Kultūra - sigulda.lv

18. martā plkst. 11.00 Mālpils muižā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās. Šoreiz vēsturniece Kristīne Zaļuma stāstīs par “lasīšanas revolūcijas” atbalsīm Vidzemes muižu bibliotēkās un lasītāju sirdīs. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Priekšlasījumā ielūkosimies Vidzemes muižu bibliotēku grāmatu plauktos, īpaši 19. gadsimta pirmajā pusē, un meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas patiešām aizkustināja lasītāju sirdis, savā ikdienas dzīvē iekļaujot lasāmvielu dažādās valodās un nozarēs. Kas muižas laikos veidoja šo īpašo lasīšanas kultūrtelpu Vidzemes laukos?

Mūsdienās dažādu Latvijas un ārzemju atmiņas institūciju krājumos glabātie Latvijas muižu bibliotēku katalogi, grāmatu saraksti un grāmatu eksemplāri sniedz plašu un bagātīgu informāciju par iespieddarbu un dokumentu privātajiem krājumiem. Vidzemes, tostarp arī Siguldas novada, muižās lasīšanas kultūru un cilvēku ikdienas dzīves paradumiem, kur rosīgas izglītošanās un laiskas atpūtas centrā, nereti izvirzījās grāmatu un laikrakstu lasīšana. Tie kalpo kā lielisks izziņas avots par Vidzemes muižu sabiedrības vēsturi un kādreizējām kultūras vērtībām muižās.

Kristīne Zaļuma ir vēsturniece, Latvijas Universitātes zinātniskā grāda vēsturē pretendente, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja. Pētniecības un zinātnisko interešu loks aptver vēsturisko krājumu izcelsmes (proveniences), kultūras mantojuma aizsardzības, lasīšanas kultūras, Latvijas muižu un bibliotēku vēstures jautājumus. Grāmatu “Liepupes muiža” (2014), “Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas” (2019), “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas simts gados (1919–2019)” (2019), “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” (2022) un vairāku zinātnisku un populāru publikāciju autore.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” šogad pēta dažādos grāmatas ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Cikls sagatavots sadarbībā ar Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Tas pievērš uzmanību gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs – pasākumu cikls “Latviešu grāmatai 500”.

Izmantotais attēls: Atpūtas brīdis, lasot laikrakstus, Krimuldas muižas kungu mājas lievenī, pa labi muižas īpašniece Natālija fon Līvena, dzimusi fon der Pālena (1842–1920). 1897. gada foto. No: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājums, RIL‑1,240, 8. lpp., 27. attēls.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Inčukalna Tautas nams aicina iedzīvotājus uz dažādiem pasākumiem, piedāvājot gan izrādi bērniem, filmas ģimenei, koncertus un citas aktivitātes.

3. martā plkst. 10.00 Inčukalna Tautas namā – ceļojošā leļļu teātra “Rikko lelles” izrāde bērniem “Sniegavīra sirds”. Biļetes cena – 3 eiro.

8. martā plkst. 19.00 Inčukalna Tautas namā – režisores Ināras Kolmanes spēlfilma “Mātes piens”. Biļetes cena – 3 eiro.

14. martā plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā – animācijas filma “Lielais Indriķis”. Biļetes cena – 3 eiro.

17. martā plkst. 19.30 Inčukalna Tautas namā – Dzintara Čīčas 30 gadu jubilejas koncerts “Vajag tikai mīlēt”. Biļetes cena – 12 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.

25. martā plkst. 15.00 Inčukalna stacijas laukumā – piemiņas brīdis, 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīda upuru godināšana.

26. martā plkst. 17.00 Inčukalna Tautas namā – “Ceļazīmes” jeb Inčukalna amatierteātra 20 gadu darbības publiska inventarizācija 12 ainās ar aizstāvību, spriedumu un kūku epilogā. Aicināti visi, kam bijusi tā izdevība piedalīties izrādēs, kā arī līdzjutējiem un interesentiem. Līdzi jāņem atmiņas un groziņš. Ieejas maksa – 3 eiro.

