Kultūra - sigulda.lv

27. augustā plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā izskanēs “Klusais koncerts”. Šoreiz tas piedāvās koncertprogrammu ar nosaukumu “Zilais mēness”. Koncertā piedalīsies vokālā grupa “Putni”, talantīgais saksofonists Aigars Raumanis un komponiste Madara Pētersone, kā arī gaismu mākslinieks Jurģis Ozols.

Koncerts izskanēs zilā mēness un Svētās Hildegardes zīmē. Tā norises laiks nav izraudzīts nejauši. Tas saistīts ar astronomisko fenomenu, kuru tautā dēvē par “zilo mēnesi” vai trīspadsmito mēnesi, un tas nozīmē, ka viena kalendārā mēneša laikā pie debesīm divas reizes ir novērojams pilnmēness. Šogad gada trīspadsmitais mēness būs redzams tieši augusta beigās – 31. datumā.

Koncerta programma, kā vienmēr, piedāvās īpaši izraudzītu un piemeklētu mūziku, tai skaitā Svētās Hildegardes viduslaiku dziedājumus, komponistes Madaras Pētersones darbu “Zilais mēness” un citus skaņdarbus, lai kopā ar mākslinieciskajām gaismām radītu “Klusā koncerta” atmosfēru.

Programmā izskanēs Svētās Hildegardes dziedājumi, komponistes Sabīnes Ķezberes, Caren Tanaka (Japāna) skaņdarbi, viduslaiku un renesanses vokālā mūzika, mūzika saksofonam un citi īpaši šai programmai piemeklēti darbi.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Par māksliniekiem:

Vokālā grupa “Putni” darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā, reprezentējot mūsu dziedāšanas kultūru līdzās labākajiem Latvijas koriem. Vokālā grupa “Putni” bija pirmā Latvijā, kas sieviešu vokālo ansambļu muzicēšanā izveidoja jaunu uzstāšanās stilu un ieviesa oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu.

Saksofonists Aigars Raumanis ir viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem, vairāku starptautisku konkursu laureāts, Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2019), kā arī JVLMA un LMT gada balvas un vairāku citu apbalvojumu ieguvējs. Plašākai publikai kļuvis pazīstams pēc dalības LTV1 šovā “Radīti mūzikai”. Kā solists koncertējis ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio bigbendu, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri, NBS putēju orķestri, kā arī spēlējis LNSO, LNOB orķestra, Liepājas SO un pūtēju orķestra Rīga sastāvā, aktīvi iesaistās koncertdzīvē ar saksofonu kvartetu Atomos, Baltijas Jūras saksofonu kvartetu, Trio Tresensus, ērģelnieku Aigaru Reini un citiem labākajiem Latvijas mūziķiem.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:
Madara Pētersone

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada Kultūras centrs līdz 21. jūlijam pagarinājis pieteikšanos Siguldas novada radošajai rezidencei. Konkurss izsludināts otro gadu, un tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam.

Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies: apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska).

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu Siguldas pilsētā diviem cilvēkiem divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās nodarbības novada izglītības iestādēs.

Pieteikums rezidencei sastāv no:

aizpildītas un parakstītas pieteikuma veidlapas
pielikuma ar teksta paraugu (1–3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus iespējams iesniegt:

elektroniski, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence” sūtot kultura@sigulda.lv uz e‑pasta adresi;
pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošās rezidences nolikums.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli, rakstot uz e‑pasta adresi dace.krecere@sigulda.lv.

Atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane

5. aprīlī norisinājās Siguldas novada bibliotēku atkārtota akreditācija, kas tiek organizēta reizi piecos gados. Tas bija bibliotēku darbības kvalitātes vērtējums. Tika vērtēts gan bibliotēku ēku, telpu un krājumu stāvoklis, gan finansiālais un materiālais nodrošinājums, darbinieku kvalifikācija un bibliotēku darbības stratēģija, pakalpojumi un citi bibliotēku attīstībai nozīmīgi kritēriji, pēc kuriem nosakāma bibliotēkas atbilstība iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

Akreditāciju veica Latvijas Bibliotēku padomes izveidotā Bibliotēku akreditācijas komisija.

Viena no pozitīvākajām akreditācijas pusēm ir iespēja saņemt bibliotēku nozares profesionāļu vērtējumu, konsultāciju un ieteikumus, kā panākt vēl labāku rezultātu, izmantojot jau esošos resursus. Kopumā bibliotēku darbs tika novērtēts pozitīvi. Komisija ir izteikusi labus vērtējumus bibliotēkām. Komisijas locekļi atzīmēja, ka bibliotēkas bija labi sagatavotas akreditācijas procesam. Komisija bija patīkami pārsteigta par bibliotēku darbinieku profesionālo pieeju darba procesiem, radošo garu un prasmi pulcināt vietējos cilvēkus, organizējot dažādas aktivitātes.

Bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums: visas apsekotās bibliotēkas atbilst akreditācijas nosacījumiem. Tādējādi akreditācijas rezultātā bibliotēkām tiek piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 22. jūnijā notika tikšanās ar Vidzemes reģiona mākslinieku darbu izstādes “ZEME DEG” autoriem, starp tiem arī Siguldas novadnieki.

Šī ir iedvesmojoša tradīcija – Madonas, Cēsu, Valmieras, Siguldas, Alūksnes, Valkas, Limbažu un arī Rīgas, Smiltenes, Saulkrastu, Jūrmalas novados. Vidzemes mākslinieku izstāde ir kopā sanākšana, savstarpējā satikšanās, arī jaunas iepazīšanās un savstarpējo krāsu sinerģija. Madonā viesojās mākslinieces Agita Zābere un Ārija Bērze, kā arī Siguldas novada Kultūras centra Mākslas projektu vadītāja Līva Ziediņa.

Šovasar no 30. jūnija līdz 9. jūlijam notiek XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs 43 kolektīvi – gan amatiermākslas kolektīvi, gan skolu kolektīvi: deviņi kori, septiņpadsmit deju kolektīvi, četras folkloras kopas un četri orķestri, septiņas tautas lietišķās mākslas studijas, viens amatierteātris un viens vokālais ansamblis.

Svētku dalībnieki kopā pulcēsies 2. jūlijā, lai līdz ar pašvaldības vadību Rīgā dižotos svētku 150. jubilejas gada gājienā, vienlaikus godinot savu izvēlēto kultūras zīmi – Siguldas spieķi. Pārējo svētku laiku kolektīvi aizvadīs gan intensīvos mēģinājumos, gan krāšņos koncertos kopā būšanas un kopā jušanas zīmē.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku gājienā Siguldas novada dažādu jomu amatiermākslas kolektīvu dalībniekus varēs atpazīt pēc viena no Siguldas simboliem – koka spieķa. Meistare Antra Plavgo par godu šim notikumam darinājusi 730 koka spieķus, kuru darināšanas prasme iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Svētku ietvaros notiks gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un “Daugavas” stadionā, gan folkloras diena Vērmanes parkā un Esplanādē, tautas lietišķo studiju izstāde, amatierteātru izrādes, pūtēju orķestru, vokālo un koklētāju ansambļu koncerti un dažādi citi koncerti parkos, kultūras centros, baznīcās un citviet Rīgā.

Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas gadā svētki solās būt patiesi iespaidīgi – tiem kopumā gatavojas aptuveni 1700 kolektīvu – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām! Siguldas novadu svētkos pārstāvēs aptuveni 1000 dalībnieku – no pašas jaunākās divgadnieces, kas dzied Lēdurgas folkloras kopā “Putni”, līdz pat dziedošajiem kungiem un dāmām, kas jau ir pārkāpuši astoto gadu desmitu.

Savukārt pieredzes bagātākais kolektīvu vadītājs ir Vitalis Kikusts, kurš šoziem atzīmēja 80 gadu jubileju. Viņš ir gan Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” vadītājs un diriģents, gan pūtēju orķestra vadītājs. Lēdurgas Kultūras namu pārstāv arī jaunākais no kolektīvu vadītājiem – Kristaps Pelēkais, kurš pavasarī nosvinēja savu 30. dzimšanas dienu un svētkiem gatavojas kopā ar jauniešu deju kolektīvu “Metieniņš”.

Šajos svētkos īpaši jāpiemin vēl daži Siguldas novada kolektīvu vadītāji. Jānis Baltiņš, kura vadībā kultūras centrā “Siguldas devons” darbojas jauktais koris “Atvars”, būs viens no Dziesmu svētku virsdiriģentiem, savukārt folkloras kopas “Senleja” vadītāja Anda Skuja šogad ir Folkloras dienas mākslinieciskā vadītāja.

Ceļā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 18. jūnijā Inčukalnā jau nosvinēti Siguldas novada Dziesmu un deju svētki. Par prieku visiem, kas nedodas uz koncertiem Rīgā, Inčukalna Aleksandra parka estrādē dziedāja novada kopkoris, spēlēja orķestri un savu māku rādīja dejotāji, bet vakara izskaņa pagāja kopā ar Mālpils Kultūras centra folkloras kopu “Mālis”.

