Piektdien, 14. jūlijā, izskanēja pirmais šīs vasaras sezonas Siguldas pils paviljona koncerts, kurā uzstājās grupa “Very Cool People” un dziedātāja Paula Saija.
Arī turpmāk, līdz pat pirmajai rudens elpai, novadnieki un Siguldas viesi aicināti uz daudzveidīgiem pils paviljona koncertiem. Šovasar romantisko pils kvartālu ar savas mūzikas unikālo atmosfēru piepildīs fantastisku mākslinieku sastāvs – Kato, muzikālie eksperimentētāji Kristīne Pāže un “Kautkaili”, hip-hop mūziķis un tekstu autors Fiņķis ar dzīvo sastāvu, dabas parādība mūzikā Marta, kā arī kāzu laika vēstnešu duo Velters Krauze un grupa “Dziļi violets”.
Foto: Edgars Semanis
Jau informējām, ka no 12. līdz 21. jūlijam Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinās XV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursi “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”, kas pulcē talantīgus jaunos mūziķus un izcilu mācībspēku no Latvijas un ārvalstīm.
Siguldas novada iedzīvotāji un viesi ir aicināti apmeklēt neatkārtojamos meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncertus. Koncerti izskanēs Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” Šveices ielā 19. Visos koncertos ieeja ir bez maksas.
Meistarkursu atklāšanas koncerts norisinājās trešdien, 12. jūlijā, Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, kurā uzstājās: Andra Dārziņa (alts), Agnese Egliņa (klavieres), Andrejs Osokins (klavieres), Lauma Skride (klavieres), Inga Šļubovska (soprāns), Paula Šūmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres).
Meistarkursu vadītāju koncerti šonedēļ:
13. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Andra Dārziņa (alts), Guntars Frei-bergs (sitaminstrumenti), Sofija Kirsanova (vijole), Gunārs Larsens (vijole), Jānis Laurs (čells), Ieva Pudāne (flauta), Aigars Raumanis (saksofons), Lauma Skride (klavieres), Gregorijs Valmslijs/Gregory Wallmsley (čells), Ventis Zilberts (klavieres);
14. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Pauls Berkolds (baritons), Agnese Egliņa (klavieres), Guntars Freibergs (marimba), Antra Jankava (mecosoprāns), Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres), Gunārs Larsens (vijole), Ilona Meija (flauta), Sandra Mogensena (klavieres), Natālija Zandmane (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres);
15. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Andra Dārziņa (alts), Anda Eglīte (kokle), Arta Jēkabsone (dziedātāja), Sanita Glazenburga (klavieres), Herta Hansena (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells), Jānis Laurs (čells), Ilona Meija (flauta), Dace Priedīte (kokle), Paula Šūmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres);
16. jūlijā plkst. 11.00 “Muzikālās brokastis” koncerts “Deja un sadziedāšanās” Siguldas pils kvartālā. Piedalās: Sofija Kirsanova (vijole), Ilze Kirsanova (vijole) Agnese Egliņa (klavieres);
16. jūlijā plkst. 13.30 meistarkursu dalībnieku kameransambļu Garīgais koncerts Siguldas Romas katoļu baznīcā; plkst. 19.00 Dr. Ingrīdas Strautmanes 100. gadu jubilejas atcerei veltīts “Beztalantu” vakara concerts. Piedalās: meistarkursu dalībnieki (koncerts būs LIVE facebook.com platformā).
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Līdz ar noslēguma koncertu “Kopā augšup”, izskanējuši XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Lēdurgas pagasta ļaudīm un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībniekiem tie saistās ar vairākiem jaunumiem.