Līdz 10. aprīlim Inčukalna Tautas namā – Daces Saulītes gleznu un Modra Baloža grafiku izstāde “Pāreja uz vasaras laiku”. Ieeja bez maksas.

Laipni aicināti!

Lēdurgas Kultūras nams aicina iedzīvotājus uz dažādiem pasākumiem, tai skaitā uz XXI Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivālu,

4. martā plkst. 16.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks XXI Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivāls. Biļetes cena – 2 eiro. 13. martā plkst. 18.00 būs iespēja noskatīties Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens” un tikties ar galvenās varones atveidotāju aktrisi Maiju Doveiku. Biļetes cena – 3 eiro.

25. martā plkst. 14.00 norisināsies atceres pasākums “Lēdurga–Sibīrija” – piemiņas brīdis pie represēto piemiņas akmens Lēdurgā. Vēl šajā dienā Lēdurgas Kultūras namā plkst. 15.00 izskanēs Riharda Saules koncertprogramma “Nepateiktie vārdi”. Biļetes cena – 5 eiro.

26. martā plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā notiks putnu modināšana no ziemas miega,saules sagaidīšana un Lielās dienas svinēšana. Šis gads ir pasludināts par Lībiešu mantojuma gadu, tāpēc putnu modināšana, dziedot dziesmu “Tšītšōrlinkizt”, paredzēta visās vietās, kur senāk dzīvojuši lībieši. 26. marts ir simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšanas un godināšanas diena, un, atminoties to, Lēdurgas Kultūras namā plkst. 9.00 norisināsies līvu karoga pacelšana.

31. martā plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā varēs apmeklēt balli, kurā par muzikālo noformējumu parūpēsies grupa “Zelta kniede” un dīdžejs GynarzWildz. Biļetes cena – 12 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti 10 eiro. Vietu pie galdiņa iespējams pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 29166140.

16. martā plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies tikšanās ar novadnieku literatūrvēsturnieku Dr. philol.Viesturu Vecgrāvi un redaktori Daci Sparāni-Freimani – sarunas par latviešu dzejnieku Jāni Poruku un viņam veltīto monogrāfiju “Pie augstā loga”, kas janvārī iznākusi romānu un monogrāfiju sērijā “Es esmu…”.

“Šī grāmata ir cieņas un goddevības parādīšana ne tikai Porukam, tā ir arī pietāte pret daudzajiem iepriekšējo paaudžu cilvēkiem, galvenokārt pret tiem, kuri 20. gadsimta pirmajā pusē mīlestību uzskatīja par dzīves galveno vērtību un kuriem bija svēts Poruka aicinājums apjaust cilvēka sirds lielumu un garīgi pacelties augšup. Mans mērķis ir parādīt Poruka garīgo un morālo lielumu, viņam nepiekāpīgi uzsverot un apgalvojot, ka mīlestība visplašākajā spektrā ir visnozīmīgākā cilvēciskuma izpausme, ka individuālās ētiskās pilnīgošanās ceļš ir svēts un nepieciešams, ka dažādās morālās izvēles situācijās cilvēkam jātiecas apliecināt humānu un iejūtīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem,” stāsta Dr. philol. Viesturs Vecgrāvis.

Viesturs Vecgrāvis (1948) ir literatūrvēsturnieks, grāmatizdevējs un dzejas kritiķis, Latvijas Universitātes emeritētais profesors. Beidzis Siguldas 1. vidusskolu, strādājis Siguldas vakara vidusskolā un kā zinātniskais līdzstrādnieks Siguldas Novadpētniecības muzejā. Literatūrzinātnē darbojas kopš 1981. gada, un viņa uzmanības centrā ir bijusi Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte. Pirmā nozīmīgā publikācija – raksts “Nākamības cilvēka sirdsdedzi alkdams. Personības koncepcija Jāņa Poruka daiļradē” literāri mākslinieciskajā un sabiedriski politiskajā laikrakstā “Literatūra un Māksla” (1981).

