Kultūra - sigulda.lv

25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst. 17.00 visi aicināti uz piemiņas brīdi pie “Lielās stēlas”. Savukārt plkst. 17.30 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta dokumentālā īsfilma “Lidija” par vienu no upuriem – Lidiju Lasmani-Doroņinu. Pēc seansa notiks tikšanās ar filmas veidotājiem un, cerams, tikšanās reizē Siguldā viesosies arī filmas varone, kas šovasar svinēs savu 98. dzimšanas dienu.

Lidija Lasmane-Doroņina ir viens no cilvēkiem, kas cienījusi savu pārliecību un nav to nodevusi ne padomju gados, ne arī Latvijas brīvvalsts laikā. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību.

Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, pat visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši.

Savulaik Lidija Lasmane-Doroņina atteikusies saņemt Trīs zvaigžņu ordeni, jo tas piešķirts arī atsevišķiem VDK aģentiem. Par spīti savam cienījamam vecumam, viņa joprojām seko līdzi globālajām aktualitātēm un ir aicinājusi Krievijas sievietes iestāties pret karu, tā vietā cīnoties par savu bērnu nākotni.

Lidija Lasmane-Doroņina ir vieds un sirdskaidrs cilvēks, kura dzīvē pieredzētais ļauj ikvienam labāk atskārst dilemmu starp “būt” vai “nebūt”, palīdz mums aizdomāties, cik bieži arī šodien katrs saredzam netaisnību savā tuvumā un rodam sevī spēku iejaukties, lai neļautu notikt ļaunumam – pat šķietami nenozīmīgās ikdienas lietās.

Dzīvojot līdzi notikumiem Ukrainā, svarīgi apzināties, ka komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena diemžēl nav tikai saruna par bijušo, tāpēc uz filmas seansu īpaši aicinām arī jauniešus.

2017. gadā tapusī dokumentālā filma “Lidija” ir spilgta parādība kinomākslā – filma ir viens vienīgs kadrs un visu 37 minūšu garumā mēs vērojam Lidiju Doroņinu-Lasmani, sēžot laivā un, upei rāmi plūstot, klausoties pašas atmiņās par piedzīvoto. Lidijas seja ir tik apbrīnojama un stāsts tik cilvēcisks, vienkāršs un reizē skaudrs, ka filmai ir viena elpas vilciena efekts. Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, caur Lidijas mūžu tā parāda visas Latvijas tautas ceļu.

Filmas režisors un scenārija autors ir Andrejs Verhoustinskis. Filmas scenārija līdzautore ir Henrieta Verhoustinska, operators – Gints Bērziņš, skaņu režisori – Artis Dukaļskis un Anrijs Krenbergs. Dokumentālā filma “Lidija” tapusi filmu studijas “VFS Films” paspārnē.

Informācija par citiem piemiņas pasākumiem Siguldas novadā.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 1. aprīlī, Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējā Informācijas diena. Informācijas dienas rīkošana aprīlī Turaidā kļuvusi par tradīciju, jo, gatavojoties vasaras sezonai, ik gadu muzejs ikvienam piedāvā iespēju gūt informāciju par gada aktualitātēm, publikācijām, jaunumiem ekspozīcijās un plašo programmu piedāvājumu.

Dalības maksa – 5 eiro (izdales materiāli, kafija, uzkodas). Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, kas atvērta līdz 30. martam, zvanot uz tālruņa numuru 29384512, rakstot uz e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv vai apmeklējot Turaidas muzejrezervāta tīmekļa vietni.

Pasākuma programma:

No plkst. 9.00 līdz 10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds, restaurēto krājuma priekšmetu izstāde/ Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā;
No plkst. 10.00 līdz 10.15 – Informācijas dienas atklāšana. Vija Stikāne, TMR direktora pienākumi izpildītāja;
No plkst. 10.15 līdz 12.00 ziņojumi:
- Turaidas muzejrezervāta aktualitātes un pasākumi 2023. gadā. Gunta Zaķīte Izglītojoša darba un komunikācijas nodaļas vadītāja;
- 2023. gads – Lībiešu mantojuma gads. Guntis Zemītis, TMR sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītājs.
- Dainu kalns – nesenās vēstures stāsts. Anna Jurkāne, vēsturniece;
- Turaidas pils izrakumos atrastie 16.–17. gs. apģērba piederumi. Ieva Ose, TMR galvenais speciāliste;
- Restaurēto krājuma priekšmetu izstāde. Līga Kreišmane, galvenā krājuma glabātāja.
No plkst. 12.00 līdz 12.30 – kafijas pauze.
No plkst. 12.30 līdz 13.30 – ziņojumi:
- LIAA Tūrisma departamenta aktualitātes 2023. gadā. Iveta Kravale, LIAA Tūrisma departaments;
- Turaidas Baznīckalna mantojums “Turaidas Baznīckalna kapsēta: izpēte, senlietu un monētu katalogā”. Ligita Beitiņa, TMR galvenais speciāliste;
- Kultūras mijiedarība – Jiržījs Holīks “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība” (1684, Rīga). Edgars Ceske, TMR galvenais speciālists.
No plkst. 13.40 līdz 14.00 Satiec savu meistaru – saruna ar kalēju Andri Šķeglovu smēdē.
No plkst. 14.10 līdz 15.30 Ekskursijas pēc izvēles: ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis.” Kopā ar Edgaru Ceski. “Pa Gaujas lībiešu pēdām” – pa Lībiešu taku un ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Kopā ar Ligitu Beitiņu. Turaidas mūra pils un ekspozīcijas. Kopā ar Jolantu Dukaļsku. Turaidas Mežaparks. Kopā ar Iju Kivlinu.

Siguldas novada bibliotēkā aicina piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par bibliotēkas iekārtojumu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot publisko bibliotēku telpu iekārtojumu atbilstību lietotāju vēlmēm un vajadzībām. Aptauja ir anonīma un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā. Izteikt viedokli iespējams tiešsaistē, aizpildot veidlapu.

Pētījumu par šo tematu veic Latvijas Universitātes Sociālo ziņātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmas 2. kursa studente.

Skolēnu brīvlaikā 13. martā Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skolā notika Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” organizētie pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi – meistarklase vizuāli plastiskās mākslas nodaļu pedagogiem: “Priekšstatu veidošanās par Latvijas ainavu mūsdienu glezniecībā”. Kursos piedalījās pedagogi no Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Lēdurgas skolām.

Meistarklasi vadīja Vija Zariņa – latviešu gleznotāja un mākslas pedagoģe, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, gleznotāja iepazīstināja ar savu daiļradi fotogrāfijās uz ekrāna, attēlos grāmatās un trīs līdz paņemtajās gleznās.

Māksliniece Vija Zariņa iepazīstināja ar savu albumu, kurā iekļauti Andas Treijas un Ievas Rupenheites raksti, sarunas, kā arī darbu reprodukcijas. Savā glezniecībā Vija Zariņa īpašu nozīmi piešķir ainavai. Tas ir stāsts par Latviju, tai piemītošo unikālo un neatkārtojamo dabas skaistumu, kam nav raksturīga košu krāsu palete, bet maigi un klusināti toņi.

Vija Zariņa savos darbos attēlo ainavas, kurās maz cilvēka rokas pieskāriena. Gleznās dominē plašums, gaisma un izsmalcinātas dabas krāsu nianses. Māksliniece stāsta par savu izvēli gleznot ar eļļas krāsām, kas daudz niansētāk un plastiskāk spēj attēlot iecerēto. Daudz darbu ir liela formāta.

Arī ceļš uz Lēdurgu iedvesmoja gleznotāju jaunām gleznām. Kaut gan esot gleznots tik daudz ainavu, ka jaunas kombinācijas rodas galvā bez konkrētas fotogrāfijas vai vietas.

Pēc sarunām visi pedagogi savus sarūpētos audeklus lika uz molbertiem un gatavojās gleznot katrs savu ainavu. Katrs darbs sākas ar kompozīciju, kuru nosaka arī darba formāts. Tāpēc kompozīcijas izvēle tika risināta, iespaidojoties no mākslinieces ieteikumiem un padomiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieuzveduma “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncerta “Balts” deju kolektīvu koprepertuāra skate, kurā piedalījās Siguldas novada 17 deju kolektīvi. Visi kolektīvi guva augstu žūrijas novērtējumu un iespēju piedalīties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju svētkos – lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” piedalās 17 novada deju kolektīvi, bet lielkoncertā “Balts” – 5 kolektīvi.