Šogad svētku dalībnieki pirmo reizi pārstāvēja Siguldas novadu gājienā “Novadu dižošanās” un lepojās ar vienu no novada kultūrzīmēm – Siguldas spieķi. Lēdurgas folkloras kopa “Putni” nesa lībiešu karogu, jo Siguldas novada Lēdurgas pagasts kopā ar Limbažu novadu iekļaujas Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, kura 2022. gadā ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
8. jūlijā Esplanādes Svētku kvartālā, latviešu vēsturisko zemju teltī norisinājās Lībiešu diena. Visas dienas garumā varēja iepazīt lībiešu mūsdienu kultūru un dažādu Latvijas novadu lībisko mantojumu, gūt atbildes uz daudziem jautājumiem saistībā ar lībiešiem, kā arī piedalīties ar lībiešu tematiku saistītās aktivitātēs. Lībiešu dienu organizēja Lībiešu institūts, Latviešu vēsturiskās zemes un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kas bija ļoti apmeklēta.
Lēdurgas folkloras kopa “Putni” Lībiešu dienas dalībniekus veda jestrās rotaļās. Biedrība “Smailes” Vidzemes lībisko kultūrtelpu pārstāvēja ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansētajā kultūras projektā “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” (lībiešu valodā –“Ama juad jāņruojed Aģe nīteds edriksubed”) radītajām kartiņām. Uz tām attēlotas plašāk zināmās jāņuzāles un to nosaukumi latviešu un lībiešu valodā. Klātesošie atzinīgi novērtēja radīto uzskates un mācību materiālu un labprāt to ieguva savā īpašumā.
Lībiešu dienā latviešu vēsturisko zemju teltī viesojās arī UNESCO ģenerāldirektores vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu izsludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.
Siguldas Opermūzikas svētku organizatori, līdzās izcilajiem koncertiem un operas iestudējumam, apmeklētājiem piedāvās interesantu un aizraujošu bezmaksas kultūras programmu Siguldas pils kompleksā, kur vienotā skanējumā savīsies mūzikas stāsti un gastronomijas garšu nianses.
Svētdien, 30. jūlijā pirms Galā koncerta pils dārzā uzstāsies grupa “ZeBand” (Kaspars, Kārlis, Mārtiņš Matīss un Jēkabs Roberts Zemīši).
Pēc operas “Fausts” izrādes un Galā koncerta visromantiskākās ārijas vinila plates spēlēs DJ Žanis.
Siguldas Opermūzikas svētku laikā no 29. līdz 30. jūlijam pils dārzā darbosies “Operas restorāns” – “Kungu Rija”, “Hotel Sigulda” un kafejnīca “Mr. Biskvīts”.
Biļetes uz Opermūzikas svētkiem var iegādāties tiešsaistē – www.bilesuparadize.lv, kā arī visās Biļešu paradīzes kasēs. Siguldas ID īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš atlaide 10 %.
Opermūzikas svētku programma skatāma šeit.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sigulda kā pirmā pilsēta ārpus Rīgas ar kopīgu tautas tērpu dižošanos iegriezusi unikālos tautas tērpa brunčus.
Par godu XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem ir radīts unikāls un iespaidīgs vides objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpi, kas griežas, reaģējot uz garāmgājēju kustībām. Iespaidīgais vides objekts 11. jūlijā ar kopīgu tautas tērpu dižošanos un lustīgām dejām tika iegriezts Siguldas Stacijas laukumā, kur tie griezīsies līdz 27. jūlijam, pēc tam turpinot savu ceļu apkārt Latvijai.
Sigulda ir lepna, ka ir pirmā pilsēta ar kuru svārki sāk apceļot Latviju. Tā ir iespēja vēl mirkli pakavēties Dziesmu un deju svētku sajūtās un priecāties par mūsu tautas bagātību un kultūrvēsturisko krāšņumu.
Svārki reprezentē četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmentus. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana, lai iespējami precīzāk atdarinātu tērpos izmantotos toņus un rakstus.
Svārku instalācija Siguldas Stacijas laukumā būs apskatāma un iegriežama jebkuram garāmgājējam līdz 27. jūlijam. Pēc tam tā ceļos tālāk uz Cēsīm un citām Latvijas pilsētām.
11. jūlijā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa godināja Siguldas novada kultūras iestāžu vadītājus, amatiermākslas kolektīvu vadītājus un speciālistus, izsakot pateicību par ieguldījumu Latvijas kultūras tradīcijas – Dziesmu un deju svētki stiprināšanā, dalību XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos un Siguldas novada tēla stiprināšanu.
