Kultūra - sigulda.lv

16. aprīlī Siguldas pagasta Kultūras namu pieskandinās un pierībinās deju grupas “A‑Zarts” performance. Pasākums norisināsies divās daļās, un izskanēs plkst. 16.00 un 19.00.

Siguldas pagasta Kultūras namā pirmajā daļā izskanēs koncerts “Veltījums”. Tajā būs baudāma deju grupas “A‑Zarts” 12 gadu pastāvēšanas laikā tapušo labāko deju izlase. Krāšņs, daudzveidīgs un humora ieskauts notikums.

Pēc tam apmeklētājus priecēs dejas izrāde “Tīklā”. Tās laikā mākslinieki pievērsīs uzmanību problēmai – pārmērīga ekrānu lietošana. Viedierīces mūsu dzīvē kļuvušas tik pieejamas un neaizvietojamas, ka, izejot no mājas bez tās, jūtamies kā bez rokām. Vai tiešām vairs nespējam risināt sadzīves situācijas bez viedierīču palīdzības? Ko mēs tajā meklējam? No kā bēgam? Nenoliedzami mūsdienu straujajā dzīves ritumā mobilais tālrunis ir nenovērtējams palīgs un tempa paātrinātājs, bet vai, lūkojoties ekrānos, garām nepaiet, kas ievērības cienīgs? Varbūt to, ko meklējam viedierīcēs, neredzam sev blakus? Ko varam iegūt, ko zaudēt, ko palaist garām, kamēr acis piesietas ekrānam un kamēr esam iepinušies “Tīklā”.

Horeogrāfe: Gunda Ģēģere, Katrīna Albuže un Guna Briža; uzstāsies deju grupa “A‑Zarts”.

Biļešu cena – no 4 līdz 8 eiro, tās varēs iegādāties tiešsaistē.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Šā gada pavasarī intensīvu filmēšanas procesu sāk vairāki projekti no tiem, kas finansiālu atbalstu ražošanai saņēmuši no Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu instrumenta REACT-EU; NKC konkursā tika atbalstītas četras spēlfilmas, četras daudzsēriju filmas, tai skaitā arī astoņu sēriju filma “Pansija pilī” un viena pilnmetrāžas dokumentālā filma.

Aprīlī filmēšanas periodu sāks studijā “Mistrus Media” veidots projekts – astoņu sēriju filma “Pansija pilī”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša “atmiņu romāna” motīviem. Stāsta centrā ir Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgas personas – Anšlava Eglīša tēvs Viktors Eglītis un viņa dzīvesbiedre Hilda Vīka, arī Anšlavs un viņa jaunākais brālis Vidvuds. 20. gadsimta 20. gados ģimenei valsts piešķir īpašumā nolaistu muižiņu ar visiem tās dīvainajiem iemītniekiem, un Rīgas inteliģentu ģimene vienu vasaru pavada aizraujošos un komiskos notikumos – tie tiks atklāti septiņās sērijās, bet astotā, dokumentālā sērija, izsekos konkrēto vēsturisko personāžu un vēsturisko vietu likteņiem.

Sekojot studijas jau veiksmīgi aprobētajai metodei, kas tika izmēģināta daudzsēriju filmā “Emīlija, Latvijas preses karaliene”, arī šim seriālam piesaistīti vairāki režisori – Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone un Dāvis Sīmanis, dokumentālo sēriju veidos Gints Grūbe –, seriāla operators ir Andrejs Rudzāts, māksliniece – Kristīne Jurjāne, scenāristi – Ivo Briedis un Tabita Rudzāte. Lomām izvēlēti un šobrīd tiek apstiprināti dažādu paaudžu aktieri, filmēšana notiks visu vasaru Kurzemē, Kuldīgas apkārtnē. Seriāls top sadarbībā ar straumēšanas platformu “Go3” un televīzijas kanālu “TV3”, uz ekrāniem tas nonāks 2024. gada janvārī.

Ar ERAF REACT-EU atbalstu veidotās filmas uz kinoekrāniem nonāks 2024. gadā.