Publicējis daudzas recenzijas un rakstus par romantiskas un eksistenciālas ievirzes dzejniekiem. Sagatavojis monogrāfiju “Mani sveicina zvaigznes… Romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā” (2018). Sastādījis un komentējis latviešu un cittautu romantiskās dzejas antoloģiju “Zilā puķe” (2021), organizējis grāmatu sēriju “XIX gadsimta klasiķi” un “XX gadsimta klasiķi” izdošanu. Vairāk nekā 300 rakstu un recenziju autors latviešu un cittautu periodikā.

Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā-konkursā “No baroka līdz rokam 2023” saņem I pakāpi.

Šogad pēc divu gadu pārtraukuma klātienē norisinājās Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivāls – konkurss “No baroka līdz rokam”. Festivāls-konkurss norisinājās divās kārtās, pirmajā – video formātā tika izvērtēti un izvirzīti dalībnieki uz otro kārtu – klātienē.

23. februārī Rīgas 45. vidusskolā Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā grupa “Zibsnis” startēja konkursa otrajā kārtā, kur izpildīja Ata Priedīša skaņdabu “Mazie rūķīšī”, saņemot 40,08 punktus un I pakāpi.

Konkursa dalībniekus vērtēja īpaša komisija: Dainis Tarasovs (Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas instrumentspēles un kameransabļu klases pedagogs), Māris Vitkus (Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas nodaļas pedagogs), Paula Saija (vokālā pedagoģe, dziedātāja), Egils Šķetris (Nemateriāla kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts).

Paldies bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītājam Atim Priedītim par ieguldīto sirds darbu! Sveicam ar panākumiem!

Martā Mālpils Kultūras centrs piedāvā plašu kultūras programmu, tostarp izstādes, pasākumus ģimenēm, kā arī jubilejas koncertu un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIIDeju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” lielkoncertu.

1. martā plkst. 19.30 varēs baudīt jauktā kora “Mergupe” koncertu. 4. martā plkst. 18.00 norisināsies Siguldas novada dejotāju koncerts “Deju karuselis”. Koncertā piedalīsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas no Siguldas novada. Koncertā “Deju karuselis” tiks izdejotas dejas no Dziesmu un deju svētku repertuāra. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista. 5. martā plkst. 16.00 notiks Ingvildas Knāviņas darbu izstādes atklāšana.

8. martā plkst. 11.00 būs skatāma Latvijas Leļļu teātra izrāde “Joka pēc alfabēts”. Radošā komanda aicina pievienoties alfabēta apgūšanas spēlei bērnus no trīs gadu vecuma un pārliecināties, ka mācīšanās var būt jautra un radoša. Biļetes cena – 7 eiro; iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 20% atlaide; Siguldas novada ID kartes īpašniekam, kura ģimenei piešķirts statuss “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērnu”, – 40% atlaide. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

11. martā plkst. 17.00 izskanēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skates. Tajā piedalīsies Siguldas un Ādažu novada deju kolektīvi.

18. martā plkst. 11.00 Mālpils muižā norisināsies pasākuma cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku”. Šoreiz tā temats ““Lasīšanas revolūcijas” atbalsis Vidzemes muižu bibliotēkās un lasītāju sirdīs”, par ko vēstīs Kristīne Zaļuma.

18. martā plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz Māra Slokas 60 gadu jubilejas koncertu. Koncerta īpašais viesis – grupa “Apvedceļš”. Biļetes cena – no 12 līdz 18 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

21. martā plkst. 18.00 varēs noskatīties režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

25. martā plkst. 12.00 Mālpilī pie Šopu akmens – komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.

26. martā no plkst. 11.00 līdz 14.00 būs iespēja apmeklēt pasākumu ģimenēm “Augstāk par zemi”. Pēc trīs gadu pārtraukuma Mālpils Kultūras centrā atgriežas pasākumu cikls ģimenēm “Augstāk par zemi”, kura ietvaros aicinām radoši pavadīt svētdienas rītu, kopīgi spēlējot galda spēles, satiekoties un esot kopā. Šajā reizē svinēsim Mālpils grāmatu maiņas plaukta trīs gadu dzimšanas dienu un spēlēsim dažādas galda spēlēs. Pasākumi tiek īstenoti kopā ar biedrību “Mālpils iedvesmo”. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Līdz 5. martam Mālpils Kultūras centrā vēl ir skatāma Māra Upzara izstāde “Uzaicinājums”.