Visaugstāko punktu skaitu skatē ieguva A grupas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”. Augstāko pakāpi B grupā skatē ieguva Lēdurgas Kultūras nama deju kolektīvs “Metieniņš”, Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un pirmo pakāpi – Mālpils Kultūras centra deju kolektīvs “Māra”.

C grupā augstāko pakāpi ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”, D grupā augstāko pakāpi ieguva vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, savukārt Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” un Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” – pirmo pakāpi.

E1 un E2 grupā pirmo pakāpi ieguva Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga” un Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis”, bet Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes” ieguva otro pakāpi.

F1 un F2 grupā augstākā pakāpe – senioru deju kolektīvam “Sidranbdancis”, Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvam “Labāko gadu Virši” un Mālpils Kultūras centra deju kolektīvam “Kniediņš” – pirmā pakāpe, bet Allažu Tautas nama senioru deju kolektīvam “Ķimelis” – otrā pakāpe.

Paldies kolektīviem un viņu vadītājiem par ieguldīto darbu un augstajiem rezultātiem!

Informāciju sagatavoja:
Kultūras centra “Siguldas devons”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Madara Pētersone

Vokālās studijas “Siguldiņa” 10 gadu jubileju vēlamies svinēt ar īpašu notikumu un iepriecināt visus Siguldas novada un Latvijas bērnus ar jaunu koncertuzvedumu, kas norisināsies 16. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons”. Komponists Jānis Šipkēvics, dzejnieks Marts Pujāts tika uzrunāti, ir tapis jauns skanīgs koncertuzvedums visai ģimenei “Dienas darbi”.

Dziesmu cikls “Dienas darbi” atklās stāstu par praktiskiem bērna ikdienas darbiem, pienākumu risināšanu, ikdienas rūpēm un emocionālo pasauli. Dziesmas ir kā palīgs vecākiem, mācot bērnu patstāvīgi apģērbties, tīrīt zobus, būt uzmanīgam, šķērsojot ielu, tikt galā ar dusmām vai mūsdienās tik aktuālo “ekrāna laika” jautājumu. Mūziku mīlošie bērni kopā ar profesionāļiem izstāstīs koncertstāstu par bērna ikdienas norisēm caur dziesmām, kustību un spēli. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt līdz šim vēl Latvijā nesastaptu draugu… Kurš tas būs? Nāc uz koncertuzvedumu un satiec viņu!

Bērnu vokālā studija “Siguldiņa” izveidota 2012. gadā, un kopš tās dibināšanas to aizrautīgi vada Elīna Gruzniņa un Sarmīte Skrastiņa. “Siguldiņa” 10 gadu laikā ir bijusi klāt dažādām norisēm un jaunradei. Piedalījusies divu koncertuzvedumu radīšanā “Es esmu Sigulda” un “Kropotkina stāstiņi” Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, ierakstīts CD albums un sadarbībā ar “Sigulda Adventures” komandu tapa videoklips dziesmai “Gaisa vagoniņš”.

Koncertuzveduma radošā komanda: Jānis Šipkēvics (mūzikas autors, vokāls, taustiņi); Marts Pujāts (dzejnieks); Anrijs Grinbergs (sitaminstrumenti); Valters Sprūdžs (bass); vokālā studija “Siguldiņa”; Elīna Gruzniņa (idejas autore/mākslinieciskā vadītāja/vokālā pedagoģe); Kristaps Kiršteins (režisors/scenogrāfs); Sarmīte Skrastiņa (vokālā pedagoģe); Dace Andersone (māksliniece); Evelīna Lapa (horeogrāfe); Madara Rasiņa (grafiskais dizains).

Biļešu cena 10 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek pamērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm arSiguldas novada ID karti – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Pasākuma norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība “BON ART”, kultūras centrs “Siguldas devons” un Zemgus poligrāfijas serviss.

22. martā plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Šoreiz Guntars Godiņš aicinājis literatūrzinātnieci, valodnieci, publicisti un rakstnieci Janīnu Kursīti.

