Kultūra - sigulda.lv

Šogad Bibliotēku nedēļa norisināsies no 17. līdz 22. aprīlim. Tās mērķis ir parādīt bibliotēku spēku – to, cik ļoti nozīmīgas tās ir kopienai, sabiedrībai, valstij, kā tās iesaistās mūžizglītības procesos, kā īsteno savas aktivitātes un iedvesmo kopienu attīstībai. Bibliotēku nedēļas aktivitātēs iesaistīties aicinās visas novada bibliotēkas – gan ar izstādēm par vietējās bibliotēkas vēsturi un nozīmi, gan viktorīnām, gan organizējot tikšanās ar dažādiem autoriem.

Siguldas novada bibliotēka 19. aprīlī aicinās lasītājus iesaistīties Bibliotēku nedēļas viktorīnā “Vai esi gudrāks par bibliotekāru?”. 20. aprīlī plkst. 11.00 5.–6. klašu skolēniem būs iespēja piedalīties radošā nodarbībā ar rakstnieci Māru Ozolu. Autore stāstīs par savu pieredzi – gan par pirmajiem mēģinājumiem skolas laikā, gan īstu grāmatu tapšanu, iepazīstinās ar grāmatas veidošanas pamatprincipiem. Kopā ar autori, praktiski darbojoties, varēs iepazīt savu lasīšanas pieredzi un meklēt ceļus, kā to papildināt, pilnveidojot savu valodu. Savukārt 21. aprīlī plkst. 17.00 bibliotēka aicinās uz literāri muzikālu pasākumu “Laiks lasīšanai” ar rakstnieci Ingu Gaili un ansambli “DuoRI”. Pasākumā atskatīsimies arī uz iepriekšējo gadu un godināsim čaklākos lasītājus un sadarbības partnerus.

Pasākumi citās bibliotēkās:

Lēdurgas bibliotēkā būs skatāma tematiskā izstāde “Lēdurgas bibliotēkas vēsture”;
Inciema bibliotēkā – novadpētniecības izstāde “Atskats vēsturē” un 19. aprīlī plkst. 15.00 tikšanās ar rakstniekiem Maiju Pohodņevu un Modri Pelsi (Inciema tornī);
Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā būs skatāma izstāde “Reiz Jūdažos”, Krimuldas bibliotēkā – izstāde “Krimuldas bibliotēkas vēsture”;
Allažu bibliotēkā norisināsies aktivitāte “Vai viegli būt bibliotekāram?”;
Mālpils bibliotēka aicinās uz e‑prasmju konsultācijām un aktivitātēm, lai labāk iepazītu bibliotēku, savukārt bērnus aicinās uz radošo nodarbību “Izgatavo savu grāmatzīmi”;
Inčukalna bibliotēka aicinās piedalīties viktorīnā par bibliotēku, tās vēsturi un mūsdienām, aplūkot izstādi “Inčukalna bibliotēkas 77 gadi”, bet 20. aprīlī plkst. 17.00 notiks “Sarunas bibliotēkā” tikšanās ar grāmatas “Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij” autori Zani Eniņu;
Mores bibliotēkā 20. aprīlī plkst. 10.00 notiks tikšanās ar bērnu grāmatu autori, novadnieci Ingrīdu Bērziņu “Omītes pasaciņas”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

19. aprīlī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” aprīļa saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis mākslinieku Andri Breži, viņš arī dzejnieks Žebers.

Dzirdēsim sarunu par ironiju mākslā un dzejā, Atmodas laiku kultūrā, žurnāla “Avots” nozīmi, pārspriedumus par izstādi “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, konceptuālo dzeja, instalācijām un performancēm un citi.

Andris Breže ir mākslinieks un dzejnieks. Literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Žebers, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Breže ir viens no svarīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Viņa darbos neatņemama sastāvdaļa ir asprātība un ironija. Vairāki Brežes darbi šobrīd skatāmi izstādē “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Breže jeb Žebers ir autors vairākiem dzejoļu krājumiem, par kuriem saņēmis vairākas nominācijas un balvas.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

Lieldienu laikā Turaidas muzejrezervāts apmeklētājiem atvērts katru dienu bez brīvdienām plkst. 10.00–18.00.