18. martā plkst. 14.00 un 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” būs iespēja baudīt koncertuzvedumu “Nestāstot”. Koncertuzvedums ir veltījums mīlestībai. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs sava jubilejas gada ieskaņā saviem draugiem un talanta cienītājiem ir sagādājis pārsteigumu! Viņš ir gatavs atklāt vēl kādu savu aizraušanos, ko līdz šim turējis noslēpumā – aicinājumu izteikt dzejas rindās savas sajūtas, savas pārdomas, ilgas un pieredzēto.

Agra Daņiļeviča mīlestībai veltītā dzeja sasauksies ar deju, kaisles pilnās spāņu mūzikas ritmiem un smeldzīgo liriku. Mūzika, deja un dziesma izdejos un izdziedās mīlestības stāstus, tos nestāstot.

Koncertā skanēs dziesmas no Federiko Garsija Lorkas (Federico García Lorca) un Manuela de Falja (Manuel de Falla) cikliem, Isaaka Albenisa (Isaac Albéniz) klavieru svīta, Federiko Moreno Torroba (Federico Moreno Torroba) skaņdarbi ģitārai, Hoakina Rodrigo (Joaquín Rodrigo) opusi ģitārai, klavierēm un balsij.

Piedalās: Agris Daņiļevičs (dzeja un horeogrāfija), Aleksandra Špicberga (balss un deja), Kristīne Šmite (klavieres), Vladimirs Kudrins (ģitāra), Paulis Bārzdiņš (deja).

Apmeklētājus pārsteidz koncerta programma, kurā izskanēs spāņu kamermūzika, deja un Agra Daņiļeviča dzeja autora lasījumā.

Koncerts norisināsies vienā daļā, norises ilgums – aptuveni 1,5 stunda.

Biļetes cena no 15 līdz 18 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

27. februārī Bērnu kultūras konsultatīvās padomes ietvaros, Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas “Mākonīši” bērni, tiešraidē Zoom platformā tikās ar Rūtu Beiroti no savas lielās siltumnīcas.

Rūta saimnieko zemnieku saimniecībā “Zutiņi”, kas atrodas dzimtas mājās “Lejnieki” Krimuldas pagastā. “Zutiņi” ir ģimenes saimniecība, kurā audzē dažādus kultūraugus – sākot ar graudaugiem un pupām, beidzot ar tomātiem un ziediem. Bērniem bija iespēja ieskatīties saimniecības siltumnīcā un noskaidrot kādi augi tajā jau aug.

Bērni kopīgi ar kultūras centra “Siguldas devons” vadītāju Jolantu Borīti un Rūtu Beiroti pārrunāja, kādas pasakas ir zināmas par augiem. Bērni iepazinās ar dažādām grāmatām par augiem. Jolanta Borīte pirmsskolas izglītības iestādei uzdāvināja I. Čeksteres grāmatu “100 vainagi Latvija”.

Nodarbības beigās visi vienojās, ka tiksies klātienē marta beigās, lai ķertos klāt pie sēšanas un stādīšanas darbiem.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas skolotāja
Iveta Linde

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē svētdien, 5. martā plkst. 16.00 notiks izstādes “Kursabiedri” atklāšana un tikšanās ar māksliniecēm – Lolitu Katkovsku un Aivu Bumburi.

Izstādes autores ir Latvijas Mākslinieku Savienības biedres Lolita no 1990. gada, Aiva no 1991. gada. Mākslinieces regulāri piedalās ādas dizaina izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Lolita un Aiva ir grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas dibinātājas un dalībnieces no 2004. gada. Pārsvarā tie ir “vienas grāmatas” projekti – Knuts Skujenieks “Poga”, ORLAN, M. Grasmane “Latvieša cimdi” un citi orģinālsējumi dažādu autoru interpretācijā.