Pūpolsvētdienas priekšvakarā, 1. aprīlī, plkst. 18.00 Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīva “Sidrabdancis” aicina visus tautas skatuviskās dejas mīļotājus uz koncertu Siguldas pagasta Kultūras namā.

“Sidrabdanča” dejotāji atzīst, ka deja ir jaunības eliksīrs, ko “Sidrabdancis” lieto ar baudu un jaudu, tāpēc šajā dienā koncerta jaudu stiprinās arī viņu draugi. Koncertā piedalīsies senioru deju kolektīvi “Baltābele” no Garkalnes, “Munsturis” no Straupes, “Saiva” no Salacgrīvas, “Saulgrieži” no Saulkrastiem, Rīgu pārstāv “SenVija”, Ķekavu – “Sidrabaine” (Ķekava), Suntažus – “Suncele”, bet Carnikavu – “Tacis”.

“Sidrabdancis” dibināts jau 1961. gadā un ir viens no novada deju kolektīviem, kas šobrīd aktīvi gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem. Šogad svētkos “Sidrabdancis” piedalīsies jau 13. reizi un darīs to kopā Terēzu Jozefu, kas kolektīvu vada no 2020. gada rudens.

Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes varēs iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā stundu pirms koncerta sākuma.

3. aprīlī plkst. 14.00 Mālpils kultūras centrā notiks pirmais biedrības “Cerību spārni” popielas pasākums.

Pasākumā piedalīsies biedrības “Cerību spārni” jaunieši un darbinieki no Mālpils, Siguldas, Cēsīm un Spāres. Gatavošanās popielas pasākumam ir ļoti aizraujoša, arī izaicinājumiem pilna, taču svarīgākais, ka visā procesā ir daudz prieka, atbalsta un visam pamatā draudzība.

Jēgpilni piepildīts laiks un aktīva sabiedriskā dzīve ir mūsu ikdiena. Biedrība “Cerību spārni”, sniedzot nepieciešamo atbalstu, iestājas un nodrošina cilvēkcienīgas dzīves apstākļus cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Mēs katrs esam savādāks, taču vajadzības, vēlmes un sapņi mums ir līdzīgi. Šoreiz izsapņosim sapni par skatuvi. Noteikti jāpiemin, ka Mālpils popielas pasākumā piedalīsies izcili un mūžam dzīvi mākslinieki no visas Pasaules.

Aicināts ikviens interesents!

Etno-pop mūzikas grupas “Tautumeitas” izsludina albuma “Skrejceļš” pavasara koncerttūri un 1. maijā plkst. 18.00 viesosies Mālpils Kultūras centrā.

Grupa “Tautumeitas” ar sava aktuālā albuma “Skrejceļš” programmu tikko aizvadīja veiksmīgu deviņu koncertu tūri dažādās Latvijas pilsētās.

Albums “Skrejceļš” iznāca šī gada aprīlī un tas veidots kopā ar jau ilglaicīgo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu, zviedru producentu Povelu Olsonu (strādājis ar grupu “Prāta Vētra”) un Arni Račinski. Albumā apkopotas 14 dziesmas, ieskaitot tādas dziesmas kā “Muoseņa”, “Guli guli”, “Panama” un “Mežā”.

Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista, Biļešu paradīzes kasēs vai šeit. Biļešu cenas 15, 20 un 25 eiro, ar Siguldas ID karti – 20 % atlaide biļetēm iepriekšpārdošanā.

Šo svētdien, 26. martā, Mālpilī notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš un pasākums ģimenēm “Augstāk par zemi”.

Mālpils tirgus norisināsies no plkst. 10.00 līdz 13.00 Kastaņu ielā 4. Tirgus piedāvājumā vietējo mājražotāju ražojumi – svaigi cepta maizīte un pīrāgi, sezonas dārzeņi, dažādi kūpinājumi, svaigie sieri, vietējie āboli un sulas, sīrupi, medus, bišu maize, zāļu tējas, marinējumi, skābējumi, dažādas mērcītes, kūpinātas zivis, smeķīgi sāļie pīrāgi, milti, pupiņas, zirņi. Šīs svētdienas īpašais piedāvājums – mājas kūkas, kūpināti sieri un atraitnītes.

