGO radošo telpu. Interesanti, ka šīs mediatēkas krājumā ir plaša komiksu kolekcija (4000 vienības). Mūzikas cienītājiem tiek piedāvāta plaša mūzikas instrumentu izvēle un vinila plašu kolekcija. Mediatēkā darbojas kafejnīca, lasītāju un kinomīļu klubs. Savukārt Veličkas mediatēkā (Mediateka – Biblioteka w Wieliczce) darbinieki tika iepazīstināti ar pieaugušo izglītības programmām, bibliotēku informācijas sistēmu, kā arī telpām, kurās notiek dažādas apmācības un semināri pieaugušajiem. Tikko atklātās jaunās telpas radīja jaunus iespaidus un idejas darbībai Latvijā.

Lielākos iespaidus un zināšanas Siguldas novada bibliotēkas darbinieki ieguva tieši publiskajā bibliotēkā “Mediateka – 800 lecia” Piotrków Trybunalski pilsētā. Tajā darbinieki iepazinās ar pieaugušo izglītības programmām, grāmatu krājumu, aktivitātēm, kā arī jaunākajām tehnoloģijām, ko Polijas kolēģi pielieto ikdienas darbā ar pieagušajiem un senioriem. Bija iespēja piedalīties zinātniski izglītojošās radošajās darbnīcās. “Mediateka – 800 lecia” atvērta 2018. gadā, tās platība – 7 447,87 m². Bibliotēkas ēka veidota kā atvērta grāmata. Papildus bibliotekārajiem pakalpojumiem, mediatēka veic arī citas funkcijas, tostarp sociālās, kultūras un zinātniskās, līdzīgi kā Varšavas Kopernika zinātnes centrs ar mērķi iedvesmot cilvēkus eksperimentēt, izprast pasauli un rīkoties atbildīgi. Noslēdzošajā dienā bibliotēku darbinieki tikās ar apgabala mēru, bibliotēkas “Mediateka – 800 lecia” vadītāju, bibliotēkas pārstāvjiem, uzņemošās organizācijas vadību, lai pārrunātu iespaidus, iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pārrunātu turpmāko iespējamo sadarbību.

Mājupcelā apmeklēta Ļubļinas bibliotēka “Bioteka”, kura uzskatāmi ir Eiropas Savienības piemērs, kā ekoloģiski un ar dabas materiāliem var iekārtot telpas un darba vidi. Biotēka izceļas ar savu neparasto interjeru, ko veidojis arhitekts Grzegozs Kloda. Darbinieki iepazinās un izmēģināja darboties ar digitāliem rīkiem – robotiem, ko Ļubļinas bibliotēka pielieto savā darbā, strādājot pieaugušo izglītībā, pielietojot interesantu pieeju. Biotēkas darbība ir vērsta uz četriem galvenajiem pīlāriem: mantojumu, animāciju, izglītību un attīstību, pamatojoties uz literatūru. Biotēka ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tajā ir darbnīcu telpas, spēļu istaba un datoru telpa. Bibliotēkā ir atvērta tipa plānojums, kas funkcionāli sadalīts, lai vienlaikus varētu veikt dažādas aktivitātes dažādām vecuma grupām. Zaļie augi, pareizi izvietoti plaukti un atsevišķu zonu iekārtojums nodrošina, ka akustiskā mijiedarbība tiek samazināta līdz minimumam. Tāpēc bibliotēkā var ērti organizēt ne tikai grupu darbnīcas, bet arī nodrošināt vietu individuālajām mācībām. Bibliotekāru īstenotā programma atbalsta mūžizglītības ideju. Papildus tiek īstenotas nevalstisko organizāciju pārstāvju rosinātas izglītības un kultūras iniciatīvas. Literatūras, tehnoloģiju un ekoloģijas kombinācija padara bibliotēku par sociāli iesaistītu telpu. Ievērības cienīga ir sabiedrības līdziesaistes iniciatīva - visi Biotēkas augi tika savākti kā Ļubļinas iedzīvotāju sociālais ziedojums.

Kopumā darbinieki “Erasmus+” mācību mobilitātē pieaugušo izglītības sektorā ieguva gan jaunas zināšanas bibliotekārajā darbā, gan uzlaboja savas komunikācijas un valodas prasmes, guva pieredzi strādāt komandā kopā ar dažādu tautu cilvēkiem, kā arī paplašināja savas personīgās zināšanas par Eiropas Savienības kultūrvēsturisko mantojumu Polijā.

Šī bija projekta pirmā mobilitāte, rudenī Siguldas novada bibliotēkas darbinieki piedalīsies vēl “Erasmus+” Mācību mobilitātē pieaugušo izglītības sektorā apmācībās un kursos Itālijā un Portugālē.

