Kultūra - sigulda.lv

3. augustā Morē aizvadīta muzikālā piknika ceturtdiena, kas ir viens no Siguldas novada kultūras programmas “Kaimiņu būšana” apkaimju iedzīvotājiem piedāvātajiem pasākumiem šajā vasarā. Pasākuma ietvaros Mores Mākslu šķūnī atklāta arī Ingas Grīgas izstāde “Vasarraibumi”, kas interesentus priecēs līdz 10. augustam.

Morē koncertprogrammā “Pagalma romances” uzstājās aktrise Karīna Tatarinova un ģitārists Roberts Dinters.

Atgādinām, ka iedzīvotājiem jau otro gadu tiek rīkoti pasākumi, lai iedzīvinātu vietējās kultūrtelpas un stiprinātu draugu un kaimiņu savstarpējās saites. Visu augustu Siguldas novadā ikvienam interesentam būs iespēja piedzīvot daudzveidīgus notikumus, tajā skaitā koncertus rīta agrumā un vakaros, sarunas pie tējas tases, meistardarbnīcas un radošas aktivitātes, kā arī zaļumballi.

Plašāka informācija par “Kaimiņu būšanas” pasākumiem lasāma šeit.

Foto: Edgars Semanis

Siguldas novada bibliotēka atklāj un iepazīstina ar savu lasītāju talantiem. Ceturtdien, 3. augustā, plkst. 17.00 bibliotēkā tiks atklāta Antras Mellakaulas gleznu izstāde “Miers, klusums, laime”. Izstāde būs skatāma līdz 8. septembrim.

Antra Mellakaula ir sākumskolas skolotāja. Strādā strauji augošā tālmācības skolā – VisLatvijas vidusskolā. Vada konsultācijas un izstrādā mācību materiālus.

Gleznošana ir viņas vaļasprieks. A. Mellakaula glezno no fotogrāfijām vai video pamācībām, ieliekot arī kaut ko no sevis, lielākoties glezno pēc tā brīža izjūtām. Kopš 2016. gada ir tapušas ap 75 lielākas vai mazākas glezniņas, kuras dāvina gan radiem, gan kolēģiem.

2017. gadā Siguldas novada bibliotēkas lasītāja atklājusi sevī vēlmi rakstīt dzeju. Ir arī tādi dzejoļi, kuri top, iedvesmojoties no uzgleznotās gleznas.

2022. gada nogalē viņa piedalījusies izdevniecības “Ezerrozes grāmatas” konkursā dzejas kopkrājumam. Dzejolis publicēts grāmatā “Es esmu”.

Apkaimju iedzīvotājiem programmā “Kaimiņu būšana” jau otro gadu tiek rīkoti pasākumi, lai iedzīvinātu vietējās kultūrtelpas un stiprinātu draugu un kaimiņu savstarpējās saites. Arī Allažos notiks divi pasākumi. Pirmais jau šajā nedēļas nogalē, 5. augustā, plkst. 14.00, kad pagasta centrā, daudzdzīvokļu namu pagalmā Zaļkalna ielā 9 un Birzes ielā 3 notiks trombonista Vaira Nartiša instrumentālā stand-up izrāde “Pūt un palaid”.

Izrādē ar dažādu instrumentu un mūzikālu rotaļlietu palīdzību tiks izstāstīti piedzīvojumi, jautri stāsti no dzīves un pat dažas mūzikālo rotaļlietu un Latvijas Nacionālās operas dzīves blēņas.

Atskaņojumā tiks izmantoti instrumenti – trombons, vienīgais Latvijā esošais un gandrīz četrus metrus garais alpu rags, viena no četrām pasaulē uzbūvētajām Subkontrabandas trompetēm, kuru izgudrojis Vairis Nartišs, blokflauta, kura tiek spēlēta ar degunu, pūšamais no burkāna, kurš tiek uzbūvēts skatītāju acu priekšā un citi mūzikas instrumenti. Performancēs tiek izmantota arī dārza šļūtene, urbis, lejkanna un citas muzicēšanai it kā nederīgas lietas.

Savukārt “Liepājas Mežragu kvarteta” koncertprogramma “Četri gadalaiki” notiks 23. augustā plkst. 18.00 Allažmuižas parkā.

