Kultūra - sigulda.lv

Ceturtdien, 14. septembrī, plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā Dzejas dienu ietvaros viesosies rakstniece Ieva Samauska. Tikšanās laikā iepazīsimies ar rakstnieces dzeju bērniem. Pasākuma mērķis ir popularizēt Dzejas dienu tradīciju un veicināt interesi par mūsdienu bērnu dzeju. Pasākuma mērķauditorija ir 1. līdz 4. klašu skolēni.

Ieva Samauska ir viena no populārākajām un ražīgākajām mūsdienu latviešu bērnu literatūras autorēm. Sākusi publicēties 2004. gadā ar grāmatu “Starp diviem sirdspukstiem”. Jaunākajā latviešu bērnu literatūrā debitējusi ar dzejoļu krājumu “Kā uzburt sniegu” (2006). Rakstnieces populārākie darbi ir “Labākā dāvana”, “Kad aizmūk B un iemīlas V”, “Čarlīnes deguns”, “Muša, kura gribēja būt lidmašīna”, “Skaļā klase”, “Pilsēta no A līdz Z”, “Betijas sarunas jeb Kā es piedzimu”, “Kā uzburt sniegu”, “Starp diviem sirdspukstiem”,“ Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums”, “Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Ceļojums ar noslēpumu” un citi. Viens no autores jaunākajiem darbiem “Soliņš un miskaste” ir iekļauts šī gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā.

2015. gadā saņēmusi “Pastariņa prēmiju” par darbiem “Kad kaķēnu sauc par pelīti?”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”. Jāņa Baltvilka balvai literatūrā nominētas viņas grāmatas “Eņģelītis”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Govs uz bagāžnieka”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, pēdējā no kurām 2015. gadā bija nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai.

Kultūras centra “Siguldas devons” 6. sezonas atklāšanas laikā, 10. septembrī, norisināsies pasākumu cikls ģimenēm “KultūrKūlenis”. Tas ir kā lēciens iekšā kultūras pieredzēs, no vērotāja kļūstot par aktīvu dalībnieku visdažādākajos kultūras procesos. Uz pasākumu gaidīti gan lieli, gan mazi.

No plkst. 11.00 līdz 14.00 skrečosim (veidosim jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu) kopā ar Dj Monsta jeb Uldi Cīruli, kurš ir pieredzes bagātākais Latvijas dīdžejs, elektronikas un vinila plašu skrečošanas mākslas jeb scratch stila meistars. Dj Monsta piedalās daudzos muzikālos projektos: viņš sadarbojies ar visdažādāko jomu mūziķiem no vācu nu-jazz meistara Renegades of Jazz un daudzpusīgākā latviešu saksofonista Denisa Paškeviča līdz pat Latvijas Radio korim un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (projekts “NiMo” sadarbībā ar Niku Gothamu). 2014. gadā Dj Monsta kļuva par Latvijas dīdžeju čempionāta “RedBullThre3Style” čempionu un 2016. gadā ieguva 11. vietu “DMC Online” dīdžeju pasaules čempionātā. Dj Monsta bieži muzicē kopā ar koklētāju Laimu Jansoni; arī XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta ievadā izskanēja skrečs “Kopā augšup!”.

Plkst. 12.00 mūzikālā izrāde “Koko un Riko diskotaka”. Populārie bērnu grāmatu varoņi Koko un Riko muzikālā izrādē visai ģimenei aicina uz dejām. Laikā, kad ekrāni veicina mazkustīgumu, izrādes veidotāji aicina būt daudzkustīgiem, tiekoties uz Koko un Riko diskotakas, kas līkumos cauri visai Latvijai. Rakstnieces Evijas Gulbes un mākslinieces Lindas Lošinas radītie tēli Koko un Riko ir populāri un iemīļoti bērnu grāmatu varoņi Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus.
Lomās: Pēteris Galviņš, Mārtiņš Gailis, Sandija Dovgāne. Izrādes radošā komanda: režisors – Ģirts Šolis; dīdžejs, balss – Andris Freidenfelds; idejas un scenārija autore – Evija Gulbe; dziesmu autors – Mikus Frišfelds; māksliniece, scenogrāfem – Linda Lošina; horeogrāfe – Katrīna Albuže; kostīmu mākslinieces, butafores – Madara Mieriņa, Vita Radziņa un Astra Krūmiņa; producents – Sandis Mohovikovs.

Ieeja – bez maksas.