Siguldas novada bibliotēkas darbinieku mācību mobilitāti pieaugušo izglītības sektorā līdzfinansē Eiropas Savienība. Aktivitāte notika projekta Nr. 2024-1-LV01-KA122-ADU-000201129 ietvaros. Mobilitātes mērķis – uzlabot iespējas pieaugušajiem un senioriem gūt jaunas zināšanas no ārvalstu pieredzes Siguldas novada bibliotēkās, sekmējot neformālo izglītību un veicinot mūžizglītību.

Piektdien plānotais postfolka grupas “Kaligo” koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā tiek atcelts.

Koncerta organizatori informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm 14 dienu laikā tiks automātiski atgriezta bankas kontā, no kura tika veikta biļetes iegāde.

Organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!

12. oktobrī plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz ģimeņu dienas pasākumu “Lasi ar Ligitu un Lapsu”, kura laikā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība sadarbībā ar Ekonomikas un Kultūras augstskolas Kultūras vadības 4. kursa studenti Ligitu Zariņu.

Programmā paredzēts lasījums, kopīga dziedāšana un radošā darbnīca.

Nākamie ģimeņu dienas pasākumi norisināsies sestdienās, 9. novembrī un 14. decembrī, plkst. 12.00.

Šodien, 8. oktobrī, plkst. 19.00 “Siguldas devonā” tiks rādīta jaunākā Ivara Selecka filma “Turpinājums. Pieaugšana”, kas tikai pirms pāris nedēļām, tieši režisora 90. dzimšanas dienā, Rīgā piedzīvoja savu pirmizrādi.

Ivars Seleckis ar savu neiztrūkstošo melno beretīti galvā Latvijas kino ir mazliet noslēpumainais, neatlaidīgais sava ceļa gājējs. Viņš ir viens no leģendārās Rīgas poētiskās dokumentālās kino skolas pamatlicējiem. Profesionālajā dzīvē savulaik debitējis kā operatora asistents, vēlāk sevi apliecinājis kā smalku redzi un sajūtu apveltīts operators un režisors. Turklāt Ivars Seleckis ir viens no retajiem, kas režisējis tikai un vienīgi dokumentālās filmas. Viņa filmogrāfija aptver vairāk nekā 50 filmu un 100 kinožurnālu. Kolēģu cieņu un skatītāju atzinību Ivars Seleckis saņēmis ne tikai Latvijā. Viņš ir atzīts arī par vienu no Eiropas dokumentālā kino personībām un savulaik par filmu Šķērsiela (1988) saņēmis trīs prestižākās dokumentālā kino balvas pasaulē.

Daļa no plašā mantojuma, kas tapis vairāk nekā 65 darba gados, par godu meistara 90 gadu jubilejai šobrīd tiešsaistē skatāma arī Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv.

Ivara Selecka jaunākā filmā “Turpinājums. Pieaugšana” tapusi tandēmā ar Armandu Začu, kas līdz šim plašāk pazīstams kā montāžas režisors, bet pēdējā laikā pievērsies arī filmu režijai. Sadarbība ar Ivaru Selecki viņam aizsākusies, veidojot filmu “Zemnieki” (2022.)

Filma “Turpinājums. Pieaugšana” atgriežas pie Ivara Selecka filmas “Turpinājums” varoņiem – pieciem bērniem, kas tolaik uzsāka savas skolas gaitas. Tā bija veltīta Latvijas simtgadei un caur piecu bērnu dzīves prizmu atgādināja mums, cik dažādi esam. Nu caur ekrānu uz mums raugās pusaudži un viņu ikdiena ir vēl atšķirīgāka kā iepriekš. Cits vēl ir vecāku apčubināts un bezrūpīgs, kāds jau ieguvis pieauguša cilvēka patstāvību un atbildību.

Šovakar Siguldā ikvienam ir unikāla iespēja iztaujāt abus filmas autorus gan par šī emocionāli ietilpīgā stāsta tapšanu, gan par citiem jautājumiem.

Biļetes cena 5 eiro. Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē.

Svētdien, 13. oktobrī, plkst. 14.14 Turaidas muzejrezervātā apmeklētājus ar skanīgām melodijām iepriecinās Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju ansamblis “Sigulda”. Pūtēju ansambļa koncerti Turaidā zelta lapu laikā ir jau tradīcija.

Pūtēju ansamblis “Sigulda” diriģenta Jāņa Raslava vadībā tika izveidots 2000. gadā, kā kādreiz labi zināmā Siguldas pūtēju orķestra “Satezele” darbības turpinātājs. Kopš 2022. gada ansambli vada diriģents Jānis Jakobs. Kolektīvs izpilda speciāli tam aranžētu populāru mūziku.