“Liepājas Mežragu kvartets” ir šobrīd vienīgais regulāri koncertējošais šāda sastāva kolektīvs Latvijā. Tā uzmanības lokā ir dažādos laikos un stilistikās rakstīti skaņdarbi – gan gadsimtiem senas klasiskas vērtības, gan gluži jauni skaņumākslas paraugi, kā latviešu komponistu opusi un popmūzikas pērles, tā arī kinomūzika un džeza standarti.

Pasākumos ieeja – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldā izskanējuši XXIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, kuros bija iespēja dzirdēt izcilākos Latvijas un ārvalstu operdziedātājus. Siguldas Opermūzikas svētki līdzās izcilajiem koncertiem un operas iestudējumam apmeklētājiem piedāvāja interesantu bezmaksas kultūras programmu Siguldas Jaunās pils dārzā.

Siguldas Opermūzikas svētkus apmeklēja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Apmeklējot svētkus, E. Rinkēvičs pasniedza Cildinājuma rakstu Siguldas Opermūzikas svētku patronam un rīkotājam Dainim Kalnam, kurš svētkus organizējis kopš 1993. gada.

Fotogalerija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedz Cildinājuma rakstu Dainim Kalnam

Svētki sākās piektdien, 28. jūlijā, ar svētku uvertīru Siguldas Jaunās pils dārzā. Tajā piedalījās Kalvis Kalniņš (baritons), Jana Lute (soprāns), Dainis Medjaņiks (vijole), Mikus Akots (ģitāra) un Bruno Ančāns (trompete), pie klavierēm – Ventis Zilberts un Ingrīda Grīnberga.

Fotogalerija: XXIX Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku atklāšanas koncerts – svētku uvertīra

Sestdien, 29. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē norisinājās krāšņs Šarla Guno operas “Fausts” brīvdabas oriģināliestudējums ar izciliem operas solistiem. Pirmo reizi uz Siguldas skatuves Margarētas lomā bija iespēja dzirdēt ukraiņu soprānu Olgu Bezsmertnu – vienu no pasaulē pieprasītākajiem soprāniem; viņa ir dziedājusi Milānas operas teātrī “La Scala”, Zalcburgas operteātrī un Bavārijas Valsts operā, pašlaik dzied Vīnes Valsts operā. Lomās: Filipe Do (Francija), Rihards Mačanovskis (Latvija), Olga Bezsmertna (Ukraina), Jānis Apeinis, Ilona Bagele, Marlēna Keine (Latvija) un citi. Diriģents – Atvars Lakstīgala; režisors – Edmunds Freibergs; scenogrāfs – Aigars Ozoliņš; video māksliniece – Ineta Sipunova; kostīmu mākslinieces – Ieva Kundziņa un Evija Džonsone. Pirms operas iestudējuma pils dārzā bija baudāma bezmaksas koncertprogramma “Apkārt pasaulei”, kurā uzstājās Rihards Zaļupe un Raimonds Petrauskis. Savukārt pēc uzveduma svētku apmeklētājus priecēja dīdžejs Žanis.

Fotogalerija: XXIX Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku koncertprogramma “Apkārt pasaulei”
Fotogalerija: Brīvdabas oriģināliestudējums – Šarla Guno operas “Fausts”

Svētdien, 30. jūlijā, izskanēja Siguldas Opermūzikas svētku Galā koncerts, kurā piedalījās Sandra Hamaoui (Francija/ASV), Pjers Īvs Privo (Francija) un Latvijas opermūzikas zvaigznes: Jānis Apeinis, Jūlija Vasiljeva, Rinalds Kandalincevs, Krišjānis Norvelis, Andris Lapiņš, Artjoms Safronovs, Ilona Bagele, Dainis Medjaņiks (vijole). Diriģenti: Aleksandrs Viļumanis un Jānis Liepiņš.

Fotogalerija: Siguldas Opermūzikas svētku Galā koncerts

Pirms Galā koncerta, piedaloties Sonorai Vaicei un Romānam Teo Razgalim, Ingūnai Grīnbergai (ērģeles), Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinājās garīgās mūzikas koncerts, savukārt Siguldas Jaunās pils dārzā uzstājās grupa “ZeBand” (Kaspars, Kārlis, Mārtiņš Matīss un Jēkabs Roberts Zemīši). Saulrietā visromantiskākās partitūras vinila platēs spēlēja dīdžejs Žanis.