Kultūras centra “Siguldas devons” 6. sezonas atklāšanas pasākumi norisināsies no 8. līdz 10. septembrim. Pilna atklāšanas pasākumu programma apskatāma šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 9. septembrī, plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā ģimenēm un bērniem notiks lasītveicināšanas programmas “La(p)sa” rudens nodarbību cikla pirmā nodarbība. Tajā būs iespēja lasīt un klausīties aizraujošus stāstus, skatīties leļļu teātri un aktīvi līdzdarboties.

Lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm: leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu. Lasītveicināšanas nodarbības paredzētas galvenokārt bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem; tās norisināsies līdz decembrim. Nodarbības tiek īstenotas ar mērķi stiprināt bērnu lasītprieku.

Piektdien, 8. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies opermāksliniece Ilona Bagele ar Astora Pjacollas mūzikas programmu.

Mūzikas un sajūtu izrāde ar Astora Pjacollas mūziku “Dziedot un mīlot” ir sava veida ceļojums vēsturē un cilvēka dvēselē. Tā ir pilnasinīgu dzīvi apliecinoša, pulsējoša skaņu pasaule, kuru teju visu laiku caurauž vīrišķās un sievišķās pasaules magnētiskā pievilkšanās. Kaismīgas atklāsmes un dziļas enerģijas piepildītais tēls paliek atmiņā uz ilgu laiku.

Mecosoprāns Ilona Bagele ievērību guvusi ne vien kā Latvijas Nacionālās Operas soliste, bet arī kā spilgta džeza un populārās mūzikas interprete. Astora Pjacollas fascinējošā mūzika un Ilonas Bageles balss, pavadošo mūziķu azarts un virtuozitāte uzbur Argentīnas tango, ko nedejo, bet izdzīvo.

“Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu – bezmiega nakšu klejojumi pa nomalēm, ostu, bāri, kafejnīcas, mūzika un mīlestība. Viss, ko cilvēki dara, kad viņiem nenāk miegs”, intervijā žurnālam “Rīgas Laiks” teicis Orasio Ferrers, ko dzimtenē dēvē par Argentīnas Šekspīru, bet Latvijā pazīst kā Astora Pjacollas dziesmu vārdu autoru. “Es teiktu, ka tango ir kā gaisa skūpsts, kas tiešā veidā nekad nesasniedz adresātu.”

Aranžējumus speciāli šim izrādes instrumentu sastāvam veidojis izcilais tango interprets Fernando Marzāns (Argentīna).

Izrādē piedalās Ilona Bagele (balss), Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells), Ivars Kalniņš (sitamie instrumenti), Inita Āboliņa (akordeons), Oskars Petrauskis (saksofons), Viktors Veličko (kontrabass).

Biļetes cena no 18 līdz 25 eiro. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.

Kā katru gadu, arī šogad Turaidas muzejrezervāts piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās. Atzīmējot kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgadi Latvijā, muzejrezervāta organizētās aktivitātes norisināsies divās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās.

8. septembrī plkst. 14.00 pie Krimuldas baznīcas notiks piemiņas pasākums vienam no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jurim Natanaēlam Ramanim, veltīts viņa 280. dzimšanas dienai. Pasākuma ietvaros būs piemiņas brīdis pie J. N. Ramanim veltītā mākslinieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa, kas atrodas blakus Krimuldas baznīcai. Uzrunu par kultūras mantojuma aizsardzību teiks vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta izveidotāja Anna Jurkāne. Sekos sarunas Krimuldas mācītājmājā “Juris Natanaēls Ramanis savā vidē un laikmetā”, kurās piedalīsies literatūras vēsturnieks Pauls Daija, rakstniece Inga Ābele, mākslinieks Valdis Villerušs, filoloģe Beta Paškēviča. J. N. Ramaņa dzeju lasīs režisore Ārija Stūrniece. Sarunas vadīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr.hist. Edgars Ceske.

Pasākums tiek veidots, Turaidas muzejrezervātam sadarbojoties ar Siguldas novada pašvaldību un Krimuldas baznīcas draudzi.

Savukārt 9. un 10. septembrī pasākumi turpināsies Turaidas muzejrezervātā.

9. septembrī plkst. 13.00 un 15.00 ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas atrodas Turaidas muižas klaušinieku mājā, notiks ekskursijas ekspozīcijas veidotāja Edgara Ceskes vadībā.