No 7. līdz 10. aprīlim Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta muzejrezervāta jaunā izstāde “Otrreiz dzimušie. Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija”.

Visu Lieldienu laiku atvērta arī Turaidas baznīca, kurā skatāms 18. gadsimta baznīcas interjers, ekspozīcija “Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”, kā arī izstāde no muzejrezervāta krājuma “Lieldienu apsveikuma kartītes.”

Muzejrezervātā teritorijā skatāma brīvdabas izstāde “Sīki putni, diži putni”.

Ģimenes ar bērniem un arī citi interesenti aicināti iepazīt muzejrezervāta mežaparka daļu, piedaloties “Mīklainajā orientēšanās spēlē” un pēc aizraujošās pastaigas Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā pie Kalpotāju mājas kārtīgi izšūpoties.

Lieldienu dievkalpojumi Turaidas baznīcā:

7. aprīlī plkst. 11.00 Lielās Piektdienas dievkalpojums;
9. aprīlī plkst. 11.00 Lieldienu dievkalpojums.

15. aprīlī plkst. 11.00 Dabas aizsardzības pārvaldes ēkā (Baltajā pilī) Siguldā, Baznīcas ielā 7, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” aprīļa tikšanās. Dzirdēsim literatūrzinātnieka Benedikta Kalnača stāstījumu “Rakstnieks un lasītājs 19. un 20. gadsimta mijā. Rūdolfa Blaumaņa daiļrades konteksti”. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Priekšlasījuma tēma ir saistīta ar lasīšanas un kultūras pieredzi 19. un 20. gadsimta mijā. Posmā no 19. gadsimta 60. gadiem, kad veidojās Rūdolfa Blaumaņa un daudzu viņa laikabiedru personības, iezīmējās būtiskas pārmaiņas mākslas uztverē un lasīšanas paradumos, ko noteica literāro tekstu pieejamība, populārās un elitārās literatūras attiecību dinamika, kā arī rakstniecības un citu mākslas veidu aktīva mijiedarbe. Rūdolfs Blaumanis pastāvīgi sekoja laikmetīgajiem procesiem literatūrā, teātrī, tēlotājā mākslā, savas daiļrades veidošanā izmantoja daudzveidīgus stilistiskus paņēmienus. Gan viņa laikabiedru darbos, gan Blaumaņa prozā un dramaturģijā atklājas arī autora pašrefleksija saistībā ar literārajiem procesiem, tāpat raksturoti zīmīgi lasīšanas piemēri gadsimtu mijā.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrzinātnes aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022), “20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options” (2016), “Baltijas postkoloniālā drāma. Modernitāte, koloniālisms un postkoloniālisms latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģijā” (2011), kolektīvajā monogrāfijā “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2002, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani un citiem).

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatas ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Cikls sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un tas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs: “Latviešu grāmatai 500”.

Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē atklāta Latvijā pazīstamas un iemīļotas tekstilmākslinieces Dzintras Vilks darbu izstāde “Mani četri gadalaiki”.

Dabas ritumi un ritmi dabā vienmēr bijuši Dzintras Vilks darbu galvenie iedvesmas avoti. Gadskārtu mijas gan ar dabā esošo lokālo krāsu paleti, gan ar māksliniecei raksturīgajiem smalki niansētajiem krāsu toņiem un pustoņiem, gan faktūru dažādību, kuras veidotas uz gludas, vienkārtnī austas pamatnes, kas ļauj sevi papildināt ar gludu, klājošu izšuvumu. Tas paver neierobežotas iespējas faktūru veidošanai un formu stilizācijai, izmantojot un izceļot materiālu dabiskās īpašības, jo tie tāpat ir no dabas nākuši – vilna, pluču dzija, lins, zīds un klūgas. Miers, harmonija un līdzsvars ir sajūtas, ko izraisa Dzintras Vilks darbi. Tie aicina paskatīties, ieskatīties, ieklausīties, iedziļināties dabā un atcerēties, paturēt sevī to mirkļa tvērumu, kas redzami šajos darbos.