Savukārt 9. jūlijā plkst. 19.30 visi aicināti kopā būšanu izbaudīt Siguldas pils kvartālā, vērojot noslēguma koncerta “Kopā augšup” un “Sadziedāšanās nakts” tiešraidi no Mežaparka Lielās estrādes.

XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos no Siguldas novada piedalīsies:

deviņi kori – jauktais koris “Atvars”, jauktais koris “Spārni”, jauktais koris “Mergupe”, jauktais koris “Mežābele”, senioru koris “Gāle”, sieviešu koris “Teiksma”, senioru koris “Atblāzma”, sieviešu koris “Lettegore” un vīru koris “Vecie draugi” –, viens vokālais ansamblis – vīru kopa;
17 tautas deju kolektīvi – jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (A grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (C grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (1.–2. klase), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis”, senioru deju kolektīvs “Ķimelis”, senioru deju kolektīvs “Labāko gadu virši”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga”, jauniešu deju kolektīvs “Metieniņš”, jauniešu deju kolektīvs “Māra”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kniediņš”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda”;
četras folkloras kopas – “Senleja”, “Putni”, “Lielie Putni” un “Mālis”;
četri pūtēju orķestri – Absolventu orķestris, Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris, “Sudrabskaņa” un Siguldas pagasta pūtēju orķestris;
viens amatierteātris – Inčukalna Amatiermākslas teātris – un septiņas tautas lietišķās mākslas studijas – “Māl-pils”, “Urga”, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija, “Sigulda”, “Vīgrieze”, “Krimulda” un “Mores rokdarbnieces”.

Foto: Edgars Semanis

Siguldas novada bibliotēkā apskatāma Rīgas Strazdumuižas vidusskolas – attīstības centra 8.** klases skolēnu darbi, kas tapuši pēc vizuālās un taustāmās mākslas skolotājas Ligitas Zvirbules ierosinājuma. Darbi gleznoti guaša tehnikā, izmantojot tiflotehnikas palīglīdzekļus, kā arī pielietota taktilā māksla – objektu atveidošana ar tausti uztveramās formās.

Savulaik “Baltikums Bank” dibinātais labdarības fonds “Baltikums Foudation” ziedojis skolai modernus tehniskos palīglīdzekļus. Skola ieguva trīs modernas Braila rakstāmmašīnas un elektronisko video lupu. (Patreiz tā ir – AS BluOr Bank). Pateicoties šim dāvinājumam tapa arī šī izstāde.

Skolotāja Ligita Zvirbule stāsta: “Skolēni ir izauguši, cītīgi izmanto tehniskos palīglīdzekļus. Pienāca laiks bankas darbiniekiem pateikties un parādīt, ka arī vājredzīgi un neredzīgi skolēni spēj gan zīmēt, gan gleznot. Ir tapuši desmit, skolēnu un mani radošie darbi. Darbi gleznoti guaša tehnikā, izmantojot tiflotehnikas palīglīdzekļus, kā arī pielietota taktilā māksla – objekta atveidošana ar tausti uztveramās formās.”

Visi darbi ir spilgti un krāsaini, gleznoti ar guaša krāsu un darbos ir vērojama sasaiste ar naudu. Izstādē var iepazīties arī braila rakstu un ar izstādes aprakstu braila drukā. Kaķu izstāde ir ceļojoša, bijusi vairākās Latvijas vietās.

Izstāde Siguldas novada bibliotēkā skatāma līdz 29. jūlijam.

Siguldas novada Kultūras centrs otro gadu pēc kārtas izsludinājis Siguldas novada radošās rezidences konkursu. Tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās tai notiek līdz 30. jūnijam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās nodarbības novada izglītības iestādēs.

Pieteikums rezidencei sastāv no:

aizpildītas un parakstītas pieteikuma veidlapas
pielikuma ar teksta paraugu (1–3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus iespējams iesniegt:

elektroniski, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence” sūtot kultura@sigulda.lv uz e‑pasta adresi;
pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Siguldas novada radošās rezidences nolikums.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli, rakstot uz e‑pasta adresi dace.krecere@sigulda.lv.

Atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijas saulgriežu un Līgo svētku nedēļā daiļojas jāņuzālēs un ziedos. Ielūkojies un iedvesmojies, kādas puķes un zāles iesiet savā vainagā, kāda ir to nozīme un kā dažādos veidus izdaiļot galvu gada īsākajā naktī, sienot vainagu!