10. septembrī no plkst. 12.00 līdz 17.00 apmeklētājiem būs atvērta ekspozīcija “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, kas atrodas Turaidas pagasta magazīnas ēkā. Ekspozīcija sniedz izsmeļošu ieskatu Latvijā vienīgā muzejrezervāta izveidē un darbībā, atbild uz jautājumu – kas ir muzejrezervāts?

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā muzejrezervāta apmeklētāji tiek arī aicināti iepazīt kādu jaunumu – Turaidas pils rietumu korpusā izvietoto pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albumu, kas atspoguļo arheoloģiskās izpētes laiku no 1976. līdz 2000. gadam.

Turaidas muzejrezervāts kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr. 2147. Jau 1924. gadā Pieminekļu valde iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā Turaidas pilsdrupas, bet Turaidas baznīca ar tajā iebūvēto iekārtu tika iekļauta sarakstā 1932. gadā. 2022. gadā Turaidas muzejrezervāts saņēma Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina, ka Turaidas vēsturiskais centrs ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Latvijā šobrīd ir tikai divi objekti, kas saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi. Divus gadus agrāk zīme tika piešķirta ēku kompleksam Rīgā “Trīs brāļi”, kur atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Krimuldas luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6701. Pieminekļu valde baznīcu aizsargājamo ēku sarakstā iekļāva 1930. gadā. Krimuldas baznīcas apkārtnē ir reģionālas nozīmes arheoloģijas aizsargājami pieminekļi Kaupo kalns – nostāstu vieta (Nr. 2104) un Kubeseles pilskalns (Nr. 2111), kā arī citi dabas un vēstures objekti, kas iekļauti Kubeseles dabas un vēstures takā.

Kultūrvēsturiskais mantojums Turaidā un Krimuldā, tā saglabāšana, uzturēšana, izpēte un interpretācija mūsdienās ir spilgts piemērs pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībai Latvijā iepriekšējos simts gados.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte

Kā veidojas un kurp dodas kultūras procesi – par to runāsim 2. Siguldas Kultūras forumā 9. septembrī. Ja kultūra būtu dzīva būtne, tāpat kā tās lietotāji, interesanti būtu izprast, kuri procesi rodas tās galvā, kuri sirdī, uz ko reaģē nervi, ko vēsta sejas vaibsti, kurp vērsts ir kultūras būtnes, kādas vibrācijas uztver tās auss un kādu pēdu kultūra atstāj savā rīcības ceļā?

Plkst. 10.00 rītu iesāksim ar kafiju, kopā ar izstādes “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)” māksliniekiem. Plkst. 11.00 Siguldas novada Kultūras centra direktores Jolantas Borītes “Siguldas devons” 6. sezonas prezentācija un foruma atklāšana.

Plkst. 11.10. sāksim kultūras rentgena apskati ar SIRDI, kur par unikālo procesu, notikumu radīšanu un to nozīmi zīmola stiprināšanā, kā arī idejas vērtību runās Eiropas Kultūras Galvaspilsētas Tartu 2024 reģionālā menedžere Annela Lāneotsa (Annela Laaneots), bet 11.30 ar savu skatījumu dalīsies E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” projekta vadītāja un kuratore Inga Surgunte.

Turpinājumā tiks apskatīta būtnes GALVA – kultūra kā viedoklis, valoda, sabiedrības domas veidotāja, lokālpatriotisma rīks. Par to plkst. 11.50 pieredzē dalīsies “Reflect Studio” dizaina un stratēģijas vadītājs Matīss Zvaigzne, bet plkst. 12.10 – Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kuratore Agnese Zviedre.

Pēc galvas seko SEJA, kas būs notikumu scenogrāfija, pasākumu dizains, radoša pilsētvide. Par šo tēmu plkst. 12.50 vairāk pastāstīs kultūras notikumu kuratore un pakalpojumu dizainere Līga Lindenbauma, bet par reputāciju, Siguldas plusiem un mīnusiem ārējos spoguļos ar savām pārdomām dalīsies Latvijas Pasākumu Producentu Asociācijas valdes priekšsēdētājs un kompānijas “Ideju institūts” dibinātājs Guntis Ērglis un Ukraiņu bandūras virtuoze Darja Leleko.

Plkst. 15.00 forums turpināsies ar NERVIEM, apskatot problēmas, riskus, veiksmes un neveiksmes stāstus. Šajā sadaļā ar savu prezentāciju plkst. 15.10 uzstāsies grupas “Dagamba” mūziķis un viens no festivāla “Laivā” rīkotājiem Valters Pūce.