Vairāki no izstādē redzamajiem darbiem kā “Ligzdošanas laiks” no cikla “Pavasaris” un “Sveiciens zaļajiem pirkstiņiem!” tapuši tieši šai izstādei.

“Daļa cilvēku tiek dēvēti par pasaules lāpītājiem. Mani darba rīki ir adata un diegs, tātad esmu lāpītāja! Ne jau visas pasaules. Savējās. Jau daudzus gadus mācos no putniem, zvēriem, no zāles, jūras, vējiem, no līdzcilvēkiem,” skaidro Dzintra Vilks par sevi un savu darbu.

Mākslas izglītību Dzintra Vilks ieguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1969–1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļā (1973–1978). Par saviem iedvesmotājiem un galvenajiem skolotājiem viņa uzskata Rūdolfu Heimrātu un Edīti Pauls-Vīgneri. Dzintras Vilks darbi skatāmi gan privātās, gan Latvijas muzeju kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, gan daudzos muzejos visā pasaulē – ASV, Austrālijā, Dānijā, Itālijā, Honkongā, Kanādā, Krievijā, Ķīnā, Meksikā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Vācijā, Spānijā un citur.

Izstāde “Mani četri gadalaiki” Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē būs apskatāma līdz 9. jūnijam.

Siguldas novada bibliotēkā atvērta ceļojošā izstāde “Muminu ģimene no Somijas”. Siguldas novada bibliotēka līdz 29. aprīlim aicina iepazīt trollīšu muminu pasauli – trollīši Mumini ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi.

Mumini ir skandināvu troļļu ģimene, balti, apaļīgi un ar lielu purnu, kas rada līdzību ar nīlzirgiem. Viņiem ir daudz draugu, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi. Šķiet, ikviens lasījis par trollīti Muminu un viņa ģimeni – omulīgo Mumina mammu, piedzīvojumu meklētāju Mumina tēti, kā arī svilpasti, murmuļus, bumbulīti un ķiparus. Izstādē eksponētas Tūves Jānsones sarakstītās un ilustrētās grāmatas par trollīti Muminu, dažādas rotaļlietas, kas saistītas ar Muminiem, bērnu apģērbi un trauki, uz kuriem tie attēloti.

Trollīšu Muminu izstādi ir veidojis Somijas Institūts Igaunijā sadarbībā ar partneriem: trollīšu Muminu autortiesību turētāju Moomin Characters, izdevniecību grāmatām zviedru valodā Schildts&Soderstrom, kā arī trollīšu Muminu žurnāla izdevēju izdevniecību Egmont. Trollīši Mumini palīdz pasaulei iepazīties ar somu kultūru. Izstādes sadarbības partneris Latvijā ir Somijas vēstniecība Rīgā.

Par Muminiem un Tūvi Jānsoni
Brīnišķīgos un jaukos varoņus no Muminu ielejas ir radījusi somu rakstniece un māksliniece Tūve Jānsone (1914–2001). Mumini jau vairākus gadu desmitus priecē un sajūsmina mazos lasītājus visā pasaulē. Latviešu lasītājs par Muminu uzzināja 1968. gadā, kad tika izdota pirmā tulkotā rakstnieces grāmata “Neredzamais bērns un citi stāsti”. Tūve Jānsone ir sarakstījusi 13 grāmatas par Muminiem, un tās tulkotas vairāk nekā 40 valodās. Par Muminiem ir radītas filmas, televīzijas raidījumi, animācijas filmas, dziesmas un pat Muminu opera.

Vijolnieks Daniils Bulajevs kopā ar paša izveidoto stīgu kamerorķestri “Davinspiro camerata” aprīlī uzstāsies vairākās Latvijas pilsētās. Pirmais koncerts okteta sastāvā notiks sestdien, 8. aprīlī, plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncerttūres pirmais koncerts, kas notiks koncertzālē “Baltais flīģelis”, apvienos astoņus mūziķus – oktetu – un Daniila Bulajeva vadībā atskaņos divus romantisma laika skaņdarbus: Pētera Čaikovska stīgu sekstetu “Atmiņas par Florenci” un Fēliksa Mendelszona stīgu oktetu.