Sarunā dzirdēsim Janīnas Kursītes stāstu par trim dzejniekiem – Mirdzu Ķempi, Laimu Līvenu, Pēteri Brūveri. Literatūrzinātniece mēģinās noskaidrot, kāda ir Mirdza Ķempe saistība ar šlāgerdziesmu “Manu mazu mērkaķīti, ū‑ū-ū, nepaliec par vientulīti viens pats tu”. Kāpēc M. Ķempe atbalstīja PSRS iebrukumu Čehoslovākijā, bet vienlaikus palīdzēja politiski represētajiem dzejniekiem un bija pret Staburaga iznīcināšanu. Kāpēc padomju kritiķus tracināja Līvenas rindas “Ezers guļ ielejā/Kā dieva spļāviens” un ko viņa bija domājusi ar dzejoli “Vēl viens guldenis nākotnei nozagts, sudraba rīkle, kas pārāk daudz zin”. Par Pēteri Brūveri un prūšu tautas likteni, kā arī par Kurbadu un Guntaru Godiņu ar domu – kā dzīvot tālāk.

Janīna Kursīte-Pakule ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece un politiķe. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Vairāku grāmatu autore. 20. gadsimta 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts būs pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

18. martā plkst. 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā pēc ilgāka laika atgriežas nu jau tradicionālais senioru deju kopu “Preilene” un “Sniegaroze” draugu koncerts “Mēs tikāmies dejā… dienvidjūru kruīzā”. Katru reizi koncertā tiek likts uzsvars uz citu tēmu, šogad tā ir austrumu, silto zemju dejas.

Koncerta apmeklētāji aicināti pievienoties deju kruīzā pa saulainajām Vidusjūras zemēm, baudīt mazliet austrumnieciskas eksotikas un pat aizokeāna brīnumus. Mūzikā iemirdzēsies gan klasikas pērles, gan mūsdienīgi ritmi, savukārt deju daudzveidībā dominēs senioru dejas dažādu tautu deju soļu rakstos. Skatītājus priecēs arī siguldietēm īpaši iestudētās Vijas Vētras horeogrāfijas un pavisam ugunīgi priekšnesumi Siguldas eksotisko deju studijas “Soul Sisters” izpildījumā.

Dienvidjūru kruīzā dodas: Siguldas novada senioru deju kopas “Preilene”, “Sniegaroze” un “Dāmītes”; senioru deju kopas no kaimiņu novadiem – “Astras” no Ogres, “Gaujmalietes” no Carnikavas, “Vijas” no Ikšķiles; Rīgas senioru deju kopas “Aspazija” un “Magdalēna”. Koncerta īpašie viesi – Siguldas eksotisko deju studija “Soul Sisters”.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Siguldas novads gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem un uzsāk iepazīstināšanu ar novada kolektīviem, kas svētkos pārstāvēs Siguldas novadu.

Šovasar, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, notiek XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs 43 kolektīvi – gan amatiermākslas kolektīvi, gan skolu kolektīvi: 9 kori, 17 deju kolektīvi, 4 folkloras kopas un 4 orķestri, 7 tautas lietišķās mākslas studijas, 1 amatierteātris un 1 vokālais ansamblis.

Svētki tuvojas, un tāpēc Siguldas novada Kultūras centrs aizsāk iepazīstināšanu ar topošajiem svētku dalībniekiem, kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā divas reizes nedēļā publicējot nelielu aprakstu par kolektīvu un ieskatu kolektīva mēģinājumu procesā, kas tapis, pateicoties fotogrāfei Gintai Zīvertei. Līdz Dziesmu un Deju svētku atklāšanai būsim iepazinušies ar visiem novada svētku dalībniekiem – gan tiem, kas darbojas Siguldā un Mālpilī, gan tiem, kas pārstāv Allažus, Raganu, Lēdurgu, Inčukalnu un Mori.

Tikmēr paši dalībnieki kopā pulcēsies 2. jūlijā, lai līdz ar pašvaldības vadību Rīgā dižotos svētku 150. jubilejas gada gājienā. Bet pārējo svētku laiku kolektīvi aizvadīs gan intensīvos mēģinājumos, gan krāšņos koncertos kopā būšanas un kopā jušanas zīmē.

Svētku ietvaros notiks gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan folkloras diena Vērmanes parkā, tautas lietišķo studiju izstāde, amatierteātru izrādes, pūtēju orķestru, vokālo un koklētāju ansambļu koncerti un dažādi citi koncerti parkos, kultūras centros, baznīcās un citviet Rīgā.

Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas gadā svētki solās būt patiesi iespaidīgi – tiem kopumā gatavojas aptuveni 1700 kolektīvu – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām! Šobrīd aktīvi notiek svētku dalībnieku reģistrēšanās svētku organizatora – Nacionālā Kultūras centra – izstrādātā lietotnē. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs aptuveni 1600 dalībnieku.