Saldummīļiem – Mālpilī gatavotas zemeņu konfektes, zefīri, krāsaini makarūni, zemeņu un cidoniju čipši, cepumiņi, sukādes, piparkūkas, Ancītes cepumkūciņas kā arī Kafijas rūķa karstie dzērieni.

Amatnieku darinājumi – dažādi adījumi, pančo, pavasara šalles, plecu lakati, kardigani, košas cepures, bišu vaska sveces un sojas vaska sveces, kā arī putnu būrīšu gatavošanas komplekti.

Mālpilī dzīvojošās ukrainietes joprojām neatlaidīgi atbalsta savus tautiešus frontē un piedāvās boršču, ko varēs nogaršot pret ziedojumiem. Savāktie līdzekļi tiks izlietoti, lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus.

Mājražotāju un amatnieku tirgus Mālpilī notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā.

Savukārt Mālpils Kultūras centrā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicinātas ģimenes uz pasākumu “Augstāk par zemi”. Pasākuma ietvaros tiks atzīmēta Mālpils grāmatu maiņas plaukta dzimšanas diena, kopā ar bērnu grāmatu autori Luīzi Pastori. Norisināsies pavasara zaļumu sēšanas darbnīca, kā arī darbosies 10 gadus jaunā picu cepēja Renāra “R. C. pica” izbraukumu picērija.

Uz pasākumu aicināts ikviens interesents. Seko līdzi jaunumiem “Mālpils iedvesmo” Facebook un Instagram kontiem.

2. aprīlī plkst. 15.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies koncerts “Dziesmotais ceļš uz dziesmusvētkiem”, ieeja pasākumā 3 eiro.

Koncertā piedalīsies Mālpils Kultūras centra jauktais koris “Mergupe”, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koris un Taurenes – Dzērbenes jauktais koris “Pie Gaujas”. Pasākumā tiks ieskandināts Dziesmu un Deju svētku repertuārs, iepazīstinot skatītājus ar vasaras gaidāmāko notikumu. Diriģente Solveiga Vītoliņa, koncertmeistares – Evija Belicka, Elīna Gruzniņa un Aija Ziņģīte.

Svētdien, 2. aprīlī, kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslas tandēma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”. Šī būs daļēji retrospektīva ekspozīcija, kurā apmeklētājiem piedāvāta iespēja vienkopus aplūkot pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus. Izstādes atklāšanā paredzēta īpaša ekskursija izstādē kopā ar māksliniekiem, izstādes oficiālā atklāšana un apvienības “+K+M+B” performance.

Izstādes “Troksnis” atklāšanas pasākuma programma

Plkst. 16.00 visi interesenti aicināti īpašā ekskursijā izstādē, kurā varēs doties kopā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu un ar izstādes kuratori Augusti Petri. Izstādes autori tuvāk iepazīstinās ar projekta koncepciju un iedvesmas avotiem, kā arī pastāstīs par katru no darbiem, atklājot to tapšanas aizkulises.

Kristians Brekte un Modris Svilāns ir Latvijā atzīts mākslinieku tandēms, kas guvis panākumus un pieredzi arī ārpus valsts robežām. Jau vairākus gadus abi mākslinieki aktīvi strādā pie sev personīgi interesējošu tēmu estētiskas pētniecības, skarot arī plašākai sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Brektes un Svilāna sadarbībā tapušas tādas izstādes kā “ALL’ARM” (2020) un “Lūk še, kā šeitan dzīvo!” (2017) Rīgas mākslas telpā, kā arī “HELIOS” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā (2018). Abi mākslinieki kopīgi veidojuši arī Pāvilostas Novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Auguste Petre ir neatkarīgā kuratore, mākslas procesu pētniece un producente. A. Petre kūrējusi vairākas laikmetīgās mākslas izstādes ar starptautisku mākslinieku dalību, viņa ir arī vairāku izstāžu koncepciju un pavadošo tekstu autore. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam A. Petre bijusi “Rīgas Mazākās galerijas” programmas direktore un “Rīgas Mazāko izsoļu” cikla līdzautore. A. Petre producē izstādes un dažādus kultūras projektus. Kopš 2017. gada A. Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, regulāri veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem, tostarp strādājusi par Baltijas redaktori portālā Arterritory.com. Viņa arī vairāku zinātnisko publikāciju autore. Kopš 2021. gada Auguste pastiprināti pievērsusies akadēmiskajai darbībai, strādājot kā vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Plkst. 17.00 izstādes oficiālā atklāšana.