Čaikovski zinām kā izcilu simfoniju autoru, baletu (“Gulbju ezers”, “Riekstkodis”, “Apburtā princese”) un operu (“Jevgēņijs Oņegins”, “Pīķa dāma” un citi) radītāju, īpaši izceļama ir viņa eksistenciālā Sestā jeb “Patētiskā” simfonija, taču komponists sacerējis arī kamermūzikas darbus. Viņa spalvai pieder četri kvarteti, viens trio un stīgu sekstets “Atmiņas par Florenci”. Pēteris Čaikovskis radījis šo opusu, gremdējoties skaistās atmiņās par Itālijā pavadīto laiku. Šis ir viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem, tas tapis dzīves nogalē radošajā posmā starp “Pīķa dāmu” un Sesto simfoniju.

Tupretī Fēliksa Mendelszona Stīgu oktets ir komiponista jaunības darbs. Šis skaņdarbs astoņiem stīginstrumentiem ir pirmais šī žanra paraugs un iemīļots koncertprogrammās līdz pat šai dienai. Kā norāda mūzikas kritiķis Konrāds Vilsons: “Šī jauneklīgā kvēle, mirdzums un pilnība padara oktetu par vienu no 19. gadsimta brīnumiem mūzikā.” Klausītājiem Siguldā būs iespēja baudīt šo salīdzinoši reti Latvijā atskaņoto skaņdarbu.

18 gadus vecais vijolnieks Daniils Bulajevs plūcis laurus konkursos Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Ķīnā, Itālijā, Krievijā. Piecu gadu vecumā Daniils uzstājās ar kamerorķestri, savukārt pēc diviem gadiem ar simfonisko orķestri. 8 gadu vecumā Daniils Bulajevs sniedza savu pirmo solokoncertu. Uzstājies ar LNSO, Liepājas SO, “Kremerata Baltica”, “Glasperlenspiel Sinfonietta”, Makao SO, “Philharmonia Orchestra” un citiem orķestriem. Daniils šobrīd mācās Leopolda Mocarta centrā Vācijā, profesora Petru Munteanu klasē un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Nellijas Sarkisjanas klasē. Daniils ir piedalījies neskaitāmās meistarklasēs pie pasaulslaveniem mūziķiem. Piedalījies Starptautiskajā “Musica Mundi” festivālā 2013. gadā Beļģijā, kā arī Starptautiskajās Kronberga Akadēmijas vijolnieku meistarklasēs 2019. gadā. 2022. gadā uzstājies Lielbritānijas karalim Čārlzam III.

“Davinspiro camerata” ir Daniila Bulajeva izveidots stīgu kamerorķestris, kas apvieno jaunus un talantīgus latviešu mūziķus, kas studē Latvijā un ārzemēs. Spēlējot kopā ar domubiedriem paša izveidotajā orķestrī, Daniils izvēlējies repertuāru, kurā var parādīt savas solista kvalitātes, kā arī izveidot ciešu saspēli starp orķestra mūziķiem un sevi kā solistu. Viņa vijoles skanējums organiski saplūdīs ar pārējo instrumentu balsīm, jo pats Daniils darbosies kā atskaņojuma vadītājs. Tā ir priekšrocība, ko sniedz nepastarpināta sadarbība starp līderi un pārējiem orķestra mūziķiem.

Biļetes cena – no 12 līdz 24 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē. Ar Siguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm ar Siguldas novada ID karti un mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem – 40% atlaide.

Līdz 30. aprīlim kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma mākslas tandēma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”. Šī būs daļēji retrospektīva ekspozīcija, kurā apmeklētājiem piedāvāta iespēja vienkopus aplūkot pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus.