Noskenējot QR kodus, kas atrodami koprades laboratorijās, ir iespējams izzināt saulgriežu maģijas rituālu un Jāņu siera gatavošanas padomus, ko iešifrējuši Sindijas Mačtamas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” grafiskā dizaina izstādē “Jāņuzāles”.

Smelies enerģiju no Saules apļa, kurš pīts ar Siguldas novada pašvaldības darbinieku un novadnieku palīdzību, no Siguldas novadā augošajām pļavu puķēm, smilgām un citiem ziediem. 21. jūnijā jebkuram ir iespēja mākslinieces Daces Morozas pavadībā iepīt savu jāņu zāli lielajā Saules aplī, Siguldas stacijas laukumā.

Izstāde pieejama līdz 29. jūnijam.

Lai patīkams un lustīgs saulgriežu laiks!

“Deja nekad nav ērta” – gatavojoties savam 100-gadu jubilejas koncertam uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves, smaidot saka dejas pasaules ilgdzīvotāja Vija Vētra, kura 80 no saviem dzīves gadiem veltījusi dejai un ar savām dejas izrādēm apbraukājusi visus apdzīvotos kontinentus, kuģojot pāri visiem okeāniem un vedot līdzi daudzos kostīmus un rekvizītus.

Var tikai apbrīnot viņas enerģiju un uzņēmību šogad ierasties atkal dzimtenē kā vienmēr, ceriņziedu laikā, lai satiktos un runātos, lai dejotu un iedvesmotu, lai mācītu un piedzīvotu…

“Nekad nekas īsti neatkārtojas. Vienalga, ko mēs piedzīvojam, tas mūs maina. Pasaule ir dzīva un mainās, un mēs tai līdzi. Un tas ir tieši tas interesantais.”

Tikšanās ar pieredzes bagāto skatuves mākslinieci notiks 26. jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē dejas entuziastiem un visiem interesentiem. Ieeja ir bez maksas.

18. jūnijā kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” tika atklāta Latvijas erotiskās fotogrāfijas žanra meistara Ralfa Vuļa piemiņas izstāde. 2022. gada martā Ralfs Vulis aizgāja no šīs pasaules. Dzīves laikā viņš ir ieņēmis ļoti īpašu vietu Latvijas fotogrāfijas vēsturē — “apdziedot” sievietes skaistumu un šarmu. Ralfs sevi pozicionēja kā dzīves vērotāju, kas nekad nav strādājis uz pasūtījumiem, vienmēr tvēris apkārtni ar sev raksturīgo, sarkastisko humoru un kas balansē uz mietpilsoniskās sabiedrības liekulīgajām morāles normām.

Ralfa izstāde bija ieplānota, kā kārtējās grāmatas atvēršanas pasākuma noslēgums, bet šobrīd mēs varam iepazīties tikai ar Ralfa darbiem, jo grāmatas manuskripts palika nepabeigts, autoram aizejot mūžībā. Izstādē būs apskatāmi foto, kolāžas, grafikas, zīmējumi, konceptuāli video mākslas darbi un dažādi mākslinieka “artefakti”.

Ralfs Vulis 1987. gadā ir beidzis Grafikas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, strādājis par pedagogu Kolkā, bet sākot ar 90. gadu pievērsies fotogrāfijai, it sevišķi pēc iepazīšanās ar franču režisoru un producentu Pjēru Vudmenu.

Savā radošajā mūžā izdevniecībā “Edition REUSS” (Minhene) ir izdoti desmit pilnvērtīgi Ralfa fotoalbumi, kas savulaik tika izplatīti starptautiskos grāmatu tirgos. Diemžēl Latvijā tie nebija pieejami. Tajos mākslinieka talants un brīvības meklējumi skatāmi erotiskajā fotogrāfijā, tie ieguva nedalītu uzmanību, atzinību un atrada stabilu vietu savā žanrā.

Pārsteidzošs ir fakts, ka tēmas, kurām ir pieskāriens mākslinieks, nav zaudējušas savu aktualitāti arī šodien. Tieši pretēji, šie darbi skaudri uzrunā skatītāju, liek domāt, analizēt, vienlaicīgi ļaujot arī pasmaidīt par eksistenciāliem un nopietniem jautājumiem.

Grafiķa līnijas smalkums un gaisīgums visneparastākajās izpausmēs vērojams Ralfa fotogrāfijās, it sevišķi melnbaltajās versijās.

Ralfs, kā jau radoša persona, prata ap sevi pulcēt neordināras personības, kas savukārt vēlāk izpaudās dažādos tam laikam pārdrošos projektos, kā piemēram, fotosesijās, performancēs dažādās publiskās vietās, tādējādi apejot sava laika “tikumus”.