Zelta lapu laikā visu oktobri Turaidas muzejrezervāts atvērts no plkst. 9.00 līdz 19.00. No plkst. 10.00 līdz 18.00 atvērtas ekspozīcijas ēkās, bet brīvdabas ekspozīcijas un pils galvenais tornis – līdz plkst. 19.00.

Turaidas muzejrezervāts īpaši iesaka apmeklēt ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā redzams bagātīgs priekšmetiskais un dokumentārais materiāls, fotogrāfijas, video, audio ieraksti un citi eksponāti, kas vēsta par simts gadiem pirms Latvijas valsts dibināšanas.

Blakus Klaušinieku mājai skatāma brīvdabas foto izstāde no muzeja krājuma “Turaidas muižas cilvēki un darbi 19. gadsimta beigās/20. gadsimta sākumā”.

Oktobrī sestdienās un svētdienās Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta izstāde “Brīvības ceļš". Izstādē eksponēti Siguldas novada mākslinieku darbi, kurus vieno sajūtas, centieni un domas par brīvību un novada jauniešu esejas, kas tika radītas eseju konkursa “Mana brīvība” ietvaros, kā arī noskatāmi unikāli dokumentāli kadri, kuros redzami Kaspara Tobja nofilmētie “Baltijas ceļa” mirkļi 1989. gadā.

Ieejas maksa koncertā par Turaidas muzejrezervāta ieejas biļetēm. Informācija par ieejas maksu pieejama tīmekļa vietnē www.turaida-muzejs.lv.

Lai veicinātu literāro procesu Vidzemē, iepazīstinātu lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dotu iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju, kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību organizē pirmo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2024” ietvaros. 7. oktobrī ir noslēgusies konkursa pirmā kārta un tiek izziņots nominantu garais saraksts.

Vidzemes Prozas lasījumu konkurss tika izziņots vasaras sākumā. Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 31. augustam. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai autoru darbus no vairākiem novadiem – Ādažu, Cēsu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras novada.

Vidzemes prozas lasījumu nominantu garais saraksts (alfabētiskā secībā): Aukstums, Elīna Sokolova-Luca, Evita Hofmane, Indra Skudra, Lea Vinks , Linda Šmite, Ramona Indriksone, Rūta Lūsīte, Ulrika Ūpe, Vineta Zēģele.

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtē profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē), Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas), Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs), Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā), Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā), Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).

Konkurss norit divās kārtās. Pieci nominanti, kuri tiks uzaicināti piedalīties ar savu prozas darbu lasījumiem Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā, kas notiks 1. novembrī Siguldas Jaunajā pilī, tiks izziņoti 21. oktobrī. Divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.

Konkursa otrās kārtas rezultāti tiks publiski izziņoti tīmekļa vietnēs www.sigulda.lv, www.rakstnieciba.lv, www.mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” sociālo tīklu kontos un Facebook grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Konkurss tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

No 12. oktobra līdz 24. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma tautas lietišķo mākslas studiju dalībnieku izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Izstādes mērķis ir rosināt apmeklētājus pārdomāt spilvena nozīmi ikdienas dzīvē un piedāvāt jaunu skatījumu uz šo šķietami vienkāršo priekšmetu, kas kalpo ne tikai fiziskai ērtībai, bet arī emocionālam atbalstam. Izstādes atklāšana notiks sestdien, 12. oktobrī, plkst. 14.00.

Izstādē būs apskatāmi dažādās tehnikās radīti darbi no visas Latvijas – austi, adīti, tamborēti, filcēti un batikoti. Darbos izmantoti gan tradicionālie dabas materiāli, gan atkārtoti pārstrādātas izejvielas, uzsverot ilgtspējas nozīmību un apziņu par atbildīgu resursu izmantošanu.

Izstāde ir īpaša ar to, ka skatītāji būs aicināti aptaustīt daļu no tajā izstādītajiem spilveniem! Izstādes veidotāji cer, ka tas padarīs šo izstādi īpaši iemīļotu jaunākajiem apmeklētājiem.

Izstāde tiek realizēta Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra projekta “Latvju raksti. Citādība” ietvaros. Tā mērķis ir ar bezmaksas klātienes un tiešsaistes semināru palīdzību iedvesmot amatniekus visā Latvijā savā radošajā procesā apvienot tradicionālos amatus ar laikmetīgu pieeju.

Izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!” apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 24. novembrim. Apmeklētāji to varēs apmeklēt bez maksas kultūras centra darba laikā – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, kā arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.