Fotogalerija: XXIX Starptautiskajos Siguldas Opermūzikas svētkos saulrietā visromantiskākās partitūras vinila platēs spēlēja dīdžejs Žanis

Siguldas Opermūzikas svētku laikā darbojās “Operas restorāns”, kurā darbojās restorāns “Kungu rija”, “Hotel Sigulda” un “Entresol”.

Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem mūzikas notikumiem ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kultūras dzīvē. Siguldas Opermūzikas svētki piesaista klausītājus no visas pasaules, jo tie ik gadu ir īpašs baudījums ikvienam opermūzikas cienītājiem. Šie svētki ir unikāli ar to, ka tajos katru gadu salīdzinoši īsā laika posmā, dažkārt vien desmit dienās, tiek iestudēts operas uzvedums, kas īpaši pielāgots gleznainajām un vēstures elpas ieskautajām Siguldas pilsdrupām.

Foto: Ginta Zīverte

Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā par godu XXIX Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem līdz 6. augustam ir skatāma krāšņā kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas tērpu izstāde. Tajā ir apskatāmi tērpi no operām “Fausts” un “Bohēma”.

Izstādē vislielāko uzmanību piesaista viens no krāšņākajiem Ievas Kundziņas veidotajiem tērpiem – Šarla Guno operas “Fausts” zelta apmetnis ar kroni! Tā spožums un unikalitāte aizrauj ne tikai operas cienītājus, bet arī garāmgājējus – Siguldas novada iedzīvotājus un pilsētas viesus.

Operas iestudējuma režisors ir Edmunds Freibergs, diriģents Aivars Lakstīgala scenogrāfs Aigars Ozoliņš, video māksliniece Ineta Sipunova, kostīmu mākslinieces – Ieva Kundziņa un Evija Džonsone.

Savukārt pārējie tērpi ir no Džakomo Pučīni operas “Bohēma”. Tie stāsta par vairākiem operas varoņiem – zīda izšuvēju Mimī, Leļļu vīru, gleznotāju Marselu un viņa mīļoto Mizetu.

Atgādinām, ka opera “Fausts” būs skatāma jau šo sestdien, 29. jūlijā, Siguldas Pilsdrupu estrādē. Biļetes vēl ir pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē: https://ej.uz/Opera_Fausts

Kultūras centrā “Siguldas devons” atklāta pasaulē atzītākā Latvijas stikla mākslinieka un siguldieša Daiņa Gudovska izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”.

“Manas saceres un formveides atvērumi ir tendēti ne uz materialitātes skaistuma izvērsumiem, bet uz formveides un tēlnieciskas izteiksmes kvalitātēm. Mani interesē plastiskās sajūtas un tektoniskās dimensijas, kuras es materializēju savā sacerē. Es necenšos atkārtoties, bet, protams, saceres ceļā mans rokraksts uzrādās nepārprotami. Mani domāšanas vektori dod man iespēju atklāt manu intīmo iekšējo pasauli, kas man pašam vienmēr ir pārsteigums,” atklāj mākslinieks Dainis Gudovskis.

Izstāde apskatāma no 21. jūlija līdz 26. augustam. To iespējams apmeklēt kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā – darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieeja izstādē bez maksas.

Foto: Edgars Semanis

Apkaimju iedzīvotājiem jau otro gadu tiek rīkoti pasākumi, lai iedzīvinātu vietējās kultūrtelpas un stiprinātu draugu un kaimiņu savstarpējās saites. Visu augustu ikvienam interesentam būs iespēja piedzīvot daudzveidīgus notikumus, tajā skaitā koncertus rīta agrumā un vakaros, sarunas pie tējas tases, meistardarbnīcas un radošas aktivitātes, kā arī zaļumballi.

Visu aizsāksim 30. jūlijā plkst. 11.00 ar brokastīm Sidgundas Zemeņu muižiņā kopā ar dziedātāju Aiju Vītoliņu.