Savukārt, par PĒDU, kultūras notikumu attīstību zaļā dzīves veida draudzībā, vairāk plkst. 15.30 pastāstīs Pasaules Dabas fonda klimata programmas vadītāja Katrīna Madara Stadgale.

Pēdējā foruma sadaļa būs kultūras būtnes AUSS un SKATIENS, kurp ejam – pasaules pieredze, tehnoloģiju iespējas un mākslīgais intelekts. Par to vairāk plkst. 15.50 zinās stāstīt pasaules apceļotājs, pasākumu vadītājs un organizators, aģentūras “3K MANAGEMENT” radošais direktors Edgars Kuzmans. 16.10 uzstāsies Ekonomikas un kultūras augstskolas Aprites ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības programmas direktors Edgars Čerkovskis. Bet plkst. 16.30 forumu ar savu uzstāšanos noslēgs “Ginger Owl Production” mākslinieku loģistikas vadītāja Ieva Irbina.

Reģistrācija Siguldas Kultūras forumam ir bezmaksas. Pieteikuma anketa atrodama šeit.

6. septembrī plkst. 17.20 Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” ikviens aicināts apmeklēt mākslinieces Ērikas Kumerovas gleznu izstādes “Kustībā” atklāšanu. Izstāde būs skatāma no 1. līdz 25. septembrim darba dienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.

Māksliniece dzimusi 1973. gadā, Rīgā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, studējusi mākslu Humboldta Universitātē Kalifornijā. Savā radošajā darbībā Ērika ir piedalījusies 60 grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Gruzijā, ASV un sarīkojusi 24 personālizstādes. Māksliniece ir darbojusies arī interjera, tekstila dizaina un keramikas jomā, taču kopš 2010. gada māksliniece ir pilnībā nodevusies tikai glezniecībai. Ē. Kumerova savā radošajā darbībā pievērsusies gan neskaitāmām dabas studijām, gan abstraktajai glezniecībai. Gleznotāja ir aktīva plenēru dalībniece.

Izstādē “Kustība” ir eksponētas gleznas, kas galvenokārt tapušas plenēros gleznojot brīvā dabā dažādus motīvus. Mākslinieces rokraksts atspoguļo bagātīgu kolorītu, veiksmīgu kompozīciju, veiklu tehniku lielu dabas un dzīves mīlestību.

Ē. Kumerovas gleznas atrodas Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijā, Ventspils muzeja kolekcijā, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijā, muzeja “Sēlija” kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā, Norvēģijā, Anglijā, Vācijā, ASV un citviet. Ērika ir Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre un Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

1996. gadā gleznotāja saņēma apbalvojumu – Humboldta Universitātes Kalifornijā stipendiju studijām gada garumā. 2021. gadā Ērika tika nominēta Jāzepa Pīgožņa balvai Latvijas ainavu glezniecībā.

Gleznas iespējams iegādāties, zvanot māksliniecei pa tālruņa numuru 26323709, vai rakstot uz epasta adresi erika.kumerova@gmail.com.

16. septembrī Lēdurgas dendroparks atzīmēs savu 50 gadu jubileju un parka dibinātāja Arvīda Janitena 100. dzimšanas dienu. Ikviens interesents aicināts uz svētku pasākumu, kura laikā būs iespēja piedalīties dažādās radošās nodarbēs un pavadīt laiku aktīvā un izzinošā atpūtā dabā.

Svētku programmā:

No plkst. 12.00 apmeklētāji aicināti izstaigāt dendroparku kopā ar gidu un iepazīsties ar daudzveidīgo Lēdurgas dendroparka koku un košumkrūmu kolekciju. Lēdurgas dendroparks ir viens no lielākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā – tajā aug aptuveni 1000 dažādu sugu kokaugu un dekoratīvo krūmu. Tāpat varēs noskatīties filmiņu par parka dibinātāju A. Janitenu.

No plkst. 14.00 “Ceļojums laikā” – parka stāsti par cilvēkiem un dabu un Lēdurgas mājražotāju izstāde-tirdziņš. Par muzikālu noskaņojumu gādās grupa “Karakums” ar solistu Normundu Jakušonoku.

No plkst. 15.30 aktīvākie parka apmeklētāji aicināti piedalīties orientēšanās sacensībās ar dažādiem uzdevumiem parkā. Precīzākajiem – šaušana ar lokiem. Mazākos parka apmeklētājus iepriecinās burbuļi un seju apgleznošana, kompozīciju veidošana no dabas materiāliem. Tāpat notiks ikgadējais konkurss “Rudens burciņā”, kurā ikviens varēs izgaršot rudeni un sajust tā klātesamību. Konkursa dalībnieki dalīsies ar pašu gatavotajiem salātiem, un citi, tos izgaršojot, vērtēs. Pieteikties konkursa dalībai var, zvanot pa tālr. 25549747.