Esam priecīgi un lepni, ka Siguldas novadu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēja 43 dažādu jomu amatiermākslas kolektīvi.
Izsakām pateicību:
Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” direktorei Jolantai Borītei, Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” direktores vietniecei amatiermākslas kolektīvu darbā Zandai Dūdiņai-Spoģei, Krimuldas Tautas nama vadītājai Līvijai Ustupai, Siguldas pagasta Kultūras nama vadītājai Kristīnei Lapiņai, Mores pagasta Tautas nama vadītājai Sintijai Laizānei, Allažu pagasta Tautas nama vadītājai Anetei Ancei Bērzei, Mālpils Kultūras centra direktorei Edītei Priekulei, Mālpils Kultūras centra kultūras pasākumu organizatoram Adrianam Rakuzovam, Lēdurgas Kultūras nama vadītājai un Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Lielie putni” vadītājai Ilzei Kļaviņai, Lēdurgas Kultūras nama kultūras darba speciālistam un Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopas “Putni” vadītājam Mārtiņam Āboliņam, Inčukalna Tautas nama vadītājai Ingai Freimanei, Mākslu skolas “Baltais flīģelis” direktorei Jolantai Bimberei, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoram Rūdolfam Kalvānam, Siguldas pilsētas vidusskolas direktorei Ņinai Balodei;
Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” vadītājam Jānim Baltiņam, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” kormeistaram Ilmāram Milleram, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” koncertmeistaram Maretai Beitikai;
Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” vadītājai Indrai Ozoliņai, Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” repetitoram Andrejam Filipovam, Siguldas novada Kultūras centra senioru kora ”Gāle” un Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” koncertmeistarei Solveigai Ilvasai;
Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra vadītājam Andrim Muižniekam, Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra diriģentam Raivim Siekam, Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra koncertmeistarei Ilvai Urbanovičai;
Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Spārni” vadītājai Līgai Ādamsonei, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Spārni” kormeistarei Helēnai Eniai Kalniņai, Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora “Teiksma” vadītājai Maijai Feldmanei, Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora “Teiksma” kormeistarei Ilonai Eglītei, Siguldas novada jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” diriģentam Elmāram Rudzītim, Siguldas novada jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” diriģentam Arnim Šmitiņam, Siguldas novada Kultūras centra senioru kora ”Gāle” un Inčukalna Tautas nama senioru kora “Atblāzma” vadītājai Ņinai Kiršteinai, Siguldas novada Kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīva “Sidrabdancis” vadītājai Terēzai Jozefai, Siguldas novada Kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīva “Sidrabdancis” koncertmeistarei Violai Lepiksonei-Špacai, Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopas “Senleja” vadītājai Andai Skujai, Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” vadītājai Ievai Roķei, Siguldas novada Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” vadītājai Ivetai Šmitai, Siguldas novada Kultūras centra Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas vadītājai Alīdai Lindei;
Siguldas pagasta Kultūras nama orķestra vadītājam Gintim Kalniņam, Siguldas pagasta tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” vadītājai Sandrai Kančai;
Tautas lietišķās mākslas pulciņa “More” vadītājai Gundegai Pētersonei;
Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Ķimelītis” un Allažu Tautas nama senioru deju kolektīva “Ķimelis” vadītājai Aelitai Ziemelei, Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Ķimelītis” un Allažu Tautas nama senioru deju kolektīva “Ķimelis” koncertmeistarei Ingūnai Kalvišai;
Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestra vadītājam Vitalim Kikustam, Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” kormeistarei un Inčukalna Tautas nama senioru kora “Atblāzma” koncertmeistarei Ievai Kikustei, Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” koncertmeistaram Andrim Kikustam, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši” un Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīva “Labāko Gadu Virši” vadītājam Andram Briņķim, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši”, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” un Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīva “Labāko Gadu Virši” koncertmeistarei Inārai Paeglei, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” vadītājai Līgai Liepiņai, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” vadītājam Andrim Koknevičam, Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestra diriģentam Kārlim Circenam, Inčukalna Tautas nama amatiermākslas teātra vadītājam Ģirtam Silam;
Krimuldas Tautas nama vīru kora “Vecie draugi” vadītājam Aivaram Tomiņam, Krimuldas Tautas nama vīru kora “Vecie draugi” kormeistaram Gatim Langenfeldam, Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzirnakmeņi” vadītājai Ilvai Balodei, Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzirnakmeņi” koncertmeistaram Gatim Vanagam, Tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītājai Lailai Šteinbergai;
Lēdurgas Kultūras nama sieviešu kora “Lettegore” vadītājai Maritai Mazurevičai-Mottei, Lēdurgas Kultūras nama sieviešu kora “Lettegore” kormeistarei Sandrai Budevičai, Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Lēdurga” vadītājai Inesei Dambergai, Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Lēdurga” koncertmeistarei Paulai Pikaļovai, Lēdurgas Kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Metieniņš” vadītājam Kristapam Pelēkajam, Lēdurgas Kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Metieniņš” repetitoram Reinholdam Švarcam, Lēdurgas Kultūras nama vīru vokālā ansambļa vadītājam Imantam Točam;
Mālpils Kultūras centra jauktā kora “Mergupe” vadītājai Solveigai Vītoliņai, Mālpils Kultūras centra jauktā kora “Mergupe” kormeistarei Evijai Belickai, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Sidgunda” vadītājai Mārai Gailei-Dišereitei, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Sidgunda”, Mālpils Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Māra” un Mālpils Kultūras centra deju kolektīva “Kniediņš” koncertmeistarei Inārai Daukstei, Mālpils Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Māra” vadītājai Maijai Orlovai, Mālpils Kultūras centra deju kolektīva “Kniediņš” vadītājai Janai Baranovskai, Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” vadītājai Ingunai Sīmansonei, Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Mālpils” vadītājai Gunai Petrevicai, Mālpils Kultūras centra folkloras kopas “Mālis” vadītājam Andrim Kapustam, Mālpils Kultūras centra vokālā ansambļa “Vokālā bilance” vadītājai Sanitai Vītumai, Mālpils Kultūras centra “Sidgundietes” vadītājai Vijai Ādamsonei.
Paldies arī visiem organizatoriskajos darbos iesaistītajiem, īpaši Transporta nodaļai un Reinim Gustavam Avotiņam par autobusu koordinēšanu un šoferīšiem: Aivaram Anšmitam, Aivaram Melceram, Aivaram Veigulam, Anatolijam Akulovam, Armandam Niklasam, Ērikam Bemberim, Guntim Jurjānam, Guntim Valheimam, Ivaram Sproģim, Jurim Bernardam, Pēterim Valteram, Rolandam Podziņam un Uldim Briedim! Paldies visiem dalībniekiem!
Paldies arī fotogrāfei Gintai Zīvertei, Siguldas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļai un “Siguldas devons” komandai.
Par godu XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem ir radīts unikāls un iespaidīgs vides objekts “Griezies. Neapstājies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas griežas, reaģējot uz garāmgājēju kustībām. Iespaidīgais vides objekts uzreiz pēc svētkiem, 11. jūlijā, no Esplanādes būs atceļojis uz Siguldu. Atklāšana notiks plkst. 15.00 Siguldas Stacijas laukumā, un to pagodinās Siguldas novada kultūras iestāžu vadītāji, kolektīvu vadītāji, kormeistari un koncertmeistari. Atklāšanā ar savu tautas tērpu dižoties tiek aicināti arī visi pārējie interesenti.
Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par valstiskām un patriotiskām vērtībām, tādēļ XVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus gaidījām ar īpašu pacilātības sajūtu. Papildinot svētku programmu esam radījuši īpašu objektu, stilizētu 3D tautastērpa svārku instalāciju. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus. Esam patiesi gandarīti, ka šo objektu apskatīt un svārkus iegriezt būs iespēja arī Siguldas novada iedzīvotājiem,” pauž Svetlana Dāboliņa, Tirdzniecības centra Spice un Spice Home mārketinga vadītāja.