Interesanta un patstāvīga sadarbība izveidojusies ar igauņu kolēģiem grāmatsējumu projekta “Scripta manent” ietvaros.

Kopīgi veidotā izstāde ir atskats uz radošo darbību pēdējo gadu laikā. Aivas orģinālsējumos pārstāvēts plašs grāmatsējumu spektrs – sākot no klasiskā līmes sējuma līdz pat eksperimentiem ar dažādiem bezlīmes sējumiem, kuros ir pielietoti dažādi, šķietami nesavienojami materiāli.

Lolitai patīk eksperimentēt ar dizaina priekšmetu formu, veidojot unikālu modes aksesuāra dizainu – somas lielas, somas mazas, somas kā objekti. Pielieto dabīgu ādas materiālu. Liels uzsvars tiek likts uz jau rūpnieciski izgatavotu alternatīvu materiālu pielietojumu modes aksesuāru izveidē. Lolitas Katkovskas kolekcija “re!SOMA” 2013. gadā “Gada balva dizainā” ieguva Latvijas Dizainera savienības atzinību Latvijas Dizainera savienības profesionālā konkursa nominācijā “Par zaļo domāšanu modes aksesuāru dizainā”. Lolita Katkovska un Aiva Bumbure tic un uztur grāmatsiešanas tradīcīju prasmes, cerot, ka rokās turēt un lasīt orģinālsējuma grāmatu ir un būs mūsdienīgi.

Ieeja pasākumā bez maksas.

2. martā plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta “Grafikas vasaras skola 2022” dalībnieku kopizstāde. Iedvesmu saviem darbiem jaunie mākslinieki guvuši Siguldas ainavās un kultūrvēsturiskajos objektos. Izstāde būs apskatāma līdz 31. martam.

Siguldietes Patricijas Brektes-Pannetjē mākslas studija “Art Studio Peahen” jau trešo gadu aicināja Siguldas un tās apkārtnes jauniešus piedalīties “Grafikas vasaras skolā”. Notikums ir kļuvis par tradīciju un gaidītu notikumu vasarā. Tas nodrošina radošas iniciatīvas un pašizpausmes veicināšanu jauniešu vidū, alternatīvu brīvā laika pavadīšanas veidu, popularizē izglītību. Nodarbības vada profesionāli grafikas pasniedzēji, tiek pārstāvētas dažādas tehnikas un notiek inovatīvas radošās darbnīcas ar vieslektoriem.

Ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu konkursa atbalstu “Grafikas vasaras skolā” tika uzaicināti izcili mākslinieki un MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskolas” Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagogi – Raitis Hrolovičs ar tehniku kartongriezums, Ināra Garklāva ar tehniku sausā adata un Kristīne Belte – ar eksperimentālo monotipijas tehniku un linogriezumu. Eksperimentālās monotipijas tehnikā drukāti tika krāsainie foni, par pamatni izmantojot kartonu ar apvilktu foliju. Fons radīja vidi, kur, izmantojot grafikas presi, tālāk tika novilkti dažādi Siguldas objektu silueti. Skatītājs jauniešu grafikas darbos pamanīs gan bobsleja un kamaniņu trasi “Sigulda”, gan Siguldas Jaunās pils torni un vārtus, gan stacijas ēku, gan arī iemīļoto Siguldas vagoniņu. Izstādē apskatāmi Emīla Vanaga, Kristiānas Eglītes, Elmas Kalhojas, Sofijas Gaides, Paulas Gavares, Annas Leilandes, Noras Jansones, Dārtas Egles, Madaras Rumbass, Patrīcijas Žaimundes, Rūtas Kaukules un Esteres Adienes darbi dažādās tehnikās. No 25. līdz 29. jūlijam piecās radošās, eksperimentiem piepildītās dienās jaunieši kopā ar profesionāliem pasniedzējiem iepazina dažādus grafikas procesus, tehnikas, vēsturi un tehnoloģiju, kā arī apguva, kā noformēt un ierāmēt savus darbus.