Pasākuma laikā darbosies arī foto kaste.

16. septembrī, uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, dalība pasākumā un ieeja Lēdurgas dendroparkā – bez maksas. Pasākuma dienā tiks nodrošināta iespēja Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem pieteikties iedzīvotāju ID kartei.

Ieskats Lēdurgas dendroparka vēsturē:

1973. gada pavasarī paralēli kolhoza “Lēdurga” dārznieka darbam Arvīds Janitens saimniecības maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāk stādīt kokus, krūmus un ziemciešu puķes. Mēģinot, zaudējot, iegūstot un mācoties no savām un citu kļūdām, parka dibinātājs izveido lielāko nevalstiskas cilmes kokaugu krājumu Latvijā;

Ap 1993. gadu Nacionālā botāniskā dārza dendrologi profesora R. Cinovska vadībā Lēdurgas dendroparkā konstatēja 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes, kas šobrīd skaita ziņā pārsniedz jau tūkstoti; Lēdurgas dendroparks ir viena cilvēka mūža darbs, ilgu laiku bez pastāvīgiem palīgiem un pa laikam nesaprasts un apšaubīts. Ap 1999. gadu A. Janitenam parka uzturēšanas darbos sāk palīdzēt Karoļa Treja ģimene un turpina parka apsaimniekošanu līdz 2011. gadam;

2012. gada nogalē tā laika Krimuldas novada pašvaldības domē tiek pieņemts lēmums izveidot Lēdurgas dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību, un 2013. gada februārī tiek atjaunota parka darbība. Šodien Lēdrugas dendroparks ir Siguldas novada pašvaldības struktūrvienība. Gadu gaitā Lēdurgas dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu. To ik gadu apmeklē tūkstoši bērnu un pieaugušu tūristu un interesentu, un viņu skaits turpina nemainīgi pieaugt. Šeit atrodams neizsmeļams materiāls kokaugu pētniekiem, jo Lēdurgā sekmīgi aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu. 2018. gadā parkā pēc ainavu arhitektes Vinetas Radziņas projekta izveidots koku horoskopa aplis, 2020. gadā sāk veidot rožu stādījumus. Kopš 2021. gada parka teritorijā atklāta disku golfa trase un darbojas izzinoša programma bērniem.

Ceturtdien, 31. augustā, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta multidisciplināras grupas izstāde “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)”. Izstāde būs veltījums šā gada Dzejas dienām.

Starpdisciplinārās izstādes apvienojošā ideja ir mākslas darbam piešķirt vēl vienu dimensiju – tekstuālu vai atsauci uz valodas fenomenu. Izstādē apvienojušies dalībnieki no mākslinieku grupas “ArtPart” un pieaicinātie autori. Vizuālās mākslas darbi – video, keramika, instalācijas, stikls, grafika, glezniecība – ir tapuši, reflektējot par valodas jēdzienu un nozīmi, māksliniekiem mijiedarbojoties domu plūsmā ar mūsdienu un klasiķu tekstu autoriem un dzejniekiem, no Bībeles un tautas dziesmām – līdz pavisam jauno autoru tekstu rindām.

Teksts kā spēcīgs komunikācijas instruments ir atradis unikālu un pārliecinošu vietu vizuālās mākslas jomā. Atsauces uz valodu kā komunikācijas līdzekli un teksta iekļaušana vizuālās mākslas darbos paplašina mākslinieku iespējas un piešķir papildu nozīmes un kontekstus skatītāja iesaistei. Vizuālo elementu un tekstuālā sinerģija sniedz izstādei košu māksliniecisko izteiksmi, kas izaicina un tiecas rezonēt ar auditoriju, radot dziļāku un daudzslāņaināku māksliniecisko pieredzi.

Teksts izstādē kalpo kā tilts starp dažādiem izteiksmes veidiem. Tas apvieno disciplīnas, ļaujot sadarboties rakstniekiem un vizuālajiem māksliniekiem. Šī saplūšana veicina virzību uz jaunu radošumu. Iekļaujot vārdus un pārdomas par valodu savos mākslas darbos, mākslinieki var virzīt skatītājus uz konkrētu interpretāciju vai emocijām, piedāvājot ieskatu iecerētajā vēstījumā. Mākslinieki aicina skatītājus pārskatīt savus pieņēmumus un iesaistīties diskusijā par sabiedrības normām, personīgo identitāti un plašākām kultūras tēmām, veicinot dinamisku dialogu starp darbu un tā auditoriju.