Ceļā uz Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem kolektīvi gatavojas jau sen, un pavasarī tradicionāli notiek arī spēku pārbaude skatēs. Šajā nedēļas nogalē notiks pat vairākās – deju kolektīvi no Siguldas un Ādažu novada pulcēsies Mālpilī, kur notiks deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skate. Skates sākums Mālpils Tautas namā ir plkst. 17.00 un to apmeklēt aicināti visi, kas ilgojas izbaudīt deju svētku sajūtu.

Savukārt Inčukalna Tautas nama amatierteātris dosies uz Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde” finālu, kas notiks Jūrmalas Kultūras centrā. Nākamajā nedēļā uz skati pošas pūtēji orķestri. Martā notiek arī darbu atlase tautas lietišķās mākslas izstādei “Mēs”, bet aprīlī – koru skates.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās apskatāma Siguldas pilsētas vidusskolas Radošo industriju virziena 10., 11., 12. klases skolēnu izstāde “Ievēro! Saudzē! Mīli!”. Siguldas jaunieši aicina laikabiedrus izcelties sabiedrības pelēkajā masā un ievērot, mīlēt, saudzēt dabu, cilvēkus, pasauli un sevi.

Siguldas pilsētas vidusskola realizē Radošo industriju virzienu jau astoto gadu. Šajā virzienā padziļināti tiek piedāvāts apgūt kultūru un mākslu, dizainu un tehnoloģijas un angļu valodu, lai veidotu izpratni par radošajām industrijām un iespējām tajās. Papildus programmā tiek piedāvāti specializētie kursi – radošā rakstīšana, publiskā runa, kultūras menedžments, digitālais dizains un citi. Mācību ietvaros notiek dažādas mācību aktivitātes – tikšanās ar nozares speciālistiem, projektu apmeklēšana un dažādas mācību darbnīcas.

Siguldas pilsētas vidusskolai jau vairāku gadu garumā izveidojusies cieša sadarbība ar kultūras centru “Siguldas devons”.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka trešdien, 8. martā, bibliotēka Siguldā, Leona Paegles ielā 3, būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 13.30. Bibliotēkas kolektīvs atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Nepieciešamības gadījumā lūdzam apmeklēt citas Siguldas novada bibliotēkas.

29. martā plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā gaidāma cikla “Sarunas bibliotēkā” tikšanās ar alpīnistiem un grāmatas “Pamirs mana sirds mīlestībā” autoriem Kristīni un Kristapu Liepiņiem.

Alpīnisti Kristīne un Kristaps Liepiņi dalīsies stāstos par saviem piedzīvojumiem un mīlestību pret kalniem. Kristīne un Kristaps Liepiņi ir vieni no pieredzējušākajiem un vispusīgākajiem aktīvajiem Latvijas alpīnistiem. Kristaps ir alpīnists un alpīnisma instruktors ar gandrīz 40 gadu pieredzi, savukārt Kristīne kalnos kāpt sākusi tikai pirms desmit gadiem. Šajos gados abi kopā sasnieguši aptuveni pusotru simtu kalnu virsotņu piecos kontinentos, veicot maršrutus gan uz augstkalnu virsotnēm, gan arī uz tehniski ļoti sarežģīti sasniedzamām vertikāla ledus un klinšu smailēm. Grāmata “Pamirs mana sirds mīlestībā” ir Kristīnes un Kristapa Liepiņu ar emocijām un pieredzi bagātais kalnu mīlestības stāsts, kurš bagātīgi papildināts ar ekspedīcijas gaitā uzņemtajām fotogrāfijām.

Īsā laikā grāmata radījusi necerēti lielu interesi Latvijā. To lasa ne tikai rūdīti kalnos kāpēji un iesācēji, bet pat tie, kas nemaz negatavojas kalnos kāpt. Grāmatā atrodamas arī atbildes uz jautājumiem, kurus cilvēki parasti baidās skaļi pajautāt. Taču pamatā ir stāsts par to, kāpēc cilvēks vispār kāpj kalnos, kādēļ riskē ar dzīvību.

Pasākumā Kristīnes un Kristapa Liepiņu stāstījums tiks papildināts ar krāšņām fotogrāfijām.