Plkst. 18.00 apvienības “+K+M+B” performance. Mākslinieku apvienība “+K+M+B” sevi sauc par mistiķiem, kas darbojas eksperimentālās mūzikas laukā, iedibinot okultā pagānisma trokšņu mūzikas žanru. “+K+M+B” pēta eksperimentālās elektroniskās mūzikas savienojamību ar dažādu kultūras simbolu lietojumu, savās performancēs izaicinot skatītājus dekonstruēt izmantoto kultūras simbolu nozīmes, kā arī radot jaunu tēlu sistēmu, kas dzīvo neatkarīgi no cilvēku aizspriedumiem.

Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā bez maksas.

23. martā atzīmējam novadnieka, izcilā horeogrāfa Harija Sūnas 100 gadu jubileju.

Harijs Sūna (1923–1999) ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas dejas mākslā aizvadītajā gadsimtā. Viņš ir vairāk nekā 100 deju horeogrāfs, folkloras pētnieks, pedagogs un recenziju autors. Likumsakarīgi, ne reizi vien Harijs Sūna bijis dejotāju cienīts un mīlēts Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs.

Harijs Sūna ir uzskatāms par nozīmīgāko latviešu dejas pētnieku. Monogrāfijās “Latviešu rotaļas un rotaļdejas” (1966), “Latviešu ieražu horeogrāfiskā folklora” (1989), “Dejas notācija” (1979) un “Latviešu sadzīves horeogrāfija” (1991) viņš H. Sūna ir apzinājis izplatītāko rotaļu un rotaļdeju variantus un to izvedumu īpatnības dažādos novados, radījis vienotu dejas terminoloģiju, pilnveidojis dejas pierakstu sistēmu – latviešu tautas dejas notāciju, klasificējis rotaļas un rotaļdejas pēc horeogrāfiskiem tipiem.

Lai arī Siguldas pusē nodzīvojis tikai sava mūža pirmos gadus, H. Sūna ir ietekmējis dejas dzīvi arī šeit – Siguldai tik nozīmīgā deju kolektīva “Vizbulīte” mamma Daina Štāla bijusi H. Sūnas asistente 1989. gada skolu jaunatnes VI Dziesmu un deju svētkos un sadarbība ar šo spilgto personību ietekmējusi arī viņas radošo mūžu.Savas zināšanas H. Sūna nodevis arī jaunākai horeogrāfu paaudzei, no 1977. līdz pat 1998. gadam pasniedzot latviešu deju un folkloru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedrā.

H. Sūna dzimis 1923. gada 23. martā Siguldas pagastā mežsarga Jūlija un medmāsas Annas ģimenē. Nepilnus desmit gadus vēlāk pārcēlās uz Ļaudonu. H. Sūna mācījies Rīgas pilsētas Amatniecības skolas tekstilnodaļā. Vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā.

Vēl būdams arhitektūras students, H. Sūna 1946. gadā bija viens no Latvijas Valsts universitātes deju kolektīva dibinātājiem, ko šobrīd pazīstam kā tautas deju ansambli “Dancis”.