Kristians Brekte un Modris Svilāns ir Latvijā atzīts mākslinieku tandēms, kas guvis panākumus un pieredzi arī ārpus valsts robežām. Jau vairākus gadus abi mākslinieki aktīvi strādā pie sev personīgi interesējošu tēmu estētiskas pētniecības, skarot arī plašākai sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Brektes un Svilāna sadarbībā tapušas tādas izstādes kā “ALL’ARM” (2020) un “Lūk še, kā šeitan dzīvo!” (2017) Rīgas mākslas telpā, kā arī “HELIOS” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā (2018). Abi mākslinieki kopīgi veidojuši arī Pāvilostas Novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Auguste Petre ir neatkarīgā kuratore, mākslas procesu pētniece un producente. A. Petre kūrējusi vairākas laikmetīgās mākslas izstādes ar starptautisku mākslinieku dalību, viņa ir arī vairāku izstāžu koncepciju un pavadošo tekstu autore. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam A. Petre bijusi “Rīgas Mazākās galerijas” programmas direktore un “Rīgas Mazāko izsoļu” cikla līdzautore. A. Petre producē izstādes un dažādus kultūras projektus. Kopš 2017. gada A. Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, regulāri veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem, tostarp strādājusi par Baltijas redaktori portālā Arterritory.com. Viņa arī vairāku zinātnisko publikāciju autore. Kopš 2021. gada Auguste pastiprināti pievērsusies akadēmiskajai darbībai, strādājot kā vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa “Zelta Ābele 2022” uzvarētāji astoņās kategorijās, tostarp arī Turaidas muzejrezervāta izdevums “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”. Konkursā pašvaldība jau otro gadu pasniedza specbalvu, suminot Ellu Mežuli, kura tika nominēta kategorijā “Literatūra jaunatnei”.

Grāmatu dizaina konkursu Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) šogad rīko jau trīsdesmito reizi un konkursam “Zelta Ābele 2022” no pērn iznākušo grāmatu klāsta 52 izdevēji tajā bija pieteikuši 102 grāmatas.

Kategorijā “Dokumentālie izdevumi” žūrija balvu piešķīrusi Jiržīja Holīka grāmatai “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”. Faksimilizdevums un zinātniskie komentāri. Izdevējs: “Turaidas muzejrezervāts”, dizainu veidojis “DUE”, drukāta tipogrāfijā “PNBPrint”.

Mūsdienās pasaulē zināmi vien trīs šīs retās, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā iespiestās grāmatas eksemplāri, viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā.

Minētajā zinātnisko publikāciju un komentāru sējumā sniegts īss pārskats par augļu koku potēšanas vēsturi pasaulē, tajā skaitā tagadējās Latvijas teritorijā, Jiržīja Holīka dzīves gājumu un literāro devumu, tā atspoguļojumu čehu un vācu historiogrāfijā, un augļu koku potēšanas tēmai veltīto latviešu valodā izdoto literatūru līdz 19. gadsimta vidum.

Grāmatas tulkojumu no vācu valodas veicis Turaidas muzeja galvenais speciālists Edgars Ceske.

Grāmatas vērtēja žūrija piecu ekspertu sastāvā – mākslinieks Roberts Koļcovs (žūrijas priekšsēdētājs), mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Juris Petraškevics, Rīgas Valsts tehnikuma direktore, poligrāfijas eksperte Dagnija Vanaga, uzņēmuma “Arctic Paper” pārstāve Lolita Butāne un dizainers Miķelis Baštiks.

Grāmatu iespējams iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā, kā arī attālināti, rakstot pasūtījuma vēstuli uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67971402.

30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” laureātu apbalvošana un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 30. gadu jubilejas svinības. Siguldas novada pašvaldība šogad speciālbalvu piešķīra māksliniecei Ellai Mežulei, kura tika nominēta kategorijā “Literatūra jaunatnei”.

Ella Mežule grāmatu mākslas konkursā tika nominēta par dizainu un ilustrācijām lietuviešu rakstnieces Ignes Zarambaites grāmatai “Melndzelmji”, kuru izdevis apgāds “Jānis Roze”. Balvu pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Linards Kumskis, norādot, ka “Siguldas novadā mēs grāmatu un lasīšanu turam godā, īpaši mudinām un rosinām bērnus un jauniešus uz lasītprieku, tāpēc mūsu uzmanība un speciālbalva šogad veltīta jauniešu literatūrai.”