No 2010. gada Ralfs aktīvi iesaistījās RVR fotostudijas radošajos procesos, bija labs draugs, interesants autors un sarunu biedrs un daudziem laikabiedriem paliks gaišā piemiņā.

Izstādi drīkst apmeklēt tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, tā bez maksas apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 15. jūlijam.

Informāciju sagatavoja:

Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” Mākslas projektu vadītāja Līva Ziediņa

Foto: Edgars Semanis

Ņemot vērā lielo interesi, 30. jūnijā plkst. 15.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Sanfrancisko Jaunā teātra papildu izrāde “Anšlavs un Veronika”.

Sanfrancisko Jaunais teātris piedāvā unikālu izrādi par dzīvesbiedriem rakstnieku Anšlavu Eglīti un mākslinieci Veroniku Janelsiņu, kas lielāko mūža daļu pavadīja trimdā, Amerikā. Anšlava lomā izcilais Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Kaspars Znotiņš, Veronika — Taira Zoldnere. Izrāde veidota pēc Raimonda Staprāna lugas motīviem. Tā iesākas ar precētā pāra pārcelšanos no Ņujorkas uz Oregonu, seko viņiem līdz uz Kaliforniju un noslēdzas ar Eglīša aiziešanu mūžībā.

Autors pievēršas laulāto draugu personīgajām attiecībām, saskarsmei, intelektuālajiem strīdiem un domu apmaiņai, iepinot stāstus no viņu dzīves, kas ļauj skatītājam atklāt viņus kā personības, atstājot varoņu literāros un mākslinieciskos sasniegumus aizkadrā. Raimonds Staprāns abus pazinis personīgi, kā arī, rakstot lugu, izmantojis Veronikas Janelsiņas atmiņas. Izrāde savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada 1. jūlijā St. Paulā, Minesotā, XV Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku ASV ietvaros.

Biļešu cena ir no 15 līdz 25 eiro, tās var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs, ar Siguldas novada ID karti – 20% atlaide.

Izrāde notiks 2 cēlienos. Anšlavs – Kaspars Znotiņš (Jaunais Rīgas teātris); Veronika – Taira Zoldnere; Veronika atmiņās un Staprāna kundze – Astrīda Lācītis; Muzikante un Veronikas kaķis – Natālija Da Cruz; Dejotāja, Dziedātāja un Sociālā darbiniece – Dace Rapa; Sieva – Anita Greenband; Vīrs un Anšlava kaķis – Gundega Ozola-Bite; Zilgalvis – Māra Vilde; Kaimiņš – Karīna Vasiļevska-Das; Bērni – Emma Da Cruz, Timo Da Cruz, Aleksandra Das; Skatuves strādnieks – Māra Lewis.

Režija – Māra Lewis un Karīna Vasiļevska-Das; Māksliniece – Linda Treija; Mūzika – Gio Saule; Tehniskais risinājums – Jānis Grigalinovičs-Leja; Tērpu meistare – Sallija Filica.

Turaidas muzejrezervātā, Dainu kalnā, 16. jūlijā izskanēs grupas “Rāmi Riti” jaunākā studijas albuma “Zin Dieviņis, zin Laimiņa” prezentācijas koncerts.

Albums “Zin Dieviņis, zin Laimiņa” iever 12 kompozīcijas, kuras ved klausītāju ceļojumā gan uz sakrāli mītisko telpu, kur aužas, top Visuma audekls pavedienu pa pavedienam, kur satiekas Saules meitas ar Dieva dēliem, kuras svēta uguns, kur sildās pati Laima un Dievs; gan klausītājs ierauga sevi cilvēka mūža svarīgākajos ritos un brīžos, kuri caurvij cilvēka mūža gājumu.

Darbs pie jaunā albuma tika iesākts tieši pirms gada, ierakstot dziesmu “Riti, riti rīta rasa”, kurai tika uzfilmēts arī videoklips īpašā spēka vietā Turaidas mežos. Šajā vasarā cikls ir noslēdzies, albums ir pabeigts, un ir radīts jauns videoklips dziesmai “Sudraboti gaiļi dzied”, veltot to mūsu tautas skaistākajam spēkpilnākajam, tradīcijām bagātākajam svētku laikam – vasaras saulgriežiem. Pie tam albuma veidošanas stāsts noslēgsies tieši Turaidā, Dainu kalnā, 16. jūlijā plkst. 18.00, kur “Rāmi Riti” aicina klausītājus uz satikšanos albuma prezentācijas koncertā.

Biļetes pieejamas – www.bilesuparadize.lv.