Jau no 40. gadu beigām H. Sūna aktīvi iesaistījās Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas speciālistu sekcijā kā konsultants, vadīja seminārus un piedalījās žūrijas komisiju darbā, Tāpēc likumsakarīgi, ka arhitekta darbā tika aizvadīts tikai gads, bet jau 50. gadu sākumā aizsākās Harija Sūnas folkloras pētnieka darbs, no 1559. gada viņš sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektorā, tagadējā Latvijas folkloras krātuvē. Interese par horeogrāfiju H. Sūnu aizveda līdz Maskavai, kur 60. gadu sākumā viņš studēja aspirantūrā A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā 1987. gadā H. Sūna ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu, kļūstot par mūsu pirmo zinātnieku-horeogrāfu.

Pateicība par devumu latviešu dejas pasaulei ir ne vien H. Sūnas deju ilgmūžība uz dažādām skatuvēm, bet arī Triju Zvaigžņu ordenis, kuru viņš saņēma 1995. gadā.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Madara Pētersone

Akcija “Satiec savu meistaru!” norisināsies visā Latvijā, arī Siguldas novadā, un dos iespēju satikt meistarus, kas sniegs priekšstatu par kādu no amatiem. Pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Siguldas novadā akcija norisināsies trīs dienas – no 31. marta līdz 2. aprīlim.

Šajā laikā varēs apmeklēt deviņas meistarklases:

tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Urga” audēju un adītāju meistarklases Mālpils Kultūras centrā 31. martā plkst. 9.00–16.00 un 1. aprīlī plkst. 11.00–15.00
TLMS “Krimulda” meistarklase lentīšu izšūšanā Sunīšu Kopienas centrā 31. martā no plkst. 16.00
TLMS “Sigulda” mazo gobelēnu aušanas meistarklase kultūras centrā “Siguldas devons” 31. martā plkst. 14.00–17.00
Alīdas Lindes lietišķās studijas meistarklase celaiņu jostu darināšanā kultūras centrā “Siguldas devons” 1. aprīlī plkst. 10.00–13.00
kalēja Andra Ščeglova vadītā meistarklase – kalēja darba pamati, izaicinājumi un pieredze – 1. aprīlī plkst. 10.00–16.00 Turaidas muižas smēdē;

spieķa darināšanas meistarklase pie Siguldas spieķu meistares Antras Plavgo Spieķu darbnīcā Siguldas pils kvartālā 1. aprīlī plkst. 10.00–16.00, dalība meistarklasē – maksas;

“Uzpin savu sudraba Nameja gredzenu” pieredzējuša meistara vadībā galerijā “Baltu rotas” Siguldas pils kvartālā 1. un 2. aprīlī plkst. 11.00 (pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29295142), dalība meistarklasē – maksas;

jostu aušanas nodarbība kopā ar TLM kolektīvu “Mores rokdarbnieces” Mores Tautas namā 1. aprīlī plkst. 12.00
Ingas Krūmiņas meistarklase “Raksta ielasīšana vagotajā audumā” Lēdurgas Kultūras namā 2. aprīlī plkst. 10.00–18.00 (pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 22333480);

aušanas meistarklase Krimuldas vidusskolā – ornamentālo josliņu aušanas demonstrējums un praktiskās nodarbības 2. aprīlī plkst. 10.00–18.00.

Pērn pasākumā “Satiec savu meistaru” piedalījās 225 meistari 197 norises vietās, un to apmeklēja vairāk nekā 2075 interesenti.

Šo piektdien, 24. martā, plkst. 14.00 gaidāms koncerts bērniem un ģimenēm “BikiKONCERTS”, kuru vadīs un ar dzejas lasījumiem piedalīsies dzejniece Inese Zandere. “BikiKONCERTS”, kā norāda nosaukums, ir cieši saistīts ar izstādi “BikiMETRS”, kas arī apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” un kuru nu jau apmeklējuši vairāk nekā 2000 bērni.

Koncertā uzstāsies nekas cits kā “BikiGrupa”, kas sniegs ne tikai muzikālu priekšneusmu, bet rosinās jaunos klausītājus līdzdarboties – atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kā arī muzicēt kopā ar “BikiGrupu”.

Grupa sastāv no pieciem mūziķiem: Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, bass), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Stepe (balss, klavieres, saksofons). Koncerta mērķauditorija ir pirmsskolas vecuma bērni (4–7 gadi) un 1.–4. klases audzēkņi.