Arī šogad pie Mores Mākslas šķūņa plaša koncertu programma visa mēneša garumā. 3. augustā koncertprogrammā “Pagalma romances” uzstāsies Karīna Tatarinova un ģitārists Roberts Dinters. 24. augustā Mores Mākslu šķūnī no plkst. 19.00 uzstāsies Žoržs Siksna un draugi ar koncertprogrammu “Muļķe sirds”. Mores Mākslu šķūnī 10. augustā plkst. 19.00 iekustēsimies koncertprogrammas “Eksotiskās dejas” ritmos kopā ar sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu un saksofonistu Aigaru Raumani. Savukārt 17. augustā Kaspara Markševiča koncertprogramma “Laipni lūgti! Balle sākas desmitos”.

Allažos šogad programmas pasākumi norisināsies arī pagasta centrā. 5. augustā plkst. 14.00 Allažos, daudzdzīvokļu namu pagalmā Zaļkalna ielā 9 un Birzes ielā 3, notiks trombonista Vaira Nartiša instrumentālā stand-up izrāde “Pūt un palaid”, bet 23. augustā plkst 18.00 pie Allažmuižas parka notiks kamermūzikas koncerts “Četri gadalaiki”. Uzstāsies “Liepājas mežragu kvartets” – Ingus Novicāns, Mārcis Auziņš, Ilmārs Bērziņš un Aivars Vadonis; par pasākuma īpašo noskaņu rūpēsies stikla māksliniece Laura Rostoka.

5. augustā plkst. 18.00 Inčukalna Medību pilī izskanēs koncerts “Sirds vārdi” ar Jāņa Lūsēna mūziku, biļetes cena 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti 8 eiro. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā un Siguldas kultūras centrā “Devons”. 12. un 13. augustā no plkst. 12.00 līdz 18.00 aicinām atkal tikties Mājas kafejnīcu dienā Gaujas klubā. Āra terasē Daces Saulītes gleznošanas studijas darbu izstāde.12. augustā plkst. 16.30 – jauno pārmaiņu pūtēju kvintets “Acumirklis”. 13. augustā plkst. 14.00 – disko ceļojums kopā ar Ēriku Balodi un radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem.

Arī šogad no 7. līdz 13. augustam Lēdurgas pagasta jaunieši varēs veltīt laiku dažādām radošām un piedzīvojumiem bagātām aktivitātēm, kas tiks īstenotas “Lēdurgas jauniešu nedēļā”. 19. augustā visi sportos Lēdurgā – Lēdurgas Sporta dienā!

12. augustā plkst. 11.00 Sunīšu Kopienas centrā būs rīta pikniks ar dziesminieci Ainu Božu, bet plkst. 16.00 Inciema estrādē varēs noskatīties teātra studijas “Nagla” izrādi “Pusnakts mistērijas”.

Siguldas pagastā 27. augustā plkst. 12.00 būs Bērnu drošības skoliņa Institūta ielā 1, bet plkst. 18.00 Mores amatierteātris “Oga” rādīs dziesmu spēli “Sprunguļmuižā gadatirgus”.

19. augustā plkst. 11.00 Sunīšu bijušā kantora telpās notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” augusta tikšanās. Literatūrzinātniece Anita Rožkalne stāstīs par laika posmu latviešu literatūrā pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā 1940. gada jūnijā. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

1940. gada jūnijā notikusī padomju karaspēka šķietami pēkšņā ienākšana Latvijā izraisīja lavīnas efektu ne tikai politiskajā, sociālajā un saimnieciskajā dzīvē, bet arī kultūrā.