Māksliniece Ella Mežule balvā saņēma iespēju pavadīt trīs dienas Vasaras rezidencē Ziedoņa muzejā Murjāņos, kā arī radošo stipendiju darbam. Balva tiek pasniegta sadarbībā ar Ziedoņa muzeju.

Siguldas novada pašvaldība īpaši sveic Turaidas muzejrezervātu ar balvu kategorijā “Dokumentālie izdevumi” par Jiržīja Holīka grāmatas “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība” faksimilizdevumu un zinātniskajiem komentāriem.

Grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele 2022” nominētās un apbalvotās grāmatas aprīlī būs skatāmas izstādē kultūras centrā “Siguldas devons”.

Latvijas grāmatniecībā nozīmīgajam apgādam “Zelta ābele” un tā dibinātājam Miķelim Gopperam ir zināma vēsturiska saistība ar Siguldas novadu. Viņa tēvs 1931. gadā iegādājās Eikažu muižas centru, kur ģimene uzturējās vasarās. Miķelis Goppers Eikažos pavadījis daudz radošu un ražīgu brīvdienu, viņš bieži uz turieni līdzi ņēma savus draugus un apgāda “Zelta ābele” līdzstrādniekus. Ne velti tieši Eikažos Goppers vēlējās izveidot grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, “kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām”. Kara dēļ Miķelim Gopperam šī iecere diemžēl neīstenojās.

4. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta režisores Kristīnes Briedes dokumentālā filma “Svārstības”. Pēc filmas seansa būs iespēja satikt režisori.

Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju, lai gan pirms tam divdesmit gadu garumā sievietes veiksmīgi kalpoja par mācītājām. Kamēr daļa garīdznieču, nespējot ar to samierināties, emigrē, lai veidotu pilnvērtīgu dzīvi citviet pasaulē, citas ieņem otršķirīgus amatus Latvijas baznīcas hierarhijā, strādājot par sludinātājām un mācītāja pienākumu izpildītājām. Tomēr vairākas sievietes teoloģes vairs nav ar mieru stāvēt malā un samierināties ar viņām piešķirto otršķirīgo lomu. Ar pārliecību, kas mijas ar šaubām, ar paklausību, kas mudina uz sacelšanos, Rudīte, Dace un Agrita bruģē ceļu uz nākotni, kurā vieta pie altāra paredzēta arī sievietēm.

Filmas ilgums: 1 stunda un 17 minūtes.

Biļetes cena – 5 eiro, ar Siguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide.

Līdz 20. maijam mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā skatāma mākslinieces Ingas Jurovas personālizstāde “Zelta laikmets”. Tā būs apskatāma darbdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00.

““Zelta laikmets” vienmēr ir bijis pagātnē vai būs nākotnē. Pandēmijas un kara gaisotnē esmu nonākusi pie secinājuma, ka vienīgais iespējamais zelta laikmets ir šodien, šeit un tagad. Par to domājot un izjūtot, esmu veidojusi savus darbus. Baudām un novērtējam katru mirkli un pasaules daudzveidību,” stāsta māksliniece Inga Jurova.

Inga Jurova pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņu aizrauj darbos atainotā situācija, patīk ainavās iekļaut figūras.

Inga Jurova dzimusi Rīgā, 1972. gada 16. martā. No 1996. gada viņa piedalās mākslas projektos kā gleznotāja un kuratore, kā arī ir sarīkojusi vairākas personālizstādes. Izglītojusies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) – 1998. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas bakalaura grādu. 2000. gadā iegūts mākslas maģistra grāds un gleznotājas specialitāte un absolvēta Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīca.

2020. gadā māksliniece Ģederta Eliasa balvas konkursa izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ieguvusi Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu mūsdienu glezniecībā.

Godalgotais darbs “Dindiņu saimnieki. Alfrēds un Elfrīda” konkursa žūriju uzrunājis ne vien ar savu tehnisko izpildījumu, bet arī dziļi personisko stāstu.

Savukārt 2020., 2021. un 2022. gadā māksliniece par saviem darbiem nominēta Jāzepa Pīgožņa piemiņas balvai konkursa izstādēs “Latvijas ainava” Sv. Pētera baznīcā.