Izstādē piedalās profesionāli mākslinieki, kuri savā radošā darbībā apzinās vārda nozīmi vizuālajā mākslā: Sanita Čevere (keramika); Linda Cipruse (keramika); Rita Pranča (keramika, instalācija); Evija Freidenfelde (grafika, instalācija); Dārta Berkmane (keramika); Elīna Zunde (grafika); Gita Straustiņa (keramika); Dace Mola (stikls); Andrejs Bovtovičs (glezniecība, metālmāksla).

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma līdz 30. septembrim.

Siguldas dzelzceļa stacijas koprades laboratorijās līdz 7. septembrim atvērta izstāde “Turaidas muzejrezervāta stāsti”. Šoreiz skatāmi divi stāsti – Mintauta Slapjuma fotoizstāde “Fotoalbuma stāsti – sešdesmitie gadi Turaidā” un ieskats Turaidas pils arheoloģiskās izpētes divdesmit piecos gados.

Vienā no Koprades laboratoriju namiņiem skatāmas fotogrāfijas no “Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albuma. 1976–2000”, kas tiks atklāts 26. augustā Arheologu svētku laikā Turaidas pilī.

Turaida ir viena no arheoloģiski visvairāk pētītajām viduslaiku pilīm Latvijā. Divdesmit piecu gadu garumā no 1976. līdz 2000. gadam notika Turaidas pils arheoloģiskā ekspedīcija, kurā piedalījās 1802 ekspedīciju dalībnieki – tehnisko darbu vadītāji, zīmētāji, darbinieki. Arī daudzi Siguldas skolēni vasaras brīvlaikos savulaik ir strādājuši pils arheoloģiskajos izrakumos. Arheoloģiskās izpētes laikā iegūtā informācija, senlietas un zināšanas ir pamatā pils restaurācijai un tajā redzamajām ekspozīcijām. Katram, kas piedalījies Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos, ir savs nopelns mūsu novada mantojuma apzināšanā un saglabāšanā.

Pārējos namiņos siguldieša Mintauta Slapjuma fotoizstāde. Mintauts Slapjums dzimis 1943. gada 12. septembrī Krimuldas sanatorijā, dzīvojis Turaidā, bet mūsdienās dzīvo Siguldā. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā, kuru beidzis 1962. gadā. Septiņdesmitajos gados absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), strādājis par inženieri Siguldas telefona centrālē. Pabeidzot vidusskolu, Mintauts par pirmo algu iegādājies fotoaparātu “Zarja”. Viņš pārsvarā fotografējis tuvu cilvēku portretus, ainavas, darba vietu pasākumus un ballītes, ikdienas dzīves momentus. Interesi par fotografēšanu bija rosinājušas viņa onkuļa Leonīda Atslēgas fotografēšanas prasmes.

Izstādē apskatāmas melnbaltas momentfotogrāfijas, kas uzņemtas 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Šo fotogrāfiju negatīvi glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Šobrīd Mintauta Slapjuma fotogrāfijas ir lielisks dokuments, kas parāda tā laika cilvēkus, vidi un notikumus Turaidā.

Svētdien, 27. augustā, plkst. 18.00 tiks izrādīta Mores Tautas nama amatiermākslas kolektīvu iestudētā izrāde – dziesmu spēle “Sprunguļmuižā gadatirgus” pēc Alberta Kronberga darba motīviem. Režisore Inga Krišāne.

Izrādē piedalās Mores amatierteātris “Oga”, senioru deju kopa “Dāmītes”, sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” un deju kolektīvs “Dzērvenīte”.

Mores Tautas nama amatiermākslas kolektīvu iestudētā izrāde notiks pasākuma cikla “Kaimiņu būšana” ietvaros “Siguldas parka” teritorijā, Institūta ielā 1.

Ieeja bez maksas.

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē no 28. augusta līdz 4. oktobrim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu komiksu izstāde “IZSTĀSTĪTIE. Ukrainas bērnu stāsti”.

Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā “Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.

Jau 2,5 miljoni Ukrainas bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.

“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijis pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.

Kamēr grāmata vēl tikai top, Siguldas novada bibliotēkā varēs aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T‑kreklu grafikas.