Pāris mēnešu laikā arī latviešu literatūra piedzīvoja krasākās un straujākās pārmaiņas tās vēsturē. Jaunas ideoloģiskas nostādnes apvērsa otrādi līdz tam literatūrā dominējoši pausto izpratni par Latvijas valstiskumu, mainīja atziņas par daudzām cilvēciskajām vērtībām un brīvībām, atspoguļojoties ne tikai jaunradīto literāro darbu saturā (visbiežāk cenzūras vai pašcenzūras iespaidā), bet arī atkārtoto izdevumu teksta pārmaiņās un pat grāmatu dizainā. Par procesa virzību un dinamiku liecināja daudzas zīmes un pazīmes, kas atklāja nozīmju maiņas. Piemēram, par tautas vēsturiskā optimisma pamatu uzlūkoja iepriekšējai pretēju loģiku. Viena vadoņa cildināšanu aizstāja cita vadoņa slavināšana. Agrākās rakstnieku organizācijas vietā radās jauna, un tās biedru skaitā bija gan tautas mīlēti un cienīti autori, gan iepriekš gandrīz nezināmi. Kas bija šie cilvēki, kāpēc un kā viņi nokļuva jaunā vēstures viļņa galotnē vai tika ierauti dzelmē? Kas ar viņu uzskatiem un viņiem kā indivīdiem notika sekojošos divos, piecos, desmit un vēl gados? Kas no tā visa atspoguļojās viņu literārajos darbos un kas rodams vien laikabiedru liecībās un nereti subjektīvajās atmiņās, kad pietrūkst dokumentāli pierādāmu faktu?
No 1940. gada līdz mūsdienām daudzkārt mainījušies viedokļi par tolaik notikušā būtību, cēloņiem un dalībnieku lomu. Dalībnieku skaits – vai ne visi tolaik dzīvojušie? Vai varbūt gandrīz visi? Vai tikai daži desmiti sabiedrībā labi pazīstamo? Un – ja par talantīgākajiem un slavenākajiem – vai Vilis Lācis, Andrejs Upīts, Jūlijs Lācis, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe un vēl, un vēl daudzi līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai strādājošie rakstnieki bija Latvijas nodevēji? Dažu likteņos ielūkojoties, šķiet, var saskatīt kādas laikmeta un cilvēcisko izvēļu likumsakarības.

Anita Rožkalne ir filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Beigusi LU filoloģijas fakultāti, stažējusies Lielbritānijā – Britu akadēmijā (British Academy) un Londonas universitātē. Autore grāmatām par rakstniekiem “Lauva: Dzejniece Astrīde Ivaska” (2012; LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē, 2017), “Kārļa Zariņa burvju aplis” (2016; Gada balva literatūrā, speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, 2017), “Brīvie vektori: Versija par Gundegu Repši” (2022; nominēta Latvijas Literatūras gada balvas otrajai kārtai, 2023). Autore grāmatai par latviešu trimdas literatūru “Palma vējā” (1998; Latvijas Rakstnieku savienības Kritiķa kauss, 1999), interviju krājumam “Zvaigznes šūpolēs: Rakstnieki par dzīvi un literatūru” (1999). Rakstījusi komentārus rakstnieku grāmatām, tostarp izdevumam I. Ziedonis “Raksti 12 sējumos” (1.–11. 1995–2000). Publicējusi ap 300 rakstu par latviešu literatūru un literatūras teorijas jautājumiem. Prozas grāmata “Rono. Rono…” (2010).

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Radoši un bagātīgi Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”norisinās XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu Meistarkursi “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”. 21. jūlija plkst. 16.00 izskanēs Meistarkursu noslēguma koncerts, Starptautisko Meistarkursu iniciatora Mārtiņa Štauvera atcerei. Uz noslēguma koncertu klātienē aicināts ikviens interesents, kā arī aicina koncertam sekot līdzi tiešraidē Starptautisko Meistarkursu Facebook lapā.

Meistarkursu koncerti parāda dažādību jauno balsu un mūzikas pasaulē Latvijā. Tiek aptverti gan pasaules klasiķu repertuārs, gan jaunā latviešu kamermūzika. Pirmās Meistarkursu dienās varēja baudīt mācībspēku sagatavotas koncertprogrammas – tās izskanējušas ar stāvovācijām.

“Nu jau droši varam lepoties, ka Starptautiskie latviešu jauno mūziķu Meistarkursi ir sasnieguši profesionālu un patiesi iedvesmojošu briedumu! Tie ir veicinājuši studentos atvērtību, uzdrīkstēšanos, atklātību un ticību savām spējām, idejām un pat novitātēm.”– tā komponists Ēriks Ešenvalds.