Sigulda var lepoties, ka ir pirmā pilsēta no Latvijas reģioniem, ar kuru svārki sāks apceļot Latviju. Tieši tāpēc, pateicībā par ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā un Siguldas novada tēla veidošanā, uz svārku iegriešanu 11. jūlijā dižoties ir ielūgti arī Siguldas kultūras iestāžu vadītāji un kolektīvu vadītāji, koncertmeistari un kormeistari, kuri piedalās Dziesmu un deju svētkos.
Tāpat aicinām visus pārējos interesentus, īpaši siguldiešus un pilsētas viesus, nākt un dižoties katram ar savu tautas tērpu. Kopīgi godināsim latviešu tradīcijas un vēl mirkli pakavēsimies skaistajos latviešu svētkos, iegriežot kustīgos tautas tērpa svārkus, kuri reprezentē četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmentus.
Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana, lai iespējami precīzāk atdarinātu tērpos izmantotos toņus un rakstus.
Svārku instalācija Siguldas stacijas laukumā būs apskatāma un iegriežama jebkuram garāmgājējam līdz 27. jūlijam. Pēc tam tā ceļos tālāk uz Cēsīm un citām Latvijas pilsētām.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane
Svētdien, 9. jūlijā, no plkst. 19.30 Siguldas pils paviljonā notiks XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” kopskatīšanās. Ieeja bez maksas.
Noslēguma koncerts “Kopā Augšup” ir veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadadienai un mūsu visu kopīgajai un gaišajai rītdienai.
Mežaparka Sidraba birzī – par godu svētku norisei atjaunotajā estrādē, pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot L.Ritmanes un J.Jančevska jaundarbiem.
Aicinām visus tos novada iedzīvotājus, kuri neapmeklēs svētku noslēguma koncertu Mežaparka estrādē, pulcēties Siguldas pils paviljonā, kopā skatīties, priecāties un būt lepniem par mūsu novadnieku sniegumu.
Translācijas laikā būs iespējams skatīties gan noslēguma koncertu, gan sadziedāšanās nakti. Ieeja – bez maksas.
Foto: Ginta Zīverte
4. jūlijā Inčukalna Vecajos kapos, Sarkanarmijas upuru atdusas vietā, kur izvietots unikāls slavenā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles piemineklis, notika piemiņas brīdis, lai godinātu 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušos. Piemineklī attēlots sērojošs mātes tēls ar rožu klēpi, kas atgādina par upurētajām dzīvībām un sūro ceļu uz brīvību.
Vēstures stāsts
Tālajā 1941. gadā kādas Sējas pagasta mājas saimnieki uzvilka mastā Latvijas brīvvalsts karogu. To redzot, Sarkanarmijas speciālās vienības nošāva mājas saimniekus. Uzzinot par notikušo, vietējie iedzīvotāji sāka veidot pašaizsardzības vienības, tomēr karavīru lodes nesaudzēja vēl daudzus drosmīgus ļaudis. Tagad viņi atdusas Inčukalna Brāļu kapos, un viņu vārdus var lasīt īpaši izveidotās piemiņas plāksnēs.
1989. gada 4. jūlijā Inčukalna vecajos kapos apglabāto latviešu patriotu pieminēšana ir kļuvusi par ilggadēju tradīciju. Pateicoties fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvai, kopš 2006. gada piemiņas zīme “Par Tēvzemi kritušiem nacionāliem partizāniem pret sarkanās armijas un čekistu daļām Raganā 1941. gada 4. jūlijā” slejas arī Inčukalna–Valmieras šosejas sestajā kilometrā un ir paliekoša liecība tautas brīvības centieniem.