“Grafikas vasaras skolas” mērķis ir caur praktisku darbu un radošiem eksperimentiem paplašināt izpratni par grafiku un amatniecību, popularizēt to. “Grafikas vasaras skolas” mērķauditorija ir jaunieši no 12 līdz 18 gadu vecumam. “Grafikas vasaras skolas” nodarbībās piedalījās 12 dalībnieki. Projekta mērķis ir jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība vasaras periodā un radoša darbošanās, izzināšana, sadarbošanās ar uzaicinātajiem grafikas jomas speciālistiem. Projekta “Grafikas vasaras skola” īstenošanas vieta ir Sigulda, mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē mākslas studija “Art Studio Peahen”. Ar mākslu skolas “Baltais flīģelis” atbalstu tika nodrošināta lietošanā mazā grafikas prese. Telpu nodrošinājumu un organizatoriskos darbus uzņēmās biedrība “Peahen”.

“Grafikas vasaras skolai 2022” bija aicināti piedalīties interesenti, kuri mācās vai ir noslēguši studijas kādā no mākslas skolām vai vecāko klašu studenti, īpaši Siguldas novada mākslu skolu skolēni vai absolventi, kā arī vietējie Siguldas jaunieši, kuri ir ieinteresēti apgūt, ko jaunu un izzināt grafikas procesu, vēsturi, tehnoloģijas, kultūru un eksperimentēt rados savus darbu dažādās tehnikās. Tādējādi veicinot vietējo jauniešu, sabiedrības iesaistīšanu lokālajās iniciatīvās Siguldas novada identitātes un piederības stiprināšanai.

Piektdien, 3. martā, plkst. 14.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta mākslinieka Nikolaja Lindes gleznu izstāde “Uz zaļās vārnas spārna”. Izstādē būs apskatāma daļa no mākslinieka darbiem, kas atrodas Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijā. Siguldas dabas ainavu krāšņums un strāvojums, kas tuvs ikvienam, kurš pastaigājies Gaujas upes takās, saglabājies kā mākslinieka vēstījums par savu dzimto novadu.

Nikolajs Linde (1904–1980) dzimis Rīgas apriņķa Siguldas pagastā 1904. gada 21. augustā. Jaunības gados Nikolajs Linde mācījies Rīgas Tautas augstskolā un Romana Sutas studijā (1930–1936), kurš pats aktīvi darbojās mākslinieku biedrības “Zaļā vārna”. Tā bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika dibināta 1925. gadā un pastāvēja līdz 1939. gadam, kurā savu ieguldījumu devis arī N. Linde. Mākslinieku biedrībai “Zaļā vārna” bija raksturīga dažādu kultūras nozaru tuvināšanas tendence. Šajā biedrībā bija apvienojušies jauni un neatzīti mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāti, kuri darbojās sekcijās.

N. Linde savu radošo uzplaukumu sasniedzis padomju gados, aktīvi piedalījies Siguldas un republikas mākslas norisēs. Viņa darbos galvenokārt vērojams reālistisks skatījums ar gleznieciski dinamisku izpildījumu, tā atklājot raksturīgo Gaujas senielejas panorāmu un Siguldas dabas krāšņumu tās dažādajās noskaņās. Viņa ainavas ir saules gaismas piepildītas un zemes spēka pilnas. Klusās dabas piesaista ar krāsu un formas harmoniju.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma no 3. marta līdz 16. aprīlim Siguldas Jaunās pils darba laikā.

Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā ir bez maksas, citā laikā – izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, bet apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Otrdien, 28. februārī, plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atvērta mākslu skolas “Baltais flīģelis” pirmo klašu audzēkņu izstāde “Atspīdumu vētra”.

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pirmo klašu audzēkņi darbu tapšanā iedvesmojušies no mākslinieces Dinas Dubiņas emaljas darbiem. Darbi tapuši “Baltā flīģeļa” skolotājas Daces Andersones vadībā.

Izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma līdz pat 31. martam.