Koncerta programmā ir iekļautas bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas – “Kartupeļi, kartupeļi” (Jānis Sildegs, Vitauts Ļūdēns), “Zaķīšu pirtiņa” (Imants Kalniņš, Vilis Plūdonis), “Saulīte ar zobiem” (Valters Kaminskis, Māris Čaklais), kā arī “BikiGrupas” veidotas oriģināldziesmas tieši šim projektam. Grupas mērķis ir rosināt bērnos interesi par latviešu dzejas, mūzikas un ilustrāciju mijiedarbību.

Savukārt izstāde “BikiMETRS”, kas kultūras centrā “Siguldas devons” pieejama vēl tikai šonedēļ, būs lielisks koncerta papildinājums. Šī ir tiešām unikāla, augstas kvalitātes izstāde veidota bērnu auditorijai, kā arī ir unikāla Latvijas grāmatu ilustrāciju izstāde. Šī izstāde ir ceļojums un piedzīvojums gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Koncerta ilgums: 90 minūtes. Biļetes cena ir 10 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, 40 % atlaide daudzbērnu ģimenēm. Biļetes iegādājamas biļešu paradīzes kasēs elektroniski vai klātienē.

25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst. 17.00 visi aicināti uz piemiņas brīdi pie “Lielās stēlas”. Savukārt plkst. 17.30 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta dokumentālā īsfilma “Lidija” par vienu no upuriem – Lidiju Lasmani-Doroņinu. Pēc seansa notiks tikšanās ar filmas veidotājiem un, cerams, tikšanās reizē Siguldā viesosies arī filmas varone, kas šovasar svinēs savu 98. dzimšanas dienu.

Lidija Lasmane-Doroņina ir viens no cilvēkiem, kas cienījusi savu pārliecību un nav to nodevusi ne padomju gados, ne arī Latvijas brīvvalsts laikā. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību.

Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, pat visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši.

Savulaik Lidija Lasmane-Doroņina atteikusies saņemt Trīs zvaigžņu ordeni, jo tas piešķirts arī atsevišķiem VDK aģentiem. Par spīti savam cienījamam vecumam, viņa joprojām seko līdzi globālajām aktualitātēm un ir aicinājusi Krievijas sievietes iestāties pret karu, tā vietā cīnoties par savu bērnu nākotni.

Lidija Lasmane-Doroņina ir vieds un sirdskaidrs cilvēks, kura dzīvē pieredzētais ļauj ikvienam labāk atskārst dilemmu starp “būt” vai “nebūt”, palīdz mums aizdomāties, cik bieži arī šodien katrs saredzam netaisnību savā tuvumā un rodam sevī spēku iejaukties, lai neļautu notikt ļaunumam – pat šķietami nenozīmīgās ikdienas lietās.

Dzīvojot līdzi notikumiem Ukrainā, svarīgi apzināties, ka komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena diemžēl nav tikai saruna par bijušo, tāpēc uz filmas seansu īpaši aicinām arī jauniešus.

2017. gadā tapusī dokumentālā filma “Lidija” ir spilgta parādība kinomākslā – filma ir viens vienīgs kadrs un visu 37 minūšu garumā mēs vērojam Lidiju Doroņinu-Lasmani, sēžot laivā un, upei rāmi plūstot, klausoties pašas atmiņās par piedzīvoto. Lidijas seja ir tik apbrīnojama un stāsts tik cilvēcisks, vienkāršs un reizē skaudrs, ka filmai ir viena elpas vilciena efekts. Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, caur Lidijas mūžu tā parāda visas Latvijas tautas ceļu.

Filmas režisors un scenārija autors ir Andrejs Verhoustinskis. Filmas scenārija līdzautore ir Henrieta Verhoustinska, operators – Gints Bērziņš, skaņu režisori – Artis Dukaļskis un Anrijs Krenbergs. Dokumentālā filma “Lidija” tapusi filmu studijas “VFS Films” paspārnē.

Informācija par citiem piemiņas pasākumiem Siguldas novadā.