“Katru gadu 4. jūlijā, kā nerakstīts likums, mēs, kas rīkojām pieminekļa restaurācijas akciju un to atjaunojām, tiekamies Inčukalna kapos pie Zāles pieminekļa, lai atcerētos kritušos karavīrus Raganas kaujā. Kopš tiem skarbajiem notikumiem aprit 82 gadi. Par to, lai pēc Baigā gada Latvija ātrāk būtu brīva no komunistiskā režīma, cīnījās arī Krimuldas, Sējas, Inčukalna aizsargi un citi jauni cilvēki. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā bojā gāja arī jaunietis, students, Raganas aptiekāra dēls Pēteris Praškevics. Tika sagūstīts jaunietis Jānis Porietis, kuru čekisti noslepkavoja pie Stalbes, Vācu laikā viņš apbedīts Straupes kapos. Traģisks izrādījās šis laiks, kad krievi atkāpās un vācieši 1. jūlijā ieņēma Rīgu, Sējas pagasta “Ziediņu” māju ļaudīm. Gaidai Purgalei toreiz bija 19 gadu, tikko bija pabeigta vidusskola un viņa bija iesvētīta Krimuldas baznīcā. Vācu karavīrus Rīgā sagaidīja kā atbrīvotājus. Vēlāk izrādījās, ka vienus okupantus nomainīja otri. Latvijas radiofons atskaņoja mūsu tautas himnu “Dievs, svēti Latviju”. “Ziediņos” tolaik bija radio un, dzirdot himnu, tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Nu Latvija ir atkal brīva, pie namiem plīvoja karogi. Sarkanarmija un čekistu daļas panikā atkāpās un bija nonākušas Sējas pagastā. “Ziediņos” arestēja Gaidas mammu un vecmammu, kuras pa ceļu vedot nošāva. Tā bija traģiska ziņa ne tikai tuviniekiem, bet visam Sējas pagastam. Tādēļ apbedīšana notika aizsargu apsardzībā, kurus pēc tam 1945. gadā arestēja, un viņi vergoja Sibīrijas koncentrācijas nometnēs, savukārt 1949. gadā to ģimenes izsūtīja. Tāda ir vēstures secība, kas būtu jāzina katram sējietim, kāda bija nacionālā karoga cena. Es esmu gandarīts, ka Raganas kalnā triju pagastu, Krimuldas, Inčukalna un Sējas pašvaldību vadītāji atbalstīja ideju par pieminekļa uzstādīšanu, un šogad krimuldieši ir labiekārtojuši šo vietu ar soliem un tiltiņu. Tikai tā, apzinot sava novada vēsturi, mēs varam celt patriotismu savos cilvēkos. Padomju sistēma tik ilgi bija slēpusi patieso vēsturi, ka pat vietējie cilvēki tika pārliecināti, ka tie bija budži un bēdīgi slavenā vēsturnieka terminoloģijā runājot, gandrīz vai fašisti. Uz meliem, nodevību un apdzirdīšanu jau tādēļ sistēma arī nevarēja pastāvēt,” stāsta fotovēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pēteris Korsaks.
Tēlnieks Kārlis Zāle no 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim izvēlējās Inčukalnu par savu dzīvesvietu.
20. gadsimta piecdesmitajos gados vietējie kompartijas aktīvisti pieminekli saspridzināja. Monuments bojāts un nekustīgs nogulēja līdz pat Atmodai, kad 80. gadu nogalē arvien vairāk cilvēku interesējās un runāja par 1941. gada 4. jūlija notikumiem un aicināja atjaunot Kārļa Zāles pieminekli. Pieminekļa atjaunošanā aktīvi piedalījās inčukalnieši – Teodors Ildens, Arvīds Blaus, Pēteris Vorfolomējevs un daudzi citi patriotiski noskaņoti cilvēki. 1989. gada 4. jūlijā svinīgā ceremonijā no jauna atdzimušo, cēlo un skumjo cilni iesvētīja mācītāja Vaira Bitēna. Pieminekļa restaurators mākslinieks Igors Dobičins šogad pastāstīja, ka šāda atdusas vieta ir unikāla Latvijā, tādas otras nav.