Meistarkursos piedalās 75 jaunie atskaņotājmākslinieki, komponisti un mūzikas skolotāji no Latvijas un ārvalstu (ASV, Austrālijas, Eiropas un Kanādas) mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Meistarkursu norises plāns ir piepildījis Siguldu ar daudz skaistiem notikumiem – koncertiem, lekcijām, paneļdiskusijām, meistarklasēm un pedagoģiskajām nodarbībām. Jaunie mākslinieki bauda iespējas papildināties pie izciliem Meistarkursu vadītājiem, bagātinās rīta lekciju domugraudos un savstarpējā ideju apmaiņā ar citiem dalībniekiem.

“Ik sekunde šeit ir kā jauna iedvesma, attīstība un sevis izzināšana. Visi meistarklašu dalībnieki ir ārkārtīgi talantīgi un vienoti mūzikā.”, saka Meistarkursu dalībniece Evita Meiersone.

Noslēguma koncertā piedalās: Agnese Egliņa (klavieres), Lauma Skride (klavieres), Reinis Zariņš (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres), Meistarkursu koris diriģenta Ivara Cinkusa vadībā un Meistarkursu dalībnieku kameransambļi.

Īpašs pārsteigums būs jaundarba pirmatskaņojums, kas tapis šeit – jauno komponistu meistarkursu laikā.

Informāciju sagatavoja:
Meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Dace Aperāne un Meistarkursu administratore Jolanta Bimbere.

Aizvadītajā sestdienā, 15. jūlijā, uz kopā būšanu visas dienas garumā aicināja ZPS Apkaimes svētki.

Jau trešo gadu Peltēs notika dažādas muzikālas, radošas, izzinošas un sportiskas aktivitātes, lai veicinātu kopienas saliedētību. Dienas spilgtākie notikumi iemūžināti fotogrāfijas, kas vēlreiz ļauj izbaudīt Apkaimes svētku daudzveidību.

Foto: Edgars Semanis

Kultūras centrā “Siguldas devons” 21. jūlijā plkst. 18.00 tiks atklāta pasaulē atzītākā Latvijas stikla mākslinieka un siguldieša Daiņa Gudovska izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”.

Reflektējot par izstādei doto nosaukumu un konceptu, mākslinieks raksta: “Dzīvei ir beidzamība, bet darbības lauks ir nebeidzams – kamēr Tu dzīvo.”

Dainis Gudovskis 1989. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas fakultātes Stikla mākslas nodaļu. Savu karjeru viņš ir sācis kā stikla pūtējs rūpnīcā “Latvijas stikls” un kādu laiku bijis arī “Līvānu stikla fabrikas” dizainers, tomēr lielu daļu savas dzīves, paralēli radošajai darbībai, veltījis Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļai. Viņa otra mūza ir akvareļglezniecība, ar kuru viņš aizrāvies jau daudzus gadus. Jau kopš 1980. gada viņš piedalās starptautiskās izstādēs, plenēros un simpozijos. Māksliniekam bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Zviedrijā, Somijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Ukrainā, Slovākijā un citviet. Viņš arī ir piedalījies 50 starptautiskos simpozijos un vairāk nekā 600 starptautiskās un vietējās izstādēs gandrīz 50 dažādās pasaules valstīs. Viņa darbi atrodami muzeju un galeriju kolekcijās visā pasaulē.

Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Siguldas novada Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina iedzīvotājus un viesus apmeklēt biedrības “Cerību spārni” izstādi “Mēs esam un varam”, kurā ar iepazīties ar 30 skaudriem, mīlestības un cerību pilniem stāstiem par cilvēkiem ar invaliditāti.

Viens no svarīgiem aspektiem, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratnes par cilvēku dažādību veicināšanā. Ir svarīgi parādīt, ka mēs visi esam vienādi un līdzvērtīgi. Mums kā sabiedrībai kopumā būtu jārada apstākļi, kuros personas justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos atšķirīgi no pārējiem. Biedrība cer, ka izstādes izveidošana palīdzēs iedrošināt apkārtējo sabiedrību neuztvert kādu atšķirīgi kā atsevišķu sabiedrības daļu, bet kā daļu no mums.

Līdz mēneša beigām izstāde būs aplūkojama “Siguldas devons”, pēc tam Siguldas novadā un citās Latvijas pilsētās. Plašāka informācija par pārējām izstādes vietām sekos drīzumā. Projekts tapis ar Siguldas novada pašvaldība atbalstu.