Foto: Jolanta Bodniece
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Bodniece
Inčukalna bibliotēkas vadītāja
Tālrunis: +371 26549991; +371 67977473
e‑pasts: jolanta.bodniece@sigulda.lv
Biedrība “Smailes” Lēdurgā organizē meistarklasi “Dziju krāsošana ar augu valsts krāsvielām”. Meistarklase notiks no 25. līdz 27. jūlijam. To vadīs Lēdurgas Kultūras nama aušanas pulciņa vadītāja Inga Krūmiņa. Tā ir daļa no mūžizglītības projekta “Vecāsmātes deķa stāsti”, kuru finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Meistarklasē dalībnieki iepazīsies ar dziju krāsošanas noslēpumiem, izmantojot dažādus augus un to daļas, līdztekus apgūstot izmantoto augu un iegūto krāsu nosaukumus lībiešu valodā.
Šis projekts ir turpinājums jau realizētajam projektam “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja”, kurā tās dalībnieki jau apzinājuši un iztulkojuši uz lībiešu valodu plašāk pazīstamo augu nosaukumus. Gandrīz izmirušas valodas iedzīvināšana nav viegls uzdevums, tieši tāpēc projekta ietvaros tas tiks darīts, radoši darbojoties, un būs veltījums Lībiešu mantojuma gadam.
Iegūtās krāsainās dzijas garajos ziemas vakaros tiks izmantotas, lai darinātu skaistus deķus, lakatus, sedziņas, šalles Lēdurgas Kultūras nama aušanas pulciņa nodarbībās, kuras jau šobrīd ir kupli apmeklētas.
Sīkāka informācija un pieteikšanās meistarklasei, zvanot uz tālruņa numuru 26558516 vai rakstot uz e‑pasta adresi ievkalni@inbox.lv.
Informāciju sagatavoja:
biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Kultūras centrā “Siguldas devons” pirmdien bija klausāmi leģendārās dejotājas un horeogrāfes Vijas Vētras simtgades jubilejas dzīves un dejas stāsti.
Paldies māksliniecei par iedvesmojošo sarunu un Antrai Zūkerei par viņas atvešanu uz Siguldu! Pasākumā uzstājās Siguldas senioru deju kopa “Sniegarozes” un Siguldas pagasta senioru deju kopa “Preilene”.
Pasākumā izmantoti Vijas Vētras fonda sagatavotie materiāli.
Foto: Guna Oškalna Vējiņa un Jolantas Borītes personīgais arhīvs
Ieskandinot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, tapusi unikāla fotogrāfiju izstāde, kas apvieno vairākus ilgākā periodā un atšķirīgos projektos tapušus fotogrāfa Jurģa Rikveiļa darbus. Izstāde līdz 20. jūlijam būs apskatāma Koprades laboratorijās Siguldas stacijas laukumā.
Autors fotogrāfijās atklāj savu neatkārtojamo redzējumu par deju, dejotāju, tautastērpu, dabu un visu šo elementu saplūsmi vienotā mākslas darbā, kurā tradicionālais stilizētā veidā savijas ar moderno.
Izstādē iekļautas fotogrāfijas no 2019. gada fotosesijas par godu TDA “Vektors” 60 gadu jubilejai, 2020. gada fotoprojekta, kas veltīts koncertam “Savā rokrakstā”, kā arī 2017. un 2020. gada kalendāriem, kuri veidoti tautas deju ansamblim “Dancis”.
TDA “Dancis” dejotājus Jurģis iemūžina jau kopš 2014. gada, un pats ilgu laiku bijis šī kolektīva dejotājs, kas arī viņu “ievedis” deju kolektīvu bildēšanā. Fotogrāfs ir gandarīts, ka viņam ir iespēja veidot šos kalendārus. Tā ir fantastiska pieredze, jo kur gan citur būtu iespējams ar tādu vērienu īstenot idejas, par kurām sākumā visi saka “nē, tas nav iespējams”?!
Iespaidīgās dejotāju fotogrāfijas guvušas atzinību arī ārpus Latvijas. Krekli ar fotogrāfijjām tapuši sadarbībā ar ZEME Clothing.
Vairāk par autora darbiem: